Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Viena no pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka bijušajām īpašniecēm SIA Rēzeknes gaļas kombināts, vērsusies tiesā ar pieteikumu ierosināt SIA Baltijas marka maksātnespējas lietu. Iepriekš SIA Baltijas marka ietilpa Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding.

SIA Baltijas marka 2010. gada martā nodibināja pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kas plānoja ar šo zīmolu produktu virzību ārpus Latvijas. Pirmās kravas ar Baltijas markas preču zīmi jau tā paša gada jūlijā tika nosūtītas uz NVS valstīm. Baltijas marku konsultēja bijušais veselības ministrs un bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre. Jau toreiz tika norādīts, ka uzņēmumam nācies atteikt diviem lieliem potenciālajiem sadarbības partneriem, jo pietrūka nepieciešamo apjomu.

«Mērķis tam ir nodarboties ar lauksaimniecību — gan ražošanu, gan pārstrādi, gan arī tirdzniecību. Vairāk neko par šo projektu negribu teikt. Ideja ir šajā projektā iesaistīt vairāk nekā divdesmit uzņēmumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas,» iepriekš skaidroja V. Meļņiks.

Latvijas miljonārs Vasīlijs Meļņiks uzskata, ka Ukrainas prokuratūras rīcība, arestējot viņam piederošos īpašumus, ir prettiesiska un nelikumīga, aģentūrai LETA pavēstīja pats Meļņiks.

Viņš skaidroja, ka par savu īpašumu arestu uzzinājis plašsaziņas līdzekļiem, nevis no Ukrainas varas iestādēm. Meļņiks arī norādīja, ka «[..] lietai ir politisks zemteksts, jo Ukrainas ģenerālprokurors personīgi vairāku pēdējo mēnešu laikā publiski izplata versiju par to, ka naftas ieguves platformas iegādes iepirkuma organizēšanā personīgi piedalījās tā laika Ukrainas prezidents Viktors Janukovicš, kurš it kā vienojies ar mani sazvērestībā savas vizītes laikā Latvijā». Miljonārs aģentūrai LETA šādu prokuratūras versiju noliedza, norādot, ka ar Janukoviču esot redzējies vienu reizi, kad amatpersona viesojusies Latvijā, taču neesot ar viņu ticies.

Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka valdi pametuši uzņēmēji Bislans Abdulmuslimovs un Vasilijs Meļņiks, liecina informācija Lursoft.

Kā B. Abdulmuslimovs, tā V. Meļņiks SIA Baltijas marka valdē darbojās kopš 2010. gada 8. marta, kad uzņēmums tika dibināts. V. Meļņiks ir arī SIA Eiroholdings – vienas no Baltijas marka īpašniecēm – vienīgais valdes loceklis, liecina informācija Lursoft.

Viņu vietā 9. oktobrī par vienīgo Baltijas marka valdes loceklis iecelts Edgars Rubīns, kuram pilnībā pieder apsardzes un drošības uzņēmums SIA Bars Security, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur SIA Baltijas marka. E. Rubīns darbojas arī sev piederošā uzņēmuma valdē.

SIA Baltijas marka pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls, un uzņēmums reģistrēts Duntes ielā 11. Uzņēmums pieder SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Kā jau minēts, Eiroholdingu vada V. Meļņiks, savukārt Rēzeknes gaļas kombināta valdē darbojas Rizvans Abdulmuslimovs un Vladimirs Jegorčenko. B. Abdulmuslimovs kopā ar Gunti Piteronoku darbojas kombināta padomē.

AS Rīgas kuģu būvētava ikgadējā akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, tāpat arī iecelts mazākuma akcionāru pārstāvis – advokāts Linards Baumanis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

«Tā ir uzskatāma liecība tam, ka uzņēmums vēlas un ir gatavs strādāt caurspīdīgi un ņems vērā visu akcionāru intereses, Ceram uz auglīgu sadarbību ar visiem padomes locekļiem,» komentējot mazākuma akcionāra pārstāvja ievēlēšanu, saka V.Meļņiks.

V. Meļņiks turpmāk atbildēs par uzņēmuma stratēģisko attīstību. «Darbs valdē vairāk ir saistīts ar ikdienas organizatorisko jautājumu risināšanu. Turklāt pēdējos divus gadus es biju spiests lielāko daļu laika pavadīt komandējumos, lai piesaistītu jaunus partnerus un rastu iespējas jaunu perspektīvu projektu attīstīšanai. Tagad es visu savu pieredzi un enerģiju varēšu ieguldīt kuģu būvētavas jaunu darbības virzienu realizēšanā – uzņēmuma līdzdalībā virszemes naftas un gāzes urbšanas sistēmu būvniecībā, līdzdalībā urbšanas platformu komplektējošo detaļu montāžā, patruļkuģu būvē un piegādē,» saka V.Meļņiks.

