Latvijas preses izdevumu abonentu skaits šā gada februārī ir pieaudzis par aptuveni 7 tūkstošiem eksemplāru, salīdzinot ar janvāri.

Kopumā uz 1. februāri ir abonēti 644.3 tūkstoši preses izdevumu eksemplāru, liecina Latvijas preses izdevēju asociācijas dati. Nacionālo laikrakstu kopējais abonementu skaits 1. februārī ir 175 tūkstoši, kas ir par 1.4 tūkstošiem vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Nacionālajiem žurnāliem februārī ir 343 tūkstoši abonentu, kas ir par 3.5 tūkstošiem vairāk nekā janvārī, savukārt reģionālajiem izdevumiem februārī abonentu skaits ir par gandrīz 2.2 tūkstošiem lielāks nekā janvārī, sasniedzot 126.2 tūkstošus eksemplāru.

Nacionālo laikrakstu kategorijā pirmajā vietā ir Latvijas Avīze ar 32.1 tūkstoti abonentu, kas gan ir par tūkstoti mazāk nekā janvārī, toties Diena ar 31.5 tūkstošiem ir otrajā vietā, mēneša laikā pieaudzējot abonentu skaitu par 729. Laikraksts Vesti Segodņa ar 11.09 tūkstošiem abonentu ir 3. vietā, seko Dienas Bizness ar 8.75 tūkstošiem abonentu. Žurnālu konkurencē joprojām līderis ir žurnāls Ieva ar 22.4 tūkstošiem abonentu, kas ir par 1.1 tūkstoti vairāk nekā janvārī. Pirmajā trijniekā ierindojies arī Praktiskais Latvietis ar 15.3 tūkstošiem abonentu un Žurnāls Māja ar 13 tūkstošiem. Savukārt reģionālo laikrakstu pirmajā trijniekā ir Kurzemes Vārds (Liepāja), Druva (Cēsis) un Liesma (Valmiera).

Nacionālo laikrakstu kopējais abonementu skaits 1. janvārī ir 149.4 tūkstoši un tas ir par 3 % jeb 5 tūkstošiem abonementu mazāk nekā pērnā gada decembrī, liecina Latvijas Preses izdevēju asociācijas dati.

Visvairāk abonētā avīze janvārī ir Latvijas Avīze ar 26.9 tūkstošiem abonentu, tai seko laikraksts Diena – 21.38 tūkstoši abonentu, bet trešajā vietā ir Neatkarīgā Rīta Avīze ar 11.45 tūkstošiem abonentu.

Nacionālajiem žurnāliem janvārī abonentu skaits sarucis par 12.3 tūkstošiem, bet reģionālajiem izdevumiem samazinājums ir 1.6 tūkstoši abonentu. No žurnāliem visvairāk abonētais ir žurnāls Ieva, kuram ir 20.8 tūkstoši abonentu, bet no reģionālajiem izdevumiem visvairāk abonentu ir laikrakstam Kurzemes vārds, kuram ir 6.2 tūkstoši abonentu.

Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.

Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.

Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Ukrainas elektronisko sakaru operators “Kyivstar”, kura daļējs īpašnieks ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, palielinājis investīcijas telekomunikāciju infrastruktūras atjaunošanā, jaunu tehnoloģiju attīstībā un sakaru tīklu energoapgādes ilgtspējības stiprināšanā.

2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, uzņēmuma kapitālieguldījumi palielinājušies par 63,1 %, sasniedzot 2,276 miljardus grivnu (61,41 miljons USD), ziņo Ukrainas informācijas aģentūra “UNIAN” .

“Kyivstar” kopējie ieguldījumi Ukrainas ekonomikā laika periodā no 2022. gada līdz 2024. gada jūnijam pārsnieguši 15,6 miljardus Ukrainas grivnu (4,21 miljardu USD). Šie līdzekļi ieguldīti telekomunikāciju infrastruktūras atjaunošanā, jaunu tehnoloģiju attīstībā un sakaru tīkla energoapgādes ilgtspējības stiprināšanā. “Kyivstar” investīciju programma paredz arī 2023.-2027. gadā Ukrainas ekonomikai piesaistīt vienu miljardu ASV dolāru.

