Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Ir izstrādāta koncepcija, kas atvieglos nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nekustamā īpašuma atsavināšanas valsts vai sabiedriskajām vajadzībām procesa efektivizēšanas koncepcija ceturtdien, 17. aprīlī tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē.

Koncepcija ir būtiska, lai varētu uzsākt ar būvniecību saistītu projektu realizāciju, tajā pašā laikā līdzšinējiem nekustamā īpašuma īpašniekiem nodrošinot vienlīdzīgas iespējas laikus saņemt taisnīgu atlīdzību pēc skaidriem principiem un kritērijiem. Koncepcijā ir ietverts arī esošās prakses vērtējums un ieteikumi iestāžu turpmākai darbībai, lai efektīvāk un likumpamatotāk veiktu ar īpašumu atsavināšanu saistītas darbības, informēja ministrija.

Koncepcijā ir ietverti divi risinājumi, kā atvieglot nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja tas nepieciešams valsts vai sabiedriskajam labumam. Pirmais no tiem paredz izdarīt grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām un grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, skaidri definējot, ka publiskā persona privāttiesību jomā rīkojas kā privātpersona, kā arī nosakot brīvprātīgas nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību, kompensācijas apmērus un tās kārtību.

Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, lai pārrunātu jautājumu par papildus finansējumu Rīgas sabiedriskajam transportam saistībā ar tā funkcijām kā galvaspilsētas sabiedriskajam transportam.

Pēc SIA Rīgas satiksme datiem patreizējā atlaides apjoma nodrošināšana «nerīdziniekiem» Rīgas budžetam izmaksā ap 15 miljoniem eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), izprotot situāciju ar sabiedriskā transporta cenu veidošanos Rīgā, jau iepriekš piekritusi deleģēt savus pārstāvjus kopīgā ar Rīgas Domi (RD) darba grupā, kuras uzdevums ir precizēt valsts noteikto funkciju realizēšanai galvaspilsētas sabiedriskajam transportam nepieciešamā finansējuma apjomu. Līdz ar to VARAM šobrīd nevar vērtēt vai komentēt RD nosauktos biļešu cenu tarifus un iespējamo atlaižu skaitļus.

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Daugavas stadiona kanalizācijas izbūves laikā bojā gājis strādnieks, apstiprināja SIA «Rīgas ūdens» pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Viņš norādīja, ka bojā gājušais nav «Rīgas ūdens» darbinieks, tādēļ sīkāku informāciju par negadījuma apstākļiem sniegt nevarēja. Remontdarbus veica SIA «Mārupīte-RR.»

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša sacīja, ka mediķi tika izsaukti uz negadījuma vietu, bet, ierodoties notikuma vietā, cilvēks jau bija miris.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece apliecināja, ka vakar ap plkst.23 saņemts izsaukums uz Deglava ielu, kur pazemes komunikāciju šahtā bija iekritis cilvēks. Glābēji cietušo izcēla un nodeva mediķiem.

Valsts policijas preses pārstāve Elīna Sprudzāne apstiprināja, ka policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma nodaļas par noziegumiem pret personas veselību. Kriminālprocess sākts par faktu un policija skaidro notikušā apstākļus.

Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētā budžeta ieņēmumu kopējais apjoms 2008.gadam prognozēts 558,4 miljoni latu, izdevumu kopējais apjoms 586,9 miljoni latu, un plānotais budžeta deficīts ir 28,6 miljoni latu jeb 5,1% no ieņēmumu kopējā apjoma.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien, 21.novembrī, akceptējusi Budžeta komisijas sagatavotā pilsētas 2008. gada budžeta projekta nodošanu izskatīšanai domes komitejās, informēja Rīgas dome.

Rīgas pilsētas pašvaldības 2008.gada pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (67,7%). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoms prognozēts 334,3 miljoni latu.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2008.gada budžetā prognozēti 36,6 miljonu latu apmērā (7,4% no kopējā ieņēmumu apjoma). Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par ēkām prognozēti 23,2 miljoni latu, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi - 13,4 miljoni latu.