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Rīgas Kuģu būvētavas (RKB) valdes loceklis un vairākuma akciju īpašnieks Vasilijs Meļņiks esot ieķīlājis uzņēmumam piederošo peldošo doku un saņēmis kredītu 2,9 miljonu eiro apmērā sev piederošajam uzņēmumam EiroSteel.

Par to informēja atstādinātais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anatolijs Ustinovs un valdes locekļi Sergejs Goļicins un Igors Komarovs. Saistībā ar V. Meļņika darbībām viņi vērsušies arī Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Iesniegumā skaidrots, ka 2010. gada beigās ir nodibināta kuģu obligācija uz Rīgas Kuģu būvētavai piederošā peldošā doka Nr. 791. Šis doks ir galvenais rūpnīcas pamatlīdzeklis, un tā vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro. Ķīla ir nodibināta uz Rīgas Kuģu būvētavas un Unicredit Bank (tagad a/s Unicredit Finance) starpā noslēgtā kredīta līguma pamata, kuru tagadējā RKB valde atsakās izsniegt. Tomēr atstādinātajiem padomes un valdes locekļiem ir zināms, ka RKB izsniegtā kredīta summu 2,9 miljonu eiro apmērā nav saņēmis.

Kijevas tiesa pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras pieprasījuma arestējusi Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika īpašumus, raksta epravda.com.ua.

Tiesas spriedums attiecas uz 7 zemes gabaliem, kuru kopējā platība pārsniedz 100 hektārus un uz kuriem atrodas ēkas, kvadraciklu, ūdens motociklu, jahtu, kā arī automašīnām.

Tāpat arestētas Meļņika īpašumtiesības desmit Latvijas uzņēmumos: Finansu investiciju kompanija FIC (100%), Eiro Steel (100%), Graphical Paper (50% ), Eiroholdings Invest (100%), EIROHOLDINGS (100%), Servi Ko (0,051%), Remars-Riga (55,15%), DEUL (2,55%), Chrisal Baltia (1% ), SIA Eiroholdings (50%).

Jāatgādina, ka V. Meļņiks ir arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs.

Meļņiks tiek apsūdzēts saistībā ar aizdomām vairākos pārkāpumos, tajā skaitā, nelegālu līdzekļu legalizācijā, viltotu dokumentu sagatavošanā un izsniegšanā, sniedzot nepatiesu informāciju, darbošanos kriminālā organizētā grupā un citos.

Vasīlijs Meļņiks ir atstājis AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētāja amatu, lai kandidētu RKB jaunās padomes vēlēšanās, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

V.Meļņiks ir nolēmis savu darbību turpmāk koncentrēt uz RKB stratēģisko projektu realizāciju.

«Jau divus gadus es pastiprināti strādāju kuģu būvētavas attīstīšanā, piesaistot tai ārvalstu partnerus. Ieguldītie pūliņi jau ir devuši konkrētus rezultātus jaunu perspektīvo darbības virzienu attīstīšanā. Uzņēmums ir aktīvi uzsācis jauno kuģu remontu sezonu, ir parakstīti līgumi gan par remontu, gan jaunu kuģu būvi. Tas dod pamatu ar optimismu raudzīties rūpnīcas nākotnē,» atzīmē V.Meļņiks.

RKB akcionāru pilnsapulce, kurā tiks ievēlēta arī jauna padome, notiks piektdien, 25. aprīlī. Tāpat tiks pārvēlēta uzņēmuma valde.

«Es esmu pret nepamatotām ekonomiskām izmaiņām. Mēs visu laiku mainām nodokļus un tad vēl kaut ko un vēl kaut ko. Tagad mainām ofšoru likumu, bet kāpēc mēs to darām, es nevaru saprast,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Viņš uzsvēra, ka nevajag izgudrot neko jaunu. Likums, kāds tas bija līdz šim Latvijā, esot akceptēts, piemēram, gan Lielbritānijā, gan Īrijā un arī citur Eiropas Savienībā likums darbojoties tādā pašā veidā.

