Ņemot vērā izmaksas par jaunas infrastruktūras izbūvi, gāzes iekārtu uzstādīšana kā alternatīva degvielas izmantošanai Rīgas sabiedriskā transporta autobusos izmaksātu dārgāk nekā benzīna izmantošana arī nākotnē, kaut arī tā cena turpina augt, saka pašvaldības SIA Rīgas satiksme vadītājs Leons Bemhens. Viņš uzskata, ka Rīgas nākotne ir elektrotransports.
Līdzšinējā izpēte saistībā ar alternatīvās degvielas izmantošanas iespējām sabiedriskajā transportā turpinās, tomēr līdz šim veiktie eksperimenti neuzrāda ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, turklāt pašā eksperimenta procesā radušās dažādas tehniskas nepilnības saistībā ar autobusu pārbūvi. Bemhens arī norādīja, ka gāzes cenas seko naftas cenām, līdz ar to arī šī alternatīva nemitīgi sadārdzinās.
«Mēs nevaram rēķināt tāpat kā vieglajām automašīnām - ieliku gāzes sistēmu un ieekonomēju. Mums ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru, gāzes uzpildes stacijas, tās uzturēt. Tās ir mūsu izmaksas, un tajā brīdī tas vairs nav izdevīgi, nemaz nerunājot par tehnisko pusi - izmēģinājām viena respektabla autobusu būvētāja autobusus ziemas apstākļos, un rādītāji par patēriņu un izmaksām bija pat vēl sliktāki nekā dīzelim. Nav jau neviena tīrā gāzes motora - visi ir jauktie, kur palaišanai un paātrinājumam izmanto tikai dīzeli, bet gāze strādā tikai pie nemainīga motora darbības režīma,» skaidroja Rīgas satiksmes priekšnieks.
Bemhens atsaucās uz Eiropas Komisijas vides ekspertiem, kas secinājuši, ka transportu, kas darbojas uz gāzi, vairāk par 5% līdz 7% apjomā ieviest nav izdevīgi. Arī biodīzeļa izmantošana Eiropā tiekot piebremzēta, jo atjaunojamo energoresursu ražošanā izmantojamo kultūru var audzēt industriāli un tā izmaksā lētāk, tāpēc tā no lauksaimniecības platībām izspiež pārtikas audzēšanu.
Viena no lētākajām un videi draudzīgākajām alternatīvām ir elektrotransports, kas nozīmētu ne tikai paplašināt tramvaju un trolejbusu maršrutus, bet arī ieviest autobusu vietā elektrobusus, kas darbojas ar elektrību.
«Ir viena lieta, kur varam Rīgā iet pat priekšgalā, pārejot uz zaļo enerģiju, - tas ir elektrotransports. Tramvaji, trolejbusi, bet autobusu vietā - elektrobusi. Rīgas satiksmes infrastruktūra atļauj ātro lādēšanu izpildīt pusdienas laikā, līdz ar to mums vajag tikai vienu sīkumu - piemērotu piedāvājumu. Pašreiz ražotāji nevar ar vienu akumulatora uzlādi nodrošināt lielāku nobraukumu par 150 kilometriem. Mums vajadzētu, lai nodrošinātu vismaz 200 līdz 230 kilometru nobraukumu, un tādā gadījumā mēs pilnībā varētu pāriet uz elektrotransportu,» uzsvēra Bemhens.
Rīgas satiksme regulāri sekojot aktualitātēm lielas ietilpības elektrotransporta attīstībā, tomēr piemērots modelis vēl nav atrasts. Pa vienam modelim esot uzbūvējuši tādi ražotāji kā Solaris un Mercedes, taču arī tiem neesot pietiekami jaudīgu akumulatoru. Bemhens norādīja, ka elektrotransports Rīgā ir «reāla nākotne», ņemot vērā pilsētas specifiku - elektropievadi -, kabeļi paver plašas iespējas elektrotransportam un šajā infrastruktūrā papildus vairs nav jāinvestē.
Bemhens atzina, ka elektrotransports ir par aptuveni 30% dārgāks transportlīdzeklis nekā autobusi ar ierasto degvielas dzinēju, taču ekspluatācijā tas ir daudz lētāks, kas redzams arī pēc vieglajiem automobiļiem - apkope elektromotoram ir daudz lētāka nekā iekšdedzes motoram, otrkārt, elektroenerģija ir zaļa, atjaunojama enerģija, ko var iegūt no saules, ūdens, vēja.
«Šī nav tikai plika ideja. Rīgas enerģētikas aģentūrai ir projekts par uzlādes punktu tīkla pilnveidošanu, izmantojot daļēji arī Rīgas satiksmes infrastruktūru vieglajām automašīnām. Dažus elektromobiļus jau esam iepirkuši, un Rīgas dome šo projektu turpina. Tiklīdz varēsim dabūt to, ko mums vajag, elektrobusi parādīsies Rīgā,» sacīja Bemhens.