Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) nolēmis atkāpties no amata.

Par šādu lēmumu Ameriks šorīt paziņoja žurnālistiem.

Atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks saglabās Rīgas domes deputāta mandātu.

Ameriks skaidroja, ka domē strādā 18 gadus. «Esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas, kam, manuprāt, pierādījums ir vēlētāju uzticība visu šo gadu laikā,» sacīja Ameriks.

Politiķis akcentēja, ka katra politiķa dzīvē varot pienākt brīdis, kad reputācijas jautājums kļūst par pašu galveno. «Es negribu taisnoties par to, ko neesmu darījis,» sacīja amatpersona, piebilstot, ka viņš vēlas izklāstīt savus faktus situācijā, kad «versijas un pieņēmumi ir kļuvuši par it kā neapstrīdamiem pierādījumiem».

Ameriks apliecināja, ka apcietināto uzņēmēju Māri Martinsonu viņš pazīst vairākus gadus - «līdzīgi kā daudzi citi Rīgā un Latvijā». Ameriks uzskata, ka pazīšanās ar Martinsonu ir cēlonis visām aizdomām. «Nekad, kopš viņu pazīstu, neesmu iesaistījies nekādos nelikumīgos darījumos vai arī tos veicinājis,» uzsvēra politiķis. Viņš pārliecināts, ka izmeklēšana to arī pierādīs.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks kopā ar domubiedriem un atbalstītājiem piektdien paredzējis informēt par jaunas sabiedriski politiskas organizācijas veidošanu.

Organizācijas mērķis esot apvienot rīdziniekus un pilsētas patriotus, kuriem ir svarīga Rīgas šodiena un kuri ar savu darbu un entuziasmu gatavi kalpot savai pilsētai arī turpmāk.

Pasākuma ietvaros iepazīstināšot ar politiskās organizācijas nākotnes iecerēm un mērķiem. Paredzēts kopīgi parakstīt arī publisku paziņojumu.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ir jābūt trakam, lai mēģinātu iegūt prettiesisku labumu no Salu tilta rekonstrukcijas iepirkuma, jo procedūra tiek ļoti rūpīgi uzraudzīta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Jautāts, vai pieļauj, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām ir doti kukuļi, lai uzvarētu konkursā par darbiem uz Salu tilta, Ameriks atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maz ticama.

Viņš uzsvēra, ka jau daudzus gadus Rīgas domes veiktie iepirkumi tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti, lai maksimāli izslēgtu negodprātīgas rīcības riskus. «Tiek sludināts konkurss, tālāk tas tiek skaņots ar Iepirkumu [uzraudzības] biroju (IUB), tālāk tiek parakstīti attiecīgi visi dokumenti. Nu tad, manuprāt, ir jābūt trakam, lai vēl pa vidu iejauktos un mēģinātu kaut kādu labumu sev dabūt,» sacīja Ameriks.

Savu viedokli Ameriks argumentēja arī ar to, ka Rīgas domes Satiksmes departamentā strādājošie pārsvarā esot gados jauni cilvēki, un «liktos absolūti stulbi, ka šādi cilvēki mēģinātu savas karjeras sākumā kaut kādā veidā iegūt sev labumus no tā».

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Kūdras ieguves sezonas vidū uzņēmumā «Laflora», kas ir lielākais darba devējs Jelgavas novadā, valda rosība. Pēc jūlija svelmes, kad darbs purvā sākās piecos no rīta un beidzās pusdienlaikā, strādāt kļuvis vieglāk, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Paldies strādniekiem, ka viņi izturēja lielo karstumu, sacījis «Laflora» valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzinis, ka kūdras kluču krāmēšanas darbā atklājas, kāds kurš cilvēks ir. «Ar šo darbu iesākumā sevi parādījuši gan mani bērni, gan daudzi mūsu uzņēmuma darbinieki,» stāstījis U.Ameriks.

Kūdras ieguves sezonas sākums aprīļa beigās un maijā bija silts un sauss. Nozares darbiniekiem šķitis, ka varēs savākt kūdru, «cik nevajag». Taču lietainajā un aukstajā jūnijā šā derīgā izrakteņa ieguve samazinājās. «Ir bijuši arī sliktāki gadi. Pavasarī izdevās labi pārdot pagājušajā gadā savākto kūdru, tādēļ var cerēt, ka šogad pārsniegsim pērn sasniegto «Lafloras» apgrozījuma rekordu, kas bija gandrīz 13 miljoni eiro,» spriedis U.Ameriks.

Ja prokuratūra lems sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieka Aigaru Pečaku, tad ostas valde lems par viņu abu atrašanos amatā, šorīt Latvija Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks neizslēdza, ka varētu būt runa arī par amatu zaudēšanu. «Varētu būt, ka Loginovs tiek atstādināts, varētu būt, ka vispār atstāj darbu ostā,» norādīja Ameriks, vienlaikus gan aicinot sagaidīt prokuratūras lēmumu.

Viņš sacīja, ka arī šodien oficiālu informāciju no izmeklēšanas iestādēm nav saņēmis, līdz ar to nevar apstiprināt, vai personas pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu ir Loginovs un Pečaks.

