Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.

“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.

Finanšu ministra Andra Vilka (V) nesenos izteikumus par to, ka ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk «izlikt» Grieķiju ārpus eirozonas, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle intervijā Rietumu Radio novērtēja par neveiksmīgiem, norādot, ka valstij, kura pati vēl nav iestājusies eirozonā, nevajag piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei.

«Latvijas valsts augstākajām amatpersonām publiski nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi,» uzskata Zīle. «Pēc manām domām, ir nepareizi valsts amatpersonai, kas pārstāv valsti, kas vēl nav eirozonā, izteikties par eirozonas valsti un faktiski piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei [Angelai Merkelei], kura par šiem jautājumiem izsakās daudz diplomātiskāk,» norādīja EP deputāts.

Kā norāda Zīle, arī Vācija, kas no saviem pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām ir finansējusi banku sektoru Spānijā, Itālijā un it īpaši mazajā Grieķijā, «faktiski ir veicinājusi vieglo dzīvi un burbuli šajās valstīs, kas pirka Vācijas preces un pakalpojumus». Zīle izteicās, ka «Vācijai jānes savs slogs» un nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi.

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Labam juristam nepietiek zināt likumus. Ir jāizprot likuma jēga un jāpārzina tā piemērošana, tikai tā var atrast pareizās atbildes uz jautājumiem. Tā uzskata advokātu biroja Raida Lejiņš & Norcous partneris Guntars Zīle.

Advokātiem darba lauks dalās divās lielās daļās – problēmu risināšana (visbiežāk sabiedrībai viņu darbs asociējas tikai ar klientu aizstāvību tiesās), un problēmu preventīvā novēršana, lai nebūtu jādodas uz tiesu vai, ja arī jādodas, lai iznākums būtu klientam pozitīvs. «Mans darba lauks vairāk attiecas uz preventīvo daļu un uz tiesām sanāk piestaigāt retāk. Lielākoties strādāju ar dažādu uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas, investīciju piesaistes un citiem darījumiem, tostarp nekustamajiem īpašumiem, būvniecības lietām,» stāsta G. Zīle.

G. Zīle stāsta, ka prātīgākie klienti ir tie, kuri dodas pie advokāta laikus. Līdzīgi kā pie ārsta – ir tādi, kas «piestaigā» regulāri, lai izvairītos no problēmām, un tādi, kas atskrien tikai tad, kad jau ir saslimuši. «Ir gan tādi, gan tādi – palīdzam visiem. Tas šajā profesijā ir gan labi, gan slikti – ir grūti prognozēt ikdienu. Ir lielie projekti, kas turpinās ilgstoši un ļauj prognozēt laiku, bet tāpat tev jebkurā diennakts stundā var piezvanīt par jaunu lietu. Uzreiz jāpielāgojas, jārod iespēja palīdzēt. Šī varbūt ir galvenā atšķirība no citām juridiskajām profesijām. Ja klientam kaut ko vajag vienas vai divu dienu laikā, jāatrod laiks to izdarīt, turklāt pienācīgā kvalitātē un tieši tā, kā vajadzīgs klientam. Tas ir izaicinājums,» viņš atzīst.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Kopš 2012.gada būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits, teikts Eirosistēmas publiskotajā jaunākajā ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām.

Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielajām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, ir paziņojuši, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.

Visi dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk nekā 80% no vismaz 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.

Akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum padome piektdien, 2.oktobrī iecēla jaunu uzņēmuma valdi, par tās priekšsēdētaju izvēloties Reini Bērziņu, ko padomei rekomendēja atlases komisija, informē Finanšu ministrijā.

Līdz ar valdes priekšsēdētāju jaunajā valdē strādās arī četri valdes locekļi – līdzšinējie valdes locekļi Jēkabs Krieviņš un Juris Vaskāns, darbu valdē turpinās arī līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko, kā arī jaunievēlētā valdes locekle Inese Zīle.

Valde jaunajā sastāvā darbu uzsāks 12. oktobrī.

Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā, kas tika rīkots saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, pieteikumus bija iesnieguši 32 pretendenti.

R. Bērziņam ir pieredze vadošos amatos, tajā skaitā viņš pildījis SIA Latvijas Garantiju aģentūra valdes locekļa un SIA Lattelecom padomes locekļa pienākumus. Tāpat R. Bērziņš bijis Patentu valdes direktors, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks un ieņēmis citus nozīmīgus amatus valsts pārvaldē.

