Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Reformu partijas līderis un eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka eksprezidentu sociālās garantijas ir jāsaglabā, lai viņi varētu turpināt darbu valsts labā katrs savā veidā.

Piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts labā strādā, darbojoties diplomātijā, eksprezidents Guntis Ulmanis pilda amata pienākumus Rīgas pils Atjaunošanas padomē, kā arī ir iesaistījies sporta jomā. Viņš pats atrodas politikas lauciņā - gadījumā, ja viņš nebūtu šajā sfērā, Zatlers varētu iesaistīties arī citu nacionālo jautājumu risināšanā, piemēram, jautājuma risināšanā par valstij svarīgu ēku un pieminekļu likteni.

Esot jāņem vērā, ka eksprezidentiem piemīt autoritāte, tāpēc ir jādod iespēja bijušajiem prezidentiem to izmantot un veikt viņu izvēlētos pienākumus.

Piemēram, apsardze viņam nav vajadzīga personīgajai dzīvē, bet savas drošības dēļ, jo bijusī valsts augstākā amatpersona ir 100% atpazīstama un ir pieņēmusi arī pretrunīgi vērtētus lēmumus.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Bijušais Rīgas mērs un Saeimas deputāts Andris Ārgalis intervijā laikrakstam Diena skarbi vērtē pašreizējo politisko vidi, taču pats tajā atgriezties neplāno.

«Vēlme nav bijusi, kaut uzrunājuši vairāki politiskie spēki. Visiem, ar ko esmu par to runājis, novēlu veiksmi,» uz jautājumu, vai pašam nav bijusi vēlme atgriezties uz politiskās skatuves, atbildējis A. Ārgalis.

Savukārt, vaicāts - šobrīd daudzas partijas piesaka sevi kā alternatīvu Vienotībai, vai kādam ir izredzes - viņš atbildējis kritizējoši: «Negatīvisms, ko pret jaunajām partijām ar visām savām izdarībām radīja Zatlers, ilgi nebūs izdzēšams. Pat, ja pēc gadiem parādīsies ļoti spēcīgi, jauni, Rietumos izglītību un zināšanas apguvuši cilvēki, kas grib palīdzēt savai valstij, viņiem būs ļoti grūti. Jo Zatlers ir sagrāvis ticību pārmaiņām.»

Bijušais Valsts prezidents un pašreizējais Saeimas deputāts Valdis Zatlers ikdienā nemaz neizmanto dzīvokli, kura īrēšanai šobrīd valsts katru mēnesi tērē 1200 latus, bet gan ir nodevis to lietošanai savam dēlam Kārlim, vēsta LTV raidījums De facto.

Zatleram dzīvoklis tā sauktajā prezidentu mājā Brīvības un Elizabetes ielu krustojumā iepretim Ministru kabinetam, beidzot pildīt prezidenta pienākumus, netika, jo tajā nebija brīvu platību. Rezultātā pagājušajā vasarā Zatlera vajadzībām Prezidenta kanceleja noslēdza īres līgumu ar uzņēmēju Irēnu Pulkinenu par pagaidu dzīvokļa nomu, kamēr Zatlera vajadzībām netiks iegādāts dzīvoklis pastāvīgai lietošanai. Šis dzīvoklis atrodas Elizabetes ielā.

Zatlers reāli lieto nevis īrēto dzīvokli, bet gan dzīvesbiedrei piederošo mitekli Brīvības ielā.

Sākotnēji Zatlers noliedzis, ka Elizabetes ielas dzīvoklī viņš nedzīvo, sakot: «Tas nu nav tiesa, tas tā nav tiesa, pirmkārt, tas ir pagaidu dzīvoklis, būsim ļoti godīgi, es joprojām esmu uz čemodāniem un kastēm un neizpakotām mantām. [..] Es dzīvoju gan tur, gan tur, un es dzīvoju arī laukos, savā lauku mājā. [..] Jūs jau neesat specdienesti un nevērojat mani 24 stundas dienā. Un es paspēju būt visur.»

Vēršoties pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir pirmais ministrs, kas pilda savu pienākumu, norāda Reformu partijas līdzdibinātājs, eksprezidents Valdis Zatlers.

Zatlers LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka Lemberga rīcība ir netaisnīga, par piemēru minot ostas teritorijas, kas Lemberga interesēs iznomātas par ļoti zemām cenām.

Lembergs politikā darbojas jau kopš Padomju laikiem un ir pieradis pie varas, un ir gatavs pie tās turēties visiem spēkiem, sacīja Zatlers.

Jautāts, vai Reformu partija koalīcija izjūt atbalstu, vēršoties pret Lembergu, Zatlers norādīja, ka atbalstu jūt.