Pašvaldības konsolidētā budžeta ieņēmumu kopējais apjoms 2008.gadam prognozēts 576,9 miljonu latu apjomā, izdevumi plānoti 606,3 miljonu latu apjomā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgai tiek plānoti 512,54 miljonu latu pamatbudžeta ieņēmumi un 64,33 miljonu latu speciālā budžeta ieņēmumi, kā arī 522,04 miljonu latu pamatbudžeta izdevumi un 84,27 miljonu latu speciālā budžeta izdevumi.

Rīgas pašvaldības 2008.gada pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim - 65,2%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoms prognozēts 334,3 miljoni latu.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma budžetā prognozēti 36,6 miljonu latu apmērā, kas ir 7,2% no kopējā ieņēmumu apjoma. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par ēkām nākamajā gadā prognozēti 23,2 miljoni latu, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi - 13,4 miljoni latu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Saistībā ar satiksmes slēgšanu pār Augusta Deglava ielas pārvadu pagājušās darba nedēļas beigās, ceturtdien un piektdien, pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nav izpildījusi ap 13% sabiedriskā transporta reisu, žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S).

Viņš pauda, ka šie reisi neesot izpildīti sastrēgumu dēļ. Minētā problēma ir ātri jārisina, uzsvēra deputāts, piebilstot, ka apspriests arī iespējamais «plāns B» gadījumam, ja satiksme pa Deglava tiltu tik drīz netiks atjaunota. Baraņņiks gan sīkāk nestāstīja par šiem risinājumiem, akcentējot, ka tas, uz ko jākoncentrējas, ir «plāns A» - satiksmes atjaunošana.

Rīgas mēra vietnieks skaidroja, ka diskutēts tika par papildu satiksmes ierobežojumiem vai organizatoriskām izmaiņām. Piemēram, tika spriests par iespēju atvieglot kreisos pagriezienus sabiedriskajam transportam.

Ir apspriests jautājums arī par «puteņa biļetēm» līdzīgas sistēmas ieviešanu, kad cilvēki, kuri ikdienā raduši pārvietoties ar automašīnām, pilsētas sabiedriskajā transportā var braukt par brīvu, tomēr pašlaik tam nav jēgas, jo sabiedriskais transports stāv sastrēgumos, klāstīja Baraņņiks.

Bijušais Ceļu policijas priekšnieks un Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš šovasar pametis darbu policijā un patlaban strādā pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kurā nodarbojas ar sabiedriskā transporta plūsmas uzlabošanas jautājumiem.

Zivtiņš apstiprinājis, ka Rīgas satiksmē viņš nav amatpersona, bet gan strādājot uz līguma pamata.

«Amata man Rīgas satiksmē nav, bet esmu tur uz līguma pamata. Nodarbojos ar jautājumiem, kas saistās ar sabiedriskā transporta joslu izveidošanu un tamlīdzīgiem projektiem. Tas ir aktuāls jautājums. Es esmu uzskatījis, ka vienmēr prioritāte ir sabiedriskajam transportam, gājējiem un velosipēdistiem. Šis piedāvājums bija ļoti labs, un satiksmes organizācija ir viena no patīkamajām lietām, kuru es māku darīt un zinu. Tagad jau vairāk nekā mēnesi strādāju ar šiem projektiem. Jau ir izdevies izveidot divas vietas, kur varētu atvieglot sabiedriskajam transportam kustību pa joslu. Darbs patīkams,» norādīja Zivtiņš.

Vecrīgas satiksmes problēmu risinājumam iedzīvotāji un uzņēmēji redz pilnīgi atšķirīgus risinājumus, liecināja diskusija Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Uzņēmēji uzskata, ka iedzīvotājiem savas mašīnas nav jātur pie mājām, bet prioritāte jāpiešķir preču piegādes transportam, taksometriem un operatīvajiem dienestiem. Savukārt iedzīvotāji prasa atjaunot caurlaižu sistēmu, kas tika likvidēta pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atteicās pagarināt īpaša režīma zonas statusu Vecrīgai.

