Tas, ka pirms deviņiem mēnešiem ievēlētos politiķus tauta vakar tik vienprātīgi atlaidusi, liecina, ka tā ir politiskās sistēmas problēma vai arī cilvēki ir «pilnīgi debili», diskusijā radio sacīja polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Liepnieks diskusijā Radio SWH norādīja, ka spriest par pilnīgu vēlētāju izvēli varēs tikai pēc ārkārtas vēlēšanām rudenī, kad būs ievēlēta jaunā Saeima. Taču viņš norāda, ka tik liela sabiedrības vienprātība, kad par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% vēlētāju, rada bažas.

«Tik lielas sabiedrības daļas vēršanās pret savu pirms deviņiem mēnešiem izdarīto izvēli ar tādu entuziasmu varētu liecināt par problēmām politiskajā sistēmā, vai arī par to, ka tā [sabiedrība] ir pilnīgi debila, nespējīga domāt un izdarīt saprātīgas izvēles. Tas nozīmē, ka vēlētājs pavisam nesen ir izdarījis nepareizu izvēli. Tātad esošā Saeima ir izdarījusi kaut ko tik šausmīgu, ka tā uzreiz jāatlaiž,» diskusijā stāstīja Liepnieks.

Viena no pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka bijušajām īpašniecēm SIA Rēzeknes gaļas kombināts, vērsusies tiesā ar pieteikumu ierosināt SIA Baltijas marka maksātnespējas lietu. Iepriekš SIA Baltijas marka ietilpa Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding.

SIA Baltijas marka 2010. gada martā nodibināja pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kas plānoja ar šo zīmolu produktu virzību ārpus Latvijas. Pirmās kravas ar Baltijas markas preču zīmi jau tā paša gada jūlijā tika nosūtītas uz NVS valstīm. Baltijas marku konsultēja bijušais veselības ministrs un bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre. Jau toreiz tika norādīts, ka uzņēmumam nācies atteikt diviem lieliem potenciālajiem sadarbības partneriem, jo pietrūka nepieciešamo apjomu.

«Mērķis tam ir nodarboties ar lauksaimniecību — gan ražošanu, gan pārstrādi, gan arī tirdzniecību. Vairāk neko par šo projektu negribu teikt. Ideja ir šajā projektā iesaistīt vairāk nekā divdesmit uzņēmumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas,» iepriekš skaidroja V. Meļņiks.

Latvijas miljonārs Vasīlijs Meļņiks uzskata, ka Ukrainas prokuratūras rīcība, arestējot viņam piederošos īpašumus, ir prettiesiska un nelikumīga, aģentūrai LETA pavēstīja pats Meļņiks.

Viņš skaidroja, ka par savu īpašumu arestu uzzinājis plašsaziņas līdzekļiem, nevis no Ukrainas varas iestādēm. Meļņiks arī norādīja, ka «[..] lietai ir politisks zemteksts, jo Ukrainas ģenerālprokurors personīgi vairāku pēdējo mēnešu laikā publiski izplata versiju par to, ka naftas ieguves platformas iegādes iepirkuma organizēšanā personīgi piedalījās tā laika Ukrainas prezidents Viktors Janukovicš, kurš it kā vienojies ar mani sazvērestībā savas vizītes laikā Latvijā». Miljonārs aģentūrai LETA šādu prokuratūras versiju noliedza, norādot, ka ar Janukoviču esot redzējies vienu reizi, kad amatpersona viesojusies Latvijā, taču neesot ar viņu ticies.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viens no Zatlera reformu partijas aktīvistiem, uzņēmējs, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis neslēpj, ka viņa vērtējums par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izpratni tautsaimniecības jautājumos nav pārāk augsts. Tomēr tas uzņēmējam netraucējot atbalstīt V. Zatlera politiskās aktivitātes, kuru pamatā esot drosme, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Izdevums atgādina, ka reģionālā laikraksta Kurzemes Vārds 2. jūnija publikācijā, sniedzot V. Zatlera prezidentūras vērtējumu, J. Vilnītis akcentēja, ka V. Zatleram «nav saprašanas par tautsaimniecību».

