Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Ņemot vērā izmaksas par jaunas infrastruktūras izbūvi, gāzes iekārtu uzstādīšana kā alternatīva degvielas izmantošanai Rīgas sabiedriskā transporta autobusos izmaksātu dārgāk nekā benzīna izmantošana arī nākotnē, kaut arī tā cena turpina augt, saka pašvaldības SIA Rīgas satiksme vadītājs Leons Bemhens. Viņš uzskata, ka Rīgas nākotne ir elektrotransports.

Līdzšinējā izpēte saistībā ar alternatīvās degvielas izmantošanas iespējām sabiedriskajā transportā turpinās, tomēr līdz šim veiktie eksperimenti neuzrāda ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, turklāt pašā eksperimenta procesā radušās dažādas tehniskas nepilnības saistībā ar autobusu pārbūvi. Bemhens arī norādīja, ka gāzes cenas seko naftas cenām, līdz ar to arī šī alternatīva nemitīgi sadārdzinās.

«Mēs nevaram rēķināt tāpat kā vieglajām automašīnām - ieliku gāzes sistēmu un ieekonomēju. Mums ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru, gāzes uzpildes stacijas, tās uzturēt. Tās ir mūsu izmaksas, un tajā brīdī tas vairs nav izdevīgi, nemaz nerunājot par tehnisko pusi - izmēģinājām viena respektabla autobusu būvētāja autobusus ziemas apstākļos, un rādītāji par patēriņu un izmaksām bija pat vēl sliktāki nekā dīzelim. Nav jau neviena tīrā gāzes motora - visi ir jauktie, kur palaišanai un paātrinājumam izmanto tikai dīzeli, bet gāze strādā tikai pie nemainīga motora darbības režīma,» skaidroja Rīgas satiksmes priekšnieks.

Elektronisko norēķinu sistēmas ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā bija ekonomiski pamatota, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

«Vērtēt šo projektu kategorijās veiksmīgs vai neveiksmīgs ir pārāk subjektīvi, lai gan allaž visu var paveikt labāk. Tāpat šis projekts vienmēr kādam šķitīs pārāk lēts, citam pārāk dārgs. Ja runājam par Valsts kontroles (VK) atzinumu, tad, ja jūs to būtu izlasījuši no sākuma līdz beigām, tad redzētu tos PR [sabiedrisko attiecību] gājienus, kuri bija iekļauti VK publiskajā paziņojumā, » sacīja Bemhens.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkuma konkursā par jaunu autobusu un trolejbusu piegādi noslēgsies 31.janvārī, taču finansējuma avoti pagaidām ir neskaidri. Uzņēmuma vadītājs Leons Bemhens norāda, ka finansējums ražotājiem būs jāpiesaista pašiem.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme šā gada investīciju plāni liecina, ka 175 jaunu autobusu iegādei šogad būtu nepieciešami apmēram septiņi miljoni latu, bet 125 trolejbusu iegādei - 9,6 miljoni latu, taču Bemhens norādīja, ka šie ir aptuveni skaitļi un reālā iepirkuma summa tiks precizēta iepirkuma konkursa rezultātā.

Rīgas satiksme veikusi pārrunas ar Latvijas bankām par iespējamu aizņēmumu transportlīdzekļu iegādei, taču neviena kredītiestāde par to nav izrādījusi interesi.

«Nedomāju, ka tā būtu neuzticība Rīgas satiksmei, bet mums ir pietiekami liela pieredze ar iepriekšējiem aizņēmumiem, kad aizdevumu saņemam, vairākām bankām apvienojoties, un šis modelis nav izrādījies pārāk veiksmīgs. Vienai bankai tas ir pietiekami liels apjoms. Banku apsvērumi ir jājautā tām pašām, bet tas neizslēdz iespēju, ja tāda interese ir, ka ražotājs piesaista Latvijas bankas,» sacīja Bemhens.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme 2012.gadu plāno noslēgt ar 3,5 miljonu latu zaudējumiem, atklāj uzņēmuma vadītājs Leons Bemhens.

Kā ziņots, Rīgas satiksmes budžets 2012.gadā sākotnēji tika plānots ar 12,7 miljonu latu iztrūkumu, bet Rīgas dome trīs budžeta grozījumos piešķīra papildus dotācijās 10,26 miljonus latu.