«Ja mēs kaut ko mainām, tad mums jāskatās uzreiz tanī laukumā, kur mēs esam. Šodien mēs esam Eiropas valsts. Jāskatās, vai mēs esam konkurētspējīgi ar šo te likumu, ko mainām,» skaidro V.Meļņiks.

Pēc viņa teiktā, ja ir vēlme iegūt informāciju par to, kas stāv aiz ofšoriem, tad pastāvot daudz citu instrumentu un iespējas to noskaidrot.

Uz jautājumu, vai līdz ar izmaiņām likumā no Latvijas varētu aizplūst arī daļa naudas, V.Meļņiks atzīmē: «Es domāju, ka visi, kas gribēja aiziet no mūsu valsts, jau sen ir aizgājuši. Protams, ka tas mazliet šūpos banku sektoru. Daži procenti aizies, jo viņi nesapratīs, kas notiek un kā viņus kontrolēs, tāpēc nesaprašanas dēļ viņi aizies uz turieni, kur nekas nemainās. Līdz ar to mēs kaut ko arī pazaudēsim.»

Vasilijs Meļņiks ir Latvijas uzņēmējs, kurš ne tikai pārstāv Latvijas uzņēmēju vidi, bet ir ar zināmu uzņēmējdarbības pieredzi ārvalstīs.

Viņš ir darbojies valsts pārvaldē un bijis ministru prezidentu padomnieks, turklāt V.Meļņiks arī pilda Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidenta pienākumus - tā Valsts prezidenta Valda Zatlera preses sekretāre Ilze Rassa atbildēja uz Diena.lv jautājumu, kāds bija pamatojums par valsts vadītāja ārštata padomnieku sadarbībai ar uzņēmējiem izvēlēties tieši šo uzņēmēju.

I.Rassa arī atzina, ka Valsts prezidents pats pieņem lēmumus par konkrēto padomnieku pieņemšanu darbā un to izvēli.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera topošā partija varētu būt gana ietekmīga, atzīst Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Runājot par iespējamiem V.Zatlera partijas sponsoriem, viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka pats šodien finansē visus pragmatiskos spēkus un to varot pārbaudīt. Viņš būtu arī gatavs ziedot naudu V.Zatlera partijai, ja viņam būs simpātiskas un pieņemamas tās idejas.

«Vienotību un arī citas partijas es esmu atklāti finansējis. Kad valdībā bija Kalvīša kungs, es finansēju Tautas partiju, jo es atbalstīju šo kursu, ko viņi darīja tanī laikā,» sacīja V. Meļņiks, norādot, ka finansējis partijas arī tad, kad valdībā bija Einars Repše.

V.Meļņiks skaidro, ka viņš vērtē ne tikai cilvēkus, bet arī programmas un ko partijas var darīt tieši valsts labā.

«Es ar šiem projektiem neesmu darbojies, tādēļ, iespējams, kaut ko līdz galam nezinu, taču man ir palikuši vairāki neatbildēti jautājumi par to, kā šie projekti īsti strādās,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijā vadītājs Olafs Slūtiņš.

Viņš paskaidroja, ka projektu veiksmīgai reklamēšanai ir nepieciešami lieli finanšu resursi. «Ja šī projekta mērķis ir attīstīt atzītu zīmolu, tur ir jāliek iekšā ļoti liela nauda. Kas to naudu maksās? Uzņēmēji? Es ļoti šaubos, vai varēs savākt 200, 100 vai pat 50 Latvijas uzņēmumu, kas būs gatavi katrs ieguldīt daudzus tūkstošus latu šī zīmola popularizēšanas kampaņās,» skeptisks bija LIAA pārstāvniecības Krievijā vadītājs.

Slūtiņš pastāstīja, ka, piemēram, Rīgas šprotes ir tik zināms zīmols, ka tur nekādu Rīgas marku nevajag. «Rīgas marka šādu zīmolu pārspļaut nevarēs, līdz ar to zivju ražotājiem šis jaunais zīmols īsti nav vajadzīgs. Ja parādās šāds jauns zīmols, visiem ražotājiem ir jāmaina iepakojums, kas atkal ir papildu izmaksas,» atzina LIAA pārstāvis.

Pabeidzot pārbaudi par AS Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējamo saskaņotu rīcību un noslēdzot sākto administratīvo lietu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu piemērot uzņēmuma akcionāriem soda naudu likumā noteiktajā maksimālajā apmērā, informē FKTK pārstāvji.

