Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Dzintars Lerhis, sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieks un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieks. «Uzņēmumu unikalitāte ir sirdslieta. Ir patiesi jāmīl tas, ko dari, vai arī jābūt pilnīgi trakam, lai Latvijā strādātu jomā, kas saistīta ar sniegu, ņemot vērā to, ka Latvijā sniegs ir reti, patiešām reti. Līdz ar to ir jāstrādā divtik cītīgi,» par savu darbības jomu saka Dz. Lerhis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man gribētos domāt, ka neesmu viens no trakajiem, kam pieder pasaule, bet daru to, ko patiešām mīlu - sniegs, kalni, aktīvā atpūta ir mana kaislība. Es pats esmu kaislīgs slēpotājs ziemā, savukārt vasarā aizraujos ar golfa spēli, kas Latvijā kļūst arvien populārāka. Daudz tiekos ar cilvēkiem, runāju par aktīvo atpūtu – varu ieteikt un palīdzēt izvēlēties piemērotāko apģērbu, aksesuārus un inventāru aktīvajai atpūtai, kā arī rekomendēt vietas, kur vislabāk aktīvi pavadīt brīvo laiku un baudīt dabu. Ne vienmēr ir jābrauc tālu prom, lai atpūstos un ļautos ziemas sporta veidiem, plašs piedāvājums ir arī tepat uz vietas Latvijā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus, ekspertus, kā arī citas iesaistītās puses uz diskusiju par Mūkusalas krasta promenādes attīstību, kas notiks trešdien, 16.septembrī, no plkst.17 līdz 20 Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, informē Rīgas dome.

Tuvākajā nākotnē Rīgas dome sāks teritorijas revitalizācijas darbus Mūkusalas ielas krasta promenādes posmā no Akmens līdz Salu tiltam, tādēļ iedzīvotāji ir aicināti iepazīties ar Mūkusalas promenādes revitalizācijas un attīstības ieceri, kā arī iesaistīties promenādes attīstības plānošanā, lai tā iegūtu jaunu un daudzsološu lomu gan Torņakalna, gan visas Rīgas pilsētas attīstībā.

Sanāksmes gaitā būs iespēja piedalīties darba grupās un diskusijā par pilsētas iedzīvotāju vajadzībām un iespējamajiem promenādes attīstības scenārijiem, apspriežot plašu jautājumu loku - atpūta un uzturēšanās promenādes krastā, pārvietošanās, sasniedzamība un drošība, aktīvā atpūta un fiziskās aktivitātes krastmalā, kā arī sasaiste ar vietējās nozīmes objektiem un citi jautājumi.

Latvijas ceļotāji visbiežāk dodas uz kādu no Eiropas valstīm, tā noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptaujā lidostā Rīga. Ceļojuma mērķis 60% gadījumu ir atpūta, un tas visbiežāk ilgst vienu vai divas nedēļas.

Arī atlīdzību pieteikumus par negadījumiem ārvalstīs visbiežāk iesniedz tie, kas ceļo pa Eiropu, – 70% no kopējā ERGO ceļojumu apdrošināšanas klientu skaita.

Klāt ziemas sporta sezona, un daudzi dodas uz slēpošanas kūrortiem Alpu valstīs. Tas redzams arī apdrošināšanā – polises, kurās kā ceļojuma veids norādīta aktīvā atpūta, ieskaitot kalnu slēpošanu un snovbordu, pieaug trīs reizes, stāsta ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Tajā pašā laikā, kā atklāj aptauja lidostā Rīga, 35% ceļotāju no Latvijas dodas ārpus valsts bez ceļojumu apdrošināšanas. Trešdaļa no tiem uzskata, ka ar viņiem nekas slikts nevar notikt, un tikpat atzīst, ka nav pat aizdomājušies par polises nepieciešamību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka. Douglas ir parfimērijas un kosmētikas mazumtirgotājs, kam pieder 1200 veikali 19 valstīs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs skaistumkopšanas nozarē nav bijusi mana mērķtiecīga izvēle, bet, pateicoties veiksmīgu nejaušību virknei, esmu nonākusi līdz skaistumkopšanas nozarei un mazumtirdzniecībai Esmu apmierināta, ka tā ir sanācis. Šī ir ļoti patīkama un sievišķīga nozare!

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Piesaistot Eiropas finansējumu, Kazdangas pagastā attīsta tūrisma biznesu

Kurzemē esošais atpūtas komplekss Lauku kūrorts gatavojas savai pirmajai nopietnajai tūrisma sezonai. Tā piedāvājumā tagad ir nakšņošana, ēdināšana un aktīvā atpūta. Tās piedāvājums balstās uz trim vaļiem – t.s. lāzertagu, veikbordu un šķēršļu parku.

