Abonēšanas kampaņu ir uzsācis Latvijā otrs lielākais preses izdevumu abonēšanas un piegādes uzņēmums SIA Abonēšanas centrs Diena (ACD), abonēšanai piedāvājot vairāk nekā 600 Latvijas un ārvalstu izdevumus.

ACD abonēšanai pieejamie izdevumi atrodami gan interneta vietnē abone.lv, gan arī ACD izdotajā preses izdevumu abonēšanas bezmaksas katalogā, ko uzņēmums nogādā klientiem ACD piegādes teritorijās.

ACD atgādina, ka arī interneta vietnē abone.lv ir pieejamas Latvijas izdevēju piedāvātās abonēšanas atlaides un īpašās akcijas.

Latvijā izdoto preses izdevumu abonēšana 2013. gadam teritorijās, kas atrodas ACD piegādes zonās, ACD interneta sistēmā iespējama līdz 2012. gada 30. decembrim, bet abonementa pieteikšanai, zvanot uz ACD klientu servisa tālruni, līdz 28.decembrim. Ārvalstu preses izdevumus nākamajam gadam ACD var abonēt līdz šā gada 15. decembrim.

Latvijas Pastā preses abonēšanas kampaņas laikā 2014.gadam noformēti aptuveni 445 tūkstoši preses izdevumu abonementu. Tas gan esot par 2% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn, taču Latvijas Pasts norāda, ka nav pamata domāt par iedzīvotāju paradumu maiņu – klienti, kuri gadu no gada abonē iecienītos izdevumus, turpina to darīt arī šogad.

Turklāt Latvijas Pasts joprojām turpina saņemt datus no preses izdevējiem, un kopējais 2014.gadam noformēto preses izdevumu skaits var vēl pieaugt.

Augstākā abonēšanas aktivitāte ir lauku reģionos, un lielākā daļa jeb 61% abonementu noformēts ilgstošākam laika periodam: 10 līdz 12 mēnešiem. Savukārt jauno Latvijas Pasta pakalpojumu Abonē šodien, saņem pēc divām darba dienām iedzīvotāji sākuši izmantot ļoti aktīvi – līdz 13.janvārim, izmantojot šo piedāvājumu, noformēts gandrīz 1600 preses izdevumu abonementu.

Abonēšanas kampaņas laikā, kas ilga no 2013.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, kopskaitā noformēti aptuveni 445 000 preses izdevumu abonementu. Latvijas Pasta 618 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijā un pie pastniekiem iedzīvotāji noformējuši pusi – 48% – no visiem 2014.gadam noformētajiem abonementiem, savukārt, izmantojot abonēšanas iespējas internetā un pa tālruni, noformēti 23% visu abonementu.

Kurzemes biznesa inkubatorā radīta sadzīves atkritumu prese. Ražošanu plānots sākt jau šogad.

Telpas ražotnei Liepājā jau nolūkotas. Sākotnēji tiks nodarbināti 10 līdz 15 cilvēki, kas elektriskās sadzīves atkritumu preses montēs no detaļām, ko pēc Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) SIA Eko kubs pasūtījuma izgatavo vairāki citi uzņēmumi. Iespējams, nākotnē ražotne pārtaps par sociālā biznesa projektu, piedāvājot darbu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par produkta iegādi ieinteresējušies vairāki simti potenciālo klientu, tostarp Londonas pašvaldība.

Iedvesmo mazulis

«Ideja radās brīdi pēc dēliņa piedzimšanas, kad pamanīju – atkritumu mājās kļuvis trīsreiz vairāk, jo mazulim vajag autiņbiksītes, salvetes, sarodas dažādi maisiņi,» stāsta idejas autore, SIA Eko kubs valdes priekšsēdētāja Sintija Pusaudze. Tajā brīdī ienākusi prātā doma – vajadzētu sapresēt atkritumus, lai tie nebūtu biežāk jāizved un jāmaksā vairāk. Pēc tirgus izpētes nācies secināt – šādas nelielas, elektroniskas iekštelpu sadzīves atkritumu preses gan ražo Ķīnā, taču loģistikas izmaksu dēļ cena ir pārāk augsta – Latvijas pasūtītājam tā izmaksā 600–800 ASV dolāru. «Tādu cenu maksāt es nevarēju atļauties, tāpēc sāku meklēt iespēju izgatavot kaut ko līdzīgu tepat, izmantojot Latvijas materiālus,» ceļu līdz biznesa idejai stāsta S. Pusaudze. Iepazīstinot ar savu ideju pazīstamus uzņēmējus pilsētā un Kurzemes biznesa inkubatorā, viņa saņēmusi konceptuālu atbalstu un atzinumu, ka šāds produkts varētu interesēt plašāku patērētāju loku Latvijas, Baltijas un pat starptautiskā līmenī. «Nevaru noliegt, ka Latvijā ražošanas izmaksas ir augstākas nekā Ķīnā,» atzīst uzņēmēja. Taču esot vērts mēģināt – pirmkārt, lētāka loģistika kompensē ražošanas izmaksas, otrkārt, iespēja radīt kaut nedaudz darbavietu Liepājā šobrīd ir ārkārtīgi aktuāla.

