Jaunākais izdevums

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Gribētos zināt nākamā gada nodokļu politiku ātrāk par janvāri.

Inese Apse-Apsīte, zīmolvedības kompānijas MATKA vadītāja: Nepieciešama vienota Latvijas ideja, tēls un mērķis

Ir vienalga, ko Vienotība un Zatlera Reformu partija paņem klāt koalīcijā, galvenais ir noturēt pēctecību, ilgtspēju, un vienoties par ideju, uz kurieni mēs virzāmies, un kas ir pāris koda vārdi, ko pasaule par mums zina.

Par igauņiem Eiropa saka – e-Igaunija, par mums neko nesaka, jo nezina, kas mēs esam. Tā ir vienīgā vienošanās, kas ir svarīga, pārējās ir pakārtotas. Gribētu rimtu, vienotu kustību uz kaut ko desmit gadu perspektīvā. Vēlēšanu rezultāti ir labi tādi, kādi ir. Taču vistrakākā lieta tiem, kas strādā ar jaunajiem un eksportēt gribošajiem uzņēmumiem, ir problēma par ilgtspēju un pēctecību, it īpaši radošo industriju jomā, jo viss jau daudzus gadus paliek uz papīra. Nāk jauna slota un to visu aizslauka projām. Tādēļ gribētos, lai tās iesāktās lietas, kas šobrīd ir pozitīvākā gultnē ar uzņēmēju atbalstu, turpinātos un būtu pēc iespējas mazāks pārrāvums.

Abstrahējoties no jaunās koalīcijas, lielākās bažas ir tās, ka arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbība ir ļoti atkarīga no jaunajiem lēmumiem, tāpat kā fondu apguve un attieksme pret radošajām industrijām, kas ir kultūras politikas dokumentu vadlīnija kopš 2007. gada un galvenā prioritāte. Taču tur darīts nav nekas, kaut arī tā ir viena no visperspektīvākajām industrijām Latvijā.

Liene Tomsone, kafejnīcas Kūkotava līdzīpašniece: Gaida labvēlīgākus apstākļus un atbalstu ražošanai

Tā kā uzņēmums aug un attīstās un tam ir lieli plāni ne tikai šeit Latvijā, bet arī eksportam, gribētos, lai jaunā valdība vairāk domā par ražošanas uzņēmumiem, neuzliekot papildu nodokļu slogu, kas novestu pie tā, ka uzņēmumi spiesti bankrotēt. Ir ļoti nepieciešams radīt labvēlīgāku vidi tieši ražošanai, jo tas ir tas, ar ko varam iet tālāk. Ja atbalsta nebūs, tad cilvēki brauks prom no Latvijas, jo viņiem nebūs darba.

Vēlēšanu rezultāti ir pozitīvi. Tā kā Saskaņas centrs praktiski ir vieni, no kā izvēlēties krievvalodīgajam elektorātam, tad viņi arī dabū labus rezultātus. Savukārt latviskās partijas ir vairāk sadrumstalotas. Ir prieks par to, ka partiju paliek mazāk un tās, kuras tiek ievēlētas, iegūst vairāk balsu skaitu. Tad tomēr ir cerība, ka nonāks līdz kopsaucējiem un normālām darbībām, kad katrs nevelk segu uz savu pusi.

Koalīciju vajadzētu veidot Zatleram kopā ar Vienotību, kas visticamāk tā arī būs. Būtu jau labi atrast kopīgu valodu arī ar Saskaņas centru, bet drīzāk gan varētu būt mēģinājums veidot valdību kopā ar nacionālo apvienību. Valdības veidošanas sarunas nebūs vieglas, tomēr labi, ka būs jauni cilvēki, kuriem tiks dotas iespējas būt valdībā. Tie, kas ir bijuši, katrs ir liela personība, un tādēļ viņiem ir grūti vienoties.

Kristofs Blaus, SIA Creative Mobile vadītājs: Varētu būt iegūti labākie vēlēšanu rezultāti un labākais parlaments

Galvenais pārsteigums, ka 1990. gadi ar nekompetentiem un ar tukšu pašiniciatīvu apveltītiem cilvēkiem ir aizgājuši. Daudz balsu ir saņēmuši moderni, domājoši, demokrātiski un atvērti politiski spēki. Varētu izveidot stipru koalīciju bez nevienas oligarhu partijas.

