ASV pārvalde noliedz WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) «mežonīgos apgalvojumus», ka ASV pret viņu uzsākusi «raganu medības», informē pasaules mediji.

ASV valsts pārvaldes pārstāve Viktorija Nulanda (Victoria Nuland) pauda, ka ASV nav nekāda sakara ar to, ka Lielbritānija pieņēmusi lēmumu izraidīt WikiLeaks dibinātāju, ko vēlas nopratināt Zviedrijas tiesa, no valsts, raksta thelocal.se.

Jau vēstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un patlaban WikiLeaks dibinātājs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Lielbritānijā.

Austrālijā dzimušais haktīvists svētdien uz Ekvadoras vēstniecības Lielbritānijā balkona sveica savus atbalstītājus, paužot, ka ASV viņu vajā, jo viņa radītā mājas lapa saniknojusi Vašingtonu. Jau vairākkārt vēstīts, ka WikiLeaks tika publicēts apjomīgs informācijas daudzums par kariem Irākā un Afganistānā. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV. ASV vēl nav izvirzījusi apsūdzības, taču, ja tās tiktu izvirzītas, tās varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu.

Tīmekļa medijs WikiLeaks otrdien publiskojis simtiem tūkstošiem Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dokumentu, sākot no 2010.gada.

Turcijas reakcija bija zibenīga, un piekļuve šai informācijai jau nobloķēta.

WikiLeaks publicēja tviterī saiti uz datubāzi, kurā atrodoties 294 548 e-pasta vēstules un "daudzi tūkstoši" pielikumu no 762 adresēm, kas saistītas ar AKP domēnu akparti.org.tr.

Tīmekļa vietne skaidro, ka e-pasti, kas saistās ar šo domēnu, lielākoties izmantoti lietu kārtošanai ar ārpasauli, nevis sensitīvu iekšējo jautājumu risināšanai.

Jaunākā e-pasta vēstule, kas publiskota, ir datēta ar šā gada 6.jūliju, bet senākās ir no 2010.gada. Materiāls iegūts nedēļu pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, atklāja WikiLeaks.

WikiLeaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) uzsācis mutisku karu pret Zviedriju, piektdien pirmo reizi kopš patvēruma lūgšanas Ekvadoras vēstniecībai Londonā publiski paužot savu viedokli, vēsta thelocal.se.

Dž. Asandžs meklēja patvērumu Ekvadoras vēstniecībā šīs nedēļas sākumā, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš ir apsūdzēts seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu. Pats Dž. Asandžs vainu tajos noliedz, norādot, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm.

«Bijām dzirdējuši, ka Ekvadoras pārstāvji pauda līdzcietību manai lietai un WikiLeaks saistībā ar ASV organizācijām,» viņš norādīja. Patlaban Dž. Asandžam atļauts uzturēties Ekvadoras vēstniecībā, līdz valsts valdība lems, vai sniegt viņam patvērumu.

Dž. Asandžs Austrālijas radio ABC stāstīja par savām bailēm no Zviedrijas tiesas nokļūt ASV rokās, paužot viedokli, ka ASV vēlas viņu apsūdzēt valsts noslēpumu izpaušanā. Patlaban gan no ASV puses nav saņemta neviena apsūdzība, tomēr, ja no Zviedrijas Dž. Asandžs tiks nodots ASV, par valsts noslēpumu izpaušanu viņam var draudēt nāvessods. WikiLeaks dibinātājs uzskata, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa.

Zviedrijas izteiktās apsūdzības WikiLeaks dibinātājam Džulianam Asandžam (Julian Assange) seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu, ir smieklīgas, tā pavēstījis Ekvadoras ārlietu ministrs, tomēr oficiāli neapstiprinot, ka Ekvadora Dž. Asandžam sniegs lūgto patvērumu.

«Personīgi es uzskatu, ka tas ir ārkārtēji smieklīgi,» žurnālistiem norādīja Ekvadoras galvenais diplomāts Rikardo Patino (Raicardo Patino), komentējot WikiLeaks dibinātājam izteiktās apsūdzības, raksta thelocal.de.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas tiesa lēmusi par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, tomēr WikiLeaks dibinātājs lūdzis patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Patvērums lūgts, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Tāpat rakstīts, ka Dž. Asandžs netic, ka Zviedrijā viņu gaidītu taisna tiesa, un pauda bažas, ka Skandināvijas valsts viņu izdos ASV, kur viņam par valsts noslēpumu izpaušanu, ja tiks izvirzīta apsūdzība, draud nāvessods. Pats Dž. Asandžs Zviedrijas apsūdzības kategoriski noraida.