Sarunā ar Neatkarīgo Vilnītis atzinis, ka arī šobrīd viņš savu viedokli neesot mainījis, taču visi bijušā prezidenta trūkumi esot maznozīmīgi iepretim tai drosmei, kādu V. Zatlers izrādījis ar aicinājumu atlaist Saeimu. «Valda Zatlera prezidentūra kopumā ir vērtējama vismaz divas balles zemāk nekā pēdējais posms, kurā viņš mani pārsteidza ar savu drosmi un gribu kaut ko mainīt Latvijas politiskajā vidē,» komentējis J. Vilnītis.

Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka valdi pametuši uzņēmēji Bislans Abdulmuslimovs un Vasilijs Meļņiks, liecina informācija Lursoft.

Kā B. Abdulmuslimovs, tā V. Meļņiks SIA Baltijas marka valdē darbojās kopš 2010. gada 8. marta, kad uzņēmums tika dibināts. V. Meļņiks ir arī SIA Eiroholdings – vienas no Baltijas marka īpašniecēm – vienīgais valdes loceklis, liecina informācija Lursoft.

Viņu vietā 9. oktobrī par vienīgo Baltijas marka valdes loceklis iecelts Edgars Rubīns, kuram pilnībā pieder apsardzes un drošības uzņēmums SIA Bars Security, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur SIA Baltijas marka. E. Rubīns darbojas arī sev piederošā uzņēmuma valdē.

SIA Baltijas marka pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls, un uzņēmums reģistrēts Duntes ielā 11. Uzņēmums pieder SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Kā jau minēts, Eiroholdingu vada V. Meļņiks, savukārt Rēzeknes gaļas kombināta valdē darbojas Rizvans Abdulmuslimovs un Vladimirs Jegorčenko. B. Abdulmuslimovs kopā ar Gunti Piteronoku darbojas kombināta padomē.

AS Rīgas kuģu būvētava ikgadējā akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, tāpat arī iecelts mazākuma akcionāru pārstāvis – advokāts Linards Baumanis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

«Tā ir uzskatāma liecība tam, ka uzņēmums vēlas un ir gatavs strādāt caurspīdīgi un ņems vērā visu akcionāru intereses, Ceram uz auglīgu sadarbību ar visiem padomes locekļiem,» komentējot mazākuma akcionāra pārstāvja ievēlēšanu, saka V.Meļņiks.

V. Meļņiks turpmāk atbildēs par uzņēmuma stratēģisko attīstību. «Darbs valdē vairāk ir saistīts ar ikdienas organizatorisko jautājumu risināšanu. Turklāt pēdējos divus gadus es biju spiests lielāko daļu laika pavadīt komandējumos, lai piesaistītu jaunus partnerus un rastu iespējas jaunu perspektīvu projektu attīstīšanai. Tagad es visu savu pieredzi un enerģiju varēšu ieguldīt kuģu būvētavas jaunu darbības virzienu realizēšanā – uzņēmuma līdzdalībā virszemes naftas un gāzes urbšanas sistēmu būvniecībā, līdzdalībā urbšanas platformu komplektējošo detaļu montāžā, patruļkuģu būvē un piegādē,» saka V.Meļņiks.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Ēkā Elizabetes ielā 17 atbrīvojās viens no man piederošajiem trīs dzīvokļiem. Tajā brīdī Valsts kanceleja meklēja dzīvokli Zatleram, es iesniedzu piedāvājumu, un šis dzīvoklis tika izvēlēts,» sacīja Pulkinena. Dzīvokļa īres līgums patlaban noslēgts uz 18 mēnešiem.

Viņa piekrita, ka īres maksa par šo dzīvokli nav liela salīdzinājumā ar līdzīgas platības ekskluzīviem dzīvokļiem Rīgas klusajā centrā. «Tomēr tā ir garantēta ienākuma summa, un valsts būs stabils maksātājs. Mūsdienās jau īrnieki ir dažādi, bet šajā gadījumā ir drošības garantija,» skaidroja Pulkinena.