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformai "Netflix" šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis abonentu skaits, lai gan šis kāpums bijis mazāks nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina "Netflix" ceturtdien publicētais finanšu pārskats.

"Netflix" septembra beigās bija 282,7 miljoni abonentu. Ceturkšņa laikā abonentu skaits pieaudzis par 5,1 miljonu, kas seko kāpumam par 8,8 miljoniem otrajā ceturksnī.

Vienlaikus platformas apgrozījums trešajā ceturksnī pieauga par 15% līdz 9,8 miljardiem dolāru, bet tīrā peļņa palielinājās līdz 2,36 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 1,68 miljardiem dolāru pirms gada.

Pēc sarežģītā 2022.gada "Netflix" sāka ieviest piedāvājumus, kurus līdzfinansē reklāmdevēji, ierobežoja abonentu dalīšanos ar parolēm, atteicās no lētākā abonēšanas plāna bez reklāmām Lielbritānijā un Kanādā.

ASV kompānija sāka piedāvāt atsevišķus plānus kopā ar konkurentiem, nodrošinot kopīgus abonementus ar "Peacock" un "Apple TV".

Šī gada novembrī par 2.3 tūkst. salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies abonēto preses izdevumu eksemplāru skaits, liecina Latvijas Preses izdevēju asociācijas dati.

Kopumā 1.novembrī valstī tika abonēti 599.3 tūkst. preses izdevumu eksemplāru. Abonentu skaita pieaugums bijis vērojams reģionālo izdevumu grupā: tie abonēti par 1.5 tūkst. eksemplāru vairāk nekā mēnesi iepriekš. Žurnālu abonentu skaits pieaudzis kopumā par 1.4 tūkst. Tiesa, šis pieaugums ir niecīgs salīdzinājumā ar abonentu skaita kritumu gada griezumā. Salīdzinājumā ar pērnā gada novembri žurnāli abonēti par 52.4 tūkst. eksemplāru mazāk, bet reģionālo izdevumu abonentu skaits sarucis par 19.2 tūkst.

Nacionālo laikrakstu kategorijā turpinājies abonentu skaita kritums. Šomēnes tos kopumā abonē par 0.6 tūkst. eksemplāru mazāk nekā oktobrī, bet salīdzinājumā ar 2008. gada novembri abonentu skaits samazinājies par 30.7 tūkst.

Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Gošam, kas ir saimnieka Borisa Matčina mīlulis, ir 10 gadi, varens augums, tēraudpelēki sāni ar rudiem lāsumiem un liela, ēdelīga mute. Viņa vecākajai sugasmāsai Jamai ir jau 17, taču tā ir krietni mazāka. Viņas un vēl simtiem skaisto zivju - koiju -, kuru dzimtene ir Japāna, dzīvo Torņakalnā, ceriņu ieskautā dārziņā, kurā dobju un mauriņa vietā ierīkots baseins, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms gadiem septiņpadsmit draugs divas koijas atveda no Japānas kā dāvanu. Tās pilnībā izkonkurēja Borisa tā laika vaļasprieku - akvāriju veidošanu. Sākās cītīgs izziņas un studēšanas periods. Tiem, kas sāk nodarboties ar šīm skaistajām zivīm tagad, ir vieglāk, jo ir kam prasīt padomu, viņš nosmaida. Papildus koiju audzēšanai, kam Boriss pievērsās, zaudējis darbu poligrāfijas biznesā, viņš konsultē par to audzēšanu, uzņem ekskursantus, nodrošina baseinu aprīkojumu un īsto barību. Baseinu aprīkošana kļūst par galveno ienākumu avotu, lēš Boriss, jo pagaidām koijās ir vairāk jāiegulda, nekā gūstama atdeve no to pārdošanas - vairums zivju vēl ir briešanas stadijā. Turklāt izdevumi nav nekādi mazie - lielākā daļa aiziet elektrībai, darbinot baseina attīrīšanas iekārtas, un barībai.

