Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Pure Chocolate valdes priekšēdētājs Pēteris Žimants. Pure Chocolate - šokolādes trifeļu ražotājs - ir latviešu ģimenei piederošs uzņēmums.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk pārtikas nozare un man patīk radīt jaunus produktus, tā ir mana kaislība. Ja vēl produkti, ko radi, patīk un garšo citiem cilvēkiem, tad tas vispār ir super!

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Latvijas pārtikas uzņēmumi ir ļoti liela vērtība Latvijas ekonomikai, jo jau pirmās Latvijas laikā pārtika bija eksportspējīga. Arī pašlaik Latvijā ir ļoti labi pārtikas uzņēmumi, kas veiksmīgi sevi pierāda pasaules tirgos.

«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Lai arī saldumus Latvijā gatavo daudzi, mājražotāja Ilze Gotharde atrod savu nišu un piedāvā augļu un dārzeņu sukādes, trifeles un sīrupus

Ar sukāžu, trifeļu un sīrupu gatavošanu Ilze nodarbojas aptuveni gadu. Pirms tam viņa vēl vienu gadu «taustījās» un eksperimentēja ar receptēm. Kad Ilzes bērnam bija divarpus gadu, viņš sāka iet dārziņā. Iepriekš viņa ir strādājusi dažādus darbus birojā, bet juta, ka tas viņu nesaista. Tāpēc, tuvojoties laikam, kad atvasei jādodas uz bērnudārzu, radās bažas par to, ka atkal būs jāpievēršas darba meklēšanai un CV sūtīšanai. Aptuveni tajā pašā laikā viņa sāka gatavot sukādes. «Gatavoju cidoniju sīrupu un aizdomājos par sukādēm. Rakos pa internetu, meklēju informāciju, ko dara ar cidoniju biezumiem, kas paliek pāri, kad pagatavots sīrups. Uzgāju receptes, sākumā žāvēju plītiņā,» viņa atceras. Tādējādi Ilze nonāca līdz šai biznesa idejai. Drīz viņa piedalījās pirmajā tirdziņā un tā laika skatījumā pirmie rezultāti bija ļoti labi. «Tagad šķiet, ka ienākumi nebija lieli, bet tolaik tie likās ļoti labi. Biju priecīga. Drīz nāca rudens, Ziemassvētki un draugi un paziņas vēlējās iegādāties sukādes dāvaniņām, tāpēc bija tā, ka es tik spēju taisīt,» viņa saka.

Paplašinot veselīgās bioloģiskās produkcijas piedāvājumu Latvijas veikalos, mājražotāju uzņēmums Sēklu muss sācis ražot sēkliņu un žāvētu augļu trifeles, informēja uzņēmuma pārstāve Kristīne Rinča.

«Projekts tapis, cieši sadarbojoties ar Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes Biznesa inkubatoru, kas palīdz ar kontaktiem un sadarbības partneru meklējumiem, kā arī ar finansējuma piesaisti,» sacīja Rinča.

Viņa arī atzina, ka pagaidām produkcija tiek ražota nelielos apjomos, taču tuvākajos mēnešos plānots atvērt ražotni Rīgā.

«Patlaban notiek tirgus izpēte un plānojam, ka tuvākajos mēnešos paplašināsimies un atvērsim ražotni. Nākotnē produkciju realizēsim ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos. Jau tagad par trifelēm ir interese Norvēģijā, kur vietējais bioloģiskās produkcijas izplatītājs ir ieinteresēts iepirkt arī mūsu produkciju,» sacīja Rinča.

Pirms trim gadiem dibinātais šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA Premium Chocolate šogad plāno iekarot jaunus tirgus Saūda Arābijā, Kanādā un Šveicē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā SIA Premuim Chocolate plāno divkāršot apgrozījumu, sasniedzot 1,2 milj. eiro. Tāpat ir iecerēts dubultot šokolādes izstrādājumu eksporta apjomu – uz vairāk nekā 20 valstīm tiks eksportēti saldumi teju viena milj. eiro apjomā. SIA Premuim Chocolate pretendē uz Eksporta un inovācijas balvu 2015 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.