Tas, kā valdībā iederētos Saskaņas centrs (SC), ir ļoti atkarīgs, kā izlems sadarboties Vienotība (V) un Zatlera Reformu partija (ZRP). Saskaņiešus ir grūti saprast, tas nav jauns un tīrs politiskais spēks, bet jau ar korupcijas skandāliņiem un daudziem skeletiem skapī. Tai pašā laikā valdībā viņi nav bijuši, neviens nekad no viņiem nav bijis ministrs, līdz ar to viņi ir tāda kā nezināma kārts. Tomēr SC ir bijušas iespējas pašvaldībās, kur ir virzītas ļoti nesmukas lietas. Tādēļ ieteicamā koalīcija būtu V, ZRP un nacionālā apvienība.

Valdībai uzreiz būtu jāķeras klāt pie Saeimas atvēršanas, lai Latvija būtu zeme, kur cilvēkiem ir visvieglāk savas idejas nodot parlamentam kā darba uzdevumus un tad attīstīt valsti kopā. Mēs esam tik mazi, ka mums ir iespēja izmantot un pielāgoties tai tendencei, kas ir XXI gadsimtā, ka ideja ir visa centrā. Iepriekšējā Saeimā vislielākā problēma bijusi tā, ka Vienotībai visu laiku bija jāvienojas ar Lemberga partiju par visām lietām. Tāpēc viņi nevarēja īstenot veselu virkni ar lietām, kas vērstas uz tiesiskumu un caurspīdīgumu.

Zane Lase-Lasmane uzņēmuma ArtBag vadītāja: Vēlas pārredzamāku un godīgāku iepirkumu sistēmu

No jaunās valdības sagaidu daudz pārredzamāku un godīgāku iepirkumu sistēmu, kā arī daudz labvēlīgāk nodokļu politiku ne tikai pret uzņēmējiem, bet arī pret darba ņēmējiem. Būtiski, lai cilvēki paliktu vairāk naudas, jo pelēkā ekonomika ir ļoti liela problēma.

Tāpat ir svarīgi, lai lietas tiktu kārtotas godīgi. Korupciju es nevaru izturēt. Man nepatīk, ka mūs uzskata par muļķiem. Gribas ticēt, ka jaunie cilvēki nāks ar citiem tikumiem, ka nebūs klaji meli, kur redzams, ka notikusi koruptīva rīcība, bet deputāti par to sniedz muļķīgus attaisnojumus.

Vēlēšanu rezultāti drīzāk ir patīkams pārsteigums. Priecājos, ka Šlesera partija nav iekļuvusi Saeimā un ZZS ir ieguvusi zemāku rezultātu. Ceru, ka jaunie kandidāti viesīs pārmaiņas un neņems līdzi veco deputātu netikumus.

Protams, Saskaņas centrs ir dabūjis diezgan augstu rezultātu, bet atšķirība no iepriekšējām vēlēšanām laikam ir tā, ka latviešu vēlētāji ir mazāk aizgājuši balsot. Ceru, ka jauno koalīciju veidos latviskās partijas – Zatlera Reformu partija, Vienotība un nacionālā apvienība.

Mārtiņš Staķis, Illycaffe oficiālā distributora Latvijā Innocent Coffee Masters vadītājs: Izmantot radušās iespējas austrumu tirgos

Mazliet priecājos par Saskaņas centra (SC) labajiem rezultātiem, par vēlēšanu iznākumu. Man vienmēr ir bijusi pārliecība, ka austrumi mūs vērtē augstāk nekā rietumi. Ja rietumiem mēs vairāk esam vajadzīgi kā tāds noieta tirgus vai izejvielu ražotājs, tad austrumi un Vidusāzijas valstis ļoti augstu vērtē mūsu zināšanas un prasmes, un gatavi par to arī ļoti labi samaksāt. Es ieteiktu vairāk izmantot tās iespējas, kas mums pašas krīt rokā.