Uzņēmēja piebilda, ka eksprezidenta ģimenei nebija nekādu papildu prasību pret dzīvokļa iekārtojumu un arī papildu remonts pirms izīrēšanas nebija jāveic. «Nezinu, vai Zatlera ģimene tur jau dzīvo, bet mēbeles uz dzīvokli tiek vestas. Tie ir patīkamākie īrnieki, kādi man ir bijuši,» piebilda Pulkinena.

«Disonansi valdībā ienes Valdis Zatlers, jo viņu aiz striķīšiem rausta sponsori, prasot pildīt dotos solījumus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, kā ierasts, kritizējot Valdi Zatleru, sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Uz jautājumu, vai runā tieši par V. Zatleru vai par viņa partiju, Lembergs atbildējis: «Šobrīd partijas jau vairs nav. Ir tikai Zatlers, kurš sevi pozicionē par fīreru, augstāko vadoni, ģeniālo virsaiti, kā visu tautu tēvu. Viņa galvenais uzdevums panākt, lai tiktu izpildīti sponsoriem dotie solījumi.»

«Piemēram, no Vienotības puses darbības sponsoru interesēs praktiski nav redzamas, vai arī to ir salīdzinoši maz. Tas pats sakāms par Visu Latvijai!TB/LNNK. Savukārt zatleristiem šādas darbības ir ārkārtīgi izteiktas. Tāpēc koalīcijā veidojas spriedze. Zatleru aiz striķīšiem rausta sponsori. Nauda ir saņemta. Daļa no tās iztērēta priekšvēlēšanu kampaņā, daļa naudas sabāzta zeķē. Sponsori prasa pildīt solījumus. Ja nepildīs, viņi pārgriezīs naudas nabas saiti. Lai pildītu solījumus, caur parlamentu tiek izdarīts spiediens uz valdību. Tās vēlmes ir šauri egoistiskas, pretrunā ar sabiedrības interesēm, neloģiskas, neizsvērtas un acīm redzami savtīgas. Ja tās nebūtu tādas, tad valdība tās realizētu bez liekām kolīzijām. Tādēļ Vienotība, kura ar nepārdomātiem soļiem jau iepriekš ir apdedzinājusies, nevēlas likt zem vēl lielāka sitiena Valda Dombrovska valdību. Jebkuri neloģiski pret sabiedrības interesēm vērsti soļi negatīvi atspoguļosies uz Dombrovska valdību un līdz ar to uz Dombrovska tēlu, kas Vienotībai ir ļoti neizdevīgi. Tāpēc šī spriedze pieaug, un tā arī turpinās pieaugt,» skaidrojis Lembergs.

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Vasīlijs Meļņiks ir atstājis AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētāja amatu, lai kandidētu RKB jaunās padomes vēlēšanās, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

V.Meļņiks ir nolēmis savu darbību turpmāk koncentrēt uz RKB stratēģisko projektu realizāciju.

«Jau divus gadus es pastiprināti strādāju kuģu būvētavas attīstīšanā, piesaistot tai ārvalstu partnerus. Ieguldītie pūliņi jau ir devuši konkrētus rezultātus jaunu perspektīvo darbības virzienu attīstīšanā. Uzņēmums ir aktīvi uzsācis jauno kuģu remontu sezonu, ir parakstīti līgumi gan par remontu, gan jaunu kuģu būvi. Tas dod pamatu ar optimismu raudzīties rūpnīcas nākotnē,» atzīmē V.Meļņiks.

RKB akcionāru pilnsapulce, kurā tiks ievēlēta arī jauna padome, notiks piektdien, 25. aprīlī. Tāpat tiks pārvēlēta uzņēmuma valde.

Rīgas Kuģu būvētavas (RKB) valdes loceklis un vairākuma akciju īpašnieks Vasilijs Meļņiks esot ieķīlājis uzņēmumam piederošo peldošo doku un saņēmis kredītu 2,9 miljonu eiro apmērā sev piederošajam uzņēmumam EiroSteel.

