Pēdējā pusgada laikā iezīmējas tendence dibināt jaunas sabiedriskās organizācijas un aktivizēt esošo darbību. Tendence vērtējama pozitīvi – iedzīvotāju aktivitāte apliecina ne tikai problēmu esamību, bet arī to, ka ir priekšlikumi to risināšanai un vēlme pašiem iesaistīties – iet un darīt! Cilvēki ir sapratuši, ka «viens nav karotājs», raudzījušies pēc domubiedriem un raduši iespējas sadarbojoties izvirzīt un arī īstenot savus kopīgos mērķus. Tieši sabiedrisko organizāciju aktīva darbība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, un, domāju, Latvija var sākt lepoties ar pilsoniskas sabiedrības veidošanos.