Runājot par 2013. gada budžetu, bijušais prezidents sacīja, ka jebkura budžeta pieņemšana ir ļoti grūta, taču 2013. gada budžeta pieņemšana būšot īpaši grūta.

Tikmēr par to, kādi «labumi» būtu jāsaņem Latvijas prezidentiem pēc darba termiņa beigām, Zatlers nevēlējās runāt, norādot, ka iesaistīt bijušos prezidentus šajās sarunās ir ļoti nekorekti. Par to esot jālemj sabiedrībai.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Uz atlaistās Saeimas fona Zatlera Reformu partijas zvaigzne uzlēca strauji un tikpat ātri nodzisa – jaunizceptais politiskais spēks reālam darbam izrādījās nepiemērots.

Šodien, 28. maijā, atzīmējama savdabīga jubileja – pirms trim gadiem šajā dienā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spēra revolucionāru soli un ar nu jau folklorizējušos Rīkojumu nr. 2 atlaida 10. Saeimu. Ja vien Zatlers par šādu lēmumu nebūtu izšķīries tik īsi pirms savas prezidentūras termiņa beigām, kad pēc dažu avotu sacītā viņam jau bija kļuvis skaidrs, ka prezidenta amatā viņu nepārvēlēs, varētu sacīt – drosmīgs solis. Jo ja tauta referendumā nebūtu atbal- stījusi Saeimas atlaišanu, amats būtu jāzaudē pašam prezidentam. Zatlera gadījums izrādījās savādāks. Īstajā laikā izteiktie saukļi uzrunāja ievērojamu sabiedrības daļu, kuras gandarījums transformējās ne tikai maijpuķīšu pušķos Zatleram un katarsē ar «oligarhu» dedzināšanu, bet arī visai cienījamā rezultātā nākamajās Saeimas vēlēšanās, Zatlera Reformu partijai iegūstot 22 vietas. Taču ar to arī šis «veiksmes stāsts» beidzas un liek visai rezignatīvi paskatīties uz visa šī pasākuma patieso jēgu.

No nākamā gada pakāpeniski jāsamazina darba spēka nodokļi, lai Latvijas ekonomikā varētu sākties izaugsme un valsts gūtu sekmes cīņā pret ēnu ekonomiku, raidījumā Dienas Rīts sacīja Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers.

Viņš norādīja, ka nodokļu samazināšana jāsākot pakāpeniski un uzmanīgi. V. Zatlers arī saprotot ministru piesardzību šajā jautājumā, kas tāda ir pasaules situācijas dēļ. Arī nākamā gada budžeta aprises sākot tikai veidoties un notiek pirmās konsultācijas.

Runājot par veselības ministres Ingrīdes Circenes ideju par veselības pakalpojumu sasaisti ar nodokļu maksāšanu, V. Zatlers akcentēja, ka būtībā tā ir sena ideja. «Igaunijā tas jau ir izdarīts – pirmie soļi bija sāpīgi. Bet kur ir Igaunijas medicīna šodien, kur ir mūsu?» jautāja V. Zatlers.

Db.lv jau vēstīja - iepriekš premjers Valdis Dombrovskis izteicās, ka jau ar 2013. gadu plānots samazināt darbaspēku nodokļus, taču vēl pirms tam varētu notikt kādu patēriņa nodokļu samazināšana ar mērķi iegrožot inflāciju.

Nesen aizvadītā valodas referenduma reklāmas kampaņā izlietoti nezināmas izcelsmes līdzekļi, šodien pēc drošības iestāžu pārstāvju uzklausīšanas secinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK).

Par to šodien žurnālistus informēja NDK priekšsēdētājs Valdis Zatlers (ZRP).

Kā skaidroja Zatlers, komisija šodien analizējusi referenduma norisi un iespējamos finansējuma avotus tā reklāmas kampaņai, kā arī runājusi par iecerētajiem likuma grozījumiem, kas reglamentētu pirms referendumu aģitāciju.

NDK vadītājs atzina, ka naudas summas, kuras uzrādījušas sabiedriskās organizācijas, neatbilstot reālajam izlietojumam, tādējādi varot secināt, ka kampaņās izlietoti līdzekļi, kuru izcelsme nav zināma.

Konkrētu šādu iespējamo nezināmas izcelsmes līdzekļus summu, Zatlers gan neminēja, bet skaidroja, ka diezgan droši varot aprēķināt, cik līdzekļu bijis nepieciešams aptuveni 150 000 parakstu savākšanai - tie esot aptuveni 300 000 latu.

