Viena no pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka bijušajām īpašniecēm SIA Rēzeknes gaļas kombināts, vērsusies tiesā ar pieteikumu ierosināt SIA Baltijas marka maksātnespējas lietu. Iepriekš SIA Baltijas marka ietilpa Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding.

SIA Baltijas marka 2010. gada martā nodibināja pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kas plānoja ar šo zīmolu produktu virzību ārpus Latvijas. Pirmās kravas ar Baltijas markas preču zīmi jau tā paša gada jūlijā tika nosūtītas uz NVS valstīm. Baltijas marku konsultēja bijušais veselības ministrs un bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre. Jau toreiz tika norādīts, ka uzņēmumam nācies atteikt diviem lieliem potenciālajiem sadarbības partneriem, jo pietrūka nepieciešamo apjomu.

«Mērķis tam ir nodarboties ar lauksaimniecību — gan ražošanu, gan pārstrādi, gan arī tirdzniecību. Vairāk neko par šo projektu negribu teikt. Ideja ir šajā projektā iesaistīt vairāk nekā divdesmit uzņēmumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas,» iepriekš skaidroja V. Meļņiks.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Latvijas miljonārs Vasīlijs Meļņiks uzskata, ka Ukrainas prokuratūras rīcība, arestējot viņam piederošos īpašumus, ir prettiesiska un nelikumīga, aģentūrai LETA pavēstīja pats Meļņiks.

Viņš skaidroja, ka par savu īpašumu arestu uzzinājis plašsaziņas līdzekļiem, nevis no Ukrainas varas iestādēm. Meļņiks arī norādīja, ka «[..] lietai ir politisks zemteksts, jo Ukrainas ģenerālprokurors personīgi vairāku pēdējo mēnešu laikā publiski izplata versiju par to, ka naftas ieguves platformas iegādes iepirkuma organizēšanā personīgi piedalījās tā laika Ukrainas prezidents Viktors Janukovicš, kurš it kā vienojies ar mani sazvērestībā savas vizītes laikā Latvijā». Miljonārs aģentūrai LETA šādu prokuratūras versiju noliedza, norādot, ka ar Janukoviču esot redzējies vienu reizi, kad amatpersona viesojusies Latvijā, taču neesot ar viņu ticies.

Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka valdi pametuši uzņēmēji Bislans Abdulmuslimovs un Vasilijs Meļņiks, liecina informācija Lursoft.

Kā B. Abdulmuslimovs, tā V. Meļņiks SIA Baltijas marka valdē darbojās kopš 2010. gada 8. marta, kad uzņēmums tika dibināts. V. Meļņiks ir arī SIA Eiroholdings – vienas no Baltijas marka īpašniecēm – vienīgais valdes loceklis, liecina informācija Lursoft.

Viņu vietā 9. oktobrī par vienīgo Baltijas marka valdes loceklis iecelts Edgars Rubīns, kuram pilnībā pieder apsardzes un drošības uzņēmums SIA Bars Security, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur SIA Baltijas marka. E. Rubīns darbojas arī sev piederošā uzņēmuma valdē.

SIA Baltijas marka pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls, un uzņēmums reģistrēts Duntes ielā 11. Uzņēmums pieder SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Kā jau minēts, Eiroholdingu vada V. Meļņiks, savukārt Rēzeknes gaļas kombināta valdē darbojas Rizvans Abdulmuslimovs un Vladimirs Jegorčenko. B. Abdulmuslimovs kopā ar Gunti Piteronoku darbojas kombināta padomē.

AS Rīgas kuģu būvētava ikgadējā akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, tāpat arī iecelts mazākuma akcionāru pārstāvis – advokāts Linards Baumanis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

«Tā ir uzskatāma liecība tam, ka uzņēmums vēlas un ir gatavs strādāt caurspīdīgi un ņems vērā visu akcionāru intereses, Ceram uz auglīgu sadarbību ar visiem padomes locekļiem,» komentējot mazākuma akcionāra pārstāvja ievēlēšanu, saka V.Meļņiks.

