Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Izvērtējot 12.Saeimā ievēlēto partiju pausto nostāju un rīcību sadarbības veidošanas procesā Saeimas un valdības darbam, kā arī noslēdzot sarunu posmu ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta partijas Vienotība, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pausto gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu un pieteikt kopīgi izvirzītu kandidāti Laimdotu Straujumu nākamā Ministru prezidenta amatam, informē Valsts prezidenta kanceles Preses dienests.

Valsts prezidents aicina partijas iespējami īsākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdībai, kā arī tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi jomās, kas būs vitāli nozīmīgas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā.

Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, A. Bērziņš ir uzsvēris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratēģiski nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, drošību, kā arī enerģētikas politiku ne tikai energodrošības, bet arī visas tautsaimniecības konkurētspējas skatījumā. Tie ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un iespēju samazināt joprojām notiekošo emigrāciju, kas ir bīstama tendence Latvijas valsts nākotnei.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Ekonomistu apvienība 2010 pirms rudenī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām iecerējusi izvērtēt publiski pieejamās partiju programmas un to ietekmi uz Latvijas ilgtermiņa attīstību, liecina apvienības interneta mājaslapā publiskotā informācija.

Pēc "Ekonomistu apvienības 2010" domām, nākamajiem četriem gadiem plānotos darbus iespējams grupēt četrās galvenajās darbības jomās: sabiedrības attīstība, valsts budžets un finanses, tautsaimniecības attīstība un tiesiskas valsts veidošana.

Partiju programmu vērtēšanā piedalīsies apvienības biedri, bet metodisko vadību un galīgo vērtējumu nodrošinās ekspertu grupa, kuras sastāvā ir apvienības biedri - ekonomisti Olga Ertuganova, Mārtiņš Bondars, Juris Cebulis un Ojārs Kehris, kā arī pieaicinātie eksperti - politologs Filips Rajevskis un tieslietu eksperts Lauris Liepa.

Lai vērtēšanas procesu padarītu objektīvāku, partijām dota iespēja sniegt savu viedokli par aktuālākajiem jautājumiem, kuri būs jārisina tuvākajos gados.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Šā gada pavasarī Uzņēmumu reģistrs (UR) brīdinājis 31 politisko partiju par likuma nosacījumu neievērošanu, saistībā ar ziņu nesniegšanu, jo lielākā daļa partiju līdz 1.martam nebija iesniegušas informāciju par savu biedru skaitu un viņu pilsonību.

Lai gan pēc brīdinājumu saņemšanas 28 partijas ir UR iesniegušas prasītās ziņas, 13 partijas iesniegumus nav varējušas noformēt atbilstoši likuma prasībām. Šīm 13 partijām noteikti termiņi konstatēto trūkumu novēršanai.

Ņemot vērā, ka trīs partijas – Rēzeknes Jaunsaimnieks, Latgales tauta un Pēdējā partija – ziņas vispār nav sniegušas un pagājuši jau vairāk nekā trīs mēneši likuma normu izpildei, UR vērsies tiesā ar prasību apturēt partiju darbību.

UR Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis atzīst, ka partijām būtu jārāda piemērs likuma normu ievērošanā un šāda attieksme ir ļoti slikts piemērs pilsoņiem.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

2. septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība un portālu Delfi aizsāk uzņēmēju un sešu vadošo politisko partiju deputātu kandidātu diskusiju ciklu «BIZNESS pēc vēlēšanām. KĀDS?».

«Kā būs pēc vēlēšanām – uzzināsim izvaicājot politiķus, kuru pārstāvētās partijas atbilstoši jaunāko sabiedriskās domas aptauju rezultātiem strādās 10.Saeimā un veidos valdību, izlemjot mūsu nākotni,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende.