«Vecrīgā ir trīs braucēju kategorijas. Pirmā ir transports, kas apkalpo uzņēmumus. Darba transportam nav jāstāv Vecrīgā, tas atved, izlaiž pasažieri vai izkrauj preci un aizbrauc. Bet nav risinājums gājēju ielās noteikt dažas stundas preču piegādei no rīta, jo, piemēram, restorānam Gūtenbergs veļa jāpieved un jāaizved divas reizes dienā, un, saskaņā ar sanitārajiem noteikumiem, to nedrīkst stiept pa ielu. Katli un pannas uz banketu jāstiepj nevis no 6 līdz 10 no rīta, bet tad, kad bankets notiek. Otra kategorija ir tūristi, kas mūsu valstī atstāj savu naudu. Taksometram ir jāvar šo tūristu atvest līdz viesnīcai. Kas attiecas uz iedzīvotājiem, man nav pieņemami, ka viņiem atļauj pa nakti turēt automašīnas zem logiem,» norādīja viesnīcas Gūtenbergs valdes priekšsēdētāja Mairita Solima. Uzņēmēji arī neatbalsta caurlaižu sistēmas atjaunošanu. M.Solima ieteica atļaut uz 10 minūtēm iebraukt gājēju ielās un apstāties transportam ar preču pavadzīmēm un ceļazīmēm, komunālajiem dienestiem, diplomātiskajam transportam un taksometriem. Savukārt iedzīvotāju pārstāvji, kas savākuši 117 parakstus, asi kritizēja satiksmes departamenta darbu pašreizējās sistēmas ieviešanā un pauda uzskatu, ka ceļazīmes izvietotas neprofesionāli, atļaujot stāvēt mašīnām abās ielas pusēs ļoti šaurās ielās, bet liedzot apstāšanos platās ielās. Iedzīvotāji iestājas par vecās sistēmas atjaunošanu, kas deva viņiem iespēju iebraukt Vecrīgā ar ievērojamām atlaidēm un novietot transportu pie mājām. Iedzīvotāju pusē ir arī deputāts Edmunds Krastiņš, kurš pats dzīvo Vecrīgā un uzskata, ka problēmu var atrisināt, uzstādot ceļa zīmes «Braukt aizliegts» jeb tā dēvētās saulītes, taču Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods uzskata, ka pastāv pārāk daudz kategoriju, kuras šo zīmi drīkst neievērot, tāpēc nekas netikšot līdzēts. Arī deputāts Juris Zvirbulis atzina, ka šī zīme ļauj iebraukt visiem, kas strādā šajā teritorijā, bet to nekā nevar pierādīt.

Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

Pagājušajā gadā mājsaimniecībām visvieglāk bija piekļūt sabiedriskajam transportam (83,5%) un pārtikas preču veikalam (80,7%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem turpat visas mājsaimniecības (99,3%) izmanto pārtikas preču veikala un primārās veselības aprūpes (96,3%) pakalpojumus.

33,2% mājsaimniecību sagādāja grūtības piekļuve primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Savukārt 2012. gadā mājsaimniecībām laukos vislielākās grūtības bija piekļūt bankas pakalpojumiem un primārajai veselības aprūpei. Kaut arī bankas pakalpojumus izmantoja 75,1% lauku mājsaimniecību, 49,2% no tām bija grūtības piekļūt šim pakalpojumam. Turklāt 45,8% lauku mājsaimniecību bija grūtības piekļūt primārās veselības pakalpojumiem.

Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Vidzemē bija visvairāk mājsaimniecību, kuras izmantotajiem pakalpojumiem piekļuva ar grūtībām – pārtikas preču veikalam (30,7%,), bankai, tai skaitā, internetbankai (36,6%), pastam (37,5%) un sabiedriskajam transportam (28,6%). Vidzemē bija arī vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (98%), kuras izmantoja primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un 42,5% no tām bija grūtības piekļūt veselības aprūpei.