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati ļauj aplūkot sabiedrības dienaskārtību un tās izmaiņas - lai arī iedzīvotāju apmierinātība ar ekonomisko situāciju ir pieaugusi, līdzīgi kā pirms četriem gadiem aktuālākās problēmas ir veselības aprūpe, ekonomika un sociālā joma. Īpašs pārsteigums tas nav, jo, neskatoties uz situācijas uzlabošanos, labāku valsts un ģimenes materiālo situāciju, liela daļa iedzīvotāju joprojām ir kritiski noskaņoti. Par sabiedrības noskaņojumu un nedrošības kontekstu gan liecina tas, ka aizsardzība un ārlietas par prioritātēm valsts budžetā ir atzītas biežāk nekā 2010.gadā.

Jāpiebilst, ka, domājot par nākamo parlamentu, cilvēki prognozē pakāpenisku dzīves un ekonomikas uzlabošanos un dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā, lai arī daļa pieļauj Krievijas ietekmes pieaugumu un situācijas pasliktināšanos. Jāatzīmē gan, ka trešdaļa aptaujāto uzskata, ka 12.Saeimas laikā nekas būtiski nemainīsies.

Manuprāt, ļoti interesanti ir salīdzināt arī datus, ko iedzīvotāji gaidīja un sagaidīja no ārkārtas vēlēšanām. 2011.gada augustā (DNB Latvijas barometrs Nr40) 29% aptaujāto prognozēja, ka ārkārtas vēlēšanas neko nemainīs. 2014.gada augustā 41% aptaujāto norāda, ka tās neko nav mainījušas. Turklāt pirms trīs gadiem 32% aptaujāto domāja, ka politiķi rēķināsies ar to, ka Saeimu var atlaist, tāpēc strādās labāk un aktīvāk, bet 2014.gadā tikai 7% aptaujāto uzskata, ka deputāti šī iemesla dēļ ir uzlabojuši savu darbu. 2011.gadā 25% aptaujāto domāja, ka sabiedrība kļūs aktīvāka un vairāk prasīs no politiķiem, bet 2014.gadā tikai 12% aptaujāto uzskata, ka tā ir noticis.

«Godīgi sakot, ja es varētu atkāpties, es par šādu cenu dzīvokli tagad nepārdotu. Bet nu, kas noticis, tas noticis,» sūrojas uzņēmēja Irēna Pulkinena, kurai piederošu dzīvokli iecerēts pirkt eksprezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanai.

Kaut jau izskanējuši pirmie pārmetumi, ka ekskluzīvā dzīvokļa cena - 484,9 tūkstoši latu - esot pārāk liela, I. Pulkinena Dienai apgalvo, ka ir tieši otrādi - tā esot tirgus cenas zemākā robeža. Jāpiebilst, ka tieši šis dzīvoklis jau tiek īrēts V. Zatlera vajadzībām.

Oficiāli dzīvokļa meklējumi tika uzsākti jau 2009. gadā, kad V. Zatlers vēl bija prezidents, jo va/s Valsts nekustamie īpašumipārvaldītajā namā Brīvības ielā 38., kur dzīvokļi piešķirti abiem pārējiem eksprezidentiem - Vairai Vīķei-Freibergai un Guntim Ulmanim -, brīvu mitekļu vairs nebija. Tomēr meklējumi ieilga, līdz Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas paspārnē tika izveidota īpaša iepirkuma komisija, kura tagad lēmusi par labu dzīvoklim Elizabetes ielā 17. Kritēriji dzīvokļa izvēlei bija izstrādāti ļoti smalki - saskaņā ar LETA ziņoto dzīvoklim bija jābūt no 180 līdz 250 kvadrātmetru lielam, tam bija jāatrodas Rīgas centrā, mūra ēkā, ar slēdzamu kāpņutelpu, kā arī vizuāli un tehniski labā stāvoklī esošu fasādi. Ja dzīvoklis atrastos ceturtajā stāvā vai augstāk, mājā jābūt liftam, dzīvoklim jābūt piemērotam tūlītējai dzīvošanai, ar iebūvētu virtuves iekārtu un četrām vai piecām istabām.

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes (LU) forumu cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrajā forumā «Latvijas attīstības ārējie faktori» sacīja LU asociētais profesors Daunis Auers.

Viņš skaidroja, ka 2030.gadā neviena no pasaules 25 lielākajām pilsētām vairs neatradīsies Eiropā, kas automātiski ietekmēs arī ekonomiku. Profesors atzīmēja, ka Eiropa nākotnē vairs nebūs tik pievilcīga, kāda tā bijusi līdz šim, un vēl viena būtiska izmaiņa, kas skar un skars Eiropu, ir demogrāfijas krīze, jo 2050.gadā Āfrikā dzīvos četras reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā.

