Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Naftas karteļa līderi pauž vēlmi reformēties un turpināt sadarbību ar jauniem biedriem

Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) jau kādu laiku sadarbojas ar vairākiem šī resursa ieguvējiem, kuri nav šī karteļa sastāvā. Pamatā tas ticis darīts, lai pēc agrākā naftas cenas sabrukuma šajā tirgū sabalansētu pieprasījumu/piedāvājumu, mazinātu daudzu valstu jēlnaftas uzkrājumus un celtu cenu. Vēl decembrī tā saucamā «OPEC+» lēma kopējo melnā zelta ieguvi samazināt ap 1,2 miljoniem barelu dienā.

Šobrīd izskatās, ka šīs valstis ir ceļā uz arvien ciešāku sadarbību, un daži uzskata, ka jaunā alianse ir mēģinājums reformēt nosacīti mirstošo OPEC, kuru ik pa laikam pavada iekšējie konflikti un neapmierinātība ar organizācijas kopējo politiku, ko lielākoties diktē Saūda Arābija un pēdējā laikā – arī Krievija, ko var uzskatīt par OPEC sadarbības valstu līderi. Valdot šādam fonam, «OPEC un Krievija+» ir ceļā uz pavisam oficiālu partnerību, kur šis priekšlikums tikšot apspriests šā mēneša vidus sanāksmē Vīnē, liecina pieejamā informācija. Jaunais šo valstu sadarbības nolikums, ja tāds tiek pieņemts, paredz, ka trīs gadus reizi divos mēnešos regulāri turpinās gan OPEC, gan tās sadarbības valstu mītiņi, kuru laikā tiek spriests par esošās politikas īstenošanas izaicinājumiem un melnā zelta ieguves izmaiņām, atklājušas OPEC amatpersonas. Vairāki analītiķi piebilst – jebkurā gadījumā, visticamāk, kaut kāda vienošanās par sadarbību tiks pieņemta, jo tās neesamības gadījumā melnā zelta cena var sabrukt, ko iesaistītās puses negrib.

OPEC politika spēlē par labu ilgstoši zemākai naftas cenai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada beigās naftas tirgu atkal satricinājuši Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) ministri. Kartelis nu vienojies, ka vidēji dienā kopā turpinās izpumpēt aptuveni 31,5 miljonus barelu naftas. Jāpiebilst, ka iepriekšējā oficiālā OPEC naftas ieguves kvota bija 30 miljoni barelu melnā zelta vidēji dienā. Savukārt realitātē OPEC valstis naftu jau 18 mēnešus pēc kārtas ieguvušas vairāk, nekā ir to oficiālā kvota. Līdz ar šādu lēmumu OPEC oficiālo ieguves kvotu vienkārši pietuvina saviem reālajiem melnā zelta ieguves apjomiem.

Būtībā tas nav nekas jauns, un OPEC samierinās ar jauno realitāti. Turklāt nav izslēgts, ka karteļa dalībvalstis nu gribēs pārsniegt arī šo jauno oficiālo naftas ražošanas līmeni (drīzāk pat varētu teikt, ka šāda situācija ir ļoti iespējama). Viss notiekošais liecina par to, ka OPEC valstis turpinās vēl aktīvāk cīnīties par tirgus daļu (visticamāk, arī savā starpā), un lielāks piedāvājums (šajā gadījumā naftas) parasti mēdz novest pie zemām cenām. OPEC ietekmīgāko valstu nostāju visai labi ataino Irākas naftas ministra teiktais. «Kāpēc OPEC vienīgajam vajadzētu ziedot savu daļu tirgū? Amerikāņiem nav kādi ieguves griesti, krieviem arī nav. Kāpēc OPEC būtu jābūt kādiem griestiem?» spriež Irākas Adels Abduls Mahdi. Savukārt Irānas naftas ministrs Bijans Namdars Zanganegs rezumējis, ka piektdienas lēmums nozīmē – «visi naftas ieguves ziņā darīs, kā viņi paši grib un spēj». Viņš arī piebilst, ka naftas piedāvājums šī resursa pierādījumu šobrīd globālā mērogā pārsniedz aptuveni par diviem miljoniem barelu vidēji dienā.

Intriga naftas tirgū par to, kāda tuvākajos gados būs naftas cena, pieaug. Lūk, dažas nianses. Naftas cena šobrīd ir atkāpusies no sasniegtajiem augstumiem un pastāv apstākļi, kas var likt cenai kritumu turpināt. Viens no tiem ir tirgū izveidojies lielākais spekulatīvais burbulis vēsturē. Tādēļ iespējams, ka izpārdošana turpināsies.