Tiešsaistē veiktā žurnālu un laikrakstu abonēšana, izmantojot Igaunijas Pasta piedāvātos pakalpojumus internetā, līdz šim šogad gada griezumā palielinājusies par 10%, kamēr veiktā preses abonēšana pasta filiālēs samazinājusies, citējot Igaunijas Pastu, ziņo Hellmail.co.uk.

Igaunijas Pasta filiālēs veiktā laikrakstu un žurnālu abonēšana veido aptuveni 25% no kopējā izdarīto abonementu skaita, turklāt šī attiecība ar katru gadu samazinās, pastam aicinot klientus veikt preses abonēšanu ar interneta starpniecību.

Igaunijas Pasts internetā piedāvā abonementus vairāk nekā 200 izdevumiem, turklāt pasta mājaslapā cilvēki var arī piekļūt internetbankai, kā arī veikt dažādus maksājumus.

«Preses abonēšanai pasta filiālēs ir savas priekšrocības – piemēram, komunikācija ar pasta darbinieku, kurš var palīdzēt izprast abonēšanas iespējas,» skaidrojot, kāpēc joprojām cilvēki dodas abonēt presi uz pasta filiālēm, saka Igaunijas Pasta pārstāvis Tomass Turks.

Pasaulē popularitāti gūst dažādu pakalpojumu abonēšanas biznesa modelis, šo ceļu izvēlējušies arī lasīšanas programmas Fastr izstrādātāji

«Mēs vairs neesam tikai ātrlasīšanas programma. Šobrīd Fastr var saukt par e-grāmatu Spotify. Tā ir lielākā mūzikas abonēšanas vietne, kur tiek maksāts nevis par katru dziesmu vai albumu, bet par fiksētu mēneša maksu ir pieeja visam katalogam. Līdzīgi Netflix ASV piedāvā abonēt filmas, taču e-grāmatu abonēšana ir jauns pakalpojums. Mums ir visas iespējas kļūt par pirmajiem vai otrajiem un sākt attīstīt jaunu pakalpojumu,» spriež Eldars Loginovs, lasīšanas rīka Fastr līdzīpašnieks un idejas autors.

Šobrīd visā pasaulē izdevēju galvenais arguments pret e-grāmatu abonēšanas rīkiem ir pieņēmums, ka cilvēki nelasa tikpat daudz grāmatu, cik skatās filmas un klausās mūziku. «Abonēšanas modelis kļūst izdevīgs, ja satura patēriņš ir salīdzinoši liels,» spriež E. Loginovs.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Latvijas Pastā preses abonēšanas kampaņas laikā nākamajam gadam noformēti vairāk nekā 443 tūkstoši preses izdevumu abonementi. Noformēto pieteikumu skaits ir līdzīgs pērnajam gadam un liecinot par stabiliem iedzīvotāju paradumiem.

Nākamajam gadam visvairāk abonētais laikraksts ir Latvijas Avīze + Mājas Viesis, bet žurnāls – Ieva. Laikrakstu TOP5 vēl ierindojas Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze (ar pielikumiem), Diena (Mājas komplekts) un Rēzeknes Vēstis.

Žurnālu TOP piecinieku veidojot ierastie izdevniecības Ieva izdevumi – Ievas Stāsti, Ievas Virtuve, Ievas Māja un Ievas Veselība. Vienlīdz aktīvi tiek abonēti laikraksti un žurnāli – laikrakstiem noformēti 47%, bet žurnāliem 53% abonementu. Arī pērn sadalījums bijis identisks.

