Jau otro gadu ārvalstu tiešo investīciju bilance uzņēmumu kapitālos Latvijā samazinās.
Kopējā tendence atgādina vilni, kurš savu maksimumu sasniedza 2015. gadā, bet pašlaik sāk zaudēt savu spēku (plašāk – 08.11.2017.). Neskatoties uz to, ka ārvalstu investīciju bilance nekur tālu nav aizslīdējusi un pašlaik ir aptuveni 2013. vai 2014. gada līmenī, tomēr tendence sāk iezīmēties. Un iezīmējas skaidri – šā gada desmit mēnešos ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālu portfelis piedzīvoja kritumu vairāk nekā par 80 miljoniem eiro. Iespējams, vilni apslāpējis fakts, ka dzīvi beigusi daža laba čaulas kompānija vai uzņēmumi, kas izveidoti kādiem īpašiem projektiem. Par to varētu liecināt arī tas, ka šis gads būs trešais precedents 25 gadu garumā kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā (kad mums jau bija pusotrs tūkstotis ārvalstu investoru), kad ārvalstu investoru skaits krīt, nevis kāpj. Līdz šim tas noticis ar gandrīz desmit gadu intervālu, un, iespējams, te iezīmējas tendences cikliskums. Lai gan investoru kopskaits nav galvenais kritērijs, runājot par ārvalstu investīcijām, situāciju tas iezīmē vai tendences pasvītro kaut vai ar to, ka šogad vairāk nekā par diviem simtiem samazinājies arī ārvalstu kapitāla vidējo un lielo uzņēmumu skaits.
Pēdējo nedēļu komentāros DB autori ir uzsvēruši to, ka rožainie tautsaimniecību raksturojošie rādītāji, var gadīties, ir tikai kārtējais apliecinājums mūsu ekonomikas atkarībai no Eiropas naudas saldās «šļirces». Līdzīgu viedokli DB pauž arī ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, papildinot, ka pozitīvās IKP izaugsmes prognozes var novest pie situācijas, kad valdība vairāk sit sev pa plecu, nekā velta enerģiju, piemēram, uzņēmējdarbības vides sakārtošanai. Pozitīvie makroekonomikas dati nešaubīgi dod iespēju labākā gaismā parādīt arī nodokļu reformu. Ja ekonomika aug, tad taču viss ir kārtībā! Diemžēl tā var izrādīties pie varas esošo politiķu tuvredzīga retorika, jo, nosvārstoties struktūrfondu atbalstam, priekšplānā atgriezīsies pavisam citi jautājumi, kas tābrīža ekonomikas ministram liks dziedāt pavisam citu dziesmu, nekā var atļauties pašreizējais. Jāpiebilst, ka nevar jau zināt, vai, tipogrāfijai nodrukājot laikraksta šodienas numuru, neizlēmīgais ekonomikas ministrs joprojām būs savā vietā. Kas zina, varbūt viņš būs mainījis savas domas par savu karjeru jau trešo reizi. Vērts citēt arī Inčukalna uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētāju Robertu Feldmani, kurš iepriekš DB pauda, ka Latvijas izaugsmei ir vajadzīgi lieli investīciju projekti, bet, ja gribam pie tiem nonākt, tad investīciju sarukums ir bīstams ceļš uz šādu mērķi. Iespējas to mainīt ir Ekonomikas ministrijas rokās. Droši vien panaceja nav starptautisko biznesa pakalpojumu centru piesaiste, tomēr globālo kompāniju uzmanības piesaistīšanā valsts mērķtiecīgāks starptautiskais mārketings būtu jāveido atšķirīgi no tūrisma produktiem – no slow uz fast.