«Nekas daudz nav mainījies salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Galvenais mūsu gadījumā ir nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu, ko mēs joprojām reāli varam izdarīt un plānojam izdarīt 2013.gadā,» skaidroja Bemhens. Vienlaikus viņš norādīja, ka pašvaldības dotācija Rīgas satiksmei arī 2013.gadā apstiprināta ar teju 13 miljonu latu iztrūkumu.

Kaut arī Rīgas satiksmes budžetā visu laiku ir iztrūkums, pie uzņēmuma apgrozījuma ap 106 miljoniem latu gadā arī šogad trūkstošie miljoni veido 3 līdz 4 % no kopējā finansējuma. Bemhens norādīja, ka naudas plūsma Rīgas satiksmē joprojām ir pozitīva un būs pozitīva, līdz ar to neesot nekāda satraukuma par to, vai uzņēmums spēs vai nespēs pildīt saistības.

Atklātība par algu var gan paātrināt atlases procesu, gan samazināt tās elastību.

Atalgojums vienmēr ir bijis starp jutīgākajiem jautājumiem darba tirgū. «Treknajos» gados darba devēji bija spiesti iesaistīties algu «vairāksolīšanā», jo kvalificēti speciālisti varēja diktēt savus noteikumus. Savukārt tagad uzņēmumi meklē jauno «līdzsvara punktu», lai ar piedāvāto algu nepārmaksātu, bet arī neatbaidītu vērtīgus potenciālos darba kandidātus. Neziņa par to, kā mainījies atalgojuma līmenis, valda arī starp darba meklētājiem.

Vai šādā situācijā abām pusēm dzīvi neatvieglotu atklātība par atalgojuma apmēru jau personālatlases sākumposmā? Speciālistu domas par to dalās.

Darījums ir darījums

Pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31.decembrim iestādēs, kas saņem valsts komercdarbības atbalstu, valdes locekļu un citu iestādes riska profilu ietekmējošo amatu atalgojums ir nekavējoties jāpārskata.

Turklāt noteikts, ka arī turpmāk jāveic minēto amatu atalgojuma pārskatīšana atbilstoši izmaiņām iestādes finanšu stāvoklī. To paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinātie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem, kas ir saistoši bankām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Noteikumus ieteicams piemērot arī pārējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un privātajiem pensiju fondiem.

Kā zināms, valsts atbalstu kopš 2008. gada nogales saņem Parex banka, kuru vada Nils Melngailis.

FKTK skaidro, ka kopumā apstiprināto noteikumu mērķis ir nepieļaut tādas atalgojuma sistēmas, kas veicina pārmērīgu risku uzņemšanos un atalgo par īstermiņa rezultātiem, nevērtējot pieņemto lēmumu un veikto darījumu ilgtermiņa ietekmi.

Rīgas satiksme meitas uzņēmums Degvielas apgāds izbeigs līgumu ar SIA OVI, kuras valdes priekšsēdētājam un bijušajam īpašniekam Vladimiram Oderovam piespriests piecu gadu cietumsods par vērienīgu naftas kontrabandu.

Plānots, ka līgums tiks izbeigts februāra vidū, ņemot vērā OVI «sniegto informāciju par grūtībām ar līguma izpildi,» Db informēja Rīgas satiksmes sabiedrisko attiecību speciāliste Iluta Bērziņa.

Konkursa ceļā

OVI vietā konkursa kārtībā tiks meklēts cits Degvielas apgādam piederošās Slokas naftas bāzes apsaimniekotājs. Šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas satiksmes vadība pēc Degvielas apgāda biznesa plāna aktualizēšanas un finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars veiktā atzinuma par uzņēmuma iegādes un darbības ekonomisko lietderību. Potenciālā apsaimniekotāja izvēle tiek balstīta uz aktualizēto biznesa plānu. Sākotnējais Degvielas apgāda plāns bijis pamatots tā izstrādes laikā, un pēc 2008. gada vidū notikušajām izmaiņām likumdošanā plāna aktualizācija bija nepieciešama, Laika stara eksperti konstatēto Db atstāstīja I. Bērziņa. Pēc viņu atzinuma, iespējami divi risinājumi - jauna apsaimniekotāja piesaistīšana, nosakot jaunas prasības, kas var nodrošināt nepieciešamo atdevi. Kā otrs risinājums - SIA Degvielas apgāds kapitāla daļu piedāvāšana citiem investoriem. Pēc Db lūguma izvērtēt Degvielas apgāda 2007. gada pārskatu iepriekš (15.10.2008.) Laika stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko konstatēja: «Ja uzņēmuma iegāde pati par sevi varētu būt ekonomiski pamatots lēmums, tad īpašuma nodošana ar pilnvarojuma līgumu citās rokās, oficiāli gūstot tik nelielus ieņēmumus, gan ir šaubīga. Tad jau labāk iekonservēt šo objektu un nedarīt neko, ja jau kaut ko darot mums sanāk piemaksāt. Bet varbūt pilnvarojuma līgums satur kādu citu skaidrojumu uz šo dīvaino situāciju».