Vasilijam Meļņikam un AS Remars-Rīga piemērots sods 14,2 tūkstošu eiro apmērā katram par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma akcionāriem.

Pārbaudi par faktu, ka, iespējams, vairākas personas kopā ir ieguvušas līdzdalību AS Rīgas kuģu būvētava vairāk nekā 50% apmērā no uzņēmuma balsstiesīgo akciju skaita, FKTK uzsāka 2012. gadā. Šajā laikā FKTK rīcībā nonākusī informācija un pārbaudes pēdējā posmā saņemtie jaunie fakti par AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu pierāda, ka AS Remars-Rīga bija faktiskā līdzdalība AS Rīgas kuģu būvētava virs 50%. Tā kā Vasilijs Meļņiks ir AS Remars-Rīga kontrolpaketes īpašnieks, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, V.Meļņika netiešā veida faktiskā līdzdalība ir bijusi vairāk par 50% no kopējā AS Rīgas kuģu būvētava balsstiesīgo akciju skaita.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Baltijas marka plāno apvienot trīs Baltijas valstu pārtikas uzņēmumus. Valsts Prezidenta Valda Zatlera padomnieka Vasilija Meļņika jaundibinātais uzņēmums reģistrēts 8. martā, un tā īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Meļņikam pilnībā piederošā SIA Eiroholdings un a/s Rēzeknes gaļas kombināts (RGK). Savukārt RGK 25 % daļu līdzīpašnieks un uzņēmuma padomes loceklis Bislans Abdulmuslimovs ir Baltijas markas vienīgais valdes loceklis.

Jāatgādina, ka nesen intervijā DB Meļņiks sacīja, ka liela uzmanība jāpievērš ne tikai tranzītam, bet arī lauksaimniecības produktu tirdzniecības eksporta attīstībai uz Krieviju. Viņš arī atzina, ka šobrīd uz Krieviju gadā tiek eksportēta produkcija apmēram 55 milj. eiro vērtībā, kas esot ļoti maz, jo, piemēram, Lietuvai šī summa sasniedz apmēram 600 milj. eiro gadā.

Uzņēmējs un Valsts prezidenta ārštata padomnieks Vasīlijs Meļņiks neatbalsta nekustamā īpašuma nodokļa (NNĪ) paaugstināšanu. Viņš uzskata, ka tas nebūtu «solīdi» attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas savulaik nopirka dzīvokli, jo vēlējās dzīvot labāk.

«Jebkura nodokļa pacelšana ir liela problēma, bet par šo nodokli [mājokļa nodokli], tas nav godīgi, jo visi - gan vidēja vecuma cilvēki, gan veci cilvēki gribēja uzlabot savus dzīves apstākļus un savā laikā, kad bija labie gadi, paņēma kredītus un iepirka jaunus dzīvokļus. Pacelt šo nodokli nebūtu ļoti solīdi,» prezidenta padomnieks teica šorīt LNT.

Viņš atzina, ka mājokļa nodoklis ir ļoti uzskatāms, to var uzreiz aprēķināt, jo bankām ir labas uzskaites.

Jau vēstījām, ka Finanšu ministrija (FM) tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rosinātos trīs variantus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes celšanai mājoklim no 2011.gada 1.janvāra. Dodot zaļo gaismu jebkuram no trim variantiem, NĪN maksājums par dzīvojamo platību nākamgad pieaugtu vairākas reizes, salīdzinot ar šo gadu.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi atcelt uzraudzības statusu AS Rīgas kuģu būvētava, liecina biržas paziņojums.

Uzraudzības statuss atcelts, jo AS Rīgas kuģu būvētava ir papildinājusi iepriekš iesniegtos paziņojumus latviešu valodā ar angļu valodu.

Db.lv jau otrdien rakstīja, ka Vasilijs Meļņiks pēc paša vēlēšanās atstājis valdes priekšsēdētāja amatu, jo plāno kandidēt uz padomes locekļa amatu.

Tāpat padomes priekšsēdētāja vietnieces amatu pēc pašas vēlēšanās atstājusi Jekaterina Meļņika.

AS Rīgas kuģu būvētava valdē turpina darboties valdes locekļi Einārs Buks, Larisa Artemenko un Vladislavs Blūms. Savukārt padomē strādās padomes priekšsēdētājs Gaidis Andrejs Zeibots un padomes locekļi Aleksandrs Čerņavskis, Anatolijs Ustinovs un Sergejs Golicins.