Patīkami pārsteidzis, ka Vienotību (V) un Zatlera Reformu partiju (ZRP) un nacionālā apvienība kopā ieguvušas virs 50% balsu. Tomēr gribētos, lai jaunajai koalīcijai būtu 75 balsis. Valdības izveidošanas ātrums atkarīgs no tā, vai SC vispār gribēs piedalīties valdībā, jo nacionālajiem spēkiem jau ir pāri 50%. Man gan lielas, ka tas ir par maz un nacionālajai apvienībai viss vēl ir priekšā. Viņu politika ir vērsta ne tik daudz uz neoliberālo politiku, kā Vienotībai un ZRP. Viņiem jāpagaida vismaz 20% vēlētāju atbalsta un tikai tad jāiet valdībā.

Gribētu, lai Vienotība turpina savu politiku, kļūstot par tādu kā iekšējo finanšu direktoru, kas tomēr paliek kā otrā persona. Pirmajai personai ir jābūt ar stratēģiskāku redzējumu, lai neatkārtotos situācija, kā ir tagad ar airBaltic.

Agnese Vīdnere, portāla calis.lv vadītāja: Valdības mērķim jābūt izvest Latviju no bedres

Jaunajai valdībai nevajadzētu meklēt ienaidniekus, bet sākt strādāt, lai izvestu valsti no krīzes. Lai kas arī juridiski neuzvarētu, nekas no tā nemainīsies. Jo visus šos 20 gadus politikā ir vieni un tie paši vēži, tikai citās kulītēs.

Šobrīd oligarhus uztaisīja par peramajiem zēniem, tā ka varētu domāt, ka pārējie nenodarbojas ar to pašu. Pirms sāka runāt, ka pie vainas ir Lembergs un Šlesers, kāpēc tad 20 gadus nekas nenotikās un negāja uz augšu?

Koalīcijas veidošanas laikā partijas atkal savā starpā kausies un galvenais mērķis būs neielaist pie varas Saskaņas centru. Taču tas nav pareizi, jo mērķim vajadzētu būt nevis kādu pielaist vai nepielaist pie varas, bet izvest Latviju no bedres ārā. Tādēļ valdībai vajadzētu pārstāt meklēt ienaidniekus un sākt strādāt.

Manā darbā gan valdības un Saeimas lēmumi netraucē. Taču politika kā tāda ietekmē cilvēku garastāvokli uz slikto pusi. Cilvēki pamet valsti, samazinās mūsu klientu loks. Nerunājot nemaz par to, ka kopējais emocionālais līmenis Latvijā krītas. Ir ļoti neomulīgi dzīvot, kad visapkārt cilvēkiem ir problēmas, kas, tā sakot, nāk no augšas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Saeimu baro ar pusjēliem raušiem

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāšaubās par blusu izķeršanu no Saeimā iesniegtajiem pavirši sagatavotajiem likumprojektiem

Tā noprotams no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna DB iepriekš sacītā, vērtējot 2017. gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketes kvalitāti, tostarp iecerētās izmaiņas autotransporta nodokļos. Latvijā augstākā izpildvara saskaņā ar Satversmi pieder Ministru kabinetam, no kurienes uz Saeimu tiek sūtīti likumprojekti un grozījumi tajos tā, it kā sūtītu ziedus vai saldumus – varbūt no sirds, bet bez ekonomiskā efekta izvērtējuma. Liekas, ka no valdības uz Saeimu tiek raidīti izsalkušā valsts pārvaldes aparāta sirdsdziļi kaucieni pēc prāvākiem budžeta ieņēmumiem, un tas arī ir likumdošanas jaunrades iesaiņojums, bet saturs kļuvis otršķirīgs. Šķiet, valdībai otršķirīga ir arī tautsaimniecības realitāte, pieķeroties optimistiskām izaugsmes prognozēm kā nesatricināmai patiesībai. Tālāk jau Saeimā nākas slīpēt izpildvaras iesniegtos pusfabrikātus – nepilnīgos likumprojektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: visatzinīgāk savas darbības sākumā vērtēta 8.Saeima

Elīna Pankovska,18.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu pusgadu pēc vēlēšanām iedzīvotāji 10.Saeimas darbu vērtē kritiskāk nekā savulaik vērtēja 8. un 9.Saeimu.