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta kustību, veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā Mūkusalas ielā. Pirms Uzvaras bulvāra ir ierīkota sabiedriskā transporta josla, tādējādi uzlabojot sabiedriskā transporta plūsmu virzienā uz centru, īpaši rīta stundās, informē Rīgas dome.

Izvērtējot satiksmes organizāciju, speciālisti secinājuši, ka brauktuves platums ir septiņi metri, kas ļauj transportlīdzekļiem izkārtoties divās rindās, līdz ar to ir izveidotas divas braukšanas joslas, no kurām viena atvēlēta sabiedriskajam transportam.

Sabiedriskā transporta josla sākas no apgriešanās vietas pretī Nacionālajai bibliotēkai līdz Akmens tilta pieslēgumam. Autovadītājiem izvietots plakāts ar aicinājumu dot priekšroku sabiedriskajam transportam. Šādas satiksmes organizācijas izmaiņas veiktas pēc uzņēmuma Rīgas Satiksme lūguma.

Rīgas domes Satiksmes departaments atgādina, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem pa sabiedriskā transporta joslu drīkst braukt pasažieru sabiedriskie transportlīdzekļi un taksometri, kā arī operatīvais transports. Taču pasažieru sabiedriskie transportlīdzekļi drīkst izmantot arī pārējo transportlīdzekļu satiksmei paredzētās braukšanas joslas.

Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

Tieslietu ministrija nākamā gada laikā izstrādās jaunu likumu, kas regulēs privātīpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām.

Likumā plānots noteikt precīzāku kārtību, kādā notiek īpašumu piespiedu un brīvprātīga atsavināšana sabiedriskajām vajadzībām. Līdz laikam, kamēr tiks pieņemts jaunais likums, spēkā būs pašreizējais likums Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām, kurš, pēc Valsts prezidenta kancelejas juristu domām, ir nepilnīgs.

Subjektīvi interpretējams

Proti, vērtējot lūgumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā likumu, kas paredz Dienvidu tilta celtniecības vajadzībām piespiedu kārtā atsavināt nelielu zemesgabalu Rīgā, Gulbju ielā, konstatēts, ka teorētiski likums paredz zemes īpašniekam tiesības prasīt visa nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja atsavināta tikai neliela tā daļa, bet šīs atsavināšanas rezultātā īpašuma atlikusī daļa kļuvusi mazvērtīga vai īpašniekam nederīga. Tomēr realitātē šī norma nekad nav tikusi piemērota un, kā atzīst Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Dzintars Rasnačs un Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, jautājums par īpašuma nederīgumu un mazvērtību ir ārkārtīgi subjektīvi vērtējams.

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Šogad Rietumvalstu akcijas, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, nevar lepoties ar galvu reibinošu pieaugumu. Ja ir vēlme redzēt astronomiskus akciju pieauguma ciparus, tad naudu bija jāiegulda krietni eksotiskākā tirgū – Venecuēlas akcijās. Šīs valsts publiski kotēto akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 73 tūkstošiem procentu. Viss jau būtu labi, ja šim pieaugumam komplektā nenāktu arī citi faktori.

Kopumā – Venecuēlas tautsaimniecības krahs nozīmējis, ka šajā valstī sevi pilnā mērā nu izpauž hiperinflācija, kas pietuvojusies 50 tūkst. procentu (šādos brīžos dati var būt visai neprecīzi). Turklāt nomanāmi ekonomistu paredzējumi (Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu), ka patēriņa cenu gada izmaiņu rādītājs sasniegs/pārsniegs apaļā miljona procentu atzīmi. Tādējādi Venecuēlu ar tās hiperinflāciju var piemest klāt Āfrikas Zimbabvei, kurai pirms kāda laika jau nācās cīnīties ar līdzīgiem procesiem. Venecuēlai gan līdz Zimbabves inflācijas līmenim vēl ir pamatīga telpa, kur augt. Pieejamā informācija liecina, ka 2008. gada novembrī gada inflācija šajā valsī tik tikko sasniedza 80 miljardus procentu. Tādējādi Venecuēlas dažu desmitu tūkstošu inflācijas procenti uz šī fona tāds nieks vien ir.