Rudzupuķu trifeles

Tā kā SIA Premium Chocolate ražotā šokolāde NelleUlla pamatā ir roku darbs, investīcijas ražošanas iekārtās nav nepieciešamas ļoti lielas. Uzņēmuma direktore Inga Jubele stāsta, ka pēdējos divos gados ražošanā ir ieguldīti aptuveni 60 tūkstoši eiro, kas ietver iekārtu maiņu un uzlabojumus telpu funkcionalitātē. NelleUlla ir Ziemeļmeitas vārds – senā skandināvu mēlē tas nozīmē gaismu un spēku, zīmolā apvienota gan skandināvu dizaina vienkāršība, gan sievišķīga greznība, elegance un izsmalcinātība. Ar šo zīmolu šobrīd tiek ražoti 50 dažādi šokolādes izstrādājumi – dažādas trifeles, tāfelītes ar ogām, kā arī sešu dažādu garšu marmelādes. «Produktu klāsts tiek regulāri pārskatīts un pēc nepieciešamības kopīga darba ar klientiem tiek veidoti jauni produkti vai mainīts esošo dizains,» stāsta I.Jubele. Jaunākie NelleUlla izstrādājumi ir aprikožu, olīvu un rabarberu trifeles, kā arī tāfelītes – tumšā šokolāde ar bumbieriem un piparmētru, mango un čili pipariem, olīvām un jūras sāli u.c.

SIA Bauskas alus sācis ražot karkade tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. Šogad uzņēmums plāno tējas sēnes dzērienu ražošanas apjomu palielināt par 45%.

Pērn SIA Bauskas alus sāka ražot tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. 2016. gadā uzņēmums kopumā pārdeva 44,7 tūkstoši dekalitru bezalkoholisko dzērienu, no tiem 1330 dekalitrus tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha. Ņemot vērā patērētāju pieprasījumu, Bauskas alus tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha sācis pildīt 0,5 l PET pudelēs. Drīzumā tas būs nopērkams arī Maxima veikalu tīklā. DB jau rakstīja, ka SIA Bauskas alus ražotās tējas sēnes dzēriena tehnoloģija ir pārņemta no Vladivostokas, taču receptūra izstrādāta Latvijā, izvērtējot patērētāju garšas īpatnības. Pati tējas sēne uz Latviju ir atceļojuši no tālās Vladivostokas. Tehnoloģijās un ražošanas iekārtās uzņēmums investējis 300 tūkstousi eiro. «Tējas sēnes dzēriens, ko padomju gadus raudzēja trīslitru burkās, ir īsts dzīvības eliksīrs. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas un zarnu trakta darbības uzlabošanā, tas ir bagāts ar B grupas vitamīniem. Tā ražošanā netiek izmantoti konservanti. Plānojam tējas sēnes dzērienus realizēt arī citās lielajās tirdzniecības ķēdēs un apsveram iespēju šo dzērienu eksportēt, » saka SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs. Tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ieguvis Latvijas Alus Gada balvas 2016 apbalvojumu par jauna produkta tehnoloģijas ieviešanu ražošanā.

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Sēnes pērk ne tikai rīdzinieki savām maltītēm, tirgus galdus regulāri pārbauda Rīgas krogu un restorānu iepircēji, jo produkts ir specifisks un citādi, kā vien sēnes lasot mežā, to nevar iegūt

Ziemā cieņā ir marinētas sēnes, kuras restorāna pavāri «ieziemo» paši. «Ziema ir gara, un tai ir jāgatavojas. Gailenes marinējam paši, bet sālītās sēnes iepērkam, jo to ir nepieciešams ļoti daudz,» Dienas Biznesam atklāja Restorāna 3 pavārs Žanis Raivo Behmanis. Piemēram, Restorānā 3, Rīgā, no gailenēm un baravikām gatavo visdažādākos ēdienus, bet Latvijas sieru platē sierus pasniedz ar sālītām sēnēm.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sēņošana un ogošana ir viens no nedaudzajiem darbiem, par kuriem nav jāmaksā ieņēmumu nodoklis, un tas kļūst aizvien populārāks. Konkurence pieaug, un sēņotāju no gada uz gadu kļūst vairāk. Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Pure Chocolate lolojums - tumšās šokolādes trifeles ar marcipāna pildījumi - ir triju valstu kopdarbs.