Tikai 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neilgi pirms Saeimas atlaišanas ierosināšanas uzskatīja, ka tā darbojas labāk nekā 9.Saeima, tai skaitā vien 2% pilnībā piekrita šādam viedoklim, liecina pētījuma centra SKDS maijā veiktās aptaujas dati.

Savukārt vairāk nekā puse aptaujāto jeb 52% pauda pretēju viedokli, tai skaitā 28% iedzīvotāju atzina, ka apgalvojumam, ka 10.Saeima darbojas labāk nekā iepriekšējā, pilnībā nepiekrīt.

Analizējot aptauju datus periodā kopš 1999.gada, SKDS secinājis, ka iedzīvotāji visās veiktajās aptaujās biežāk nav piekrituši, ka tā brīža Saeima strādā labāk par iepriekšējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina Saeimu palielināt apgabaltiesu tiesnešu skaitu

Dienas Bizness,20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padome lūdz Saeimu palielināt apgabaltiesu tiesnešu skaitu par trīs tiesnešiem, paredzot, ka apgabaltiesās ir 140 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 22, informē Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Jau pērn novembrī Tieslietu padome bija aicinājusi Saeimu palielināt apgabaltiesu tiesnešu skaitu, nosakot, ka apgabaltiesās ir 139 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 21, taču Saeima šo lēmumu neakceptēja. Savukārt šīgada 9.februāra Tieslietu padomes lūgumu Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināt par 1 tiesnesi, attiecīgi samazinot Administratīvās rajona tiesas tiesnešu skaitu, Saeima atbalstīja.

Līdz ar to šobrīd kopējais apgabaltiesas tiesnešu skaits ir 137, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 22.

Ņemot vērā Rīgas apgabaltiesas darba slodzi, Tieslietu padome atkārtoti aicina Saeimu palielināt apgabaltiesas tiesnešu skaitu par trīs amatvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju

Db.lv,14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Šogad portfelim ir jauns izskats un tā esot J.Reira dāvana Finanšu ministrijai. No oša koka veidotā portfeļa autors ir tēlnieks Ivars Drulle.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai. Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons,19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra mēneša laikā nav rasta skaidrība par to, kā mainīsies jaunajām ģimenēm paredzētais atbalsts mājokļa iegādei; ierēdņi sola tam ķerties klāt nedēļas laikā.

Pēc Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz ieviest t.s. nolikto atslēgu principu vienīgajam mājoklim, kas bijis nodrošinājums hipotekārajam kredītam, bankas «norāva stopkrānu» dalībai pirmā mājokļa atbalsta programmā. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis DB apliecina, ka atbalsta programma mājokļa iegādei vai būvniecībai ir viena no prioritātēm ministrijas darbu sarakstā un līdz ar jauno ministri nedēļas laikā par to plānots sākt diskutēt.

DB jau rakstīja (13.10.2014), ka pēc Maksātnespējas likuma grozījumu izsludināšanas bankas atteicās slēgt līgumus ar ALTUM par sadarbību mājokļu galvojumu programmas īstenošanā un programma uz kādu laiku tika iesaldēta. Eksperti gan kritizē banku nostāju, gan rosina t.s. nolikto atslēgu principu noteikt kā izvēles iespēju, gan min, ka banku nostājas maiņai ir plašāki cēloņi. Viedokļi sakrīt tajā, ka risinājumu var rast Maksātnespējas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji uzskata, ka Krievijas tirgus būs stratēģiski nozīmīgākais arī 2015. gadā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Zatlers: atlaist Saeimu viennozīmīgi bija vērts

Ritvars Bīders,23.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada atlaist Saeimu viennozīmīgi bija vērts, jo aptaujas rāda, ka uzticība Saeimai ir ievērojami pieaugusi, tomēr tā joprojām zema, norāda eksprezidents, tagadējais Saeimas deputāts Valdis Zatlers.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka svarīgi, lai Saeimas atlaišanas ieguvumus saskatītu pilsoņi, kas, pēc Zatlera domām, ir arī noticis, jo uzcticēšanās Saeimai pēdējā gada laikā palielinājusies no aptuveni 10 līdz 25 %.