Par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas vietniekiem otrajā vēlēšanu kārtā pārvēlēts pašreizējais EP viceprezidents Roberts Zīle (NA), informēja deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters.

Zīle līdz šim ir vienīgais Baltijas valstu deputāts, kurš ievēlēts atbildīgajā amatā.

Zīle uzsver, ka ir gandarīts un pateicīgs par EP deputātu atkārtoti doto uzticību un tādējādi arī vērtējumu par iepriekš paveikto.

"Strādāšana šajā amatā ir ļāvusi izmantot politisko ietekmi Latvijai svarīgākajos jautājumos un tos aizstāvēt efektīvāk, nekā to ļautu viena ierindas deputāta balss. Viceprezidenta amats ļauj iegūt plašāku gan to cilvēku loku, ar kuriem es vēlos sadarboties, gan arī to, kuri vēlas sadarboties ar mani, tādējādi paplašinot politisko vilkmi un ietekmi, kas ir izdevīga Latvijai un Baltijai, kuras intereses vienmēr cenšos aizstāvēt," norāda Zīle.

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

Situācija ar AirBaltic patlaban neapšaubāmi ir sarežģīta, investors tika atrasts vēlu, un tas ir pārmetums Prudentia, ka tas notika tikai šā gada vasarā, sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Ir nepieņemams, ka AirBaltic flotē varētu parādīties Sukhoi Superjet, jo šis civilo lidmašīnu ražotājs darbojas sancionēta militāro lidmašīnu ražotāja paspārnē, kas palīdz attīstīt Krievijas militāro kompleksu.

Valdība ir pieņēmusi šādu lēmumu, un pirmdien būs atkārtots lēmums, taču neredzu iemeslu, kādēļ Saeimai par to būtu jābalso, jo Saeimai prasīt piekrišanu ir samērā nekorekti, ņemot vērā, ka tā nezina visas detaļas līguma kontekstā, uzsvēra R. Zīle, piebilstot, ka valdībai ir tieša informācija par investoru, turklāt naudas izcelsmes pārbaude ir attiecīgo dienestu rīcībā.

Zīle piebilda, ka lēmums nonāks arī līdz Eiropas Komisijas uzraugošajām institūcijām un Eiropā patlaban šajā situācijā saistība ar Krievijas naudu nav vienalga.

Broņislava Zīle augļkopībai pievērsās pirms astoņiem gadiem, tagad Līvānu novada Rožupes pagastā saimniecībā Zīlītes ābeļdārzs iekopts nepilnu 5 ha platībā. Dārzi sākuši intensīvi ražot, taču rūpju netrūkst - ir grūtības atrast cilvēkus ābolu novākšanai, glabātavas telpas izrādījušās pārāk mazas. Ar šādām problēmām augļkopji šogad saskārušies arī Vidzemē un Kurzemē, raksta žurnāls Agro Tops.

Pirms astoņiem gadiem stādītais dārzs sācis intensīvi ražot. Pirmie kociņi Zīlītēs iestādīti 2004. gadā, laika gaitā ar ābelēm aizņemtās platības kļuva lielākas (papildu jau esošajiem pieciem hektāriem šogad iestādīts vēl viens hektārs). Ja saimniecībai būtu resursi attīstībai un pieejams darbaspēks, tad tagad būtu īstais laiks dārzus paplašināt vēl, norāda žurnāls.

Taču šobrīd nepietiekot spēka apsaimniekot jau iestādīto. «Man šķita, ka raža pieaugs pakāpeniski un tā nesagādās problēmas, taču šogad sirds sāp, skatoties, kā āboli lauž kociņiem zarus,» stāstījusi saimniece. «Jārēķinās, ka raža katru gadu būs arvien lielāka,» viņa piebildusi.

Laikā, kad tradiconālā iepirkšanās ir ierobežota, bet uzplaukst e-komercija, daudzi uzdod jautājumu: “Kādas iespējas mums sarūpējis Google?“. Tas ir visai loģiski, jo par Google mārketinga iespējām ir dzirdējis ikviens mārketinga speciālists neatkarīgi no tā darbības virziena. Šajā rakstā aplūkosim to, ko tad mums piedāvā viens no virtuālās pasaules smagsvariem.