Tā šo gardumu raksturo uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants. Pure Chocolate ar jaunajām konfektēm startē konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijā Inovatīvākais produkts. Kvalitatīva beļģu šokolāde - Belcolade, vācu marcipāns, Latvijā radīta kombinācija un produkts.

Pure Chocolate ir dibināts 2007. gadā, pašlaik tas atrodas telpās, kur savulaik Aivars Žimants lika pamatus iepriekšējam biznesam Pure Food. 2011. gadā to nopirka Beļģijas uzņēmums Puratos, iepriekšējie īpašnieki vairāk pievērsās šokolādei. Uzņēmums pašlaik ražo 50 veidu trifeles. Trīs mainīgie, ar kuriem dažādākas kombinācijas veidojas, ir šokolādes ietvars, pildījums un dekors.

SIA Pure Chocolate izaugsmi nodrošina pozīciju nostiprināšana vietējā tirgū, kā arī aktīva un pārdomāta eksporta tirgu iekarošana , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2010. gada saldumu ražotājs SIA Pure Chocolate strādājis pie jaunu produktu attīstības gan vietējam, gan eksporta tirgum. «Esam sapratuši, kāds sortiments ir nepieciešams Latvijas iedzīvotājiem, un mēģinājuši saprast, ko vēlas eksporta valstu patērētāji. Pērn uzbūvētajā ražotnē varam izgatavot dažādu garšu trifeles un iepakot tās dažāda izmēra kastītēs. Šī elastība ir mūsu priekšrocība,» stāsta SIA Pure Chocolate valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants. Šā gada septembrī Pure Chocolate saņēma DB un Lursoft apbalvojumu Gazele 2014 kā straujāk augošais Rīgas un Pierīgas reģionā. 2013. gadā Pure Chocolate apgrozījums sasniedza 2,3 milj. eiro; salīdzinot ar 2012.gadu, pieaugums ir bijis par 54,20%. 2014. gadā uzņēmuma prognozētais apgrozījums ir 4,18 milj, eiro.

Db.lv Valentīndienas noskaņās piedāvā aplūkot, kā top šokolādes gardumi sirsniņu formā un tradicionālajā mīlētāju dienas sarkanajā krāsā. Emils Gustavs saldumu ražošanas procesu skatiet galerijā augstāk!

Emils Gustavs zīmola šokolādes ražošanā tiek izmantots «300 % roku darbs», ko novērtējuši arī tālākās zemēs, piemēram, Japānā, stāsta Latvijas šokolādes ražotāja Premium chocolate Ltd līdzīpašniece Laura Sebre.

Parasti Premium chocolate Ltd, kas plašāk zināma ar zīmolu Emils Gustavs Chocolate, ražošanas sezona ilgst no septembra līdz decembrim, un «karstākie» ražošanas mēneši ir novembris un decembris. Taču šogad, ienākot Japānas tirgū, ne vien būtiski audzēti ražošanas apjomi, bet arī «šokolādes sezona» paildzināta par vienu mēnesi. Proti, Japānā Valentīdienas svinības šokolādes ražotājiem ir līdzvērtīgas Ziemassvētkiem Eiropā – visi šokolādes ražotāji Japānā Valentīndienā pārdod aptuveni pusi no visa gada laikā saražotās šokolādes. Japānas tradīcijas paģēr, ka katra sieviete vīrietim, vai tas būtu kolēģis, mīļotais vai paziņa, uzdāvina vienu šokolādi. Tādējādi, salīdzinot ar citiem gadiem, pateicoties eksportam uz Japānu, Latvijas Premium chocolate Ltd ražošanas apjomi gada griezumā janvārī auguši par 70 – 80%. Tikmēr Latvijā un Eiropā šokolādes tirdzniecības apjomu kāpums Valentīndienas iespaidā ir neliels – aptuveni 10 – 15% apmērā.

