Abonēšanas kampaņu ir uzsācis Latvijā otrs lielākais preses izdevumu abonēšanas un piegādes uzņēmums SIA Abonēšanas centrs Diena (ACD), abonēšanai piedāvājot vairāk nekā 600 Latvijas un ārvalstu izdevumus.

ACD abonēšanai pieejamie izdevumi atrodami gan interneta vietnē abone.lv, gan arī ACD izdotajā preses izdevumu abonēšanas bezmaksas katalogā, ko uzņēmums nogādā klientiem ACD piegādes teritorijās.

ACD atgādina, ka arī interneta vietnē abone.lv ir pieejamas Latvijas izdevēju piedāvātās abonēšanas atlaides un īpašās akcijas.

Latvijā izdoto preses izdevumu abonēšana 2013. gadam teritorijās, kas atrodas ACD piegādes zonās, ACD interneta sistēmā iespējama līdz 2012. gada 30. decembrim, bet abonementa pieteikšanai, zvanot uz ACD klientu servisa tālruni, līdz 28.decembrim. Ārvalstu preses izdevumus nākamajam gadam ACD var abonēt līdz šā gada 15. decembrim.

Komersanti apsūdz Latvijas Pastu negodīgā konkurencē, un Konkurences padome vienā gadījumā ierosina lietu.

Ja vēl pērn, kad bija spēkā VAS Latvijas pasts (LP) monopols uz vēstuļu nosūtīšanu līdz 50 gramiem, valsts uzņēmumam nebija problēmu pieņemt tālakai nosūtīšanai SIA Abonēšanas centrs Diena (ACD) klientu sūtījumus, tad no šā gada 15. janvāra LP līgumu ar ACD lauzis un atsakās šādus sūtījumus turpmāk pieņemt. Proti, runa ir par ACD klientu sūtījumiem, kuriem ACD vēstuļu piegādes pakalpojumus nesniedz un kurus ACD piegādā tālakai nosūtīšanai LP, pirms tam, piemēram, to saturu izdrukājot, saliekot aploksnēs, sašķirojot u.tml.

ACD vadītājs Valters Streļuks pieļauj, ka LP nevēlēšanās turpināt pakalpojuma sniegšanu saistīta ar mērķi maksimāli ierobežot citu komersantu iespēju darboties un attīstīt vēstuļu piegādes pakalpojumus. Tikmēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) LP rīcību publiski nekomentē. Taču ACD padoties negrasās un sola vērsties Konkurences padomē, kura pagaidām strīdā neiejaucas, gaidot papildu informāciju. «Jautājumi, kas skar konkurenci un pasta komersantu līgumiskās attiecības, nav Regulatora kompetences ietvaros,» DB norādīja Regulators. Savukārt LP «uzskata par nepieņemamu masu saziņas līdzekļu izmatošanu, lai ietekmētu valsts institūciju [Regulatora] darbu lēmumu pieņemšanas procesā, tāpēc neredz iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

Lai neciestu no likuma burta, komersanti radoši izmanto pastāvošos normatīvos aktus

Lai nemaksātu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), godīgie uzņēmēji spiesti tērēt laiku un līdzekļus, lai reģistrētos kā nodokļa nemaksātāji. Likums arī pieļauj nemaksāt šo nodokli, ja uzņēmums izmanto privātpersonas auto darba vajadzībām.

Ja komersanta īpašumā ir vieglais transporta līdzeklis un nav vēlēšanās vai iespēju pierādīt, ka tas netiek izmantots darbinieku privātām vajadzībām, jāmaksā UVTN. Piemēram, auto ar motora tilpumu līdz 2000 cm3 tas ir 19 Ls mēnesī. Ja komersants, izmantojot GPS iekārtu, var pierādīt, ka izmanto transportlīdzekli tikai savas saimnieciskās darbības vajadzībām, un deklarē šo automašīnu CSDD, viņam UVTN nav jāmaksā.

Izmaksu samazināšana un jaunu pakalpojumu ieviešana ir ļāvusi valsts a/s Latvijas pasts pēc septiņu gadu pārtraukuma atkal strādāt ar peļņu. Tikmēr konkurenti smīn - ar tādu valsts atbalstu būtu grūti nepelnīt.

2012. gada pirmajos sešos mēnešos a/s Latvijas pasts ir sasniedzis 19 milj. Ls neto apgrozījumu un 1,14 milj. Ls tīro peļņu. Abi šie rādītāji pārsniedz pagājušā gada analoga perioda rezultātus, bet, kopumā skatoties, pirmoreiz kopš 2004. gada a/s Latvijas pasts spējis strādāt ar tik pozitīvu finanšu rezultātu.

Par pasta rezultātiem intervijā DB stāsta Latvijas valstij 100% piederošās pasta kompānijas a/s Latvijas pasts valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, kurš līdz ar jauniecelto valdi pasta uzņēmumu sāka vadīt tikai šā gada sākumā. Paplašinot pasta pakalpojumu pieejamību, jau augustā uzņēmums eksperimentālā kārtībā piedāvāšot klientiem pienākošos pasta paku sūtījumus saņemt ne tikai pasta nodaļās, bet arī vairākās Statoil degvielas uzpildes stacijās.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), izvērtējot aktuālo pasta nozarē, secinājusi, ka nozares attīstībai nepieciešams pilnveidot pasta paku tirgus regulatīvo uzraudzību, kā arī būtu nepieciešams attīstīt piekļuves konkurenci vēstuļu tirgos, atverot universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta tīklu.

Ņemot vērā vēstuļu apjoma samazināšanos un e-tirdzniecības pārvadājumu ietekmē pieaugošo paku skaitu, ir nepieciešama pasta paku tirgus stingrāka regulatīvā uzraudzība un vispusīgāki dati par to, lai gūtu pilnīgu, precīzu priekšstatu par universālo pasta pakalpojumu, pasta paku tirgu un pilnībā attīstītu digitālā vienotā tirgus potenciālu.

Neraugoties uz pilnīgu tirgus atvēršanu, konkurence vēstuļu tirgos ir attīstījusies lēni, un universālā pakalpojuma sniedzējs ir saglabājis lielāko tirgus daļu (89%). Pieaugot konkurencei vēstuļu tirgū, plašāk izplatīta ir tiešā piegāde, ko veic operatori, kas izveidojuši savu piegādes tīklu, lai sūtījumus piegādātu tieši pašiem saņēmējiem (Post Service, DPD, Omniva, ACD). Pamatojoties uz SPRK ekspertu teikto, būtu nepieciešams attīstīt piekļuves konkurenci atverot universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta tīklu, proti, citi operatori pēc vēstuļu pirmreizējās šķirošanas nodod tās universālā pakalpojuma sniedzējam galīgai piegādei.