Lai gan Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) Ekvadoras vēstniecībā Londonā nodzīvojis gadu, viņš paziņojis, ka patvēruma vietu nepametīs pat tad, ja apsūdzības seksuālos noziegumos tiks atceltas, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad pagājušā gada maija beigās Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdza patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Kopš pagājušā gada vasaras Wikileaks dibinātājs nav pametis vēstniecības ēku - pretējā gadījumā varasiestādes viņu uzreiz izdotu Zviedrijai.

Dž. Asandžs baidās – pat, ja tiktu atceltas apsūdzības seksuālos noziegumos, viņš tiktu nosūtīts uz ASV saistībā ar slepeno dokumentu publiskošanu viņa izveidotajā portālā Wikileaks. «Mani advokāti iesaka man nepamest vēstniecību, jo pastāv risks tikt izraidītam uz ASV,» pauda Dž. Asandžs, piebilstot, ka «mans ASV advokāts uzskata, ka es tiktu arestēts, pat ja Liebritānijas valdība solītu drošību».

Skandalozā portāla WikiLeaks dibinātāju Džulianu Asandžu (Julian Assange), kurš no izdošanas Zviedrijas tiesai atradis patvērumu Ekvadoras vēstniecībā, apmeklējusi ne mazāk atpazīstamā popzvaigzne Lady Gaga, vēsta Sky News.

Jau rakstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un pašlaik viņš uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Zviedrijā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos, ASV, kuras valsts noslēpumi tika atklāti portālā WikiLeaks, apsūdzības nav izvirzījusi, taču, ja tādas tiktu izvirzītas, bargākais sods, ko varētu saņemt Dž. Asandžs, ir nāve. Kā Dž. Asandžs, tā WikiLeaks ir atzīti par «ASV ienaidnieku».

Dž. Asandžs atrodas vēstniecībā kopš šā gada jūnija, un Lielbritānijas valdība pavēstījusi, ka tā var izdot Dž. Asandžu Zviedrijai tiklīdz viņš pametīs vēstniecību.

Popzvaigzne Lady Gaga viesojās Lielbritānijā, lai prezentētu savas jaunās smaržas, un apmeklēt Dž. Asandžu viņu ielūdza neviennozīmīgi vērtētā britu mūziķe M.I.A.

Lai panāktu patvēruma iegūšanu Ekvadorā un izvairītos no izdošanas Zviedrijai, Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs savai aizstāvībai nolīdzis pasaulslaveno spāņu juristu un cilvēktiesību aizstāvi Baltazaru Garsonu (Baltasar Garzon).

«Asandža kungs lūdzis B. Garsona pakalpojumus viņa lietas risināšanai,» citējot Ekvadoras ministru Rikardo Patino (Ricardo Patino), vēsta Reuters.

Dž. Asandžs meklē iespēju izvairīties no izdošanas Zviedrijai, kurā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Londonas tiesa lēmusi par viņa izraidīšanu, taču patlaban Dž. Asandžs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā un ir lūdzis Kito patvērumu. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV, lai arī apsūdzības vēl nav izvirzītas, varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu. Jāatgādina, ka austrālietis Dž. Asandžs publicējis WikiLeaks lielu apjomu konfidenciālas informācijas par kariem Irākā un Afganistānā.

Skandalozās interneta vietnes Wikileaks dibinātājs Džulians Asanžs, nespējot novērst draudošo izdošanu Zviedrijai, meklē politisko patvērumu Ekvadoras vēstniecībā.

Asanžs vakar iesoļojis Londonā esošajā Ekvadoras vēstniecībā, lai lūgtu politisku patvērumu, jo pēc viņa vārdiem, viņš tiekot sodīts no ASV puses par diplomātisko noslēpumu publicēšanu viņa radītajā interneta vietnē Wikileaks. Zviedrijā Asanžu gaida tiesa, jo viņš tiek apsūdzēts par seksuāliem noziegumiem, bet pēc viņa domām, lieta ir safabricēta un ir tikai iegansts, lai varētu viņu izdot ASV, kur viņu visticamāk gaidītu ilgs cietumsods.

Šobrīd Ekvadora izskata politiskā patvēruma iesniegumu un kontaktējas ar Lielbritānijas valdību, lai izvērtētu šī gadījuma apstākļus.