Latvijā aptuveni 15 zemnieku ieinteresējušies par trifeļu audzēšanas iespējām. Pirmie entuzaiasti jau šovasar plāno iestrādāt zemē pazemes sēņu micēliju.

To Db.lv apstiprināja viens no trifeļu audzēšanas interesentiem salaspilietis Vitauts Budreika. Audzētavu viņš iecerējis veidot Amatas novadā ģimenei piederošā īpašumā, kas ilgus gadus stāvējis neizmantots. «Trifeļu audzēšanai diezgan rūpīgi jāsagatavo zeme - vajadzīgs augsts Ph līmenis, kas Latvijā parasti ir nepietiekams,» Db.lv stāstīja V. Budreika. Viņš izpētījis, ka Latvijā piemērotākās audzēšanai ir vasaras trifeles, tomēr labāk būtu audzēt tā sauktās franču trifeles, jo tās ir vērtīgākas un tām esot augstāka cena. Tomēr V. Budreika atzina, ka šogad vēl nepaspēs stādāmo materiālu - micēliju - iestrādāt zemē. Taču viņš zinot, ka Aizkraukles rajonā vairāki zemnieki gatavojas jau šogad ierīkot eksperimentālās audzētavas.

Salīdzinot SIA Rīgas satiksme apstiprinātās cenas ar tām, ko uzņēmums norādīja šā gada septembrī, kad nāca klajā ar ideju par diferencētajām cenām, var secināt, ka nerīdziniekiem par abonementa biļetēm būs jāmaksā vēl dārgāk nekā plānots sākumā. Atsevišķās pozīcijās sadārdzinājums ir vairāku latu/eiro apmērā.

Rīgas domes Pasažieru komercpāravdājumu licencēšanas komisija ir apstiprinājusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme iesniegtos sabiedriskā transporta abonementu izcenojumus eiro valūtā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.

Septembrī, kad tika izziņotas gaidāmās, jaunās cenas, nedz Rīgas domes, nedz arī Rīgas satiksmes pārstāvji neminēja, ka tad norādītās cenas varētu vēl mainīties. Šobrīd gan Rīgas satiksme skaidro, ka iepriekš bijušas tikai plānotās cenas, kas aprēķinātas «pa tiešo», savukārt jaunās – ar «īpašu metodiku», ņemot vērā dažādus apstākļus. Savukārt Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis, runājot par cenām un to apaļošanu saistībā ar eiro ieviešanu, telefonsarunā ar Db.lv atzina, ka nerīdziniekiem cenas apaļotas «vairāk uz augšu», bet Rīgā deklarētajiem – «vairāk uz leju», uzsverot, ka nevar viennozīmīgi teikt, ka cenas apaļotas uz augšu.

Latvijā uz šā gada 1. maiju abonēti 634.7 tūkstoši preses izdevumu eksemplāru, kas ir par gandrīz 3.5 tūkstošiem eksemplāru vairāk nekā pirms mēneša.

Nacionālo laikrakstu kopējais abonementu skaits 1. maijā ir 168.6 tūkstoši eksemplāru, kas ir par 415 vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Par 3 tūkstošiem vairāk abonēti žurnāli, maijā abonēto eksemplāru skaits ir 341 tūkstotis. Reģionālajiem izdevumiem maijā ir 125.1 tūkstotis abonentu, kas ir par 39 vairāk nekā pirms mēneša.

