Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Pagājušā gada augustā sadalītā AS Parex banka, kurā palikuši tikai problemātiskie aktīvie, līdz šim no parādniekiem pārņēmusi 800 nekustamos īpašumus, pastāstīja Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Viņš pieļāva, ka gada laikā šo skaitli varētu arī dubultot, bet tas būs atkarīgs no tā, cik aktīvi izsolēs piedalīsies trešās puses.

Pēc viņa sacītā, no šā gada marta izsolēs vērojama pieaugoša trešo pušu interese. Lielākā interese esot «premium» segmentā, kur nerezidenti interesējas par īpašumiem nolūkā saņemt uzturēšanās atļauju. Izsolēs interese esot par īpašumiem Mežaparkā, Jūrmalā, Vecrīgā un klusajā centrā.

Citos tirgus segmentos situācija Parex bankas skatījumā raksturojama kā trausla stabilitāte. Lielākoties tirgū aktivitāti veidojot komercbanku vai to meitasuzņēmumu noslēgtie darījumi.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

Maskavas universālveikala Univermag Moskva (Moskva) saistības pret Latvijas AS Parex banka ir vismaz 34,5 miljoni eiro (24,27 miljoni latu), liecina Nozare.lv rīcībā esošie Maskavas apgabala Federālās arbitrāžas tiesas nolēmumi.

Tiesas nolēmumi liecina, ka 2006.gada pavasarī Parex banka Maskavas universālveikalam izsniegusi 3,87 miljonu eiro (2,72 miljonu latu) kredītu un 2006.gada septembrī vēl 15,67 miljonu eiro (11 miljonu latu) kredītu. Savukārt 15 miljoni eiro (10,5 miljoni latu) ir universālveikala saistības pret Parex banku pēc 2007.gada pavasarī noslēgtā galvojuma līguma.

Saskaņā ar vairāku Krievijas interneta mediju ziņoto universālveikala Moskva maksātnespēju šā gada martā pieteikusi kāda kompānija Spektor, kura, pārstāvot viena no universālveikala akcionāriem Grigorija Rabinoviča intereses, konfliktē ar otru universālveikala lielāko akcionāru Dmitriju Uļjaņicki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt AS Parex banka izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut Parex bankai veikt bankas reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību.

«Statusa maiņa mums ir svarīga divu galveno iemeslu dēļ: pirmkārt, mēs efektīvāk varēsim pievērsties mūsu pamatbiznesam, un, otrkārt, samazināsies ar kredītiestādes licences uzturēšanu saistītie administratīvie izdevumi», norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. Viņš arī norādīja, ka bankas statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas esošajās bankas klientu saistībās un to struktūrā, un arī turpmāk Parex banka turpinās atgūt bankā ieguldītos valsts līdzekļus.

K. Gviljams arī uzsvēra, ka FKTK lēmums ir gaidīts un nozīmīgs, jo jau tuvākajā laikā ļaus realizēt Parex bankas pārveidi par problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu.

Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.

Parlamenta komisijām nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā to akceptēšanas gadījumā varētu garantēt Parex bankas bijušajiem akcionāriem viņu noguldījumu drošību vai arī tiesības no valsts piedzīt naudu.

Grozījumus Kredītiestāžu likumā iesniedza Saskaņas centra deputāti, kas neslēpa, ka mērķis ir likt šķēršļus Parex sadalīšanai. Komisijām tie tika nodoti ar vienotu opozīcijas deputātu atbalstu. Tomēr pēc informācijas uzklausīšanas deputātu nostāja varētu mainīties.

Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausījusi drošības iestāžu ziņojumus saistībā ar Saeimā izskatāmajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem un saņemtā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu būt virzīts Parex bankas bijušo akcionāru labā, liecina DB rīcībā esošā informācija. «Mēs saņēmām visai skaidru informāciju, no kurienes tam kājas aug,» atklāja kāds informēts avots.

Piedāvājumus iegādāties Parex bankas daļas izteikušas ASV investīciju banka Morgan Stanley, kurai interesējot bankas «sliktā daļa», un Nordea banka, kas vēlētos pārņemt privātpersonu apkalpošanu, ceturtdien ziņo aģentūra Reuters.

Morgan Stanley & Co. International ir iesniegusi nesaistošu piedāvājumu iegādāties daļu no Parex bankas, aģentūrai Reuters teikusi Privatizācijas aģentūras (PA) sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina-Brīdiņa. Viņa sacījusi, ka piedāvājums nodots Parex pārdošanas konsultantam Nomura International, taču atteikusies sniegt sīkāku informāciju.