Runājot par Latvijas neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas centieniem atlaist pašreizējo Saeimu, uzsākot parakstu vākšanu, Zatlers saka, ka Saeimas atlaišanu varot uzsākt ikviens, bet svarīgi esot zināt, kurā brīdī tas jādara.

Eksprezidents, kurš patlaban darbojas Reformu partijā, raidījumā arī sacīja, ka viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam esot izdevies izpildīt lielu daļu doto solījumu. Savukārt, runājot par no Reformu partijas aizgājušajiem biedriem, kas darbojas Saeimā, Zatlers saka - nekādu izlēcienu, ka šī politiķu grupa darītu kaut ko nekonsekventu, nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Dialogs nav privilēģija, bet demokrātijas nepieciešamība

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore,27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mums kas sāp, meklējam speciālista palīdzību. Ja esam apmaldījušies svešā vietā, ceļa karti taujājam tiem, kuri mums var pateikt labāko maršrutu, bet, ja nezinām, kā izbraukt trasē virāžu, vislabāk palīdzēs tie, kuri trasi braukuši simtiem reižu. Konsultācijas, iesaiste un līdzatbildība ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet būtiski nosacījumi, lai sasniegtu ilgtermiņā konkurētspējīgus rezultātus.

Savukārt valstiski svarīgiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, ar sabiedrības interesēm salāgotiem un stratēģiski pārdomātiem. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez atbildīgas sabiedrības līdzdalības, savukārt sabiedrības iesaistei nepieciešams sekmīgs dialogs.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), apkopojot biedru – Latvijas lielāko darba devēju un uzņēmēju ieteikumus – izstrādājušas rekomendācijas politiskajām partijām par septiņām tautsaimniecībām būtiskām jomām ar 26 uzdevumiem, tajā skaitā, par IESAISTI.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir valdības sociālais partneris kopš 1993. gada. Mūsu biedri nodarbina 45% Latvijas darba ņēmēju, kas sniedz plašu pārstāvniecību ikdienas konsultācijās ar valdību, Saeimu un citiem partneriem. Šajos gados piedzīvota dažāda pieredze – bijusi gan absolūta vienprātība, gan viedokļu atšķirības, meklējot labākos risinājumus sociālekonomiski attīstītai kopienai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ameriks: Rīga sen ir pelnījusi savu partiju

Lelde Petrāne,02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Daudz kas atkarīgs no tā, kāds būs LPP/LC kongresa lēmums decembrī. Un vai būs domubiedri, kas šādu ideju atbalstīs, piekritīs līdzdarboties. Pašlaik daudzi LPP/LC biedri uzskata, ka šis posms, kas saistās ar iepriekšējām aktivitātēm un darbiem, ir beidzies,» tā uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu par nodomu kopā ar domubiedriem dibināt Rīgas partiju, atbildējis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

«Pēdējās vēlēšanās vēlētāji ielika sliktu atzīmi. Arī iesaistīšanās Par labu Latviju projektā, no šābrīža skatupunkta raugoties, jāvērtē diezgan kritiski. Tāpēc nezin vai jāgaida, kamēr sāksim klibot ar abām kājām, liela daļa aktīvo cilvēku meklēs citas iespējas pašrealizēties. Rīgas mērogā noteikti domāsim, kā pulcināt kopā cilvēkus un ko piedāvāt tiem, kas mīl savu pilsētu, grib strādāt un neatteiktos no iespējas piedalīties pilsētas politikas veidošanā. Tas noteikti nebūs iepriekšējās partijas klons, kopija vai biedru mehāniska pārcelšana citā kopumā ar citu vārdu. Domāju, ka Rīga sen ir pelnījusi savu partiju. Līdz šim tā nav bijis, jo domi vēlēja kā mini Saeimu, cilvēki, kas sekoja līdzi politikai, pa lielākajai daļai sacīja: uzticamies jums, redzam, ka lietas iet uz priekšu, bet tagad būt par deputātu vairs nemaz nav prestiži. Saeimu pēc pusgada atlaiž, vietā ievēlē deputātus, kuri pat četrus teikumus nespēj nolasīt ar pirmo reizi, un cilvēks, kas to redz televizorā, protams, vairs nejūt nekādu uzticību, Saeimai zūd autoritāte. Kritiskā attieksme pret valsts politiku, partiju politiku pieaug. Šais apstākļos daudzviet – Liepājā, Tukumā, Ventspilī vai Ogrē – mēģina risināt politiku uz vietas, ar reģionālo partiju pūliņiem. Tas mudina arī galvaspilsētā apvienot domubiedru pulku, kurā nebūtu lielās politikas, bet tikai kalpošana, kopīgs darbs Rīgas un tās iedzīvotāju interesēs. Pēc tam kad pats esmu desmit gadus strādājis Rīgas domē, man tas šķiet pieņemams scenārijs,» viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais finansējums 26,5 miljonu eiro apmērā ir apšaubāms un pašvaldība, izmantojot biedrības, nodarbojusies ar ziedošanu, kas tai nav atļauts.

Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: ABLV Bank metodoloģijas saskaņošanā bija gan psiholoģisks, gan morāls, gan puspolitisks spiediens

LETA,10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas saskaņošanas gaitā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) bija gan psiholoģisks, gan morāls, gan puspolitisks spiediens, intervijā aģentūrai LETA atzina komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norādīja, ka paveikto darbu ar «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izstrādi piecu baļļu sistēmā vērtētu ar četri. «Piecu baļļu vērtēšanas sistēmā es likšu četri. Viss ir normāli,» sacīja Putniņš, piebilstot, ka neliktu pieci, jo tas ir tā, kā tajā anekdotē, kur profesors studentam saka: «Uz pieci es pats nezinu!».

Putniņš norādīja, ka šādas kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izveide ir diezgan unikāla lieta, jo, cik zināms, šādā veidā Eiropas Savienībā neviena banka iepriekš nav likvidēta, jo banka ir labā finansiālā stāvoklī. «Līdz ar to nācās salikt kopā piespiedu likvidācijas normas ar pašlikvidāciju un vienlaikus ar uzraudzību. To visu noteikti varēja izdarīt ātrāk, bet ir jārēķinās, ka tas gāja arī caur politikas dzirnām, sākot ar Ministru kabinetu un beidzot ar Saeimu, bet līdz rezultātam mums nonākt izdevās, un es domāju, ka ir ļoti labi - darbs paveikts un pieredze iegūta. Metodoloģija ir saskaņota, un tālāk var pāriet pie tās ieviešanas,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB,21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LPS priekšsēdi atkārtoti ievēl Jaunsleini

LETA,09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA,19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima vēl konceptuāli neskata grozījumus par arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu

LETA,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā neskatīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumu, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu.

Pie grozījumiem strādā Saeimas Juridiskā komisija.

Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.

LDDK: Jānovērš draudi pretlikumīgi izmantot TM virzītos grozījumus arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanā 

Ir nepieciešams novērst draudus pretlikumīgi izmantot Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus...

Iebildumus grozījumiem pauda Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV), sakot, ka šādā veidā bez tiesas lēmuma maksātnespējas administratori faktiski varēšot nodarboties ar reiderismu.

Savukārt Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka runa ir tikai par tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar noziedzīgām darbībām, tāpēc viņš aicināja Šleseru nevispārināt.

Tieslietu ministrija cenšas caur Saeimu "dzīt cauri’" jaunu reiderisma shēmu  

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14),...

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Tomēr vairāku gadu laikā TM nav izdevies panākt starpinstitūciju saskaņojumu izstrādātajam normatīvajam aktam, lai to varētu izskatīt Ministru kabinetā un virzīt uz Saeimu ierastajā kārtībā. Tāpēc TM aicinājusi Saeimas Juridisko komisiju grozījumus virzīt kā savu priekšlikumu.

TM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai novērstu nepilnības likumos, kas saistīti ar kapitāldaļu (akciju) vai paju arestu. Pašreiz likums ļauj procesa virzītājam, uzliekot arestu kapitāldaļām, pieprasīt, lai uzņēmums vai kooperatīvs pārskaita visus naudas līdzekļus uz norādīto kontu. Tas arī aizliedz atsavināt vai apgrūtināt arestētās kapitāldaļas.