«Šobrīd demogrāfijas krīzei nav reāla risinājuma. Viens no risinājumiem būtu imigrācija, taču tieši tā ir izraisījusi autoritāro līderu, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna parādīšanos Eiropā. Arī »Breksit« būtībā bija balsojums pret imigrāciju. Ir jāpieņem lēmums, vai Eiropa grib imigrāciju un, ja tiek nolemts, ka tā būs, tad ir jāsaprot, ka Eiropa stipri mainīsies - būs lielāki konflikti sabiedrībā un mainīsies kultūra,» norādīja Auers.

Reformu partijas līderim, bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram Briselē veiksmīgi noritējusi otrā operācija, portālu Diena.lv informējusi Reformu partijas pārstāve Daiga Holma.

Operācija veikta ceturtdien. D. Holma sacījusi, ka ārstējošais ārsts vēlāk informēs partijas līderi, cik ilgi vēl būs jāuzturas slimnīcā.

Kā vestīts, V. Zatlers trešdien devās uz ārzemēm, kur viņam bija paredzēts veikt vēl vienu operāciju, jo ārstu konsīlijs uzstādīja papildus diagnozi.

V. Zatlers iepriekš pastāstīja, ka viņam konstatēta reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā. Tā kā Latvijā ārstiem nav pieredze šādu slimību ārstēšanā, viņi ir sazvanījušies ar kolēģiem Briselē, kuri rekomendējuši tūlīt veikt operāciju.

V. Zatlers teicis, ka tieši šīs saslimšanas dēļ viņš ir nonācis ārstu rokās, un tikai tad viņam ir konstatēts arī prostatas vēzis.

«Kaut augumā raženais eksprezidents pēdējā laikā mazliet notievējis, citādi nekas neliecina par veselības problēmām. Tomēr patiesība ir dramatiska - viņam ir audzējs,» raksta izdevums Ir.

Pēc operācijas Zatlers atklājis: «Man bija prostatas vēzis, pietiekami nopietni.» Iepriekš viņš to neesot sacījis, cenšoties pasargāt mediķus no liekas uzmanības, kāda iepriekš novērota gadījumos, «kad jāārstē vipi».

Jautāts, ar kādām emocijām uzņēmis vēsti par slimību, Zatlers atbildējis: «Pirmkārt, es to uzņēmu kā skarbu realitāti. Man nebija tā fāze, kad cilvēks cenšas sevi kaut kā apmānīt. Drusku pajokoju - tas nozīmē, ka 100 gadus jau vairs nenodzīvošu. Bet es stāvu stingri ar abām kājām uz zemes.»

«Dzīvojot manu samērā dinamisko dzīvi, sevis saudzēšana vai čubināšana nekad nebija raksturīga. Es jau kā vecs ķirurgs - nav sūdzību, nav jāārstē.

Reformu partijas (RP) līderim, eksprezidentam Valdim Zatleram radušās veselības problēmas, tādēļ viņš uz laiku savu darbību politikā mazinās.

«No aktīvās politikas es neaizeju,» viņš šorīt akcentēja intervijā LNT raidījumā 900 sekundes. «Es esmu politikā un es būšu politikā vismaz līdz nākamajām vēlēšanām. Būšu Reformu partijas priekšsēdētājs,» skaidroja Zatlers.

Viņš norādīja, ka, kamēr savedīs kārtībā savu veselību, darbs partijā nekādā gadījumā neapstāšoties.

Kā stāstīja pats Zatlers, viņam tiks veikta ķirurģiska operācija. Taču viņš bija atturīgs prognozēt, cik mēnešus prasīs atveseļošanās, lai atkal spētu strādāt ar pilnu jaudu. Viņš gan uzsvēra, ka arī šajā atlabšanas periodā darbu partijā turpināšot.

Reformu partijas līderis, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien dosies uz ārzemēm, kur viņam veiks vēl vienu operāciju, jo ārstu konsīlijs ir uzstādījis papildus diagnozi, informē laikraksts Diena.

V. Zatlers laikrakstam pastāstījis, ka viņam konstatēta reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā. Tā kā Latvijā ārstiem nav pieredze šādu slimību ārstēšanā, viņi ir sazvanījušies ar kolēģiem Briselē, kuri rekomendējuši tūlīt veikt operāciju.

V. Zatlers teicis, ka tieši šīs saslimšanas dēļ viņš ir nonācis ārstu rokās, un tikai tad viņam ir konstatēts arī prostatas vēzis. Pēc tā operācijas politiķis jau sācis atlabt. Taču, turpinot izmeklējumus, ir atklāts cēlonis arī sākotnējām muguras sāpēm.

