Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto «Latvenergo» krimināllietu, bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļķo, ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piemēroja reālus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesā.

Apgabaltiesa daļēji atcēla Rīgas rajona tiesas 2016.gada spriedumu un šajā daļā taisīja jaunu spriedumu. Cita starpā ar šodienas spriedumu Cvetkovs, kurš iepriekš tika attaisnots apsūdzībā par kukuļņemšanu, tagad atzīts par vainīgu.

Meļko apgabaltiesa piespriedusi pavadīt aiz restēm četrus gadus un sešus mēnešus, kā arī noteikusi viņam aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Cvetkovam, saskaņā ar šodienas spriedumu, cietumā būs jāpavada trīs gadi un seši mēneši, kā arī viņam būs aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās trīs gadus. Tāds pats sods kā Cvetkovam noteikts arī Livanovičam, kurš atzīts par vainīgu kukuļa došanā.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. Šodienas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Ar šodien pasludināto spriedumu par nevainīgiem atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu nolemts izbeigt.

Administratīvā apgabaltiesa šodien pasludinās spriedumu strīdā par iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.

Iepriekš Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pērnā gada beigās atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, proti, aprēķināt pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumu no kapitāla jeb nekustamā īpašuma pārdošanas.

Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts VID lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, piekrita VID viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865.pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo spriedumu par prasību piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro, informē Rīgas apgabaltiesā.

Kasācijas sūdzību iesnieguši LNB pārstāvji - zvērinātie advokāti Viktors Tihonovs, Guntars Precinieks un Gatis Gailums.

Iepriekš vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa noraidīja LNB prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā 2020.gada 18.jūnijā nodeva AT, atceļot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedumu. Atkārtoti izskatot pilnsabiedrības prasību, Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā AT sprieduma norādījumus par pušu noslēgtā līguma iztulkošanu un prasības summas pamatotības izvērtējumu.

Ločmelis sacīja, ka spriedumā norādīts, ka pilnsabiedrība sava pamatprasījuma summu 9 272 319 eiro apmērā bija sadalījusi divās grupās - nesamaksātā līguma cenas daļa, kas nav tikusi aprēķināta, jo starp līgumslēdzējiem pastāvējis strīds par līguma noteikumu tulkošanu saistībā ar būvniecības izmaksu izmaiņu koeficientu piemērošanu, un aprēķinātā, bet neizmaksātā līguma cenas daļa (ieturējuma nauda).

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā AS «Grindeks» mazākuma akcionāra Leonīda Mohovikova prasību par 2120,40 eiro piedziņu no uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, liecina publiski pieejama informācija portālā «manas.tiesas.lv».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka Mohovikovs nav spējis pierādīt zaudējumus, kas viņam varētu būt radušies saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma nepildīšanu, ar kuru Lipmanam un viņa dēlam Filipam bijis pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Iesniegumā pirmās instances tiesai Mohovikovs norādīja, ka viņš esot cietis zaudējumus, jo akcijas pārdevis par zemāku cenu, nekā tā būtu, ja piedāvājums tiktu izteikts.

Lipmana aizstāvis Pāvels Rebenoks šogad martā sacīja, ka FKTK 2014.gada lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, proti, norādītais administratīvais akts tiesvedības laikā bija zaudējis spēku daļā par noteikto tiesisko pienākumu izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Savukārt tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, proti Filipa Lipmana māte Anna Lipmane pārdeva 0,04% no piederošajām «Grindeks» akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē atradās mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad FKTK lēmums stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms. Aizstāvja viedoklim spriedumā pievienojās arī Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt.

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi daļēji apmierināt prasītāju pieteikumu Zolitūdes traģēdijas civillietā, lemjot apķīlāt SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude kustamo mantu.

Tiesa noteikusi, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 85 372 eiro. Tāpat tiesa nolēmusi ierakstīt prasības nodrošināšanas atzīmi zemesgrāmatā domājamām daļām no nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20, kas reģistrēta uz Homburg Zolitude vārda.

Lēmums par prasības nodrošināšanu ir izpildāms nekavējoties. Lēmums daļā par prasības nodrošināšanu nav pārsūdzams.

Savukārt lēmumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var pārsūdzēt desmit dienu laikā no piektdienas, 30.oktobra, kad tika pieņemts minētais tiesas lēmums.

Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums vispirms iepazīsies ar tiesas lēmumu un tikai pēc tam lems par tālāko rīcību, un sniegs plašāku komentāru.