«Saistībā ar Andra Šķēles iniciatīvām būtiskākais ir nevis tas, kurš konkrēti ir pirmais iedomājies par nepieciešamu rīcību, bet gan tas, vai ir spēja pieņemt politisku lēmumu un konkrētos termiņos panākt rezultātu,» atbildot uz ekonomikas ministra Arta Kampara medijiem izplatītajā paziņojumā pausto kritiku saistībā ar Tautas partijas (TP) iesniegtajiem priekšlikumiem valdības tūlītējai rīcībai, norādījis TP priekšsēdētāja preses sekretārs Romāns Meļņiks.

«Laika vilkšanas politika, ko piekopj A.Kampars un viņa domubiedri, ir saprotama. Pateicoties aizdevuma miljardiem līdz vēlēšanām tiks aizlāpīti visi budžeta caurumi, pēc vēlēšanām tad ekonomikas vai finanšu ministrs atkal varēs nākt klajā ar sabiedrību šokējošām iniciatīvām, kā to jau esam piedzīvojuši saistībā ar pensiju likumu pašvaldību vēlēšanu dienā. Pamats šādām bažām ir – nav noslēpums, ka V.Dombrovskis starptautiskajiem aizdevējiem jau apsolījis dramatiskus izdevumu samazinājumus nākamā gada valsts budžetā, kuri plašākai sabiedrībai šobrīd tiek slēpti.

Uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts dalībniekos notikušas izmaiņas, kopš ceturtdienas, 6. decembra, par 12,5% daļu līdzīpašnieku kļūstot Sergejam Kuzņecovam, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Viņš šīs uzņēmuma daļas ar ieguldījumu 8,2 tūkst. Ls apmērā iegādājies no līdzšinējās dalībnieces Ingas Piteronokas.

Pārējo dalībnieku ieguldījums SIA Rēzeknes gaļas kombināts ir palicis nemainīgs – Bislanam Abdulmuslimovam pieder 25% daļu ar ieguldījumu 16,4 tūkt. Ls apmērā, Vinetai Piteronokai – 37,5% daļu ar ieguldījumu 24,6 tūkst. Ls apmērā, bet Rozai Džamaldajevai – 25% daļu ar 16,4 tūkst. Ls ieguldījumu.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kurš, vērtējot pēc 2011. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, ir 196. lielākais Latvijas uzņēmums un 12. lielākais Latvijas uzņēmums pārtikas nozarē, reģistrēts 2001. gadā. Tā pamatkapitāls ir 65,6 tūks. Ls, un darbības veids ir gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgas iela 22, Rēzekne.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Volks brīdinājis Rīgas kuģu būvētavu (RKB) par ieceri iesniegt maksātnespējas pieteikumu tiesā, ja uzņēmums neapmaksās parādsaistības 65 223 eiro apmērā līdz aprīļa sākumam, liecina Volks paziņojums medijiem.

Iesniegumā norādīts, ka uzņēmums Volks kopš 2012.gada sākuma uz līguma pamata darbojās kā RKB apakšuzņēmējs, veicot tehniskās novērošanas, iekšdedzes dzinēju, kuģu palīgmehānismu, kuģu korpusu un citu armatūru remontdarbus. Visi RBK uzdotie darbi tika veikti pilnā apmērā un nodoti ar pieņemšanas-nodošanas aktiem. Pēc darbu veikšanas RKB tika izrakstīti arī rēķini, kurus uzņēmums joprojām nav apmaksājis.

Kopējā parāda summa par padarītajiem darbiem sasniedza 58 802 eiro, bet līgumsods - 26 269 eiro. Tomēr Volks, ievērojot samērīguma principu pret neizpildītajām saistībām, ir ar mieru samazināt līgumsodu uz 6421 eiro, par ko uzņēmums jau ir izrakstījis rēķinu RKB. Tādējādi kopējais RKB parāds ir 65 223 eiro.

AS "Rīgas kuģu būvētava" nomainījusi valdi, kā arī iecēlusi padomi jaunā sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma valdē iecelti valdes locekļi Maksimiliāns Meļņiks un Jekaterina Meļņika. Darbu valdē neturpina līdzšinējie valdes locekļi Einārs Buks un Deniss Parfens.

Savukārt uzņēmuma padomē iecelti Ainārs Tropiņš un Irina Meļņika, bet darbu padomē neturpina Sandis Strods un Larisa Artemenko.

Darbu padomē turpina padomes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, viņa vietnieks Aleksandrs Čerņavskis un Gahramans Guseinovs.