Tomēr trūkstot veida, kā pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, kas varot novest pie to vērtības samazināšanās vai zuduma, skaidro TM. Tas nākotnē varot apgrūtināt procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas piedziņu, noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu īpašniekam, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Tāpēc rosināts ieviest Kriminālprocesa likumā jaunu pantu, kas noteiks, ka arestētās kapitāldaļas (akcijas) vai pajas tiks nodotas pārvaldīšanā, lai tās uzraudzītu un saglabātu to vērtību.

Jaunais pants paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāldaļām, var nodot tās pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirmstiesas procesā šo lēmumu apstiprinātu izmeklēšanas tiesnesis.

Paredzēts noteikt, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldniekam jāinformē procesa virzītājs par risku, ka daļas varētu zaudēt savu vērtību. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāldaļu īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu varētu pieņemt lēmumu par kapitāldaļu pārdošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ministru kabinetam arī būs jānosaka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas kārtība un pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtība, kā arī pārvaldnieka atbildības apjoms.

Ar grozījumiem arī paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitāldaļas netiek nodotas pārvaldīšanā, lai izvairītos no situācijām, kad pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāldaļu vērtību.

Piedāvāts noteikt, ka pārvaldīšanā nenodod kapitāldaļas, ja uzņēmums ir izveidots vai izmantots noziedzīgiem nolūkiem un neveic reālu saimniecisko darbību. Šis punkts attiektos uz gadījumiem, kad uzņēmums ir izveidots, piemēram, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kritēriji esot kumulatīvi, tas ir, uzņēmumam jābūt gan saistītam ar noziedzīgu darbību, gan tas neveic reālu saimniecisko darbību.

Pret Saeimā iesniegtajiem grozījumiem to pašreizējā redakcijā iebilst LZAP, jo tajos ir saskatāmi būtiski trūkumi, kas piedāvāto normu piemērošanas gaitā varētu novest pie kriminālprocesos iesaistīto personu nepamatota pamattiesību aizskāruma, liecina padomes vēstule TM un Saeimas Juridiskajai komisijai. Tāpat arī padomei ir šaubas par piedāvāto normu redakciju atbilstību Satversmes 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.

Iesniegtajā likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka vietā ar visām viņa likumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izņemot tiesības saņemt dividendes.

Līdz ar to konstatējams, ka ar šiem grozījumiem kriminālprocesā paredzēts ieviest jaunu pamattiesību ierobežojumu, norāda LZAP. Līdz šim spēkā esošais regulējums un tā piemērošanas prakse paredz, ka, uzliekot arestu kapitāla daļām vai akcijām, personai tiek ierobežotas vienīgi tiesības atsavināt un ieķīlāt šīs arestētās kapitāldaļas un var tikt ierobežotas tiesības saņemt dividendes vai likvidācijas kvotu. Tomēr no kapitāla daļu un akciju piederības izrietošo mantisko un nemantisko tiesību klāsts ir krietni plašāks.

Ar grozījumiem piedāvātā Kriminālprocesa likuma 365.1 panta redakcija paredz visu šo tiesību, izņemot tiesības saņemt dividendes, ierobežošanu kapitāla daļu vai akciju īpašniekam, nododot šīs tiesības pārvaldniekam.

Padomē uzsver, ka no likumprojekta teksta nolasāms, ka visas no kapitāla daļu vai akciju piederības izrietošās tiesības iegūst pārvaldnieks. Tomēr no likuma normas teksta nevar secināt, vai vienlaikus šo kapitāla daļu vai akciju īpašnieks zaudē visas šīs tiesības.

Proti, vai pēc pārvaldnieka iecelšanas kapitāla daļu vai akciju īpašniekam vairs nebūs tiesības, piemēram, iegūt informāciju par uzņēmuma darbību, tiesības apstrīdēt dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumus, tiesības iniciēt uzņēmuma prasību celšanu pret pārvaldes institūciju locekļiem, kuru rīcība nodarījusi uzņēmumam zaudējumus. Attiecīgi būtu jānosaka konkrēts tiesību klāsts, kas akciju vai kapitāldaļu īpašniekam tiek ierobežots laikā, kamēr ir iecelts pārvaldnieks, uzskata LZAP.