Atsaucoties uz anonīmu personu, kas ir pazīstama ar piedāvājumu, Reuters vēsta, ka piedāvājumā ir iesaistīta arī banka Nordea, kurai interesējot Parex klienti privātpersonas Baltijas valstīs, savukārt Morgan Stanley esot interese par Parex «sliktās daļas» pārvaldīšanu.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Parex bankas bizness vēl nav tādā attīstības ciklā, lai bankas aktīvus masveidā piedāvātu investoriem, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams (Christopher Gwilliam).

«Starptautiskā pieredze rāda, ka jebkurš problemātisko aktīvu pārvaldītājs sākotnēji mēģina savā kredītportfelī esošos aktīvus restrukturizēt un tikai tad, ja tas neizdodas, īsteno tālākas darbības. Pastāv divas iespējas - veikt piedziņas procesu un aktīva pārņemšanu vai arī piedāvāt attiecīgo aktīvu investoriem. Parex banka kā risinājuma banka strādā tikai astoņus mēnešus, kas ir salīdzinoši īss laiks, un mūsu bizness vēl nav tādā attīstības ciklā, lai tiktu sākta aktīvu masveida piedāvāšana investoriem, aģentūrai BNS teica Gviljams.

Bankā arī atzina, ka jebkurš profesionāls problemātisko aktīvu pārvaldītājs, arī Parex bankas vadība un eksperti, regulāri izvērtē potenciālo investoru piedāvājumus, tostarp tikšanās bijušas ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

«Parex apstrīd tiesas lēmumus un tiesas kompetenci, kura lēmusi par manas privātās maksātnespējas procesa uzsākšanu. Bankas šī brīža rīcību nevaru detalizēti komentēt,» norāda uzņēmēja, Kolonnas dibinātāja Ieva Palude – Rēlingere.

Viņa arī atzīmē, ka līdz pat šim brīdim neesot saņēmusi no Parex bankas nekādu atbildi uz savu pagājušā gada 17.decembra vēstuli, ar kuru viņa vēlējusies noskaidrot kopējo saistību apmēru pret banku, tai skaitā, cik naudas faktiski Parex atguvusi no viņas kosmētikas ražotnes Fribad pārdošanas Vācijā, par kuru I.Plaude – Rēlingere privāti galvojusi. Tas, iespējams, ietekmēšot viņas maksātspējas atgūšanas plāna precizitāti.

Parex banka uzskata, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi, teikts izplatītajā paziņojumā. Jāatgādina, ka tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu atzina pagājušā gada 7.decembrī.

AS Parex banka bijušie akcionāri joprojām nav piekrituši bankas pārņemšanas līguma publiskošanai, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

LETA jau ziņoja, ka starp FM un Parex bankas bijušajiem īpašniekiem kopš pērnās vasaras notika ilgstošas sarunas par bankas pārņemšanas līguma iespējamu publiskošanu.

FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pērn 23.jūlijā nosūtīja vēstuli bijušajiem Parex bankas akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim ar aicinājumu piekrist Parex bankas pārņemšanas līguma publiskošanai.

FM norādīja, ka tādējādi tiktu nodrošināta iespēja publiskajā telpā sniegt objektīvu informāciju par Parex bankas pārņemšanu.

Patlaban Parex bankas pārņemšanas līgums paredz, ka tā saturs ir stingri konfidenciāls, izņemot likumā, Latvijas valdības rīkojumā vai jebkuros citos piemērojamos noteikumos minētus gadījumus.

A/s Parex banka, kuras uzdevumos patlaban ietilpst parādu restrukturizācija, piedziņa un atsavināto aktīvu pārvaldīšana, darbinieki saņēmuši arī draudus par fizisku izrēķināšanos, norāda bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad par darbiniekam izteiktiem draudiem Parex banka pēc palīdzības vērsusies tiesībsargājošās iestādēs. Šie gadījumi bijuši saistīti gan ar parādu atgūšanu Latvijā, gan ārvalstīs.

Cik tādu gadījumu bijis, Adamovičs nevēlējās atklāt. «Būsim reālisti, tas notiks arī turpmāk,» viņš sacīja intervijā biznesa portālam Nozare.lv.

Pēc viņa teiktā, nereti parādnieki piedziņas procesā iesaista arī trešās puses, lai kavētu parāda piedziņu. Šādi gadījumi esot novērojami kā Baltijas, tā NVS valstīs.

Visus Parex bankas klientus varot iedalīt divās lielās grupās - tie, kuri grib maksāt, bet nevar, tāpēc nāk uz banku un mēģina rast kompromisu, otra grupa ir klienti, kuri var maksāt, bet negrib un dara visu iespējamo, lai parādu nemaksātu. Otrā grupa vairāk attiecoties uz korporatīvajiem klientiem, kur figurē arī citas kredītu summas.