Šis solis potenciāli var tikai pasliktināt saspringtās attiecības starp Dienvidamerikas sadraudzības valstu grupu (ALBA) un ASV. Ekvadora ietilpst šajā valstu grupā, kuru priekšgalā ir ASV nīstošais Venecuēlas līderis Ugo Čavess.

Lielbritānijas tiesa trešdien lēma par WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) izdošanu Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu, vēsta Guardian.

Trešdien Austrālijas pilsonis Dž. Asandžs zaudējis prāvu un tiks izdots Zviedrijai.

WikiLeaks dibinātāja aizstāvei Dinai Rosai (Dinah Rose) dotas 14 dienas, lai izlemtu, vai iesniegt pieteikumu lietas izskatīšanai Augstākajā tiesā.

Jau vēstīts, ka Dž. Asandžs tiek apsūdzēts trijās seksuālo noziegumu epizodēs, tai skaitā izvarošanā. Viņš savu vainu noliedz un uzskata, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm. Organizācija ir publiskojusi daudz slepenu dokumentu par Irākas un Afganistānas karu, kā arī ASV diplomātiskos ziņojumus. Savukārt Zviedrijas premjerministrs iepriekš Dž. Asandžu nodēvējis par «Zviedrijas sabiedrības lielāko ienaidnieku».

ASV pasludinājusi Džulianu Asanžu un viņa izveidoto WikiLeaks par valsts ienaidniekiem, tādējādi ierindojot Asanžu «melnajā sarakstā» kopā ar al-Qaeda teroristu tīklu un Talibu nemierniekiem.

ASV militāro spēku dokumentācija atklāj, ka militārais personāls, kas kontaktēsies ar WikiLeaks vai WikiLeaks atbalstītājiem, riskē tikt sodīts par «komunicēšanu ar ienaidnieku», kas klasificējams kā militāra rakstura noziegums, par ko draud maksimālais sods – nāvessods, vēsta The Age.

Patlaban Asanžs joprojām atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Taču Ekvadora piešķīrusi Asanžam diplomātisko patvērumu, pamatojoties uz to, ka pēc izdošanas Zviedrijai, kur Asanžs tiek apsūdzēts seksuāla rakstura noziegumu pastrādāšanā, viņu tālāk varētu izdot ASV, kur pret viņu, iespējams, tiktu izvirzītas apsūdzības par spiegošanu un sazvērestību pret valsti.

Krievijas aģentūra, kas ir atbildīga par Kremļa drošību, iepērk rakstāmmašīnas - šāds solis tiek saistīts gan ar WikiLeaks, gan Edvardu Snoudenu, ziņo BBC.

486 540 rubļus vērtā elektrisko rakstāmmašīnu pasūtījuma autore ir Федеральная служба охраны, un informācija izvietota valsts iepirkumu interneta vietnē.

Aģentūra gan nav komentējusi, kādēļ tai nepieciešamas vecmodīgās ierīces, bet kāds informācijas avots pastāstījis, ka mērķis ir novērst informācijas noplūdi no datoriem. Informācijas avots arī konkrēti norādījis uz skandāliem, kad WikiLeaks un E. Snoudens izplatīja slepenus dokumentus, kas pamudinājuši Kremli pāriet uz papīra dokumentiem.

Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Kā pavēstīja Asanža advokāts, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.

Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.

Kā paziņoja Ekvadoras prezidents Lenins Moreno, Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.

«Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība», kā arī vārdā neminētas organizācijas «naidīgie un draudīgie paziņojumi» attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. «Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.»

Uzņēmumi Apple un Samsung sola nekavējoties ķerties pie trūkumu novēršanas savos produktos, šādi reaģējot uz tīmekļa vietnes WikiLeaks nule kā publicētajiem materiāliem par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) iespējām uzlauzt viedtālruņus un citas ierīces.

Atbilstoši nopludinātajiem dokumentiem CIP izstrādājusi teju 1000 ļaunatūru - vīrusus, Trojas zirgus un citas programmas -, kas spēj iefiltrēties elektroiekārtās un pārņemt to vadību.

«Kaut arī mūsu sākotnējā analīze liecina, ka daudzas no šodien nopludinātajos materiālos minētajām problēmām mūsu pēdējā operētājsistēmā iOS jau ir novērstas, mēs turpināsim strādāt, lai ātri salabotu visas identificētās vājās vietas,» teikts Apple paziņojumā.

«Mēs pastāvīgi mudinām klientus lejuplādēt pēdējo operētājsistēmu iOS, lai garantētu, ka viņiem ir drošības risinājumu jaunākās versijas.»