Tāpat būtu jāprecizē pārvaldnieka tiesību apjoms, veicot arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu. Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iegūs visas no kapitāldaļu piederības izrietošās tiesības. Tas nozīmētu, ka procesa virzītāja ieceltajam pārvaldniekam būtu tiesības, izmantojot akcionāra vai dalībnieka balsošanas tiesības, pieņemt lēmumus par statūtu grozīšanu, pamatkapitāla samazināšanu vai palielināšanu, valdes un padomes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata, par uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, par koncerna līguma noslēgšana, grozīšana vai izbeigšanu.

Tajā pat laikā likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalībnieku sapulces kompetencē neietilpst kapitālsabiedrības ikdienas vadība un šī funkcija ir uzņēmuma vadības, valdes kompetencē. Līdz ar to dalībnieki tiešā veidā nav iesaistīti uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā.

Iespējams, anotācijas autori ar to mēģinājuši pateikt, ka SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" nejauksies uzņēmumu ikdienas saimnieciskajā darbībā un tikai no kapitāldaļu īpašnieka līmeņa pārraudzīs sabiedrību darbībā, bet šāda pieeja neizriet no piedāvātā likumprojekta teksta, uzsver LZAP.

Turklāt arī pats "Possessor" jau šobrīd savā darba izmaksu aprēķinā paredzējuši, ka "Possesor" izmantos no tam pārvaldīšanā nodotajām kapitāldaļām izrietošās dalībnieku tiesības atsaukt esošos valdes un padomes locekļus un iecelt šajās pārvaldes institūcijās "savus cilvēkus". "Possesor" šādā veidā paredzējis iecelt 23 valdes locekļus un sešus padomes locekļus un attiecīgi arī maksāt tiem atlīdzību, norāda LZAP, papildinot, ka līdz ar to ir acīmredzama nepieciešamība tieši likumā noteikt pārvaldnieka tiesību un pilnvaru apjomu, jo šis jautājums jau šobrīd šķiet visai strīdīgs un neviennozīmīgi vērtējams.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) iepriekš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas regulējuma izstrāde ir aktuāla arī kontekstā ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) ekspertu komitejas ("Moneyval") rekomendāciju izpildi.

Viņa norādīja, ka šobrīd norit "Moneyval" sestā novērtēšanas kārta, kuras laikā Latvijai vērtētāju komandai ir jāsniedz informācija par spēkā esošo regulējumu līdz klātienes vizītei, kas norisināsies no 4.novembra līdz 15.novembrim.

Ministre pārliecināta, ka "Possessor" ir spējīgi pārvaldīt aktīvus un nodrošināt to vērtības nesamazināšanos. "Possessor" viņasprāt ir spējīga pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta rīkojumu kā "Possessor" vispārējais stratēģiskais mērķis ir noteikts spēja atbilstoši dotajiem deleģējumiem efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vējoni aicina atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam

Zane Atlāce - Bistere,28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva Par nekustamā īpašuma nodokļu atcelšanu vienīgajam īpašumam savākusi vairāk nekā 26 000 parakstu. Iniciatīvas autore Liāna Hiršsone tās atbalstītāju vārdā nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, lūdzot aicināt Saeimu atkārtoti lemt par nodokļa atcelšanu.

Iniciatīva iepriekš Saeimā jau vienu reizi tika noraidīta. Vēstulē prezidentam norādīts, ka Latvijas iedzīvotājiem aizvien grūtāk ir nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli, jo tā procentu likmes ir nesamērīgi augstas, tādēļ 2016. gada martā platformā ManaBalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai atceltu šo nodokli vienīgajam īpašumam, kas kalpo par īpašnieka dzīvesvietu. Vēstules autori norāda, ka iniciatīva ir guvusi atbalstu sabiedrībā, taču ne politiķu vidū, tādēļ nolemts vērsties pēc palīdzības pie Valsts prezidenta.

Saeima 2016. gada 16. jūnija sēdē lēma par 10 496 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam un nodeva to izskatīšanai Ministru kabinetam (MK).

Komentāri

Pievienot komentāru