Tukuma novada dome šodien atbalstīja vēja parka "Pienava wind" būvniecību, pastāstīja domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA).

Pēc viņa teiktā, lēmums nebija vienbalsīgs, un balsojumā deputāti ņēma vērā to, ka divās instancēs tiesā dome jau zaudēja, bet trešā tiesu instance izvērtētu tikai tikai procesuālo kārtību. "Sapratām iedzīvotāju spiedienu uz domi, un to, ka Ukrainas kara dēļ ir enerģētiskā krīze," piebilda Važa.

Vēja parka attīstītāja SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš uzskata, ka Tukuma novada domes deputātu balsojums, atbalstot vēja parka "Pienava wind" būvniecību novadā, liecina par atbildīgu un tālredzīgu lēmumu enerģētiskās krīzes laikā stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Viņš uzsver, ka šis lēmums ir pozitīvs signāls ikvienam vēja parku attīstītājam, apliecinot, ka Latvija no "tukšām runām" nonākusi līdz reālam atbalstam elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanai.

Apgabaltiesa, izvērtējot AS Latvijas Gāze pieteikumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2016.gada 25.augusta lēmuma Nr.122 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, atzīst, ka AS Latvenergo nav tiesīga saņemt dabasgāzi no citiem tirgotājiem pirms 2017.gada 3.aprīļa. Attiecīgi – AS Latvijas Gāze nav jānodrošina trešo pušu pieeja dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai.

Saskaroties ar SPRK prettiesisko rīcību, cenšoties pretēji likumā noteiktajam atvērt dabasgāze tirgu pirms 2017.gada 3.aprīļa, AS Latvijas Gāze divas reizes ir vērsusies SPRK, lūdzot gan nodrošināt AS Latvijas Gāze ekskluzivitāti Latvijas tirgū kā to paredz 1997.gada 2.aprīlī parakstītais Privatizācijas līgums, gan pēc pirmā pieteikuma noraidīšanas, lūdzot pagaidu atkāpi saistībā ar iespējamiem finanšu riskiem, kas uzņēmumam rastos, priekšlaicīgi atverot dabasgāzes tirgu. Abas reizes SPRK noraidīja AS Latvijas Gāze pieteikumus.

Šodien Administratīvā apgabaltiesa ir lēmusi, ka visi SPRK lēmumi, kas saistīti ar dabasgāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa, ir pretrunā likumam, jo likums paredz dabasgāzes tirgus atvēršanu tikai pēc Privatizācijas līguma noslēgšanās. Līdz ar to SPRK jau sākotnēji bija jānodrošina AS Latvijas Gāze ekskluzivitāte Latvijas dabasgāze tirgū, nepieļaujot piegādes no citiem tirgotājiem vai avotiem. Ievērojot likumu prasības, AS Latvijas Gāze arī nav vajadzības vērsties SPRK ar prasību par pagaidu atkāpi iespējamo finansiālo zaudējumu dēļ.

Administratīvā apgabaltiesa 2017.gada 17.oktobrī ir atzinusi par prettiesisku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu uzlikt pienākumu akciju sabiedrībai Latvijas Gāze (LG) nodrošināt piekļuvi gāzes infrastruktūrai pirms 2017.gada 3.aprīļa, informē uzņēmumā.

Pievienotas pēdējās četras rindkopas

«Tiesas spriedums ir svarīga tiesiskās paļāvības principa uzvara, aizsargājot uzņēmumu no administratīvās iestādes patvaļas, kas politisku vai citu iemeslu dēļ vēlējās piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz valsts un Latvijas Gāzes akcionāru noslēgtajiem līgumiem», uzskata Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Lietas apstākļi ir saistīti ar 2016.gadā VAS Latvenergo iesniegto pieprasījumu Latvijas Gāzei dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu nodrošināšanai, lai izlietotu cita dabasgāzes tirgotāja iegādāto dabasgāzi savam galapatēriņam Latvijas teritorijā – Rīgas TEC-2, pirms 2017.gada 3.aprīļa. Aizsargājot savas normatīvajos aktos garantētās tiesības uz ekskluzīvu gāzes tirdzniecību Latvijas Republikā, Latvijas Gāze vērsās SPRK. Tomēr komisija uzstāja, ka Latvijas Gāzei esot pienākums izpildīt VAS Latvenergo pieprasījumu un strādāt atvērta tirgus apstākļos jau kopš 2014.gada 4.aprīļa.