Bijušais prezidents nezinot, cik šāda operācija maksās, jo tas šajā gadījumā nav tas, par ko esot jādomā. Partijas pārstāve Daiga Holma apliecinājusi, ka partijas biedri ir gatavi palīdzēt, ja tas būs nepieciešams.

Valsts prezidenta lēmums nr. 2 jeb Saeimas atlaišanas rosināšana - šāds toreizējā valsts galvas Valda Zatlera paziņojums izskanēja šajās dienās pirms gada, izraisot Latvijas politiskajā dzīvē vēl nebijušu precedentu. Protams, tauta bija sajūsmā par iespēju vismaz reizi dzīvē patriekt no parlamenta politiķus, un šo iespēju nelaida garām. Paskatoties uz notikušo šajā jomā no šodienas skatpunkta, jāizdara vismaz trīs būtiski secinājumi.

Pirmkārt, visvairāk ieinteresēts Saeimas atlaišanas pasākumā nenoliedzami bija pats Zatlers, ņemot vērā, ka šāds solis deva viņam iespēju vismaz vēl trīs gadus paildzināt savu visnotaļ titulēto, taču ne īpaši spilgto politisko karjeru. Otrkārt, jāatzīst - nevar teikt, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanām nebūtu pozitīvu seku, un paradoksālākais ir tas, ka pašreizējā, pēc skaita trešā Valda Dombrovska valdība nav pamanījusies izcelt lielāko ieguvumu šajā sakarā. Proti, pirmo reizi kopš neatkarīgas Latvijas atjaunošanas Ministru kabinetu var nosaukt par profesionāļu valdību. Spilgtākie piemēri nenoliedzami ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, ko ir atzinuši arī uzņēmēji. Turklāt būtisks ir fakts, ka nevienam no šiem trīs ministriem joprojām kabatā nav kādas partijas biedra biļete. Ļoti cerams, ka kādreiz pienāks tā diena, kad arī valsts kompāniju valdēs un padomēs izdosies iecelt attiecīgo nozaru profesionāļus bez politkorporatīvām saitēm, nevis caurkritušus politiķus.

Tieslietu padome lūdz Saeimu palielināt apgabaltiesu tiesnešu skaitu par trīs tiesnešiem, paredzot, ka apgabaltiesās ir 140 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 22, informē Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Jau pērn novembrī Tieslietu padome bija aicinājusi Saeimu palielināt apgabaltiesu tiesnešu skaitu, nosakot, ka apgabaltiesās ir 139 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 21, taču Saeima šo lēmumu neakceptēja. Savukārt šīgada 9.februāra Tieslietu padomes lūgumu Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināt par 1 tiesnesi, attiecīgi samazinot Administratīvās rajona tiesas tiesnešu skaitu, Saeima atbalstīja.

Līdz ar to šobrīd kopējais apgabaltiesas tiesnešu skaits ir 137, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 22.

Ņemot vērā Rīgas apgabaltiesas darba slodzi, Tieslietu padome atkārtoti aicina Saeimu palielināt apgabaltiesas tiesnešu skaitu par trīs amatvietām.

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Šogad portfelim ir jauns izskats un tā esot J.Reira dāvana Finanšu ministrijai. No oša koka veidotā portfeļa autors ir tēlnieks Ivars Drulle.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai. Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Jāšaubās par blusu izķeršanu no Saeimā iesniegtajiem pavirši sagatavotajiem likumprojektiem

Tā noprotams no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna DB iepriekš sacītā, vērtējot 2017. gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketes kvalitāti, tostarp iecerētās izmaiņas autotransporta nodokļos. Latvijā augstākā izpildvara saskaņā ar Satversmi pieder Ministru kabinetam, no kurienes uz Saeimu tiek sūtīti likumprojekti un grozījumi tajos tā, it kā sūtītu ziedus vai saldumus – varbūt no sirds, bet bez ekonomiskā efekta izvērtējuma. Liekas, ka no valdības uz Saeimu tiek raidīti izsalkušā valsts pārvaldes aparāta sirdsdziļi kaucieni pēc prāvākiem budžeta ieņēmumiem, un tas arī ir likumdošanas jaunrades iesaiņojums, bet saturs kļuvis otršķirīgs. Šķiet, valdībai otršķirīga ir arī tautsaimniecības realitāte, pieķeroties optimistiskām izaugsmes prognozēm kā nesatricināmai patiesībai. Tālāk jau Saeimā nākas slīpēt izpildvaras iesniegtos pusfabrikātus – nepilnīgos likumprojektus.