Izvēloties abonēšanas periodu, iedzīvotāju paradumi bijuši tādi paši kā pagājušajā gadā, tomēr par 5% pieaudzis abonementu skaits, kas noformēts 10-12 mēnešiem. Otrs populārākais abonēšanas periods ir 1-3 mēneši.

Visā pasaulē 3. maijā tiek atzīmēta Preses brīvības diena. Šogad tai apritējusi jau divdesmitā gadskārta. Preses brīvības dienā tiek godināta žurnālistu piemiņa, kas gājuši bojā pildot darba pienākumus, kā arī atgādināts par mediju brīvības pamatprincipiem.

Saskaņā ar starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas Reportieri bez robežām aplēsēm, pērn, pildot darba pienākumus, bojā gājuši 88 žurnālisti. Arestēti tikuši 879, bet nolaupīti – 38 žurnālisti. Aizvadītajā gadā draudi vai uzbrukumi tikuši vērsti pret 1993 žurnālistiem. Savukārt UNESCO aplēsusi, ka pēdējās desmitgades laikā, kopumā bojā gājuši vairāk nekā 600 žurnālistu.

Īpaši bīstamas žurnālistiem ir vairākas Āzijas valstis. Pēdējā laikā uzbrukumi žurnālistiem piedzīvoti arī atsevišķās Āfrikas valstīs, kā, piemēram, Mali. Pret žurnālistiem, kas kritizējuši pastāvošo kārtību, uzsāktas tiesvedības Turcijā un Tunisijā, savukārt Eiropas dienvidaustrumu valstīs mediji kļūst par upuriem biznesa interesēm.

Lai arī šobrīd mediju koncerna Diena meitasuzņēmums Abonēšanas centrs Diena abonēto presi piegādā četrās pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Ogrē un Jelgavā, no nākamā gada preses piegādes teritoriju ir iecerēts paplašināt visā Latvijā, ziņo Dienas Bizness.

Tādējādi neatkarīgi no Latvijas Pasta pieņemtā lēmuma no nākamā gada pāriet uz piecu darba dienu preses piegādi, laikraksta Diena abonenti var būt droši, ka tie laikrakstu savās pastkastītēs saņems arī sestdienās, laikrakstam uzsvēra Dienas mediji vadītājs un līdzīpašnieks Viesturs Koziols. Vienlaikus viņš atzīmē, ka Abonēšanas centrs Diena ir ieinteresēts sadarboties ar reģionālajiem izdevējiem, lai tiem sestdienās palīdzētu laikrakstus nogādāt līdz saviem lasītājiem.

«Šobrīd Latvijas Pasta lēmuma dēļ mums ir iespēja atgriezties biznesa nišā, kurā Abonēšanas centram Diena ir laba pieredze,» Dienas biznesam saka Abonēšanas centra Diena ģenerāldirektore Jolanta Māziņa.

Latvijas preses izdevēju brīdinājumi, ka VAS Latvijas Pasts pēdējā brīdī iesniegtais preses izplatīšanas cenas palielinājums draud drukāto presi pazudināt uz visiem laikiem, jo īpaši, ja Latvijas Pasts ir monopolists šajā tirgū un cita izvēle izdevējiem nepastāv, līdz šim nav sadzirdēti – atbildīgās amatpersonas klusē, bet, uzņēmuma ieskatā, satraukumam neesot pamata.

Uz Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) augusta sākumā nosūtīto vēstuli valsts pirmajām amatpersonām un vairākiem ministriem, aicinot nepieļaut piegādes tarifu apstiprināšanu, atbildes reakciju nedēļas laikā tā arī nav. Satiksmes ministrija vien paziņojusi par papildu divu miljonu finansējuma pieprasījuma sagatavošanu piegāžu kompensācijām, kas nepieciešams, lai segtu valsts daļu, bet izdevējiem par savas daļas palielināšanos jādomā pašiem.

Fragments no raksta

Abonentiem – centos, izdevējiem – tūkstošos eiro

Dienas Biznesa primārā interese ir par cenu kā biznesa komponenti visā strīdā. Proti, Latvijas Pasts norāda, ka izdevējiem piegādes izmaksas pieaugs par vienu centu uz vienu izdevuma vienību vai piegādi. Pasts, visticamāk, apzināti norāda uz žurnāliem, kur, šādi rēķinot, abonentam piegādes cena izmainās vien par 52 centiem gadā žurnālam.