Kuģu būves un remonta uzņēmums "Rīgas kuģu būvētava" 2022.gadā strādāja ar 1,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,1% mazāks nekā 2021.gadā, kā arī guva 1,007 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Lietuvas Investoru asociācija aicina Latvijas regulatoram izmeklēt Rīgas kuģu būvētavu kontrolējošā akcionāra Vasilija Meļņika ģimenes locekļu darījumus ar akcijām, kuru mērķis ir samazināt līdzdalību RKB pamatkapitālā un tādējādi izvairīties no obligātā akciju atpirkšanas pienākuma, norāda asociācija.

V. Meļņika sieva apmēram pirms pusgada noslēdza akciju pārdošanas darījumu, ar kuru pārdeva 0,23% no RKB pamatkapitāla, tomēr neievēroja likuma prasības un publiski par šo darījumu paziņoja tikai 10. februārī.

«2013. gada 25. jūlijā asociācija informēja Latvijas masu medijus, ka V. Meļņiks kontrolē RKB un vairākus gadus izvairās no pienākuma atpirkt RKB akcijas no mazajiem akcionāriem, kā tas ir paredzēts gan Eiropas Savienības direktīvās, gan Latvijas likumos. Tā ir neveiksmīga sakritība, ka dienu pirms mūsu paziņojuma V. Meļņika sieva darīja zināmu, ka ir pārdevusi RKB akcijas,» saka Lietuvas Investoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitautas Plunksnis.

Latvijas miljonāru uzņēmējdarbības projektu skaits Baltkrievijā pēdējā laikā nav palielinājies. Gluži otrādi – biežāk redzami neveiksmīgi mēģinājumi ieguldīt Baltkrievijas ekonomikā, raksta valsts izdevums Zautra.

Kā pirmo «neveiksminieku» Baltkrievijas izdevums min Kirovu Lipmanu, kurš 2009. gada sākumā vēlējies iegādāties kontrolpaketi vienā no lielākajiem Baltkrievijas medicīnisko preparātu ražotājiem. Šis darījums galu galā nenotika, jo Baltkrievijas puse atteikusies pārdot šī uzņēmuma kontrolpaketi. Pēc piedzīvotās neveiksmes Baltkrievijā K. Lipmans iegādājies medicīnas preparātu ražotni Slovākijā.

Kā nākamais tiek minēts Aivars Lembergs, kurš Latvijas miljonāru sarakstā ir pašā virsotnē. Viņš laikā no 2004. līdz 2005. gadam, kā viens no LSF Holdings īpašniekiem, bija gatavs, apmaiņā pret garantētiem kālija un naftas produktu kravu apjomiem no Baltkrievijas, bez maksas nodot baltkrievu rīcībā beramkravu termināli Ventspils ostā. Tās kontrolpakete saskaņā ar Latvijas puses izstrādātu biznesa plānu būtu pārgājusi uzņēmuma Belaruskalij rīcībā. Taču neskaidru iemeslu – papildu nosacījumu izvirzīšanas vai iekšēju domstarpību – dēļ šis darījums nenotika. Tā rezultātā Baltkrievija pārorientēja šīs kravas uz Klaipēdas ostu.

Asaras nelīst, bet šņuksti dzirdami gan. Tā laikraksts Diena raksturo pirmo reakciju uz konkursa Jaunais vilnis (JV) krusttēva Igora Krutoja paziņojumu, ka šovasar konkurss Jūrmalā nenotiks.

Kāpēc I. Krutojs nolēmis pamest Jūrmalu, īstas skaidrības neesot. Viņš paziņojumā norāda, ka sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu. Jūrmala par to brīnās. Pilsētas mērs Gatis Truksnis atrodas atvaļinājumā un komentārus nesniedz, taču viņa padomnieks kultūras jautājumos Raimonds Munkevics sarunā ar Dienu apgalvojis, ka pēdējā laikā nekādas sarunas ar JV organizatoriem neesot bijušas, nav izvirzītas jelkādas prasības un joprojām ir pirms četriem mēnešiem noslēgtais līgums ar JV, ko dome apstiprinājusi.

Rīga kā alternatīva kopumā visus apmierinot, jo krievu mīļā Jūrmala jau neesot tālu. Uzņēmējs Vasilijs Meļņiks komentējis: «Jūs zināt, ka viņi brauc uz Vilni, lai satiktos cits ar citu, tur neviens neskatās, vai tā ir Rīga vai Jūrmala.»