Par to informēja atstādinātais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anatolijs Ustinovs un valdes locekļi Sergejs Goļicins un Igors Komarovs. Saistībā ar V. Meļņika darbībām viņi vērsušies arī Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Iesniegumā skaidrots, ka 2010. gada beigās ir nodibināta kuģu obligācija uz Rīgas Kuģu būvētavai piederošā peldošā doka Nr. 791. Šis doks ir galvenais rūpnīcas pamatlīdzeklis, un tā vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro. Ķīla ir nodibināta uz Rīgas Kuģu būvētavas un Unicredit Bank (tagad a/s Unicredit Finance) starpā noslēgtā kredīta līguma pamata, kuru tagadējā RKB valde atsakās izsniegt. Tomēr atstādinātajiem padomes un valdes locekļiem ir zināms, ka RKB izsniegtā kredīta summu 2,9 miljonu eiro apmērā nav saņēmis.

Kijevas tiesa pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras pieprasījuma arestējusi Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika īpašumus, raksta epravda.com.ua.

Tiesas spriedums attiecas uz 7 zemes gabaliem, kuru kopējā platība pārsniedz 100 hektārus un uz kuriem atrodas ēkas, kvadraciklu, ūdens motociklu, jahtu, kā arī automašīnām.

Tāpat arestētas Meļņika īpašumtiesības desmit Latvijas uzņēmumos: Finansu investiciju kompanija FIC (100%), Eiro Steel (100%), Graphical Paper (50% ), Eiroholdings Invest (100%), EIROHOLDINGS (100%), Servi Ko (0,051%), Remars-Riga (55,15%), DEUL (2,55%), Chrisal Baltia (1% ), SIA Eiroholdings (50%).

Jāatgādina, ka V. Meļņiks ir arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs.

Meļņiks tiek apsūdzēts saistībā ar aizdomām vairākos pārkāpumos, tajā skaitā, nelegālu līdzekļu legalizācijā, viltotu dokumentu sagatavošanā un izsniegšanā, sniedzot nepatiesu informāciju, darbošanos kriminālā organizētā grupā un citos.

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Trešā daļa jeb 33% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuriem ir Latvijas pilsonība, būtu gatavi balsot par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera dibināto partiju.

Savukārt desmitā daļa jeb 9% Latvijas pilsoņu, noteikti balsotu par V.Zatlera partiju un 24% – drīzāk balsotu. To parāda pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar LNT raidījumu 900 sekundes jūlijā veiktais pētījums.

Tomēr 43% Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu rudenī gaidāmajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās nebalsotu par Zatlera partiju. 20% pilsoņu drīzāk nebalsotu, bet 23% pilsoņu noteikti nebalsotu par bijušā prezidenta V.Zatlera dibināto partiju.24% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta ar interneta starpniecību visā Latvijā, aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Britu medijs BBC šorīt vēsta, ka Latvijā 11. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, taču apšauba tās nokļūšanu valdībā.

Medijs informē, ka Saskaņas centrs ieguvis aptuveni 29% balsu, kas ir spēcīgākais tā sauktās krievu partijas rādītājs kopš bijušās padomju valsts neatkarības atgūšanas.

BBC arī vēsta, ka jaunā Zatlera Reformu partija ieguvusi apmēram 21% balsu, bet premjera Valda Dombrovska Vienotība - apmēram 18%.

Šīs partijas, pēc medija domām, varētu veidot koalīciju, izstumjot Saskaņas centru.

BBC arī atzīmē, ka ceturtā daļa iedzīvotāju Latvijā ir krieviski runājošie. Padomju laikā, kas beidzās 1991. gadā, Latvija piedzīvojusi lielu imigrantu pieplūdumu no citām PSRS daļām, galvenokārt Krievijas.

Uz atlaistās Saeimas fona Zatlera Reformu partijas zvaigzne uzlēca strauji un tikpat ātri nodzisa – jaunizceptais politiskais spēks reālam darbam izrādījās nepiemērots.