Taču fokusā ir arī OPEC, kas spēlē krievu ruleti ar globālo pieprasījumu. Respektīvi, ja pieprasījums nākamajos divos gados strauji pieaugs (+2.1% gadā), tad OPEC būs savu panācis.

Kartelis varēs atcelt ierobežojumus un paziņot par uzvaru: augstākas cenas, zemāki krājumi. Ja pieprasījums kāps vidējā tempā (piemēram, + 1.8% gadā), tad OPEC joprojām būs labi. Taču tas nevarēs atcelt ierobežojumus un nāksies turpināt regulēt piedāvājumu.

Savukārt, ja pieprasījuma pieaugums būs tikai 1.3% apmērā, kā prognozē SEA, tad OPEC būs sprukās. Pieprasījums pēc OPEC naftas 2019. gadā saruks līdz 31.7 miljoniem barelu. Tādā gadījumā OPEC papildus pašreizējam ieguves samazinājumam (1.5 m/b) vajadzēs pievienot vēl 0.8 miljonu barelu, lai saglabātu kontroli pār cenām. Alternatīva būs pieņemt sakāvi un atkal atgriezties pie stratēģijas «apjoms vispirms, tad cena», kā tas notika 2014. gadā.

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC vēlas panākt pietiekamu naftas ieguves apjoma samazinājumu, lai palielinātu jēlnaftas cenas pasaules tirgū, ceturtdien paziņoja Saūda Arābijas naftas ministrs Hāleds al Fālihs.

«Mēs vēlamies pietiekamu samazinājumu tirgus līdzsvarošanai, kas būtu līdzvērtīgi sadalīts starp [OPEC] dalībvalstīm,» pirms organizācijas sanāksmes žurnālistiem norādīja al Fālihs.

OPEC dalībvalstis un citas naftas ieguvējvalstis, kas nav OPEC sastāvā, Vīnē tiekas divu dienu sanāksmē, lai apspriestu iespējas apturēt naftas cenu kritumu, kas pasaules tirgū novērots pēdējos divos mēnešos.

Tikmēr trešdien ASV prezidents Donalds Tramps ierakstā savā tvitera kontā aicināja naftas ieguvējvalstis saglabāt naftas ieguvi nemainīgā līmenī.

«Cerams, ka OPEC saglabās naftas plūsmu pašreizējā, neierobežotā apjomā. Pasaule nevēlas un tai nav vajadzīgas augstākas naftas cenas,» raksta Tramps, kurš jau vairākkārt apsūdzējis OPEC par naftas cenu mākslīgu uzturēšanu augstā līmenī.

Kuveitas jaunais naftas ministrs Esams al Marzuks ceturtdien prognozēja, ka naftas cenas pasaules tirgū var pieaugt līdz 60 dolāriem par barelu, ņemot vērā Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstu un valstu ārpus OPEC apņemšanos samazināt jēlnaftas ieguves apjomu.

Ministrs gan termiņu izteiktās prognozes realizācijai neminēja, norādot vienīgi, ka viņš ir optimistiski noskaņots par naftas ražotājvalstu spēju ievērot vienošanos par jēlnaftas ieguves samazināšanu, lai likvidētu ilgstošo energoresursu piegāžu pārmērību.

Mēs sagaidām, ka naftas cenas veidos aptuveni 50-60 dolārus par barelu, kad tiks sākta jēlnaftas ieguves samazināšana janvārī, sacīja Marzuks. Mēs sagaidām, ka naftas cenas vēlāk pieaugs līdz 60 dolāriem un ceram, ka tās tur stabilizēsies. Tā ir laba cena mums un nosargās ražošanas kvotas OPEC dalībvalstīm un valstīm ārpus OPEC.

Kā ziņots, Krievija un vēl desmit valstis ārpus Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC sestdien vienojās samazināt savu jēlnaftas ieguves apjomu par vairāk nekā pusmiljonu barelu dienā.

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Gada noslēgums finanšu tirgos kā vienmēr nāk ar pārsteigumiem – nesenajā OPEC sanāksmē karteļa dalībvalstis ne tikai vienojās par naftas ieguves samazināšanu, bet uz līdzīgu soli pamudināja arī vairākus konkurentus, jaunākajā finanšu tirgus apskatā norāda DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Eiropas centrālā banka (ECB) ir vienojusies pagarināt vērtspapīru uzpirkšanas programmu līdz nākamā gada decembrim, tai pašā laikā samazinot uzpirkšanas apjomu līdz 60 miljardiem EUR iepriekšējo 80 miljardu vietā. Pozitīvais noskaņojums ASV finanšu tirgos, kas aizsākās pēc Trampa ievēlēšanas, turpina plesties plašumā. ASV makroekonomikas dati virknē rādītāju ir bijuši labāki, nekā gaidīts, dodot iemeslu galvenajiem akciju indeksiem sasniegt jaunas, vēsturiski augstākās virsotnes.