Šokolādes trifeļu ražotājs SIA Pure Chocolate augusta nogalē atvērs jauno rūpnīcu, jau šogad plānojot divkāršot apgrozījumu, savukārt nākamo gadu definē kā izrāviena gadu, apgrozījumam sasniedzot piecus miljonus eiro, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants.

«Rūpnīca tiks atvērta 26.augustā, tā būs jauna ēka ar modernām ražošanas līnijām. Rūpnīca bija nepieciešama, jo pieprasījums pēc mūsu šokolādes trifelēm ir ļoti audzis. Kopumā iecerēts šogad saražot vismaz 220 tonnas gadā šokolādes izstrādājumu. Plānots, ka 80% produkcijas būs šokolādes trifeles ar augļu ogu pildījumu, bet 20% - citi produkcijas veidi, kurus pagaidām neatklāšu,» sacīja Žimants.

Viņš arī norādīja, ka dažas dienas pirms fabrikas atklāšanas tiks atvērta arī šokolādes muzeja otrā kārta, līdz ar to muzejam pievienosies vēl septiņas ekspozīciju telpas.

Augustā atrasta Latvijas vēsturē pirmā savvaļā augusi ēdamā trifele, otrdien ziņoja LNT raidījums 900 sekundes.

Sēnes savos laukos Rēzeknes novadā atradis juvelieris no Rīgas Jevgēnijs Dokuto. Viņa atradums bija divas sēnes, kuru kopīgais svars - vairāk nekā puskilograms - priekš trifelēm ir ārkārtīgi daudz.

«Atbraucu salāpīt mājas jumtu, izgāju uzsmēķēt un pie kājām ieraudzīju kaut ko neparastu. Atnesu mājās. No šīm sēnēm bija stipra smarža - paskatījos internetā un sapratu, ka tā ir savvaļas trifele,» raidījumam stāstīja Dokuto.

Par atradumu viņš zvanījis uz Latvijas Dabas muzeju. Mikoloģe Diāna Meiere, kura zvanu saņēma, nav īsti ticējusi stāstītajam. Uz muzeju ik pa laikam zvana cilvēki, kuri saka to pašu, taču hipotēze neapstiprinās. Tāds gadījums bija arī pirms trīs gadiem, taču sēne izrādījās neēdama. Šobrīd mikologi simtprocentīgi pārliecināti - Rēzeknes novadā atrasta baltā cūktrifele, kas ir visdārgākās baltās trifeles vistuvākā radiniece.

SIA Bauskas alus šogad uzsācis inovatīva produkta - tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha rūpniecisku ražošanu Baltijā, papildinot bezalkoholisko dzērienu segmentu, informē uzņēmumā.

SIA Bauskas alus rūpnieciski izgatavotais tējas sēnes dzēriens D. Kombucha ir 100 % raudzēts, bezalkoholisks un dabīgs dzēriens.Jaunā produkta izstrādē ir investēti 300 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Inga Zālīte

«Līdz šim tējas sēnes dzērienu gatavoja galvenokārt mājas apstākļos un tas ir pazīstams daudzām tautām no seniem laikiem. To uzskata par patiesu dzīvības eliksīru. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas, zarnu trakta darbības uzlabošanai un kā detoksikācijas līdzekli. Rūpnieciski SIA Bauskas alus izgatavotais tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ir 100 % raudzēts, dabīgs dzēriens ar viegli dzirkstošām, veldzējošām un tonizējošām īpašībām. Satur B grupas vitamīnus: B1, B3, B6 un B12 un nesatur konservantus,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore D. Kārkliņa.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi reto balto trifeļu «medības» Itālijas ziemeļrietumu Pjemontas reģiona pauguros.

Šīs dārgās sēnes pēc izskata ir bumbuļveidīgas, 5-15 cm diametrā, bieži izlocītas, jocīga paskata.

Alba ir pilsēta un pašvaldība Pjemontā, Itālijā, Cuneo provincē. Tā tiek uzskatīta par kalnainā apvidus Langhe galvaspilsētu, un ir slavena, tieši pateicoties baltajām trifelēm, kā arī persikiem un vīna ražošanai. Albā bāzējusies arī saldumu grupa Ferrero.