V. Meļņiks turpmāk atbildēs par uzņēmuma stratēģisko attīstību. «Darbs valdē vairāk ir saistīts ar ikdienas organizatorisko jautājumu risināšanu. Turklāt pēdējos divus gadus es biju spiests lielāko daļu laika pavadīt komandējumos, lai piesaistītu jaunus partnerus un rastu iespējas jaunu perspektīvu projektu attīstīšanai. Tagad es visu savu pieredzi un enerģiju varēšu ieguldīt kuģu būvētavas jaunu darbības virzienu realizēšanā – uzņēmuma līdzdalībā virszemes naftas un gāzes urbšanas sistēmu būvniecībā, līdzdalībā urbšanas platformu komplektējošo detaļu montāžā, patruļkuģu būvē un piegādē,» saka V.Meļņiks.

Kijevas tiesa pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras pieprasījuma arestējusi Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika īpašumus, raksta epravda.com.ua.

Tiesas spriedums attiecas uz 7 zemes gabaliem, kuru kopējā platība pārsniedz 100 hektārus un uz kuriem atrodas ēkas, kvadraciklu, ūdens motociklu, jahtu, kā arī automašīnām.

Tāpat arestētas Meļņika īpašumtiesības desmit Latvijas uzņēmumos: Finansu investiciju kompanija FIC (100%), Eiro Steel (100%), Graphical Paper (50% ), Eiroholdings Invest (100%), EIROHOLDINGS (100%), Servi Ko (0,051%), Remars-Riga (55,15%), DEUL (2,55%), Chrisal Baltia (1% ), SIA Eiroholdings (50%).

Jāatgādina, ka V. Meļņiks ir arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs.

Meļņiks tiek apsūdzēts saistībā ar aizdomām vairākos pārkāpumos, tajā skaitā, nelegālu līdzekļu legalizācijā, viltotu dokumentu sagatavošanā un izsniegšanā, sniedzot nepatiesu informāciju, darbošanos kriminālā organizētā grupā un citos.

Vasīlijs Meļņiks ir atstājis AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētāja amatu, lai kandidētu RKB jaunās padomes vēlēšanās, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

V.Meļņiks ir nolēmis savu darbību turpmāk koncentrēt uz RKB stratēģisko projektu realizāciju.

«Jau divus gadus es pastiprināti strādāju kuģu būvētavas attīstīšanā, piesaistot tai ārvalstu partnerus. Ieguldītie pūliņi jau ir devuši konkrētus rezultātus jaunu perspektīvo darbības virzienu attīstīšanā. Uzņēmums ir aktīvi uzsācis jauno kuģu remontu sezonu, ir parakstīti līgumi gan par remontu, gan jaunu kuģu būvi. Tas dod pamatu ar optimismu raudzīties rūpnīcas nākotnē,» atzīmē V.Meļņiks.

RKB akcionāru pilnsapulce, kurā tiks ievēlēta arī jauna padome, notiks piektdien, 25. aprīlī. Tāpat tiks pārvēlēta uzņēmuma valde.

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Rīgas Kuģu būvētavas (RKB) valdes loceklis un vairākuma akciju īpašnieks Vasilijs Meļņiks esot ieķīlājis uzņēmumam piederošo peldošo doku un saņēmis kredītu 2,9 miljonu eiro apmērā sev piederošajam uzņēmumam EiroSteel.

Par to informēja atstādinātais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anatolijs Ustinovs un valdes locekļi Sergejs Goļicins un Igors Komarovs. Saistībā ar V. Meļņika darbībām viņi vērsušies arī Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Iesniegumā skaidrots, ka 2010. gada beigās ir nodibināta kuģu obligācija uz Rīgas Kuģu būvētavai piederošā peldošā doka Nr. 791. Šis doks ir galvenais rūpnīcas pamatlīdzeklis, un tā vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro. Ķīla ir nodibināta uz Rīgas Kuģu būvētavas un Unicredit Bank (tagad a/s Unicredit Finance) starpā noslēgtā kredīta līguma pamata, kuru tagadējā RKB valde atsakās izsniegt. Tomēr atstādinātajiem padomes un valdes locekļiem ir zināms, ka RKB izsniegtā kredīta summu 2,9 miljonu eiro apmērā nav saņēmis.

«Es ar šiem projektiem neesmu darbojies, tādēļ, iespējams, kaut ko līdz galam nezinu, taču man ir palikuši vairāki neatbildēti jautājumi par to, kā šie projekti īsti strādās,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijā vadītājs Olafs Slūtiņš.