«Diskusiju ciklu vēlamies aizsākt ar jomu, kas uzņēmējos raisa visvairāk jautājumu un kuru apvij milzum daudz neskaidrību – nodokļu un nodevu politiku,» norāda LTRK vadītāja. 2.septembra sarunā «NODOKĻI & FINANSES pēc vēlēšanām. KĀDAS?» deputātu kandidāti tiks izvaicāti arī par partiju redzējumu uzņēmumu likviditātes jeb finanšu pieejamības jautājumu risināšanu, publisko – privāto partnerību, ēnu ekonomikas apkarošanas iniciatīvām un priekšnosacījumiem investīciju piesaistei Latvijā.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Viens no topošās valdības zināmiem klupšanas akmeņiem ir tā sauktās Sadarbības padomes, kas aizvietotu Koalīcijas padomi, izveide, pret kuru iebilst KPV LV. Šī partija vienmēr ir uzsvērusi, ka Koalīcijas padome ir visa ļaunuma sakne un antikonstitucionāls veidojums. Tajā pašā laikā konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars jau 2015. gadā tvītoja: «Koalīcijas padome ir gandrīz visās ES valstīs. Ir sanācis papētīt. Un to uzskata par normālu.»

Jāteic, ka Latvijā Koalīcijas padome ir tikusi dēmonizēta, lai gan tas ir normāls partiju sadarbības formāts. KPV LV politiķi vienmēr uzsver, ka visi strīdīgie jautājumi ir jāizdiskutē Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Taču visos gadījumos tas nav iespējams, jo ministriem gluži vienkārši var nebūt mandāta runāt visas partijas vārdā par stratēģiskiem jautājumiem. Piemēram, teritoriālā reforma, par kuru noteikti būs diskusijas. Tā būs politiska izšķiršanās, par kuru jāvienojas partijām, to nevar izdarīt ministri valdības sēdē. Iespējams, būs jautājumi, kuros nepieciešami kompromisi. Atkal – ministriem var nebūt mandāta tos pieņemt. Ir stratēģiskas lietas, par kurām atbild politiķi – partiju līderi. Un ir nepieciešams formāts, kurā tie izrunājas un vienojas par konceptuāliem problēmjautājumiem. Var būt situācija, – kādas partijas ministram ir savs redzējums par nozares attīstību, piemēram, mazo lauku skolu likteni, kas ir pretrunā ar citas partijas programmatiskajiem uzstādījumiem. Šādas domstarpības partiju līmenī nevar atrisināt valdības sēdē. Tam ir nepieciešams cits formāts, kur tiekas partiju līderi.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Politisko partiju valžu locekļiem, kuri nav valsts amatpersonas, vismaz pagaidām nebūs jādeklarē savs mantiskais stāvoklis. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija pirmdien izslēdza no likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normu, kas uzliek šādu pienākumu. Tas attiektos, piemēram, uz Par labu Latviju valdi, kurā pārstāvēti daudzi uzņēmēji-miljonāri, bet, kuriem nav jādeklarējas, jo viņi nekandidē vēlēšanās un nav valsts amatpersonas.

Par šo Pilsoniskās savienības deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu Saeima nobalsoja nesen, bet Valsts prezidents Valdis Zatlers šo likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pēc tam, kad pret normu bija iebildis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Iebildumu būtība ir, ka ar šo normu interešu konflikta likumā tomēr netiek paplašināts to personu loks, kuras uzskatāmas par valsts amatpersonām. Tādēļ atbildīgā Saeimas komisija konceptuāli vienojās, ka šī ideja jāiestrādā citos likumos. Izskanēja vairākas versijas, piemēram, ka varētu tikt grozīts vēlēšanu likums, nosakot, ka ienākumu deklarācijas jāiesniedz tikai to politisko partiju valžu locekļiem, kuras iesniedz savus deputātu kandidātu sarakstus vēlēšanām. Otrs priekšlikums paredz grozīt politisko partiju likumu, nosakot, ka ienākumu deklarācijas jāiesniedz visu to politisko partiju valžu locekļiem, kuras iepriekšējās vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu un, saskaņā ar jauno partiju finansēšanas likuma normu, drīkst pretendēt uz finansējumu no valsts budžeta. Vēl viens priekšlikums ir, ka šādu deklarēšanās pienākumu varētu attiecināt uz to partiju valžu locekļiem, kuras pārstāvētas Saeimā un vismaz vienā vai vairākās pašvaldībās. Deputāti arī vienojās, ka paralēli jāgroza Krimināllikums un Administratīvo pārkāpumu kodekss, nosakot soda sankcijas tiem politisko partiju valžu locekļeim, kuri nepildīs deklarēšanās pienākumu. Par to, ka nevar darboties likuma norma, ja citos likumos nav noteikts sods par tās ievērošanu, bija iebildis KNAB, kuram tas jāuzrauga.

