Pēc analoģijas ar politiķu cītīgi reklamētajiem valsts pārvaldes veco apkalpošanas principu pārmaiņu vējiem, kas pūš ar saukli «konsultē vispirms», arī nodokļu izmaiņas vajadzētu virzīt ar lielāku apdomu, nevis pat netipiskā vienprātībā, lai tikai nekādā ziņā ar kādu asu cinīti nesašūpotu reformas ratus un, pasarg dies, nesatrauktu ratos dusošās sagaidāmās nodokļu reformācijas trauslās miesas. Nav pareizi, ja sasteigtas nodokļu pārbīdes un valsts budžeta gremošanas sistēmas pāraprūpe prevalē pār jautājumiem par sabiedrības eksistences «minimumu», tajā skaitā tādām nepopulārām tēmām kā valsts kaktu tukšošanās no cilvēkiem, kas tiek apzīmēta ar tik nemīlīgu un nepopulāru jēdzienu kā depopulācija.
Atkal un atkal kā bites pie nektāra bagāta zieda politiķi atgriežas pie saldi lipīgā un reizē staignā jautājuma par sociālā nodokļa izmaiņām. Sociālās iemaksas skrūvspīles ir darba gatavībā jau ilgāku laiku. Pagājušā gada nogalē ar šo nodokļu jomas ķirurģisko instrumentu tika pabiedēti mikrouzņēmēji, tad draudi tika atcelti, bet nu tie atkal virmo starta gatavībā, tikai jau plašākā formā. Reformas bīdītāju vidū joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Proti, grābstīšanās zem sociālā nodokļa segas, lai uzlabotu valsts veselības nozares budžetu, vairs nav tikai nedroša, izmisuma vadīta ideja kā karstgalvīgs risinājums krīzei, bet nu jau sāk izklausīties pēc «plāna» daļas. Tomēr no medicīnas viedokļa tas neliekas sevišķi profesionāli, drīzāk piegājiens ir profāns, tāpat kā ar basu kāju taustīt ūdeni – būs peldams, vai tomēr aukstums kodīs kaulos. Pēdējā laikā par normu kļūst paņēmiens piegriezt skābekli vienam, tādējādi sniedzot iespēju uzelpot citam. Tad jau slimnīcās medicīnas personālam vajadzētu vismaz divus roku pārus, lai tie spētu apkalpot visus, kas, tavu brīnumu, ik pa laikam grib piepildīt krūšu dobumu ar plaušu gaistošo barību. Iespēja uzelpot tiktu piedāvāta rindas kārtībā. Nevar jau teikt, ka kāds paliktu bešā.
Pērnā gada fiasko cietušais lēmums noteikt obligātu sociemaksu maksājumu 97 eiro mēnesī par katru darbinieku savā ziņā atgādina mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā nesen ieviesto tā dēvēto liekēžu nodokli 200 ASV dolāru apmērā gadā ikvienam darba kārtībā esošam cilvēkam, kurš nestrādā, saka arī BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis (DB 13.04.2017.). Neapmierinātību ar politiķu darbu obligāta maksājuma ieviešana izsauca abās valstīs. Nav zināms, kā beigsies snaikstīšanās ap socnodokļa kūku, bet paredzams, ka priekšvēlēšanu gaisotnē pirksti gluži pie kūkas sviesta rozēm neķersies. Ja tomēr nagi niezēs, tad nodokļu reforma var zaudēt par sabiedrotajiem pagaidām uzskatītās uzņēmēju organizācijas, jo viens no galvenajiem nodokļu revolūcijas mērķiem, ja atmiņa neviļ, bija samazināt darbaspēka nodokļu slogu un nenogrimt Baltijas konkurences dīķī.