Trifeles atrodamas 5-20 cm zem zemes pie koku saknēm. Tās izdala smaržu, kas ilgst vien neilgu laiku un kuru spēj sajust labi trenēti suņi un pieredzējuši «mednieki».

Saistībā ar klimata pārmaiņām balto trifeļu apjomi pēdējo gadu laikā Itālijā gājuši mazumā. Tās netiek kultivētas un aug tikai dabiskajā vidē-mežos.

Lai izpētītu iespējas Latvijā audzēt trifeļsēnes, vasaras vidū mūsu valstī bija ieradies Somijas Trifeļu centra direktors Salems Šamekls Juva. Pārliecinājies, ka interese un iespējas ir, šonedēļ viņš bija ieradies atkal, lai jau plašākai auditorijai stāstītu par to, kā trifeļsēnes audzēt, kas tam nepieciešams, kur meklējamas noieta iespējas, vēsta Latvijas Avīze.

«Arī somi pirms sešiem gadiem ļoti skeptiski raudzījās uz šo biznesa iespēju, taču nu mums ir jau vairāk nekā 22 trifeļsēņu lauki, no kuriem ražu sagaidīsim pēc diviem gadiem,» skaidrojis S. Juva.

Tā kā trifeļsēnes aug zem zemes, tām nepieciešams saimniekkoks. Par tādu var kļūt kā ozols vai priede, tā lazda, apse un vītols. Koka saknes laboratorijā tiek apsakņotas ar trifeļsēnes micēliju un iestādītas laukā, kura pH līmenis vēlams aptuveni 8, stāstījis eksperts.

Paša spēkiem trifeļsēnes saimnieks gan nevarot atrast – tam nepieciešams īpaši apmācīts suns vai cūka. Trifeļsēņu aromāti esot ļoti dažādi – no sasmakušu vīriešu zeķu smakas līdz ķiploku, siera un šokolādes smaržai. Tieši smarža esot trifeles lielākā vērtība, jo saglabājas vien neilgu laiku – pāris nedēļas. Tādēļ, pirms novākt ražu, skaidri jāzina, kur to liks.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Saldumu ražotāja SIA Pure Chocolate padomi atstājis Pēteris Žimants, un viņa vietā par padomes locekli iecelts holdingkompānijas SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes loceklis Rolands Gulbis, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Jaunarājs un padomes loceklis Aivars Žimants atkārtoti apstiprināti amatos. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.janvārī.

SIA Pure Chocolate dibināta 2007.gadā, un uzņēmums ražo šokolādes trifeles. Tā pamatkapitāls ir 2 296 063, un uzņēmuma dalībnieki ir piecas privātpersonas, no kurām lielākais īpašnieks ar 38,79% daļu ir Aivars Žimants, bet 14,30% daļu pieder riska kapitāla fondam BaltCap Latvia Venture Capital Fund. 2016.gadā SIA Pure Chocolate apgrozījums bija 3,450 miljoni eiro, bet uzņēmums strādāja ar zaudējumiem 873 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums nodarbināja 68 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 422 tūkstošus eiro.

Šodien un rīt Jelgavas pils parkā norisinās «Latvijas Stādu dienas 2014», pulcējot stādu audzētājus, dārzkopjus un ikvienu, kam tas ir vaļasprieks, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Zīverte.

Ņemot vērā to, ka šogad «Stādu dienas» iekrīt pārceltajā darba dienā, pasākuma darba laiks ir pagarināts un tirgotāji visus puķu audzētājus, dārzkopjus, mazdārziņa apsaimniekotājus un zemes īpašniekus šodien gaidīs no plkst.9 līdz pat plkst.19, savukārt svētdien, 11.maijā, no plkst.9 līdz plkst.15.

Šogad «Stādu dienās» piedalās vairāk nekā 200 tirgotāji, kuri piedāvās vasaras puķes, ziemcietes, augļu kokus, krūmus, dekoratīvos augus, skujkokus, arī trifeles un vīnogulājus. Dārza labiekārtošanai piedāvās dārza tehniku, pļāvējus, augsnes mēslojumu, darbarīkus, kā arī dārza mēbeles, puķupodus un dārza dekorus.