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai (SC/GKR), apliecināja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Vēlēšanās noteikto 5% barjeru pārvarējusi un domē iekļuvusi arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemai un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un partija Vienotība, kas ieguvušas attiecīgi 12 un deviņas vietas.

SC/GKR Rīgā ieguvusi 58,54% vēlētāju atbalstu, VL-TB/LNNK - 17,86% un Vienotība - 14,13%.

Citi politiskie spēki 5% barjeru nav pārvarējuši.

Par Latvijas Zaļo partiju balsojuši 3,99% vēlētāju, par Latvijas Zemnieku savienību - 1,88%, par Reformu partiju - 1,58%, par partiju Vienoti Latvijai - 0,48%, par partiju Par dzimto valodu! - 0,34%, par Rīcības partiju - 0,24%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju - 0,21%, par politisko partiju Alternative - 0,16% un par Vislatvijas sociāldemokrātu kustību Par neatkarīgu Latviju!, Latvijas kustību Solidaritāte - 0,14%.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.

Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. «Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt,» norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.

Šie ir principi, kurus Dienas Mediju redakcijas apņemas ievērot laikā pirms vēlēšanām. Mūsu produktu mērķis ir sniegt informāciju, viedokļus un analīzi par politisko piedāvājumu, nodrošinot vēlētājus ar objektīvu informāciju, lai katrs pats izdarītu informētu izvēli 10. Saeimas vēlēšanās.

• Publicēt patiesu un pārbaudītu informāciju, kritiski vērtējot avotus. Faktus atspoguļosim iespējami vispusīgi un neizkropļoti, nodrošinot viedokļu dažādību, kā arī izslēdzot savu personīgo interešu (t.sk. simpātiju) vai viedokļa paušanu šajos materiālos.

• Ievērosim vienlīdzības principu pret politiskajiem spēkiem un to kandidātiem. Analizēsim deputātu kandidātus kontekstā ar partiju programmām/solījumiem, ievērojot samērīguma principu to atainošanā. Pēcvēlēšanu periodā sekosim līdzi programmu izpildei un dotajiem solījumiem.

• Redakcijas aktīvi veidos savu produktu saturu atbilstoši auditorijas interesēm, nevis pasīvi sekos partiju vai kandidātu noteiktajai dienaskārtībai. Sākoties kandidātu sarakstu iesniegšanai un priekšvēlēšanu aģitācijas periodam savos produktos nepublicēsim kandidātu un partiju iesūtītus viedokļu u.c. materiālus.

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome Latvijā, LDDK un LTRK, kā arī Zemnieku saeima, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ vadības vēlēšanas notika vairākās ietekmīgās uznēmēju organizācijās – LTRK (jauns padomes priekšsēdētājs – prezidents Aigars Rostovskis), LDDK (prezidenta amatu saglabāja ilggadējais vadītājs Vitālijs Gavrilovs), kā arī LIKTA (amatu saglabāja Signe Bāliņa). Jāpiebilst, iepriekšējos gados nebija vērojama tik aktīva interese par dalību šajās organizācijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies un vērojamas pat cīņas par amatiem.

Uzņēmēju organizāciju pēdējo 25 gadu laikā ir saradies daudz, tomēr ietekmīgāko loks nav visai plašs. Minētās nevalstiskās organizācijas var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. To vidū par ietekmīgākajām tiek dēvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī saistībā ar parlamentāriešu vairākuma lēmumu nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, kas rezultējās ar grozījumiem. Līdzīgi rīkojas arī Zemnieku saeima un LOSP, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuru vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, metālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tomēr tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad vēl tikai top dokumenti, kuri agrāk vai vēlāk nonāks uz konkrēta ministra galda vai valdības darbakārtībā. Šāda taktika ļauj atrasties «ēnā», vienlaikus spējot panākt labvēlīgu (ja ne citādi, tad neitrālu) lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi svarīgi lēmumi, kas ietekmē uzņēmējus Latvijā, tiek pieņemti Briseles un Strasbūras kabinetos, tāpēc arvien svarīgāka kļūst uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs, kā arī mēģinājumi izmantot attiecīgo nozaru Eiropas asociācijas – konfederācijas.