Nacionālo laikrakstu topa līdere ir Latvijas Avīze ar 29.35 tūkstošiem abonentu, kas ir par 795 mazāk nekā pirms mēneša. Diena ar 28.3 tūkst. ir 2. vietā, seko Neatkarīgā Rīta Avīze ar 11 tūkstošiem, Vesti Segodņa ar 10.9 tūkstošiem, Laimīgā Programma ar 8.3 tūkstošiem un Dienas Bizness ar 8.2 tūkstošiem abonentu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Uzņēmumi SIA PK-Invest un SIA Mācību centrs plus noslēguši iepirkumu konkursus saistībā ar investīcijām zivju audzēšanā.

SIA Mācību centrs plus grasās ieguldīt 700 tūkstošus eiro, iegādājoties iekārtu kompleksu zivju audzēšanas fermas izveidei, savukārt SIA PK-Invest – 352 tūkstošus latu (500 tūkst. eiro) saldūdens zivju inkubācijas ceha projektēšanas darbos un tehnoloģisko līniju komplekta iegādē.

Daugavpilī reģistrētās SIA Mācību centrs plus, kuras pamatdarbības veids ir izglītības pakalpojumu sniegšana, konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Largon. Savukārt SIA PK-Invest, kas ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrība, konkursā par uzvarētāju atzīta SIA Regrand. SIA PK-Invest pamatdarbības veids ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Šodien pie Brīvības pieminekļa biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvji ar informatīviem plakātiem un bukletiem aicina sabiedrību būt aktīvai un parakstīties par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu.

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve Anna Suhovejeva, šodien ar skrejlapu, bukletu un plakātu palīdzību tiek uzrunāti cilvēki, aicinot gan portālā manabalss.lv parakstīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, gan arī aizdomāties par dzīvniekiem, kuru miesa vēlāk kalpo kādam par kažoku vai pūkainu apkakli.

Suhovejeva minēja, ka pilsētā ir redzamas daudzas sievietes ar kažokādas izstrādājumiem, taču ne visas zina, kā šīs kažokādas tiek iegūtas, tādēļ tiek rīkota kampaņa «Kažokādas otra puse», kuras mērķis ir likt aizdomāties cilvēkiem par tām mocībām, kuras dzīvnieki piedzīvo kažokzvēru audzētavās.

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā, presē un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Televīzijā augustā, salīdzinot ar jūliju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 7%. Jūlijā televīzijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst, liecina TNS Latvia dati. Uzņēmuma Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā reklāmas apjoma samazinājums pret jūliju ir novērojams gandrīz katru gadu, jo vasaras pēdējā mēnesī reklāmdevēji TV izvieto mazāk reklāmas, jo cilvēki daudz vairāk laika pavada ārpus mājām. Šogad gan šis kritums ir mazāk izteikts nekā pērn.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits augustā bija 100,17 tūkst., kas ir par 9% vairāk nekā pērnā gada augustā. Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 11% lielāks. Augustā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter&Gamble, Tele2, Henkel, Reckitt Benckiser un Bite. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā –Zelta zivtiņa, Maxima, Tele2, Danone un Bite.

15.maija sācies LIVE RĪGA vasaras mārketinga komunikācijas kampaņas periods 11 valstīs: Baltkrievijā, Dānijā, Gruzijā, Igaunijā, Izraēlā, Krievijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā un Zvied€rijā.

Reklāmas kampaņa ilgs līdz jūnija beigām, un tās kopējais plānotais budžets ir 650 000 latu.

LIVE RĪGA vasaras kampaņas mediju stratēģija, paredz, ka būtiskākie komunikācijas kanāli mērķa auditoriju sasniegšanai ir internets, vides reklāma un reklāma presē. Kampaņas mērķa auditorija ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecuma grupā no 25 - 55 gadiem.