Līdzīgu atbildi paudis Samsung.

Atbilstoši līgumam, kas starp Lielbritāniju un Ekvadoru noslēgts vēl 19. gadsimtā, Apvienotā Karaliste varētu nodrošināt Wikileaks dibinātājam Džuljenam Asanžam netraucētu pārvietošanos, pavēstījis Dienvidamerikas valsts ārlietu ministrs Rikardo Patino (Ricardo Pation).

1840. gadā parakstītajā līgumā teikts, ka puses nodrošina to, ka nevienu nedrīkst izdot, ja vien pārkāpums pēc savas dabas nav politisks, vēsta AFP. Ekvadoras ārlietu ministrs šo aspektu akcentējis tiekoties ar savu Lielbritānijas kolēģi Viljamu Heigu.

Britu ministrs atzinis, ka līgums ir spēkā, tomēr norādījis, ka Lielbritānijas interpretācija par 19. gadsimta dokumentu ir daudz atšķirīgāka.

Db.lv jau vēstīja, ka Ekvadora iepriekš Asanžam piešķīra politisko patvērumu. Tomēr viņš nevar pamest Ekvadoras vēstniecības ēku Londonā.

Iepriekš ASV pasludināja Dž. Asanžu un viņa izveidoto WikiLeaks par valsts ienaidniekiem, tādējādi ierindojot viņu «melnajā sarakstā» kopā ar al-Qaeda teroristu tīklu un Talibu nemierniekiem.

ASV tiesa par informācijas nopludināšanu portālam Wikileaks bruņoto spēku ierindniekam Bredlijam Meningam (Bradley Manning) piespriedusi 35 gadus ilgu cietumsodu, vēsta pasaules mediji.

ASV militārā tiesa jau jūlija beigās sprieda, ka B. Menings ir vainīgs 20 no 22 apsūdzības punktiem, arī spiegošanā.

Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange), kas patlaban atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, pauda, ka tiesas spriedums ir pretrunā ar rietumu tiesas un taisnīguma principiem.

25 gadus jaunais B. Menings apcietinājumā atradies jau trīs gadus, tādēļ, izpildot labas uzvedības nosacījumus, viņš varētu izkļūt brīvībā jau pēc septiņiem gadiem, uzskata B. Meninga advokāts. Iepriekš prokuratūra prasīja, lai B. Meningam tiek piespriests 60 gadus ilgs cietumsods kā brīdinājums citiem kareivjiem, savukārt B. Meninga advokāts pauda, ka jaunieša sodam nevajadzētu būt ilgākam par 25 gadiem cietumā, raksta Associated Press.

«Patvēruma sniegšana Džulianam Asandžam (Julian Assange) ASV varētu tikt izmantota kā iemesls, lai diskreditētu Ekvadoru,» radio intervijā Vašingtonā norādīja Ekvadoras vēstniece Natālija Keli (Nathalie Cely).

Jau vēstīts, ka pēc tam, kad Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdzis patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Patlaban Ekvadora izskata viņa lūgumu.

Ekvadoras vēstniece norādīja, ka pārmetumi Kito «jau ir sākušies». Tomēr viņa pauda, ka Ekvadoras valdība ir «gatava aizstāvēt savu pozīciju un lēmumus». Tajā pašā laikā nav kļuvis skaidrāks tas, vai Dž. Asandžam patvērums varētu tikt sniegts, raksta thelocal.se.

Jau ziņots, ka WikiLeaks dibinātājs Dž. Asandžs Zviedrijā tiek apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos, un viņš uzskata, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, un viņš varētu tikt nodots ASV rokās, kur saskaņā ar valsts likumiem viņu varētu gaidīt arī nāvessods par valsts noslēpumu izpaušanu.

Failu apmaiņas vietne Pirate Bay atteikusies no fizisku serveru izmantošanas un visus savus datus pārcēlusi mākoņskaitļošanas (cloud computing) vidē. Patlaban vietne nomā vairākus virtuālos serverus dažādās pasaules vietnēs.

Pazīstamā vietne, kas bieži vainota ar autortiesībām aizsargāta materiāla nelikumīgā izplatīšanā, norāda, ka uz šādu soli to pamudinājusi vēlme panākt lielāku aizsardzību pret iespējamām policijas kratīšanām.

«Lēni, bet pārliecinoši mēs atbrīvojamies no zemes formas un pārejam uz nākamo līmeni – mākoņiem. Mūsu datu plūsma izmatos tūkstošiem mākoņu un tiks nopietni šifrēta, lai varētu izmantot, kad vien nepieciešams,» teikts vietnes tīmekļa blogā.