Pēdējo nedēļu laikā naftas cena ir spēcīgi svārstījusies augšup un lejup, reaģējot uz katru jaunāko informāciju par naftas ieguves apjomiem, plānotajām izmaiņām gan ieguves, gan pieprasījuma pusē. OPEC nesen panāktā vienošanās paredz, ka kartelis samazinās naftas ieguvi par 1.2 miljoniem barelu dienā (mbpd); kopā pasaulē iegūst vairāk nekā 90 mbpd, no tā apmēram trešdaļu - OPEC valstis. Ilgstoši šādu lēmumu kavēja gan Saūda Arābijas stratēģija — kaitēt jaunajiem naftas ražotājiem, gan nespēja vienoties ar OPEC nepiederošajiem naftas eksportētājiem, pirmkārt, Krieviju. Tagad tas ir noticis, OPEC konkurentes piekritušas samazināt ražošanu par 0.6 mbpd, pusi šīs nastas uzņēmusies Krievija. Tirgi joprojām ir skeptiski par to, vai OPEC būs pietiekama disciplīna, lai vienošanos izpildītu. Vēsturiski tā ir bijusi ļoti liela problēma. Tāpēc daļa tirgus analītiķu domā, ka karteļa ietekme uz cenām vēsturiski bijusi otršķirīga, pirmkārt, tās virzījusi tehnoloģiju attīstība, jaunu atradņu apgūšana u.c. fundamentālie faktori.

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Pateicoties Naftas eksportētājvalstu organizācijai (OPEC), kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par 1 miljonu barelu dienā (b/d), OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0.6 miljoniem barelu dienā, tendences naftas tirgū raksturo SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Rezultātā krājumu apjoms jūlijā gada laikā bija krities par 85 miljoniem barelu. Samazinoties krājumiem, naftas ražotāji kopumā un OPEC ir bijuši ieguvēji, jo īpaši panākot vēlamo prēmiju spot cenai, kurai vēl nesen tika piemērotas ievērojamas atlaides.

2018. gadā tirgū turpinās valdīt pietiekams daudzums naftas. Tādēļ, lai nodrošinātu krājumu turpmāku samazināšanos, OPEC nāksies turpināt ietekmēt tirgu līdz pat 2018. gada beigām. Savukārt 2019. gadā sāks uzrādīties investīciju samazinājuma ietekme, kas krājusies kopš 2014. gada.

Tādejādi 2019. gadā, augot pieprasījumam - zemās cenas un ekonomikas izaugsmes ietekmē, OPEC zudīs nepieciešamība uzturēt ieguves ierobežojumus. Brent naftas cenas prognozes ir, ka 2018. gadā tās cena būs vidēji 55 ASV dolāri, bet 2019. gadā - 60 ASV dolāri.

Naftas tirgus pamazām virzās uz līdzsvara pusi, jo jēlnaftas krājumi mazinās, pieprasījums ir veselīgs, bet piedāvājums sarūk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tādēļ ir spēkā prognozes par naftas cenu atgūšanos turpmākajos divos gados (2017. un 2018. gadā), respektīvi USD 55 un USD 60. Šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī naftas vidējās cenas prognoze ir USD 50. Prognoze ir pazemināta par USD 5, jo jēlnaftas krājumu sarukuma temps ir bijis lēnāks un aktivizējusies ASV naftas ieguves urbumu skaits.

Pieaugot naftas cenai, ASV atsācies urbumu skaita kāpums. Taču līdz šim tas ir bijis nepietiekams, lai lauztu kopējās tendences. Gada pirmajā ceturksnī ASV slānekļa uzņēmumi ievērojami samazināja aktivitātes apjomus. Tomēr, tā kā naftas cena ir pieaugusi, ir pazīmes par nelielu aktivitātes palielināšanos. Kopš maija beigām naftas urbumu skaits ir pieaudzis par 90 jeb 28%. Ir palielinājies arī šo uzņēmumu budžeti, tomēr investīciju tēriņi, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, joprojām ir par 50% zemāki.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās saglabāt līdzšinējo naftas ieguves līmeni, lai gan neskaidrības tirgū rada jaunas sankcijas Krievijas energoresursiem, kas nākamnedēļ stāsies spēkā.