Jau septembra beigās, pieskaņojoties preses izdevumu abonēšanas sezonas kampaņas sākumam, SIA Abonēšanas centrs Diena (ACD) uzsāks korespondences piegādi vairākās jaunās teritorijās Pierīgas apkārtnē. Tādējādi kopš 2012.gada sākuma ACD būs aptvērusi jau vairāk nekā 20 jaunu piegādes teritoriju.

ACD kopš gada sākuma paplašinājis savu darbības zonu, aptverot pilnībā visu Rīgas teritoriju, kā arī apdzīvotas vietas Rīgas apriņķī - Ādažus, Babīti, Bukultus, Carnikavu, Garciemu, Jaunciemu, Jaunmārupi, Kalngali, Olaini un Piņķus. Savukārt septembra beigās ACD savus pakalpojumus piedāvās vēl 11 jaunās teritorijās Pierīgas reģionā - Dreiliņos, Dzidriņās, Langstiņos, Līčos, Muceniekos, Sauriešos, Sunīšos, Ulbrokā, Upeslejās, Upesciemā, Vālodzēs.

«Mūsu darbības pamatprincips visās apkalpotajās teritorijās paliek nemainīgs - presi piegādājam līdz plkst.7 no rīta,» norāda ACD valdes priekšsēdētājs Valters Streļuks.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien brīdināja Eiropas Savienību (ES), ka viņš neatliks breksitu pēc 31.oktobra.

«ES nevajadzētu ļaut sevi ievilināt maldīgajos priekšstatos, ka Apvienotā Karaliste paliks ES pēc 31.oktobra,» Džonsons svētdien sacīja Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, pavēstīja Dauningstrītas pārstāvis sakariem ar presi.

Džonsons sacīja, ka nepieprasīs vēlreiz atlikt breksitu, neraugoties uz Lielbritānijas parlamenta pagājušajā mēnesī pieņemto likumu, kas nosaka, ka viņam ir jāpieprasa vēlreiz atlikt breksitu, ja viņš nebūs spējis panākt vienošanos līdz ES 17. un 18.oktobra samita beigām.

Šis likums «grauj sarunas, bet, ja ES līderi cer, ka tā dēļ tiks novērsts bezvienošanās scenārijs, tas būtu vēsturisks pārpratums», sacīja augsta ranga Dauningstrītas avots.

«Esmu šeit tikai sešus mēnešus, taču pārmetumi man rada nelabu dūšu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze atklājis AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

«Dažkārt mazas lietas iegūst lielu skanējumu. It īpaši, kad piesakām industrijas jaunās tendences. Atsaucība pēc ziņas par blakussēdētāja izvēli programmā SeatBuddy rāda, ka pasaulē mūs pamana un apbrīno. Turpretim, ja palasām Latvijas presi, šķiet, vienīgie, kas ar mums nav apmierināti, ir Latvijas žurnālisti – viņi tik vien meklē, kā uzrakstīt ko negatīvu par Air Baltic,» sūdzējies M. Gauss.

Jautāts, vai Ungārijā un Vācijā žurnālisti nav sabiedrības interešu sargsuņi un nekritizē nebūšanas, viņš skaidrojis: «Ārzemēs žurnālisti cenšas šajā krīzes laikā saskatīt arī pozitīvo. Salīdzinājumam – Ungārijā un Vācijā lepojas ar vietējiem pārvadātājiem. Vācu prese nemaz nav priecīga, ja Lufthansai neiet labi. Ārzemniekiem esam mazi un interesanti, bet šeit nez kāpēc – ļaunprātīgi dominējoši.»

ASV armija Latvijā izvietojusi divas izlūkošanas bezpilota lidmašīnas MQ-1 Predator, kā arī 70 gaisa spēku karavīrus mācību misijai, šādi cenšoties iedrošināt par Krievijas draudiem satrauktos Eiropas sabiedrotos, pirmdien pavēstīja ASV amatpersonas.

Misija sākusies piektdien un noslēgsies 15.septembrī.

Bezpilota lidmašīnas tiks izmantotas Latvijas gaisa telpā. Šī ir pirmā reize, kad mācību misijā kopā ar sabiedrotajiem šādas ASV armijas izlūkošanas lidmašīnas bez bruņojuma tiek izmantotas Latvijā.