Viņš paskaidroja, ka projektu veiksmīgai reklamēšanai ir nepieciešami lieli finanšu resursi. «Ja šī projekta mērķis ir attīstīt atzītu zīmolu, tur ir jāliek iekšā ļoti liela nauda. Kas to naudu maksās? Uzņēmēji? Es ļoti šaubos, vai varēs savākt 200, 100 vai pat 50 Latvijas uzņēmumu, kas būs gatavi katrs ieguldīt daudzus tūkstošus latu šī zīmola popularizēšanas kampaņās,» skeptisks bija LIAA pārstāvniecības Krievijā vadītājs.

Slūtiņš pastāstīja, ka, piemēram, Rīgas šprotes ir tik zināms zīmols, ka tur nekādu Rīgas marku nevajag. «Rīgas marka šādu zīmolu pārspļaut nevarēs, līdz ar to zivju ražotājiem šis jaunais zīmols īsti nav vajadzīgs. Ja parādās šāds jauns zīmols, visiem ražotājiem ir jāmaina iepakojums, kas atkal ir papildu izmaksas,» atzina LIAA pārstāvis.

«Es esmu pret nepamatotām ekonomiskām izmaiņām. Mēs visu laiku mainām nodokļus un tad vēl kaut ko un vēl kaut ko. Tagad mainām ofšoru likumu, bet kāpēc mēs to darām, es nevaru saprast,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Viņš uzsvēra, ka nevajag izgudrot neko jaunu. Likums, kāds tas bija līdz šim Latvijā, esot akceptēts, piemēram, gan Lielbritānijā, gan Īrijā un arī citur Eiropas Savienībā likums darbojoties tādā pašā veidā.

«Ja mēs kaut ko mainām, tad mums jāskatās uzreiz tanī laukumā, kur mēs esam. Šodien mēs esam Eiropas valsts. Jāskatās, vai mēs esam konkurētspējīgi ar šo te likumu, ko mainām,» skaidro V.Meļņiks.

Pēc viņa teiktā, ja ir vēlme iegūt informāciju par to, kas stāv aiz ofšoriem, tad pastāvot daudz citu instrumentu un iespējas to noskaidrot.

Uz jautājumu, vai līdz ar izmaiņām likumā no Latvijas varētu aizplūst arī daļa naudas, V.Meļņiks atzīmē: «Es domāju, ka visi, kas gribēja aiziet no mūsu valsts, jau sen ir aizgājuši. Protams, ka tas mazliet šūpos banku sektoru. Daži procenti aizies, jo viņi nesapratīs, kas notiek un kā viņus kontrolēs, tāpēc nesaprašanas dēļ viņi aizies uz turieni, kur nekas nemainās. Līdz ar to mēs kaut ko arī pazaudēsim.»

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera topošā partija varētu būt gana ietekmīga, atzīst Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Runājot par iespējamiem V.Zatlera partijas sponsoriem, viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka pats šodien finansē visus pragmatiskos spēkus un to varot pārbaudīt. Viņš būtu arī gatavs ziedot naudu V.Zatlera partijai, ja viņam būs simpātiskas un pieņemamas tās idejas.

«Vienotību un arī citas partijas es esmu atklāti finansējis. Kad valdībā bija Kalvīša kungs, es finansēju Tautas partiju, jo es atbalstīju šo kursu, ko viņi darīja tanī laikā,» sacīja V. Meļņiks, norādot, ka finansējis partijas arī tad, kad valdībā bija Einars Repše.

V.Meļņiks skaidro, ka viņš vērtē ne tikai cilvēkus, bet arī programmas un ko partijas var darīt tieši valsts labā.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Pabeidzot pārbaudi par AS Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējamo saskaņotu rīcību un noslēdzot sākto administratīvo lietu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu piemērot uzņēmuma akcionāriem soda naudu likumā noteiktajā maksimālajā apmērā, informē FKTK pārstāvji.

Vasilijam Meļņikam un AS Remars-Rīga piemērots sods 14,2 tūkstošu eiro apmērā katram par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma akcionāriem.

Pārbaudi par faktu, ka, iespējams, vairākas personas kopā ir ieguvušas līdzdalību AS Rīgas kuģu būvētava vairāk nekā 50% apmērā no uzņēmuma balsstiesīgo akciju skaita, FKTK uzsāka 2012. gadā. Šajā laikā FKTK rīcībā nonākusī informācija un pārbaudes pēdējā posmā saņemtie jaunie fakti par AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu pierāda, ka AS Remars-Rīga bija faktiskā līdzdalība AS Rīgas kuģu būvētava virs 50%. Tā kā Vasilijs Meļņiks ir AS Remars-Rīga kontrolpaketes īpašnieks, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, V.Meļņika netiešā veida faktiskā līdzdalība ir bijusi vairāk par 50% no kopējā AS Rīgas kuģu būvētava balsstiesīgo akciju skaita.