Šodien, 28. maijā, atzīmējama savdabīga jubileja – pirms trim gadiem šajā dienā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spēra revolucionāru soli un ar nu jau folklorizējušos Rīkojumu nr. 2 atlaida 10. Saeimu. Ja vien Zatlers par šādu lēmumu nebūtu izšķīries tik īsi pirms savas prezidentūras termiņa beigām, kad pēc dažu avotu sacītā viņam jau bija kļuvis skaidrs, ka prezidenta amatā viņu nepārvēlēs, varētu sacīt – drosmīgs solis. Jo ja tauta referendumā nebūtu atbal- stījusi Saeimas atlaišanu, amats būtu jāzaudē pašam prezidentam. Zatlera gadījums izrādījās savādāks. Īstajā laikā izteiktie saukļi uzrunāja ievērojamu sabiedrības daļu, kuras gandarījums transformējās ne tikai maijpuķīšu pušķos Zatleram un katarsē ar «oligarhu» dedzināšanu, bet arī visai cienījamā rezultātā nākamajās Saeimas vēlēšanās, Zatlera Reformu partijai iegūstot 22 vietas. Taču ar to arī šis «veiksmes stāsts» beidzas un liek visai rezignatīvi paskatīties uz visa šī pasākuma patieso jēgu.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidenta kancelejai ar piedāvājumu izmantot dzīvokli Smilšu ielā 7 kā bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pastāvīgo mājvietu, sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Šo dzīvokli Smilšu ielā 7 iepriekš izmantoja ASV vēstniecības diplomāti, un dzīvoklis atbrīvojās, kad ASV vēstniecība pārcēlās uz jaunajām telpām Remtes ielā 1. Dzīvoklim Smilšu ielā 7 ir 288 kvadrātmetru platība un tas ir divstāvīgs, līdz ar to nepieciešamības gadījumā to ir viegli sadalīt divos atsevišķos, pietiekami lielos dzīvokļos, skaidroja Laukšteina.

«Ja Valsts prezidenta kancelejai un Zatleram šis dzīvoklis būs piemērots, tad VNĪ būs ietaupījusi gan laiku, gan līdzekļus, jo nebūs jāizsludina konkurss par dzīvokļa iegādi un tas nebūs jāpērk,» sacīja Laukšteina.

Jau ziņots, ka Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

«Domāju, ka ZRP [Zatlera Reformu partija] izjuks, par īstu partiju nemaz netopot. Tā ir nodemonstrējusi superātru pussabrukšanas periodu. Jau no paša sākuma tā ir nepareizi veidota - pēc principa, kā students mācās eksāmenam, ja tas paredzēts jau parīt,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Kārlis Šadurskis, matemātikas profesors, viens no Jaunā laika dibinātājiem, bijušais izglītības un zinātnes ministrs, vēlāk Repšes komandu pametis un kopā ar domubiedriem veidojis Pilsonisko savienību.

Patlaban viņš pošas uz Eiroparlamentu.

«Nav radīta nopietna bāze. Lielā mērā tie ir gadījuma cilvēki, kas sanākuši kopā. Zatlera kungam vajadzēja ieklausīties labajos padomos, ko viņam devām. Proti, ka tik īsā laikā īstenu partiju radīt nevar. Šobrīd, strādājot valdībā, partijai saliedēties būs grūti. Ap pārvaldītajām ministrijām veidojas ļaužu loks, kas strādā tikai savam vadītājam, nevis kopējās partijas interesēs. Tā bija ļoti liela JL problēma 2002. gadā. Izveidojoties Repšes valdībai, spēka pielikšanas punkts bija Ministru kabinets. Partijas celtniecība apsīka. Atšķirība tikai tā, ka Repšem bija valstisks redzējums un līdera dotības. Man šķiet, ka Zatlera partiju neviens vairs pat necenšas būvēt. Tā bija tikai transporta līdzeklis no Valsts prezidenta kancelejas uz Saeimu. Skatoties, kā Zatlera Reformu partija darbojusies tālāk, redzu kļūdu pēc kļūdas, neveiksmi pēc neveiksmes, avantūru pēc avantūras. Tas rada bažas, ka rīkojums Nr. 2 arī bija tikai mirkļa emocijas. Ja tas ir tā, tad jāsecina, ka šādi ar valsti spēlēties nedrīkst. Iespējams, tauta tika padarīta par eksperimenta trusīšiem, bet šādā veidā prezidenti nespēlējas,» stāstījis Šadurskis.