AdWords ir vēsture

Meklēšanas rezultātu pārskats liecina, ka joprojām tiek meklēti AdWords pakalpojumi. Nevar teikt, ka tas ir nepareizi, jo šāds pieprasījums meklētājā sniedz ļoti plašu atbilžu loku. Tomēr, kopš 2018. gada rudens tieši šada platforma vairs nepastāv. To ir aizvietojis cits Google produkts - Google Ads. Šis solis nebija nejaušs, bet no Google puses visai apzināts. Līdz ar to, ir vērts aplūkot, kādēļ uzņemums spēra šadu soli?

Kādi ir Google Ads pakalpojumi?

AdWords kā pakalpojums nav pazudis, bet iekļāvies jaunajā platformā. Google Ads saistās ne tikai ar darbības algoritmu atjauninājumu, bet arī ar Google centieniem apvienot visus reklāmas izvietošanas pakalpojumus vienuviet. Līdz ar to šobrīd, izmantojot vienu platformu, iespējams veidot un pārvaldīt trīs dažādus reklāmu veidus. Tie ir:

Rīgā atklāts pirmais zīmola ZĪLE konceptveikals, portālam DB pastāstīja uzņēmuma īpašniece Aiva Zīle.

Veikals atrodas Avotu ielā 25 un tajā klātienē būs iegādājami gan apģērbi no jaunākās kolekcijas, gan arī iepriekšējo sezonu izlase. Tāpat veikalā varēs arī iegādāties dažādas preces no līdzīgi domājošiem un dabai draudzīgiem zīmoliem.

Finansējums veikala atvēršanai iegūts ar programmas de minimis atbalsta piešķiršanu, un atbalsta sniedzējs ir SIA Attīstības finanšu institūcija Altum.

Jaunākajā zīmola kolekcijā dominē pelēkā krāsa, kas, mijiedarbojoties ar spilgtākiem toņiem, sola vasaras tuvošanos. Apģērbu modeļos variē gan lakoniskas un taisnas līnijas, gan ieloces, volāni un drosmīgi savilkumi.

Zīmols ZĪLE izveidots 2014. gadā un dizainere Aiva Zīle savus modeļus veido upcycling virzienā, no jau esošiem apģērbiem darinot pavisam jaunus tērpus.

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Lietuvas satiksmes ministram Rimantam Sinkevičam, otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas deputātiem prezentējot Lietuvas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras prioritātes satiksmes jomā, nācies uzklausīt vairumu nepatīkamu jautājumu no dažādu valstu un politisko grupu pārstāvjiem.

Kā informē EP Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupas preses asistents Rolands Pētersons, deputātus neapmierināja jaunā ES transporta ministru padomes vadītāja attieksme Rail Baltica otrās kārtas projekta - ātrgaitas dzelzceļa līnijas - īstenošanas jautājumā, savā ievadrunā Rail Baltica pat nepieminot.

Komitejas deputāti sēdē uzsvēra nepieciešamību, izmantojot ES budžeta līdzekļus, īstenot tādus transporta projektus, kas dotu maksimālu pievienoto vērtību ES pilsoņiem un nodrošinātu ES dalībvalstu savstarpēju savienošanu ar mūsdienīgu transporta tīklu. Viņi izteica bažas par Lietuvas satiksmes ministra nostāju, ka Rail Baltica projekts virzoties labi, jo tā pirmajā kārtā līdz 2015.gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Tāpat deputāti izteica neizpratni par ministra iepriekš publiski pausto, ka Rail Baltica otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šī projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas. Tomēr, pēc deputātu domām, Lietuvas pusē ir augstas amatpersonas ar lielu ES pieredzi, kuras šo lietu varētu ievirzīt pareizās sliedēs.

Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas Robertas Metsolas vietniekiem, kļūstot par pirmo Baltijas pārstāvi šajā amatā, informē Nacionālajā apvienībā (NA).

EP deputāti 18.janvārī tā pilnvaru termiņa vidus ciklā Strasbūras plenārsēdes laikā ievēlēja jaunu parlamenta vadību, tostarp Maltas deputāti Metsolu parlamenta priekšsēdētājas amatā.

Zīle, kuru kā frakcijas viceprezidentu amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kļuvis par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā EP viceprezidenta amatā. NA atzīmēja, ka viņu partijas pārstāvis esot vienlaikus arī viens no pieredzes bagātākajiem Baltijas deputātiem parlamentā, kurš tajā ievēlēts un strādā kopš 2004.gada.

Eiroparlamentārietis kā koordinators vada frakcijas darbu transporta komitejā, kā arī strādā ekonomikas un monetāro lietu, nodokļu jautājumu un budžeta komitejās un pārstāv frakciju EP prezidentu konferencēs.