OPEC+ valstis sanāksmē Vīnē nolēma saglabāt oktobrī apstiprināto kursu, ka līdz 2023.gada beigām naftas ieguve būs samazināta par diviem miljoniem barelu dienā.

Oktobrī OPEC+ lēmumu pamatoja ar "tirgus apsvērumiem", lai stabilizētu globālo naftas tirgu.

Nākamā OPEC+ sanāksme gaidāma 4.jūnijā, pausts alianses svētdien izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka "varam sanākt jebkurā laikā un pieņemt tūlītējus papildu pasākumus", ja būs nepieciešams reaģēt uz notikumu attīstību tirgū.

Piektdien Eiropas Savienība (ES), G7 un Austrālija vienojās no pirmdien noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā. Tāpat pirmdien stājas spēkā ES embargo Krievijas naftas piegādēm pa jūras ceļiem.

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Tomēr ne visas valstis reāli samazinās ieguves apmēru. OPEC+ samazināja naftas ieguves mērķrādītājus Krievijai, Nigērijai un Angolai, lai tie atbilstu pašreizējam līmenim.

Apvienotie Arābu Emirāti un Meksika ieguves līmeni varēs palielināt.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

2022.gada oktobrī OPEC+ vienojās līdz 2023.gada beigām naftas ieguvi samazināt par diviem miljoniem barelu dienā, bet šogad aprīlī vienojās no maija līdz gada beigām samazināt ieguves apmēru vēl par 1,66 miljoniem barelu dienā.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās pagarināt naftas ieguves apmēra samazinājumu, tādējādi cenšoties palielināt cenas saistībā ar ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām.

OPEC+ norāda, ka naftas ieguves samazinājuma pagarinājums būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Turklāt astoņas valstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - paziņoja, ka arī pagarinās brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu līdz septembrim.

Kopumā OPEC+ valstis samazina naftas ieguves apmēru par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Pērnā gada nogalē no OPEC izstājās Angola saistībā ar nesaskaņā par naftas ieguves kvotām.

OPEC, visticamāk, turpinās sargāt savu tirgus daļu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamnedēļ naftas tirgū gaidāms nozīmīgs notikums – notiks Jēlnaftas eksportētājvalstu (OPEC) sanāksme, kuras iznākumam var būt liela ietekme uz pasaulē nozīmīgā energoresursa vērtību preču biržās.

Vismaz šobrīd būtu milzīgs pārsteigums, ja OPEC nākamnedēļ tomēr izdomās aizskart savas melnā zelta ieguves kvotas. Tīri formāli OPEC dienas kvota, visticamāk, pat tiks palielināta par vienu milj. bbl līdz 31 milj. bbl, jo kartelim pēc kāda laika atkal pievienojusies Indonēzija (realitātē vidēji dienā gan, visticamāk, OPEC iegūs pat 33 milj. bbl naftas).

Vismaz pagaidām nekādi mājieni par kvotu samazināšanu nav saņemti no OPEC vadošās valsts – Saūda Arābijas – puses. Tādējādi ticamākais scenārijs nākotnē ir tāds, ka naftas cena saglabājas piezemēta, jo ieguves pārpalikums tirgū mazinās lēni.

Neskatoties uz pieaugošiem centieniem samazināt klimata pārmaiņu tempu, naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC eksperti prognozē, ka vēl 20 gadus pieprasījums pēc naftas turpinās augt.

Savā ikgadējā ziņojumā OPEC lēš, ka līdz 2045.gadam pieprasījums pēc jēlnaftas sasniegs 116 miljonus barelu dienā, kas ir par 16,5% vairāk nekā 2022.gadā, kad pieprasījums sasniedza 99,4 miljonus jēlnaftas barelu dienā.

Pērn organizācijas eksperti prognozēja, ka pieprasījums pēc naftas 2045.gadā sasniegs 110 miljonus barelu dienā.

OPEC vadītājs Haitams al Gaiss atzina, ka pieprasījums pēc naftas "varētu būt vēl lielāks".

"Skaidrs, ka arī turpmākajās desmitgadēs pasaulei būs nepieciešams vairāk enerģijas," viņš uzsvēris ziņojuma priekšvārdā. Ziņojums publicēts astoņas nedēļas pirms nākamās ANO klimata konferences COP28 Dubaijā.

Konferencē desmitiem valstu centīsies noteikt mērķi, kad izbeigt fosilā kurināmā, piemēram, naftas, dabasgāzes un ogļu, izmantošanu.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.