Gada sākums tradicionāli ir nozīmīgs atskaites punkts Latvijas likumdošanā – brīdis, kad spēkā stājas daudzi normatīvie akti, kas pērn pieņemti. Šķiet, ka Rūpnieciskā īpašuma izmantošanas un aizsardzības jomā izmaiņu vēriens šogad ir bijis plašāks nekā parasti – Latvijas uzņēmējiem ir jārēķinās ar atšķirīgu komercķīlu regulējumu un jāpierod pie attiecīgās kategorijas lietu izskatīšanas jaunas kārtības tiesās.

Pieaugošā tendence ieķīlāt rūpniecisko īpašumu lika Saeimas deputātiem izšķirties par virkni svarīgu grozījumu Komercķīlas likumā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī. Grozījumi paredz, ka Latvijas nacionālās preču zīmes, dizainparaugus, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, Latvijas un Eiropas patentus turpmāk varēs ieķīlāt vienīgi kā komercķīlu.

Agrāk šos aktīvus bija iespējams ieķīlāt divu dažādu procedūru ietvaros:

1) fiziskās personas – uz iesnieguma pamata Patentu valdes vestajos reģistros;

2) komersanti – vēršoties ar pieteikumu Uzņēmumu reģistrā. Atbilstoši agrākajam regulējumam, reģistrējot komercķīlu,

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 24.novembrī pieņēmusi spriedumu, ar kuru nolemts atcelt Konkurences padomes (KP) 2019. gada 21. novembra lēmumu par naudas soda uzlikšanu "Depo" 701 811 eiro apmērā par pilnīgas informācijas nesniegšanu tiesā.

Jau ziņots, ka 2017. gada 4. oktobrī KP sodīja SIA "Depo DIY" ar 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī. "Depo" šim KP lēmumam kategoriski nepiekrita un pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā. Šī lieta vēl aizvien ir izskatīšanas procesā.

KP trim būvmateriālu tirgotājiem piemēro 5,78 miljonu eiro sodu 

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA...

Tiesvedības procesa laikā Konkurences padome norādīja, ka lietas izmeklēšanas gaitā "Depo" neesot sniedzis tai pilnīgu informāciju, un pieņēma otru lēmumu par vēl viena naudas soda 701 811 eiro apmērā piemērošanu "Depo".

Jau ziņots, ka sods tika piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā.

Depo saņēmis 701 811 eiro naudas sodu 

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas...

Arī šo lēmumu "Depo" pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Ar 2020. gada 24. novembra spriedumu Administratīvā apgabaltiesa apmierināja "Depo" pieteikumu un atcēla KP 2019. gada 21. novembra lēmumu.

Kā informē uzņēmums, tad tiesa norādīja, ka nav pieļaujami tiesvedības laikā administratīvajā procesā ierobežot lietas dalībnieka tiesības iesniegt pierādījumus, uzsverot, ka ne no Konkurences likuma, ne citām Latvijai saistošām tiesību normām neizriet, ka ir pieļaujams ierobežot personas tiesības uz aizstāvību un sekojoši – uz taisnīgu tiesu.

Uzņēmums norāda, ka faktiski tiesa secināja, ka "Depo" ir pilnīgi izpildījis no Konkurences likuma un Administratīvā procesa likuma izrietošo pienākumu sadarboties ar iestādi, kas veic izpēti. Tādējādi Konkurences padomes secinājumi par "Depo" it kā pieļauto pārkāpumu ir bijuši nepamatoti.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

Administratīvā apgabaltiesa daļēji apmierinājusi Vitol grupas uzņēmuma Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) pieteikumu pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kurā uzņēmums pieprasīja 7 027 305 eiro saistībā ar strīdu par AS Ventspils nafta (VN) akciju atpirkšanas cenu, informēja tiesā.

Tiesa daļēji apmierinājusi prasību, spriedumā atzīstot par prettiesisku FKTK 2015.gada 15.oktobra lēmumu par vienas VN akcijas cenas noteikšanu obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā, kā arī uzliekot par pienākumu FKTK atlīdzināt Euromin zaudējumus 3 618 121 eiro apmērā.

Tomēr apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu pārējā daļā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot apgabaltiesā.