Starptautiskais aizdevums Latvijai tiks pārkreditēts uz ilgu laiku, tā intervijā Dienas biznesam norāda Valsts prezidenta padomnieks, uzņēmējs Vasilijs Meļņiks.

Viņš arī atzīst, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir stabilizēt valsts ekonomiku, kad gan mūsu nodokļu politika nav vērsta uz šo mērķi. «Nav Latvijā pašreiz nodokļu politikas. Darbs notiek, atbilstoši statistikas datiem – cik daudz nodokļus vajag, tik arī tos ievieš. Tagad ir izstrādāts jauns nodokļu politikas pamatnostādņu plāns, bet varu uzreiz pateikt, ka par to man ir daudz iebildumu,» uzsver V. Meļņiks.

«Uzlabot valsts budžetu mēs varam, vai nu piesaistot investīcijas, vai arī uzlabot eksporta iespējas. Nedrīkst būt tā, ka katru reizi, kad rodas iztrūkums valsts budžetā, tiek žņaugti tie, kas maksā tā vietā, lai ķertu tos, kas nemaksā. Ja plāns ir cīnīties ar tiem, kas maksā, tad jārēķinās, ka arī viņi aizies,» tā V. Meļņiks.

Baltijas marka plāno apvienot trīs Baltijas valstu pārtikas uzņēmumus. Valsts Prezidenta Valda Zatlera padomnieka Vasilija Meļņika jaundibinātais uzņēmums reģistrēts 8. martā, un tā īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Meļņikam pilnībā piederošā SIA Eiroholdings un a/s Rēzeknes gaļas kombināts (RGK). Savukārt RGK 25 % daļu līdzīpašnieks un uzņēmuma padomes loceklis Bislans Abdulmuslimovs ir Baltijas markas vienīgais valdes loceklis.

Jāatgādina, ka nesen intervijā DB Meļņiks sacīja, ka liela uzmanība jāpievērš ne tikai tranzītam, bet arī lauksaimniecības produktu tirdzniecības eksporta attīstībai uz Krieviju. Viņš arī atzina, ka šobrīd uz Krieviju gadā tiek eksportēta produkcija apmēram 55 milj. eiro vērtībā, kas esot ļoti maz, jo, piemēram, Lietuvai šī summa sasniedz apmēram 600 milj. eiro gadā.

«Saistībā ar Andra Šķēles iniciatīvām būtiskākais ir nevis tas, kurš konkrēti ir pirmais iedomājies par nepieciešamu rīcību, bet gan tas, vai ir spēja pieņemt politisku lēmumu un konkrētos termiņos panākt rezultātu,» atbildot uz ekonomikas ministra Arta Kampara medijiem izplatītajā paziņojumā pausto kritiku saistībā ar Tautas partijas (TP) iesniegtajiem priekšlikumiem valdības tūlītējai rīcībai, norādījis TP priekšsēdētāja preses sekretārs Romāns Meļņiks.

«Laika vilkšanas politika, ko piekopj A.Kampars un viņa domubiedri, ir saprotama. Pateicoties aizdevuma miljardiem līdz vēlēšanām tiks aizlāpīti visi budžeta caurumi, pēc vēlēšanām tad ekonomikas vai finanšu ministrs atkal varēs nākt klajā ar sabiedrību šokējošām iniciatīvām, kā to jau esam piedzīvojuši saistībā ar pensiju likumu pašvaldību vēlēšanu dienā. Pamats šādām bažām ir – nav noslēpums, ka V.Dombrovskis starptautiskajiem aizdevējiem jau apsolījis dramatiskus izdevumu samazinājumus nākamā gada valsts budžetā, kuri plašākai sabiedrībai šobrīd tiek slēpti.

Uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts dalībniekos notikušas izmaiņas, kopš ceturtdienas, 6. decembra, par 12,5% daļu līdzīpašnieku kļūstot Sergejam Kuzņecovam, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Viņš šīs uzņēmuma daļas ar ieguldījumu 8,2 tūkst. Ls apmērā iegādājies no līdzšinējās dalībnieces Ingas Piteronokas.