Ieviešot elektronisko norēķinu sistēmu jeb e-talonu, SIA Rīgas satiksme nav saskārusies ar būtiskām problēmām un negrasās atlikt sistēmas ieviešanu.

SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens par „pilnīgu murgu” nosauca laikrakstā Telegraf publicēto informāciju, ka sistēmas ieviešanas laikā konstatētas būtiskas problēmas, tāpēc esot apturēta uzsāktā autobusu konduktoru atlaišana. Laikraksts 27. februārī ziņoja, ka karšu lasītāji atvelk no kartēm nepareizu summu, turklāt esot dots mājiens, ka atlaistajiem 580 konduktoriem jau pēc pusgada var nākties atsākt darbu, jo sistēma būs izgāzusies. L.Bemhens Db pavēstīja, ka sistēmas testēšana notiek trešo dienu, un šobrīd nav radušās būtiskas problēmas, kaut pilnīgi viss neesot perfekti. „Tāpēc jau uzņēmuma darbiniekiem testē vispirms, lai varētu pieregulēt to, kas nav perfekti. Tās nav problēmas, tas ir darba process,” uzsvēra L.Bemhens. Savukārt 2.martā darbu sākušais jaunieceltais SIA Rīgas karte valdes priekšsēdētājs Ēriks Fransuā Morizūrs (Eric Francois Morizur) norādīja, ka Rīgai domātā sistēma vispirms testēta Francijā, kur tā arī ražota. Arī viņš apstiprināja, ka sistēma tiks ieviesta saskaņā ar iepriekš izsludināto grafiku. Jau ziņots, ka SIA Rīgas karte ir Latvijas - Francijas kopuzņēmums, kas ievieš e-talona sistēmu par 14 miljoniem latu.

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 19. novembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 32 darbinieki un smagas traumas guvuši 223 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 52 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 247 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 12 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.09.30. Rīgā SIA Maxima pārdevēja guva smagas traumas, nokrītot no pieliekamām metāla kāpnēm.

2. 2008.10.03. Rīgā SIA Baltkom TV tehniķis guva smagas traumas pēc tam, kad viņu notrieca automašīna.

3. 2008.10.16. VAS Latvijas pasts Madonas rajona Jaunkalsnavas pasta nodaļas pastniece gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā Aizkraukles rajonā.

4. 2008.10.23. Rīgā SIA RERE 04 namdaris guva smagas traumas, nokrītot no sastatnēm.

5. 2008.10.30. Rīgā SIA Capital Building celtnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiks mērīta mērķu izpilde, lai noteiktu, par ko un kādā mērā izmaksāt prēmijas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, norāda personāla vadības konsultāciju kompānijas HayGroup atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode.

Kā ziņots, no nākamā gada tiek atcelts aizliegums valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem izmaksāt prēmijas par ikgadējo darbības rezultātu novērtējumu. Maksimālais prēmijas apmērs ir līdz 75% no mēnešalgas, paredz valdībā atbalstītie valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi. Patlaban maksimālais piemaksas apmērs ir 20% no mēnešalgas.

Rode norādīja, ka saskaņā ar Hay Group 2012.gada Latvijas atalgojuma pētījumu, piemēram, komercuzņēmumos, kuros tika apsekota atalgojuma prakse, nepastāv mainīgā atalgojuma jeb prēmēšanas prakse, kur darbinieki var saņemt trīs ceturtdaļas no pamatalgas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ceturtdienas sēdē apstiprinājusi normatīvos noteikumus par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka atalgojuma politikas pamatprincipiem.

Tādējādi īpašas prasības piemērotas tiem alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieku darbiniekiem, kuru profesionālā darbība individuāli vai kolektīvi varētu būtiski ietekmēt pārvaldnieka vai fonda riska profilu, informē FKTK.

Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa piemērošanu, FKTK ir noteikusi, ka prasības attiecībā uz atalgojuma mainīgās daļas atlikšanu piemēro atalgojuma mainīgajai daļai, ja tā ir būtiska vai īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa, bet prasības attiecībā uz atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu nemonetārā formā piemēro atalgojuma mainīgajai daļai, ja tā ir īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa.

Iespējams, daļa maršruta mikroautobusu pakalpojumu sniedzēju atstās biznesu. Rīgas dome slēgs līgumu ar pašvaldības SIA Rīgas satiksme par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, šo funkciju pilnībā uzticot Rīgas satiksmei.

Jaunajā līgumā nav nodalīta atsevišķa maršrutu daļa, ko līdz šim apkalpoja privātie pārvadātāji, sniedzot paaugstināta komforta pārvadājumus. Patlaban Rīgā šādus pakalpojums sniedz kopumā septiņi uzņēmumi, kuru līgumi beigsies šā gada beigās.

Plānots, ka Rīgas satiksme sludinās iepirkumu konkursu, kurā pašreizējie maršruta taksometru pasažieru pārvadātāji tiks piesaistīti kā apakšuzņēmēji. Tas tiks darīts arī tāpēc, ka Rīgas satiksmei nav iespējas par saviem līdzekļiem iegādāties šādus transportlīdzekļus. Pēc līguma noslēgšanas varēs arī izsludināt minēto konkursu, DB norādīja Rīgas satiksmes vadītājs Leons Bemhens. Viņš arī piebilda, ka konkursā būs iespēja piedalīties gan uzņēmumiem, kas patlaban sniedz šos pārvadājumu pakalpojumu, gan arī, iespējams, pieteiksies kāds jauns uzņēmums.

SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turētais bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens šodien tika atbrīvots no cietumu slimnīcas Olainē.

Uz žurnālistu jautājumiem Bemhens, kā arī viņa advokāts Varis Klotiņš neatbildēja. Taču Klotiņš palīdzēja Bemhenam iznest mantas, starp kurām bija arī neliels pārnēsājamais ledusskapis.

Jau ziņots, ka tiesa vakar nolēma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu Bemhenu atbrīvot no apcietinājuma. Tiesa šodien saņēma dokumentus par drošības naudas iemaksāšanu Valsts kasē.

Vakar tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.

Čakša uzsvēra, ka problēmas NMPD Rīgas reģiona centrā vērojamas jau vairāku gadu garumā, un šī iemesla dēļ Čakša uzstājusi, ka nepieciešams palielināt atalgojumu.

Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%, tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.

Čakša ministriem skaidroja, ka lielāko trauksmi mediķu vidū radījis satraukums par to, ka atalgojuma palielināšanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts, tomēr Čakša norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielinājumu ir sagatavots, un viņa cer, ka jaunā valdība pieņems lēmumu arī finansējumu piešķirt, īpaši tāpēc, ka priekšvēlēšanu periodā partijas uzstāja, ka mediķu atalgojuma jautājums ir prioritārs.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Pieaugošs pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem, kā arī izmaiņas darba samaksas regulējumā Eiropas līmenī daudziem darba devējiem liek pārskatīt atalgojuma politiku, panākot, ka tiek izskausta dzimumu un cita veida diskriminācija, kā arī atalgojuma sistēma ir caurspīdīga un taisnīga.

Tieši pēc diviem gadiem, 2026. gada jūnijā, spēkā stāsies jaunā Eiropas Savienības direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu*, kas paredz pilnīgu šī mājasdarba izpildīšanu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Esmu pārliecināta, ka ieguvēji būs gan darbinieki, gan darba devēji, jo šī ir arī iespēja stiprināt darbinieku lojalitāti un piesaistīt jaunos talantus, veicinot vienlīdzīgu un atklātu organizācijas kultūru.

Konkrētā direktīva prasa vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, nosakot darba samaksu par līdzīgas vērtības darbu, kā arī prasa darba devējiem panākt caurspīdīgumu, lai darbinieki zinātu, kāda ir samaksa attiecīgajā amata kategorijā. Uzņēmējiem būs jāmēra un vēlāk arī jāpublisko dati par darba samaksu un atšķirībām sieviešu un vīriešu atalgojumā. Atalgojuma politika nav ātri un viegli izmaināma, īpaši lielākās organizācijās, tāpēc daudzi darba devēji minētās prasības pamazām ievieš jau tagad.

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas noteic, ka tiesneša alga nevar pārsniegt Ministru prezidentam noteiktās algas apmēru, DB informēja tiesas pārstāve Līna Kovaļevska.