Iepriekš Kambodža Zviedrijai izdeva vienu no Pirate Bay dibinātājiem G. Svartholmu Vargu, kam dzimtenē par autortiesību likuma pārkāpšanas veicināšanu piespriests viens gads cietumā.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Brīdī, kad runa ir par personas un dažādu citu datu drošību, katrs ar to saprot kaut ko citu. Vieniem – ar noklausītām telefonsarunām, otriem – ar informācijas noplūdi no dažādām datu bāzēm. Proti...

Viens no skaļākajiem šā gada starptautiskajiem skandāliem bija atklāsme, ka amerikāņu specdienesti noklausoties Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Ažiotāža, protams, izvērtās pamatīga, taču lielā pārsteiguma deva, kas tai sekoja, gan liecināja par kaut ko starp naivumu un liekulību. Izsenis ir bijis tā, ka valstu valdības izspiego cita citu, turklāt pašas to itin labi apzinās. Ne velti nu jau bijušais Satversmes aizsardzības biroja šefs Jānis Kažociņš publiski atzina, ka visi līdzšinējie Latvijas valdības vadītāji domā, ko runā pa telefonu. Protams, šādas drosmīgo izlūku un nešpetno spiegu darbības, noklausoties telefonsarunas, nav nekas apsveicams, tomēr jārēķinās, ka tā tas notiek un, godīgi sakot, vienmēr notiks.

Kārtējo reizi uzvirmojušas kaislības par to, kā tiek izmantota internetā pieejamā informācija par personu datiem. Pareizāk droši vien būtu teikt – kā dažādi dienesti izmanto datus no cilvēku e-pastiem, mobilo telefonu sarunām un citiem avotiem, nemaz jau nerunājot par interneta mājaslapu apmeklējumiem, it īpaši, ja Google meklētājā tiek ievadīta frāze: «Kā pagatavot bumbu mājas apstākļos?»

Nupat zināmās jautājumu krustugunīs saistībā ar šādu interneta datu pētīšanu ir nonākusi ASV valdība, kas bija šādi sekojusi līdzi ne tikai savu pilsoņu, bet arī citu valstu iedzīvotāju gaitām tīmeklī. Taču, godīgi sakot, tā īsti neviens amerikāņiem par to virsū nebrūk, un tam ir kāds vienkāršs iemesls – ar deguna bāšanu svešās interneta sarakstēs nodarbojas ne jau tikai ASV valdība, un, kā zināms, nav pieņemts spļaut tajā akā, no kuras pašam jādzer.

Ņemot mērā mūsdienu globalizācijas apmērus, dažādu noziedzīgu grupējumu starptautiski plašās iespējas u.c. aspektus jeb, vienkāršāk sakot, faktu, ka šodien, lai sarīkotu kādu krimināli sodāmu pasākumu, tā organizatoriem nav jāsatiekas, jo visu var izdarīt, izmantojot datoru, attiecīgā pieeja acīmredzot ir neizbēgama. Tādējādi cilvēks, kurš, piemēram, iekļaujas dažādos sociālajos portālos, izmanto e-pastu un veic citas tamlīdzīgas darbības, automātiski kļūst par publiskās apskates objektu. Tajā pašā laikā uzmanība būtu jāpievērš vienam otram būtiskam aspektam. Pirmkārt, vai, it kā cīnoties ar starptautisko terorismu un citiem ļaunumiem, patiesībā netiek kontrolēta, piemēram, uzņēmumu komercinformācija, lejuplādētās filmas, politisko oponentu viedokļu apmaiņa un viss kas cits, kam bīstamības īpatsvars ir precīzi nulle. Šādu datu vākšana un, iespējams, arī izmantošana ir gan personu datu kondfidencialitātes rupja pārkāpšana, gan arī resursu nelietderīga izšķiešana. Tāpēc būtu jāparedz pat ļoti lielas naudas kompensācijas, kas būtu jāmaksā valdībām, ja atbildīgie dienesti tiktu pieķerti tādas informācijas «analizēšanā», kas uz tiem neattiecas. Otrkārt, ja reiz notiek šāda vispārēja datu kontrole, ir nepieņemami, ka brīžos, kad plānprātiņš X kādā pasākumā ir sarīkojis apšaudi, pēc tam parādās ziņas – vispār jau viņa uzvedība tīmeklī bija nepieņemami ekstrēma... Šādās reizēs rodas loģisks jautājums – kāpēc tad attiecīgajai personai X jau savlaicīgi netika pievērsta pienācīga uzmanība?! Treškārt, dažādu sensitīvu datu uzglabātājiem nenāktu par ļaunu pievērst kaut nedaudz uzmanības tam, lai savāktā informācija nenoplūstu. Nu, kaut vai tāpēc, lai pasaule vēlreiz nepiedzīvotu kaut ko līdzīgu slavenajai WikiLeaks epopejai.