Izvēlētie reklāmas kanāli:

* Vācijā – reklāma internetā un vidē;

* Krievijā – reklāma internetā, kā arī vides reklāma Maskavā un Sanktpēterburgā;

* Somijā – reklāma internetā, televīzijā un vidē;

* Zviedrijā – reklāma internetā un presē;

* Norvēģijā – reklāma internetā un presē;

Latvijas Pasts 2009. gadam kā prioritātes uzstādījis pasta nodaļu tīkla nodalīšanu, izveidojot uzņēmumu SIA Latvijas Pasta nodaļu tīkls, darbu pie Pasta Bankas projekta, kā arī biznesa procesu sakārtošanu līdz tādam līmenim, lai 2009. gadu noslēgtu ar peļņu.

Db aizvadītā gada nogalē rakstīja, ka 2009.gadā pasts plāno strādāt bez zaudējumiem, bet 2010.gadā - ar samērīgu peļņu. 2007. gadā pasta zaudējumi bija 14 miljoni latu.

Latvijas Pasts 2009. gadam kā prioritātes uzstādījis pasta nodaļu tīkla nodalīšanu, izveidojot uzņēmumu SIA Latvijas Pasta nodaļu tīkls, darbu pie Pasta Bankas projekta, kā arī biznesa procesu sakārtošanu līdz tādam līmenim, lai 2009. gadu noslēgtu ar peļņu. Par to informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Agija Albrekte.

"Aizvadītajā gadā mūsu prioritāte bija uzņēmuma kritiskā finansiālā stāvokļa novēršana un zaudējumu minimizēšana, ko arī izdevās sasniegt. Šogad turpināsim pērn iesākto pasta biznesa procesu sakārtošanu. Kā apliecinājums tam, ka pasta biznesa procesus ir iespējams sakārtot, ir sekmīgi realizētā abonēšanas kampaņa 2009. gadam, kā arī preses izdevumu piegādes nodrošināšana, kas jau kopš gada pirmajām dienām noris bez iepriekšējos gados pieredzētajām problēmām," uzsver Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis. Lai gan kopējais abonementu skaits 2009. gadam ir samazinājies par 11%, abonēšanas dati liecina, ka ir izdevniecības, kurām ir izdevies palielināt abonentu skaitu. Analizējot kopējos izdevniecību piedāvāto izdevumu radītājus, pārliecinošu pirmo vietu ar vislielāko abonēto izdevumu skaitu ieņem izdevniecība Santa – 110 261 abonements; tai seko Lauku Avīze ar 47 393 abonementiem, izdevniecība Diena žurnāli – 38 134, Izdevniecība Rīgas Viļņi – 24 939, Mediju Nams – 19 071 abonements, Izdevniecības nams Fenster ar 18 353 un laikraksts Diena ar 18 327 abonementiem.

Pašlaik strādājam pie trīs valstu - Somijas, Latvijas un Igaunijas - vienota tirgus attīstības, un šis projekts ir liels solis uz priekšu, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja AS «Conexus Baltic Grid» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

«Ja vēl pirms 2 gadiem runājām, kā vispār uzsākt tirgu Latvijā, tad tagad ir jautājums, kā apvienot mazos tirgus. No 1.janvāra sāks darboties vienotais dabasgāzes tirgus un jebkāda kustība šo valstu ietvaros būs bez maksas. Tas ir liels solis, un reti kad izdevies šādu projektu tik tālu ieviest,» viņa atzina.

Pārvades operatori patlaban strādā pie šo tirgu ieviešanas un līgumu slēgšanas. «Tomēr, kā vienmēr, regulācija ir mūsu klupšanas akmens,» atzina Z. Kotāne. «Ja salīdzina, kā strādā Latvijas regulācija ar Igauniju, tad ir ievērojama atšķirība, pie mums lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī,» viņa piebilda.

«Igauņi tirgus noteikumus plāno pieņemt līdz 1.oktobrim, savukārt Latvija vēl nav pateikusi, kad tie būs. Tādēļ pastāv iespēja, ka atsevišķi Latvijas nosacījumi būs ar izņēmumiem. Kāpēc pie mums ir kavējumi - jo kaudze izmaiņas tiek pieņemtas pēdējā brīdī, kas rada virkni neskaidrību,» sacīja Z. Kotāne.