Pievēršoties svaigēšanai, savā ēdienkartē Agnese Nazareca ietvēra arī saldumus. Kopā ar draudzeni Kristīni Rinču izlēmušas to gatavošanu pārvērst biznesa projektā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sēklu muss (SIA Tascen) izgatavo sēkliņu un žāvētu augļu konfektes, kurās nav cukura, miltu, olu, sviesta. «Tā ir veselīga alternatīva šokolādei, cepumiņiem un citiem našķiem, kas pārsvarā ir piesātināti ar dažādām ne visām labām uzturvielām. Varētu teikt, ka šie saldumi ir kā zāles. Man patīk Hipokrāta teiktais – lai uzturs ir zāles un zāles ir uzturs. Tā ir devīze mūsu saldumiem. Apēdot šīs trifeles, cilvēks apēd vitamīnus, minerālvielas, olbaltumvielas, dzelzi – daudz labu lietu,» apgalvo Kristīne. Šīs konfektes izskatās pēc parastām konfektēm. «Tāds ir mūsu mērķis, lai izskatītos kā īstas konfektes. Man ir prieks un lepnums, ka tas ir ne tikai bizness, ar ko pelni, bet tā arī palīdzi cilvēkiem. Tas dod gandarījumu,» saka Agnese.

It viss, kas tiek darīts Ogres Kaķīša dzirnavās, saistās ar senu un vispārzināmu vērtību un labumu izvilkšanu saules gaismā mūsdienīgā formā.

Everitai Dāvei, Ogres kafejnīcas Kaķīša dzirnavas autorei, kā jau īstenai latvietei, garšo rupjmaize, bet viņas vīrs, kurš ir amerikānis, nespēja saprast, kā ko tādu var ēst. Tāpēc viņai radās doma «ieēdināt» rudzu maizi tiem, kas to nesaprot – tā tapa rupjmaize ar plūmēm šokolādes glazūrā. Šobrīd bumbiņkonfektes ar rupjmaizes pildījumu nopērkamas ne vien Dāvju ģimenes kafejnīciņā, bet arī universālveikalā Stockmann.

Nesen viņa gatavojās kādam pasākumam, kur stāstīja par savām konfektēm, un atrada materiālu, ka ANO ietvaros ir izstrādāta īpaša teorija, kā attīstīt nabadzīgās valstis, par pamatu ņemot viņu tradicionālās vērtības – tādā veidā pasaulē kļuva pazīstams šampanietis, vodka, tekila, trifeles u.c. nacionālās vērtības. «Latvijā ir vislabākā rupjmaize pasaulē. Kāpēc lai pasaule par to neuzzinātu?» tā konfekšu autore. Tās varētu saukt par vecu dziesmu jaunās skaņās. Līdzīgi ir ar kadiķiem. «Man vecmāmiņa vienmēr ir kūpinājusi kadiķus, tas ir maģisks rituāls. Latvietim jau patīk dedzināt un burties. Kāpēc gan kadiķi nepadarīt lietošanai ērtu? Kadiķim ir tāds spēks, ka būtu grēks to neglorificēt,» saka E. Dāve, kura kadiķi pārvērtusi smaržkociņos – vīrakā.

19. aprīlī vairāk kā 200 dalībnieki no 12 Eiropas valstīm ieradīsies Rīgā, lai pārstāvētu savus uzņēmumus Starptautiskajā skolēnu mācību festivālā un tirdziņā Cits Bazārs.

Pasākuma dienā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas, Itālijas, Īslandes, Nīderlandes, Maltas un Latvijas. Ar Unicef projekta Uplift Youth atbalstu festivālā piedalīsies arī jaunieši no Ukrainas.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir vieta, kur Latvijas skolēniem ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem no dažādām valstīm, kurus arī aizrauj uzņēmējdarbība, iegūt kontaktus un smelties iedvesmu savu prasmju un sava produkta attīstībai,” pauž festivāla organizators, izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.