Ja Rīgas dome dotāciju sabiedriskajam transportam palielinās tikai par 4.5 miljoniem latu, nevis 15 miljoniem, kā prasīja SIA Rīgas satiksme, uzņēmuma vadībai nāksies uzsākt smagas sarunas ar arodbiedrībām par koplīguma nosacījumu maiņu.

Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens atzina, ka vispirms jāsagaida domes balsojums par budžetu, taču iespējas, uz kā rēķina ietaupīt, esot diezgan ierobežotas. Tā kā Rīgas dome kategoriski noraida iespēju paaugstināt transporta biļešu cenu un nepiekrīt arī atlaižu likvidēšanai kādai no iedzīvotāju grupām, atliek samazināt reisu skaitu un panākt vienošanos ar darbiniekiem par koplīgumu pārskatīšanu, samazinot atalgojumu. Taču L.Bemhens prognozēja, ka šīs sarunas būs smagas, turklāt Rīgas satiksmes darbinieki ir četru arodbiedrību biedri, tāpēc sarunas jārisina ar visām četrām.

Pašvaldības 2009.gada budžetā finansējuma apjoms dotācijai pilsētas sabiedriskajam transportam pēdējā budžeta redakcijā tika palielināts par 4.5 miljoniem latu un sasniedzis 52.5 miljonus latu, tajā skaitā arī zaudējumu segšanai, kas saistīti ar Rīgas domes noteiktajām braukšanas maksas atlaidēm pasažieru pārvadāšanai.

Rīgas domes 2012.gada budžetā bāzes dotācija pašvaldības SIA Rīgas satiksme plānota 52,6 miljonu latu apmērā jeb par 5,1 miljonu latu vairāk nekā uzņēmumam tika plānota dotācija 2011.gadā. Turpmāk uzņēmuma dotācija tiks pārskatīta divas reizes gadā, informēja Rīgas domē.

Jau ziņots, ka Rīgas satiksmes maciņš šogad tika papildināts divas reizes, veicot pašvaldības budžeta grozījumus maijā un novembrī. Sākotnēji dotācija uzņēmumam tika paredzēta 47,5 miljonu latu apmērā, bet gada gaitā tā palielināta līdz 56 miljoniem, ieskaitot arī valsts dotāciju 3,5 miljonu latu apmērā.

Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova norādīja, ka kopš 2009.gada valsts dotācija sabiedriskajam transportam Rīgā ir samazinājusies - 2009.gadā kopējais Rīgas satiksmes finansējums bija 62 miljoni latu, no kuriem pašvaldības dotācija bija 51,4 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums bija 10,6 miljonu latu, savukārt kopējā dotācija šogad ir 56 miljoni latu, no kuriem 52,5 miljoni piešķirti no pašvaldības budžeta, bet valsts finansējums - 3,5 miljoni latu.

Viedkartes Rīgas sabiedriskajam transportam sāks izsniegt 9. aprīlī.

Šāda informācija izskanēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā, kur skatīja jautājumu par viedkaršu trūkumu Rīgas sabiedriskajam transportam.

Personalizēto viedkaršu trūkuma dēļ aptuveni 3 000 cilvēku palikuši bez zilā e-talona. Visvairāk tā trūkumu izjuta ap 500 personu, kurām pienākas dažādi atvieglojumi: pensionāri, skolēni un studenti. Tiem, kuri nevarēja saņemt savus e-talonus, tie tiks nosūtīti jau tuvākajā laikā kopā ar atvainošanās vēstuli.