Latvijas dabasgāzes kompānija «Latvijas Gāze» piesaistījusi 35 miljonu eiro aizdevumu, lai lai izveidotu optimālu kapitāla struktūru jaundibināmajam sadales sistēmas operatoram AS «Gaso» un refinansētu iepriekšējo gadu ieguldījumus sadales sistēmā, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Aizņēmums piesaistīts no AS «SEB Banka». Aizņēmuma termiņš ir 5 gadi un tas tiks attiecināts uz jaundibināmo meitasuzņēmumu.

Jau vēstīts, ka šī gada beigās plānots dibināt sadales pakalpojumu operatoru AS «Gaso», reorganizējot AS «Latvijas Gāze». Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām un attiecīgajiem grozījumiem Enerģētikas likumā 2016. gada 11. februārī, AS «Latvijas Gāze» līdz 2018. gada 1. janvārim ir jānodala dabasgāzes tirdzniecība un sadale. Atšķirībā no pārvades un uzglabāšanas nodalīšanas, kas tika veikta 2016. gadā, izveidojot akciju sabiedrību «Conexus Baltic Grid», sadales un tirdzniecības nodalīšanā nav jāveic īpašumtiesību nodalīšana. Līdz ar to nodalāmais uzņēmums var būt meitasuzņēmums.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pēdējā pusgada laikā iezīmējas tendence dibināt jaunas sabiedriskās organizācijas un aktivizēt esošo darbību. Tendence vērtējama pozitīvi – iedzīvotāju aktivitāte apliecina ne tikai problēmu esamību, bet arī to, ka ir priekšlikumi to risināšanai un vēlme pašiem iesaistīties – iet un darīt! Cilvēki ir sapratuši, ka «viens nav karotājs», raudzījušies pēc domubiedriem un raduši iespējas sadarbojoties izvirzīt un arī īstenot savus kopīgos mērķus. Tieši sabiedrisko organizāciju aktīva darbība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, un, domāju, Latvija var sākt lepoties ar pilsoniskas sabiedrības veidošanos.

Arī uzņēmēji ir bijuši aktīvi – neskatoties uz 2009. kā krīzes gadu ekonomikā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru, uzņēmēju saimei pievienojušies gandrīz 200 komersantu, uzņēmēji dibinājuši klubus, likuši pamatus jaunu kopsadarbības formu izveidei un stiprināšanai – vairākas no tām šodien rezultējušās sabiedriskās organizācijās, kas sola pieņemt politisku partiju veidolu un startēt tuvojošajās Saeimas vēlēšanās.

Tieši šī pēdējā tendence – uzņēmēju iešana politikā, vērtējama duāli.

Sabiedriskās domas aptaujas apliecina, ka uzticēšanās nevalstiskajām organizācijām Latvijā ir krietni vien augstāka nekā politiskām partijām, politiķiem un valsts pārvaldes aparātā un pašvaldībās strādājošajiem, līdz ar ko šīs organizācijas ir kļuvušas par vienu no efektīvākajiem instrumentiem sabiedriskās domas ietekmēšanai un virzīšanai. Šī uzticēšanās un darbošanās leģitimitāte nav uzdāvinātas, tās nopelnītas ikdienas darbā vairāku gadu desmitu laikā. Ekonomikas krīzes apstākļos un pirmsvēlēšanu gaidās jo īpaši vēlos aicināt ikvienu uzņēmēju rūpīgi izvērtēt, vai jaundibinātās organizācijas būs labs instruments savu un domubiedru interešu pārstāvniecībai vai polittehnologu izmantota metode apbružāto politisko partiju un politiķu mundiera spodrināšanai, piešujot jaunas, spulgas pogas. Politiķi pirms katrām vēlēšanām «uzpucējas», jauno priekšvēlēšanu solījumu ietērpu pielāgojot pieprasījumam pēc noteiktu problēmu risināšanas. Atceramies, ka katrās Saeimas vēlēšanās tiek izmantota kāda jauna metode - ēsma vēlētāja pievilināšanai, piemēram, pozitīvisma kampaņas vai reliģisko vērtību pastiprināta piesaukšana, diemžēl, nepiepildot šo kampaņu izraisītās gaidas, metode sabiedrības apziņā iegūst jaunu, negatīvu saturu.