Pārējo dalībnieku ieguldījums SIA Rēzeknes gaļas kombināts ir palicis nemainīgs – Bislanam Abdulmuslimovam pieder 25% daļu ar ieguldījumu 16,4 tūkt. Ls apmērā, Vinetai Piteronokai – 37,5% daļu ar ieguldījumu 24,6 tūkst. Ls apmērā, bet Rozai Džamaldajevai – 25% daļu ar 16,4 tūkst. Ls ieguldījumu.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kurš, vērtējot pēc 2011. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, ir 196. lielākais Latvijas uzņēmums un 12. lielākais Latvijas uzņēmums pārtikas nozarē, reģistrēts 2001. gadā. Tā pamatkapitāls ir 65,6 tūks. Ls, un darbības veids ir gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgas iela 22, Rēzekne.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi atcelt uzraudzības statusu AS Rīgas kuģu būvētava, liecina biržas paziņojums.

Uzraudzības statuss atcelts, jo AS Rīgas kuģu būvētava ir papildinājusi iepriekš iesniegtos paziņojumus latviešu valodā ar angļu valodu.

Db.lv jau otrdien rakstīja, ka Vasilijs Meļņiks pēc paša vēlēšanās atstājis valdes priekšsēdētāja amatu, jo plāno kandidēt uz padomes locekļa amatu.

Tāpat padomes priekšsēdētāja vietnieces amatu pēc pašas vēlēšanās atstājusi Jekaterina Meļņika.

AS Rīgas kuģu būvētava valdē turpina darboties valdes locekļi Einārs Buks, Larisa Artemenko un Vladislavs Blūms. Savukārt padomē strādās padomes priekšsēdētājs Gaidis Andrejs Zeibots un padomes locekļi Aleksandrs Čerņavskis, Anatolijs Ustinovs un Sergejs Golicins.

Liepājā ir visi priekšnoteikumi prāmju kustības attīstībai, jo Latvijas un Krievijas autopārvadātāju vienošanās paredz būtisku kravu plūsmas pieaugumu caur Liepājas ostu.

Tā pēc Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sēdes Liepājā norādīja padomes priekšsēdētājs no Latvijas puses Vasilijs Meļņiks, kā arī apstiprināja padomes priekšsēdētājs no Krievijas puses Pjotrs Avens. 10. jūnijā abu valstu autopārvadātāju asociācijas gatavojas parakstīt sadarbības deklarāciju, kas ietvers arī konkrētus plānus attiecībā uz kravu plūsmu caur Liepājas ostu. Vai runa ir par jaunas prāmju līnijas organizēšanu, vai arī tā būs sadarbība ar jau esošo Scandlines prāmju līniju, tas paliks biznesa ziņā, norādīja V. Meļņiks. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars sarunā ar Db.lv atklāja, ka jau jūlijā varētu būt jaunas prāmju līnijas piedāvājums. Autopārvadātāju vienošanās, stāstīja ministrs, paredz to, ka no katrām piecām autopārvadājumu atļaujām kravu vešanai caur Poliju četras būs izsniegtas pārvadājumiem pa sauszemi, bet viena būs jānovirza caur Liepājas ostu. Tas ļautu pārvadātājiem samazināt izmaksas, ko rada augošās degvielas cenas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieks Guntars Krieviņš sarunā ar Db.lv atzina, ka autopārvadātājiem šāda vienošanās ir pievilcīga un arī ostai tas sola kravu pieaugumu. Tomēr būtiski esot panākt, lai vienošanās būtu ilgtermiņa, jo prāmju kustības attīstība prasītu prāvus LSEZ ieguldījumus infrastruktūrā. «Ja pēc trim gadiem kravu plūsma no Krievijas apsīkst, tad šie ieguldījumi neatmaksāsies,» viņš skaidroja. Vienošanās saturs vēl tiek precizēts, un galīgais tās teksts būs zināms tikai 10. jūnijā.

Uzņēmējs un Valsts prezidenta ārštata padomnieks Vasīlijs Meļņiks neatbalsta nekustamā īpašuma nodokļa (NNĪ) paaugstināšanu. Viņš uzskata, ka tas nebūtu «solīdi» attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas savulaik nopirka dzīvokli, jo vēlējās dzīvot labāk.