ST secināja, ka šobrīd tiesnešu atalgojuma samazinājums nav samērīgs, neatbilst tiesiskās paļāvības, solidaritātes un varas dalīšanas principam. Tādēļ ST atzina normu par tiesnešu atalgojuma maksimālo apmēru par neatbilstošu Satversmes 1.pantam un spēkā neesošu no nākamā gada 1.janvāra.

Izvērtējot tiesnešu atalgojuma pielīdzināšanu Ministru prezidenta amatalgai, tiesa secināja, ka gan Ministru prezidenta kandidāta izraudzīšana, gan apstiprināšana, gan viņa pilnvaru termiņš un atalgojums var būt politiskās izvēles jautājums, tāpēc ir pieļaujams tas, ka Ministru prezidenta atalgojums tiek noteikts brīvi, bez izvērtēšanas. Savukārt šāda, tikai uz likumdevēja politisko gribu balstīta tiesnešu atalgojuma noteikšana esot pretrunā ar varas dalīšanas un tiesu neatkarības principu.

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējais atalgojuma pētījums.

Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā.

«Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos – par 6%, kur vidējā alga bijusi attiecīgi 881 eiro un 891 eiro neto, savukārt mazos uzņēmumos – par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos – 969 eiro neto un vietējos privātā sektora uzņēmumos – 799 eiro, turpretī valsts un pašvaldību sektorā, tai skaitā to kapitālsabiedrībās, atalgojums sasniedzis vidēji 700 eiro neto,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Ceturtā daļa uzņēmumu atzīst, ka šogad nevar atļauties atalgojuma pielikumu, bet vairāk nekā trešā daļa uzņēmumu norāda, ka vajadzēs zināmu piepūli, lai to varētu atļauties, savukārt 14% uzņēmumu atzīst, ka 2009.gadā būs spiesti samazināt darbiniekiem atalgojumu.

Janvārī veiktajā Fontes Prognožu pētījumā secināts, ka iepriekšējo gadu straujo atalgojuma kāpumu Latvijas un Baltijas uzņēmumos šobrīd ir nomainījusi piesardzība un pašsaglabāšanās instinkts. Tajā konstatēts, ka 2009.gadā atalgojuma tirgus sekos ekonomikas lejupslīdes tendencēm, un lielākā daļa uzņēmumu jau tuvākajā laikā grasās pārskatīt savu atalgojuma politiku un darbinieku mērķus.

Aptaujā ir noskaidrots, ka šobrīd būtiski pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri atalgojumu «iesaldēs» un šogad nepārskatīs. Tiesa, pirms ķerties klāt atalgojumam, uzņēmumi meklē citas iespējas izmaksu optimizācijai un samazināšanai. Kā pirmie tiek samazināti personāla budžeti, lielākoties labumi, mācību apjomi, kā arī darbinieku skaits.

Aptuveni 30 pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieku šodien pulcējās Rātslaukumā pie Rīgas domes, lai iestātos par vienlīdzīgām darbinieku tiesībām un paustu neapmierinātību ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu.

Daļa piketa dalībnieku ir pagriezuši muguru pret Rīgas domi, lai simboliski norādītu, ka Rīgas dome pagriež muguru Rīgas satiksmē notiekošajam.

Piketa dalībniekiem kaklā uzkārti plakāti, kas vēsta Visām arodbiedrībām vienādas tiesības!, Par godīgu darbu prasām taisnīgu samaksu, Vilku likumiem Eiropā nav vietas, Rīgas satiksmes kabatas arodbiedrībām - nē! un Ar Rīgas satiksmi aizbrauc tikai jumts.

Daļa uzņēmumu darbinieku ir neapmierināti ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu. «Situācija ir komplicēta, jo vislielākā problēma ir darba devēja pamatarodbiedrība, kas faktiski nekādā veidā pat necenšas aizsargāt darbinieku intereses, tāpēc šie darbinieki ir izveidojuši savu arodorganizāciju, kas iestājušies mūsu arodbiedrībā kā vienā no struktūrvienībām. Jau ilgstoši vairāk nekā gadu mēģinām panākt, lai ar viņiem uzsāk sociālo dialogu, pieaicina sarunās, bet darba devējs spītīgi ignorē un cenšas visus jautājumus risināt no spēka pozīcijām,» aģentūrai LETA skaidroja Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības vadītāja Dace Kaminska.