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens varētu atgriezties uz ASV, ja tiktu izpildīti zināmi priekšnoteikumi, pavēstījis viņa tēvs.

Maskavas Šeremetjevo lidostā esošais E. Snoudens, kas masu medijiem nopludināja informāciju par ASV dienestu veikto novērošanu internetā, atgriežoties līdz tiesai vēlas palikt brīvībā, kā arī grib noteikt, kur tā notiks, sacījis viņa tēvs Lonijs Snoudens, vēsta NBC.

Tāpat bijušais specdienesta aģents vēlas, lai tiesa norisinātos atklāti un masu medijiem būtu pieejama visa informācija. L. Snoudens, kurš ASV Tieslietu departamentam nosūtījis vēstuli ar dēla prasībām, arī uzskata, ka ar E. Snoudenu trešās puses, ieskaitot pazīstamo vietni WikiLeaks, veikušas manipulācijas.

Tēvs arī paudis uzskatu, ka viņa dēls nav veicis valsts nodevību, taču ir pārkāpis ASV likumdošanu, kas aizliedz slepenas informācijas atklāšanu. «Ja cilvēki viņu sauc par nodevēju, tad viņš ir nodevis tikai valdību. Es neuzskatu, ka viņš būtu nodevis Savienoto valstu iedzīvotājus,» sacījis E. Snoudena tēvs.

Neatkarīgi no tā, būs vai nebūs jauna datu regula, sākotnēji par drošību jādomā pašiem, jo mūsdienās personas dati nav tikai personas kods

Pēdējā laikā bieži dzirdam frāzi, ka dati ir jaunā nafta, kas uzņēmumiem var palīdzēt audzēt savu ieņēmumu grozu. Tomēr vēl aizvien ikdienā par savu datu lomu un aizsardzību aizdomājamies nepietiekami. Bieži vien dzirdam argumentus – man nav ko slēpt, un kāda gan nozīme tam, ka tirdzniecības tīkls ir lietas kursā par manu mīļāko piena un maizes ražotāju, kurās dienās un stundās veikalu apmeklēju, kā arī par iztērēto naudas summu? Tomēr šiem datiem ir vērtība, ko ļoti apzinās tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji daudzās pasaules valstīs. Iemesls – klients pats palīdz sevi labāk iepazīt un tādējādi tirgotājs var daudz labāk paredzēt, kuriem produktiem vai pakalpojumiem piemērot atlaides tā, lai cilvēks par tiem samaksātu. Tas var novest arī pie komiskiem atgadījumiem, piemēram, ASV tirgotājs pēc klientes datu analīzes precīzi bija noteicis viņas vajadzības, lai nosūtītu piedāvājumu grūtniecēm, bet sieviete par grūtniecību vēl pat nebija informējusi pārējo ģimeni.

Ekvadoras jaunais prezidents Lenins Moreno nosaucis vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu par hakeri, bet uzsvēris, ka Ekvadoras valdība ļaus viņam arī turpmāk palikt vēstniecībā Londonā, turpinot sniegt Asanžam politisko patvērumu.

Moreno, kurš šomēnes stājās prezidenta amatā, ir noskaņots pret Asanžu kritiskāk nekā iepriekšējais Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea. Korrea pat bija izteicies, ka Ekvadora «izpildījusi savu pienākumu», 2012.gadā piešķirot Asanžam politisko patvērumu.

«Asanžs ir hakeris. Mēs to noraidām, un es personīgi to noraidu,» teica Moreno, kurš jau prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija brīdinājis Asanžu neiejaukties Ekvadoras politikā.

«Tomēr es respektēju situāciju, kurā viņš atrodas,» sacīja Moreno.

Asanžs tviterī atbildēja, ka viņš ir žurnālists un redaktors, un ka pat ASV nesauc viņu par hakeri.

Runājot ar žurnālistiem Ekvadoras galvaspilsētā Kito, Moreno arī aicināja Asanžu neiejaukties Ekvadoras vai citu valstu iekšpolitikā.