Tās tiks kontrolētas no Lielvārdes Gaisa spēku bāzes, nevis no ASV.

«Šis lidaparātu un personāla pagaidu norīkojums būs pārbaude spējām izvietot priekšējās pozīcijās no attāluma pilotējamus lidaparātus gaisa operāciju veikšanai,» sacīja Pentagona pārstāvis sakariem ar presi Džeimss Brindls.

Misija tiek īstenota, lai «Latvijas sabiedrotajiem, NATO sabiedrotajiem un Eiropas partneriem apliecinātu mūsu saistības attiecībā uz reģionālo drošību».

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

No 1. februāra Lursoft datu bāze Laikrakstu bibliotēka www.news.lv pieejama par brīvu visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

To paredz vienošanās, ko projekta Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām ietvaros noslēgusi valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas (v/a KIS) un šī elektroniskā resursa izstrādātājs SIA Lursoft.

Lursoft Laikrakstu bibliotēka satur vairāk nekā 50 Latvijas centrālo un vietējo periodisko izdevumu pilna teksta publikāciju, aktuālo ziņu un rakstu apkopojumu. Pieejama arī normatīvo aktu Informācijas sistēmas LATLEX sadaļa Likumi. Līdz šim projekta Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām ietvaros Laikrakstu bibliotēka bijusi pieejama bibliotēkās, kas noslēgušas līgumu par tās izmantošanu un par to maksāja 40 procentus no abonēšanas maksas. Pārējo abonēšanas maksas daļu sedza v/a KIS. No 1. februāra publiskajām bibliotēkām par Lursoft Laikrakstu bibliotēkas abonēšanu nav jāmaksā, turklāt tā ir pieejama pilnīgi visās publiskajās bibliotēkās.

Dublinā ir jau izbūvēti vairāki angāri, kur jaudīgi serveri nodrošinās saukto mākoņskaitļošanas pakalpojumu, tā intervijā Kapitāls atklāj Microsoft Latvia vadītāja Daiga Trumpe.

Viņa pastāstīja, ka no nākamā gada Microsoft maina licencēšanas sistēmu, un šīs izmaiņas vērstas uz izmaksu samazināšanu gan privātpersonām, gan korporatīvajam sektoram.

«Globālā tendence šeit ir tā saucamā mākoņskaitļošana, kas būtībā nozīmē programmu abonēšanu, nevis iegādi. Ņemot vērā, ka katrs abonē tikai to, kas viņam konkrētā brīdī nepieciešams, izmaksu samazinājums te būs jūtams. Mākoņskaitļošana nozīmē programmu abonēšanu kā servisu, un katram lietotājam vairs nebūs jāiegādājas licence, kā tas ir šobrīd. Katrs savam «mākonim» varēs piekļūt jebkurā brīdī un no jebkuras vietas, kur pieejams internets. Arī uzglabāt daļu no saviem datiem,» stāstīja D. Trumpe.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Aizdevumi uzņēmumiem pērnā gada trešajā ceturksnī nedaudz sadārdzinājušies, tomēr kredītiestādes sāka piedāvāt aizdevumus ar ilgākiem termiņiem, liecina kredītiestāžu aptauja.

2018. gada oktobrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2018. gada 3. ceturksnī un prognozēm 4. ceturksnim. Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Apsekoto kredītiestāžu sniegtās atbildes ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Viena no četrām aptaujātajām Latvijas kredītiestādēm 2018. gada 3. ceturksnī nedaudz palielināja pievienoto procentu likmi parastiem un riskantiem aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pamatojot šādu lēmumu ar augstākām resursu izmaksām un bilances ierobežojumiem.

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, pēc mirstības pieauguma Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mirstības pieauguma pasaules 2021. gada čempionātā Latvija ir izcīnījusi bronzas medaļu! Varbūt ir vērts tā dēļ izsludināt brīvdienu, lai kopīgi sapulcētos pie Brīvības pieminekļa un mēs visi varētu raudāt un vaimanāt.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas ikvienā valstī, pilsētā vai novadā ietekmē tikai divi komponenti - migrācija un dabiskā kustība. Dabiskā kustība ir starpība starp jaundzimušajiem un mirušajiem. Ja bērnu dzimst vairāk par to cilvēku skaitu, kas nomirst, tad dabiskais pieaugums ir pozitīvs. Ja pie šādiem apstākļiem migrācijas saldo (izbraukušie mīnus iebraukušie) būs nulle, tad tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits palielināsies. Ja jaundzimušo bērnu ir mazāk par aizsaulē aizgājušo cilvēku skaitu, bet migrācijas saldo būs nulle, tad iedzīvotāju skaits samazināsies.