VN norādīja, ka Euromin bija apstrīdējis minētā lēmuma tiesiskumu, pamatojoties uz faktu, ka novērtējums tika veikts nekorekti un pretēji starptautiski atzītajiem finanšu pārskatu standartiem (International Financial Reporting Standards) un Eiropas Savienības prasībām.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt Olainfarm akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi sešos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, informē "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš norāda, ka BDI sūdzības par Valsts policijas darbu, izmeklējot šo iespējamo noziegumu, seko nu jau kārtējam BDI nelabvēlīgajam tiesas nolēmumam - 2021.gada 30.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja BDI blakus sūdzību pret SIA Olmafarm, ar kuru BDI centās aizliegt izmaksāt dividendes no Olainfarm un nomainīt uzticību zaudējušo padomi. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

"BDI nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir BDI apgalvojumi par Olainfarm akciju iegādi. Milana Beleviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai. Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Belevičas atcelšanu, un 26.jūlijā par to tika informēta arī pati Beleviča, ko viņa cenšas slēpt," norāda P.Rubenis.

Administratīvā apgabaltiesa ceturtdien noraidīja maksātnespējīgās «PNB bankas» lūgumu apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu pārtraukt bankas darbību, pavēstīja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Apgabaltiesa atzina, ka lēmuma pieņemšana par bankas darbības apturēšanu bija samērīga, lai nodrošinātu bankas finanšu stāvokļa maksimālu saglabāšanu, panākot taisnīgumu iespējamā maksātnespējas procesa ietvaros.

Turklāt banka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 12.septembrī spēkā stājušos tiesas spriedumu ir pasludināta par maksātnespējīgu, kas būtībā padara par neiespējamu lēmuma darbības apturēšanu, jo turpmāku bankas darbību noteic maksātnespējas procesu regulējošās tiesību normas, kas var novest pie bankas likvidēšanas.

«Tādējādi lēmuma darbības apturēšana šobrīd objektīvi nav iespējama. Tāpat nevar neņemt vērā arī to apstākli, ka liels skaits bankas noguldītāju jau ir izmantojuši savas tiesības saņemt garantēto atlīdzību. Tas nozīmē, ka lēmuma darbības sekas vairs nav iespējams pavērst atpakaļ,» skaidroja tiesā.

Augstākās tiesas Senāta 2020. gada 18. jūnija spriedums atcelt pilnībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīt civillietu pilnsabiedrības "Nacionālā Būvkompāniju apvienība" (Būvuzņēmējs) prasībā pret Kultūras ministriju (Pasūtītājs) par parāda, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektā atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē ir likumsakarīgs.

Galvenais secinājums pēc Senāta sprieduma - arī situācijā, kur pasūtītājs ir Latvijas valsts, pasūtītājam ir saistoši Latvijas Republikā spēkā esošie tiesību akti, un noslēgtie līgumi ir jāpilda atbilstoši tajos noteiktajai kārtībai. Pretēji apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesā nospriestajam, Senāts atzinis, ka būvnieka prasījumiem saņemt samaksu par izpildītajiem darbiem, nav iestājies noilgums.

Lai arī pēc Senāta sprieduma jautājums par summas apmēru, kas piedzenams par labu NBA, sakarā ar pušu atšķirīgo viedokli par piemērojamajiem būvniecības izmaksu indeksiem, paliek atklāts, tomēr kopumā Senāta spriedums ir likumsakarīgs.

Savā sākotnējā spriedumā apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesa, noraidot NBA prasību pilnībā, nav pareizi piemērojusi Latvijas Republikā spēkā esošās tiesību normas, kas attiecīgi novedis pie visas lietas nepareizas izspriešanas, ko apliecina Senāta pasludinātais spriedums.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien par labu AS Reverta no Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka lēma solidāri piedzīt 4 284 792 eiro.

Tāpat tiesa lēma par labu Revertai no bijušajiem bankas akcionāriem piedzīt tiesāšanās izdevumus - 230 550 eiro apmērā.

Tomēr prasību AT apmierināja daļēji un noraidīja to daļā par 81 180 583 eiro piedziņu.

Pilnu nolēmumu tiesa sagatavos 27.oktobrī, un to varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā.

Kargina un Krasovicka pārstāvis Uģis Grūbe žurnālistiem pēc sprieduma pauda, ka, pēc atbildētāju domām, prasība bija pilnīgi noraidāma.

Advokāts skaidroja, ka lietā ir jāspriež pēc pierādījumiem un Revertas apgalvojumi par nepamatotajiem līgumiem nav objektīvi. Savukārt par sprieduma pārsūdzēšanu atbildētāji lems pēc iepazīšanās ar sprieduma motīvu daļu.