«Jebkura nodokļa pacelšana ir liela problēma, bet par šo nodokli [mājokļa nodokli], tas nav godīgi, jo visi - gan vidēja vecuma cilvēki, gan veci cilvēki gribēja uzlabot savus dzīves apstākļus un savā laikā, kad bija labie gadi, paņēma kredītus un iepirka jaunus dzīvokļus. Pacelt šo nodokli nebūtu ļoti solīdi,» prezidenta padomnieks teica šorīt LNT.

Viņš atzina, ka mājokļa nodoklis ir ļoti uzskatāms, to var uzreiz aprēķināt, jo bankām ir labas uzskaites.

Jau vēstījām, ka Finanšu ministrija (FM) tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rosinātos trīs variantus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes celšanai mājoklim no 2011.gada 1.janvāra. Dodot zaļo gaismu jebkuram no trim variantiem, NĪN maksājums par dzīvojamo platību nākamgad pieaugtu vairākas reizes, salīdzinot ar šo gadu.

Ekspremjers Aigars Kalvītis kļuvis par SIA Eiro Agro Holdings valdes priekšsēdētāju.

Par to liecina Uzņēmumu reģistra datu bāzē iegrāmatotā informācija. No valdes locekļa pienākumu pildīšanas atbrīvots Aivars Stolders, bet turpmāk valdes locekļa pienākumus pildīs Vasilijs Meļņiks. Saskaņā ar Lursoft datiem, A. Kalvītis kļuvis par uzņēmuma 30 % kapitāldaļu īpašnieku, bet 70 % pieder SIA Eiroholdings.

Līdz šim V. Meļņikam piederošais Eiroholdings bija vienīgais Eiro Agro Holdings īpašnieks. Līdzšinējais uzņēmuma nosaukums bija Eiro Transit Logistic. Kompānijas pamatdarbība bija saistīta ar metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību.

A. Kalvītis nevēlējās plašāk komentēt uzņēmuma darbību un plānus, vien atzina, ka tas saistīts ar lauksaimniecisko ražošanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu ne vien Latvijā, bet starptautiskā mērogā.

Uzņēmējs Vasīlijs Meļņiks, viņa sieva un vairāki padotie, iespējams, ilgstoši saskaņoti kontrolē virs 50% Rīgas kuģu būvētavā (RKB).

Šīm personām, saskaņā ar Finanšu instrumentu tirdzniecības likumu, būtu obligāti jāizsaka citiem akcionāriem piedāvājums atpirkt tiem piederošās akcijas, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) tiesā pagaidām neveiksmīgi cenšas pierādīt arī Rīgas kuģubūvētavas (RKB) mazākuma akcionārs un vairāku citu mazākuma akcionāru pārstāvis jurists Linards Baumanis. Viņš bija liecinieks mazākuma akcionāru neveiksmīgam mēģinājumam ar tiem piederošiem kopumā vairāk nekā 10% RKB akciju 2012.gada pavasarī ievēlēt padomes locekli, kas atšķaidītu līdz šim vien no lielākā akcionāra virzītiem cilvēkiem veidoto padomi. V. Meļņiks, lūgts viedokli par izveidojušos situāciju, atbildi pats nesniedza, bet visas uzņēmums valdes pārstāvis DB mazākuma akcionāru izteiktās aizdomas noraidīja.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien paziņoja nolēmumu AS Rīgas kuģu būvētava maksātnespējas lietā un noraidīja kreditoru prasību kā nepamatotu, paziņojumā NASDAQ OMX Riga informē uzņēmums.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas uzņēmums Morski Tehnologii tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava par ļaunprātīgu maksājumu neveikšanu vairāk nekā 120 tūkstošu eiro apmērā, liecina uzņēmuma maksātnespējas pieteikumā esošā informācija.Komandor Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret RKB par neizpildītām saistībām vairāk nekā 43 tūkstošu eiro apmērā. Tiesa apvienojusi abas lietas.

RKB iepriekš informēja, ka kompānijā tiek veikts apjomīgs neatkarīgs audits, pirms kura pilnīgas pabeigšanas RKB ir apņēmusies atturēties publiskot kopējos rezultātus. Taču jau patlaban iegūts pietiekami plašs faktoloģiskais materiāls, lai izdarītu secinājumus, ka pienākumus nolaidīgi esot pildījis bijušais valdes loceklis Igors Komarovs, norāda RKB pārstāvji.