Kā vaininieks šajā situācijā tika minēts ražotājs, kas solījis piegādāt vajadzīgo daudzumu līdz 15. martam, bet to nav izdarījis, līdz ar to Rīgas satiksme pārtraukusi jaunu karšu izsniegšanu no 22. marta. Pirmā partija ar 1 000 kartēm tika atsūtītas tikai 6. aprīlī, otrā tiks piegādāta 8. vai 9. aprīlī, bet līdz maija beigām atlikusī daļa. No 9. aprīļa tiks atjaunota viedkaršu izsniegšana. Ražotājam tiks pieprasīta kompensācija par neizpildīto līgumu.

2015.gadā reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu autobusos tika pārvadāti 31,63 miljoni pasažieru, kas ir par 4,3% mazāk nekā 2014.gadā, informē Autotransporta direkcija.

bet, neskatoties uz pasažieru skaita samazinājumu, reģionālā maršrutu tīkla apjoms ir pieaudzis par 0,51%, sasniedzot gandrīz 78,74 miljonus kilometru. Turklāt pērn pirmo reizi pēc daudzu gadu pārtraukuma ir izdevies iekļauties piešķirtā valsts budžeta finansējuma 77,59 miljonu eiro apmērā ietvaros, lai kompensētu zaudējumus, kas pasažieru pārvadātājiem rodas, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutu tīklā ar autobusiem. Autotransporta direkcija plāno īstenot vairākus pasākumus, lai piesaistītu pasažierus sabiedriskajam transportam.

Pasažieru skaita kritums reģionālo maršrutu autobusos ik gadu ir aptuveni 3-4%, un attiecīgā tendence ir saglabājusies arī 2015.gadā, pasažieru skaitam samazinoties par 4,3%, salīdzinot ar 2014.gadu. Minētās izmaiņas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu, ar iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām, kur tiek nodrošinātas darbavietas, un to, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlas ikdienā pārvietoties ar privāto automašīnu.

Karakasas Botāniskais dārzs, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, izmirst.

Saistībā ar valsts ekonomisko sabrukumu Botāniskā dārza uzturēšanai nepietiek ne ūdens, ne elektrības.

LASI ARĪ:

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

FOTO: Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu

Venecuēliešiem jāmeklē alternatīvas sabiedriskajam transportam

2016.gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos tika pārvadāti nepilni 15 miljoni pasažieru, kas ir par 5,8% mazāk nekā analogā periodā pērn, liecina Autotransporta direkcijas informācija.

Pasažieru skaita izmaiņas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu un darbspējīgo iedzīvotāju un studentu pārcelšanos uz pilsētām. Turklāt pēdējos gados iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas ikdienā pārvietoties ar privāto automašīnu. Neskatoties uz pasažieru skaita kritumu, maršrutu tīkla apjoms šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 1,16%, veidojot 39,5 miljonus kilometru. Autotransporta direkcija turpina darbu pie dažādu pasākumu īstenošanas, lai piesaistītu pasažierus sabiedriskajam transportam.

Starppilsētu autobusos 2016.gada pirmajā pusgadā pārvadāti 5,4 miljoni pasažieru, kas ir par 3% mazāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Savukārt vietējās nozīmes maršrutos pasažieru skaita samazinājums ir būtiskāks – vislielākais kritums vērojams Latgales plānošanas reģionā, kur vietējās nozīmes maršrutos pārvadāti 1,28 miljoni pasažieru, kas ir par 12% mazāk nekā 2015.gadā. Pozitīvāki rādītāji ir Vidzemes plānošanas reģionā, kur vietējās nozīmes maršrutos tika pārvadāti nepilni 1,5 miljoni pasažieru, kas ir par 4% mazāk, salīdzinot ar 2015.gada pirmā pusgada rādītājiem. Rīgas plānošanas reģionā 2016.gada pirmajā pusgadā tika pārvadāti 4,4 miljoni pasažieru, Zemgales – 1,4 miljoni, bet Kurzemes – 877 tūkstoši pasažieru.