Tas pats ir ar migrāciju. Ja no kādas zemes vairāk cilvēku aizbrauc, nekā tajā iebrauc, bet dabiskais pieaugums ir nulle (nomirst tieši tikpat, cik piedzimst), tad iedzīvotāju skaits samazināsies. Tas pats būs pretēji Ja kādā zemē vairāk cilvēku iebrauc, nekā no tās aizbrauc, bet dabiskais pieaugums ir nulle, tad iedzīvotāju skaits palielināsies. Gadījumā, ja iebraukušo un izbraukušo skaits ir vienāds un arī vienāds ir dzimušo un mirušo skaits, tad iedzīvotāju skaits nemainīsies. Tā ir vienkārša aritmētika. Latvijā gandrīz 35 gadus gan migrācijas saldo, gan iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija negatīvi, un tas noteica to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā nepārtraukti samazinājās. Latvijas iedzīvotāju skaits vēsturisko minimumu - 1869 tūkstošus iedzīvotāju - sasniedza 2022. gada 1. martā. Pēc tam, nedaudz svārstoties, iedzīvotāju skaits sāka palielināties, un šī gada 1. maijā Latvijā jau dzīvoja 1885 tūkstoši iedzīvotāju. Pieaugumu nodrošināja Ukrainas bēgļu plūsma. Savukārt dabiskais pieaugums joprojām ir negatīvs. Atbilstoši CSP datiem, 2022. gadā Latvijā uz 1000 iedzīvotajiem bija 16,4 mirušie un 8,5 jaundzimušie, līdz ar to migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija -7,9.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Lai radītu veiksmīgu biznesu, uzņēmējam jau pašā sākumā ir skaidri jāsaprot, cik daudz viņš ir gatavs strādāt, lai to izdarītu, norāda Diāna Ņikitina, zīmolvede un SIA Darling I’m Home valdes locekle.

Jebkurš uzņēmējs, dodoties nosprausto mērķu virzienā, piedzīvos arī neveiksmes, taču piecelties vienmēr jāspēj vienu reizi vairāk kā nokrist, teic D.Ņikitina. No kļūdām nav jābaidās, jo tās vienmēr var labot, un kamēr nav izmēģināts viss - nevajadzētu nolaist rokas un padoties, jo bieži vien nepieciešamas pavisam nelielas izmaiņas, lai sasniegto iecerēto, secina zīmolvede.

Trendu pavadā

Skolas laikos man ļoti patika organizēt dažādus klases vakarus un citus pasākumus - tur es jutos kā zivs ūdenī, atminas D.Ņikitina. “Tāpat pusaudžu gados arī sapņoju, ka kādreiz man būs savs žurnāls, un šobrīd varētu teikt, ka savā ziņā mans sapnis ir piepildījis, taču nedaudz citādākā formātā - sociālajā vidē. Laikā, kad absolvēju vidusskolu, ļoti populāri topošo studentu vidū bija trīs virzieni - žurnālistika, politoloģija un jurisprudence. Sākotnēji domāju, ka es varētu būt žurnāliste, taču intereses pēc aizgāju līdzi draudzenei uz iestājeksāmeniem arī Rīgas Stradiņa universitātē, kā rezultātā sāku studēt politoloģiju. Jāatzīst, ka tolaik es gan tiešām nezināju, kas es vēlos būt, tāpēc zināmā mērā gāju trendu pavadā un izvēlējos to virzienu, kas tolaik bija aktuāls. Man nebija sapratnes par to, kas ir uzņēmējdarbība, tāpēc es nemaz nevarēju zināt, ka nāktonē gribu darboties biznesā. Tajā pašā laikā es ne mirkli nenožēloju, ka izvēlējos studēt tieši politoloģiju, jo šo virzienu es uzskatu par vispārējās inteliģences izglītību. Šī pieredze man sniedza sapratni par diplomātiju un sarunu vešanu, kā arī palīdzēja izprast, kā ir veidota sabiedrība kopumā,” stāsta D.Ņikitina, kura, paralēli studijām, sāka arī strādāt restorānā Vairāk saules.