«Es domāju, ka šī ir ļoti nepatīkama situācija un ostas valde lems par to. Ja prokuratūra uzskatīs, ka pārmetumi ir pamatoti, tad šis jautājums tiks skatīts ostas valdē. Tas būtībā šobrīd skar visu brīvostas administratīvo vadību,» teica Ameriks.

Rīgas domei tās darbībā nav nekā slēpjama, šādi Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) komentēja Drošības policijas (DP) lūgumu pašvaldībai apkopot informāciju par 2016.gadā plānotajiem komandējumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS dalībvalstīm un Ķīnu.

Ameriks izteicās, ka neko sliktu pieprasījumā neredzot, taču tas tikai radot lieku birokrātiju, jo nekā slēpjama pašvaldībai neesot. Pašvaldībai DP esot jāinformē, «kur braukts, ar ko ir ticies un par ko runāts». Pats Ameriks šādas atskaites vēl nekad rakstījis neesot.

Taujāts, vai šāda DP interese varētu būt saistīta ar to, ka Rīgas domē valdošo partiju Saskaņa saista sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija, un vai šo līgumu nevajadzētu lauzt, Ameriks teica, ka Saskaņa līgumu noslēdza pirms koalīcijas attiecībām ar Gods kalpot Rīgai, un tā esot pašas šīs partijas izšķiršanās, turpināt šīs attiecības vai nē. Ameriks gan esot novērojis, ka pēdējā laikā Saskaņa vairāk tiecoties sadarboties ar Eiropas sociāldemokrātiem.

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai (SC/GKR), apliecināja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Vēlēšanās noteikto 5% barjeru pārvarējusi un domē iekļuvusi arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemai un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un partija Vienotība, kas ieguvušas attiecīgi 12 un deviņas vietas.

SC/GKR Rīgā ieguvusi 58,54% vēlētāju atbalstu, VL-TB/LNNK - 17,86% un Vienotība - 14,13%.

Citi politiskie spēki 5% barjeru nav pārvarējuši.

Par Latvijas Zaļo partiju balsojuši 3,99% vēlētāju, par Latvijas Zemnieku savienību - 1,88%, par Reformu partiju - 1,58%, par partiju Vienoti Latvijai - 0,48%, par partiju Par dzimto valodu! - 0,34%, par Rīcības partiju - 0,24%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju - 0,21%, par politisko partiju Alternative - 0,16% un par Vislatvijas sociāldemokrātu kustību Par neatkarīgu Latviju!, Latvijas kustību Solidaritāte - 0,14%.

Šodien Koalīcijas padomes sēdē nolemts atlikt jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju skatīšanu valdībā. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājuma.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.

Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.

EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Rīgā ir ap 40 000 tukšu dzīvokļu, kuros neviens nav deklarējies un kuriem būs augstāka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šorīt Latvijas Radio stāstīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

No tukšajiem dzīvokļiem ap 5000 piederot ārzemniekiem, vēl ap 5000 - juridiskām personām, bet par pārējiem precīzas informācijas neesot, piemēram, tie varētu būt izmantoti komercdarbībai. Ameriks domā, ka šādā gadījumā ir tikai normāli piemērot pilno NĪN likmi, jo «mēs gribam atbalstīt ģimenes ar bērniem».

Pēc Amerika vārdiem, «cepiens» par NĪN paaugstināšanu Rīgā neesot pamatots - nodokļa likme netiekot paaugstināta un joprojām ir likumā noteiktie 1,5%, tikai pamainoties atlaižu piemērošana.

Ameriks uzsvēra, ka lēmums par izmaiņām NĪN tika pieņemts pirms pusgada, par to plaši vēstījuši masu mediji, tāpēc šoreiz Rīgas dome nav rīkojuši izskaidrojušu kampaņu. Ameriks sūkstījās, ka tomēr daudzi cilvēki ilgstoši par izmaiņām nav likušies ne zinis un atlikuši visu uz pēdējo brīdi.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Rīgas ceļu uzturētāji ir gatavi strādāt, lai sakārtotu ielas un izvestu sniegu, un turpmāko divu līdz trīs dienu laikā pilsēta tiks sakārtota, šodien žurnālistiem sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks teica, ka pašreiz Rīgā neesot nevienas ielas, kas nebūtu caurbraucama.

Gaidāmajā naktī plānota sniega izvešana, tādēļ iedzīvotājiem būs jārēķinās ar ierobežojumiem auto novietošanā. Par ierobežojumiem pašvaldība iedzīvotājus laicīgi informēs gan ar sociālo tīklu, gan pasta starpniecību, sacīja Ameriks. Sniega izvešanu plānots sākt no Vecrīgas.

Šodien sanāksmē ar atbildīgajām amatpersonām un ceļu uzturētājiem tika pārrunāts turpmākais ielu sakārtošanas darbības plāns. Ameriks sacīja, ka pašreiz pašvaldībai papildu palīdzība pilsētas sakārtošanā nav nepieciešama - uzturētāji tiekot galā. Pašreiz jau esot nodrošināta piebraukšana pie maģistrālēm un visām pilsētas skolām.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.