Jācīnās par 80% vairāk

Lauku kūrorts izveidots Aizputes novada Kazdangas pagastā. Pirms gadiem desmit tā idejas attīstītājs, aizputnieks Jānis Rudzroga iegādājās īpašumu, kur kādreiz atradās ferma, lai izveidotu sev dīķi makšķerēšanai. Bija apnicis izmantot svešas ūdenstilpes.

Pamazām radās doma nodarboties ar tūrisma biznesu. Tā kā īpašums atrodas klusā vietā, izveidoja naktsmītņu piedāvājumu. Uzbūvēja vēl pa kādai lapenītei un sāka domāt, ka vietai ir potenciāls attīstīties. Pirms gadiem trim četriem atvēra otro lāzertagu (aktivitāte, ko var pielīdzināt peintbolam, taču tajā bumbiņu vietā tiek izmantots stars) Latvijā. Pērn ar ES atbalstu tapa veikparks un šķēršļu parks.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Papildu klasiskiem sporta veidiem, kā futbols, basketbols, teniss un peldēšana, aizvien biežāk iedzīvotāji vēlas aktīvās atpūtas riskos iekļaut mazpazīstamus un daudziem pat nedzirdētus sporta veidus, novērojusi apdrošinātāju kompānija Gjensidige Latvija.

Turklāt paredzams, ka arī turpmāk šī tendence turpināsies. Tas ir izskaidrojams gan ar pēdējos gados strauji pieaugošo iedzīvotāju vēlmi pievērsties fiziskām aktivitātēm, gan ar plašo informācijas pieeju un vēlmi atšķirties.Sporta veidi, kas pēdējos gados piepulcējušies klasiskajiem sporta veidiem, iegādājoties nelaimes gadījuma apdrošināšanu ir Roll balls (indiešu sporta veids), lakross, ledus burāšana, ziemas frīstails (slēpošana) un Pentanka spēle.

«Nelaimes gadījumu apdrošināšanu visbiežāk izvēlas cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar regulārām fiziskām aktivitātēm, vai viņu darba specifika var radīt draudus veselībai. Pārējie iedzīvotāji apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši retāk,» stāsta Gjensidige Latvija personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.Vēlamo sporta veidu izvēli nelaimes gadījumu apdrošināšanā lielākoties nosaka sezonalitāte. Ziemā visbiežāk cilvēki apdrošinās pret traumām, ko var gūt slēpojot, braucot ar snovbordu, vadot sniega motociklu, bet vasarā vispopulārākie sporta veidi ir volejbols, futbols, skrituļslidošana un visa veida ūdens sporta veidi.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Lieliski jaunumi - „Lieliska dāvana“ 27. jūnijā svinīgi atklāj savu 10. veikalu Latvijā!

„Lieliska dāvana“ ir uzņēmums, kas nodarbojas ar piedzīvojumu dāvanu karšu pārdošanu un kuras mērķis ir piedāvāt klientiem plašu dāvanu izvēli vienuviet. „Lieliska dāvana“ ir lietuviešu kapitāla uzņēmuma „Gera dovana“ filiāle, kas Latvijas tirgū veiksmīgi darbojas kopš 2011. gada.

„Lieliska dāvana” piedāvājuma klāstā ir vairāk nekā 1700 oriģinālu un aizraujošu dāvanu ideju – aktīvā atpūta, ūdens piedzīvojumi, SPA, masāžas, skaistumkopšana, romantiski brīvdienu galamērķi, lidojumi, lēcieni, dāvanas gardēžiem, kvesti, fotosesijas, izjādes ar zirgiem, kino u.c. Visi produkti ir pieejami vietnē www.lieliskadavana.lv, ka arī mazākos apmēros - „Lieliska dāvana” veikalos. Dāvanu stendi ir atrodami arī Rimi, Stockmann un Maxima lielveikalu telpās visā Latvijā.

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

Kultūra, daba un aktīvā atpūta ir šobrīd spēcīgākie tūrisma magnēti Kurzemē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms pieciem – desmit gadiem vairums tūristu uz Kurzemi devās meklēt padomju mantojuma eksotiku vai izpriecāties festivālu burzmā, bet pērn strauji audzis arī kultūras un dabas tūrisma piekritēju skaits. Nemainīgi tiek pieprasītas latviskās tradīcijas. Krievijas tūristu skaita kritumu ar uzviju kompensējis viesu pieplūdums no Lietuvas, Vācijas un Igaunijas, liecina Kurzemes Tūrisma asociācijas dati.

Izcilība pievelk

Pērn kurzemnieki pelnījuši arī uz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas rēķina, jo daudz tūristu ieradušies «tranzītā» no Rīgas, vēloties ceļojumu papildināt ar nacionālo kolorītu, ko galvaspilsētā neizjust. Pēdējos gados veiksmīgi aizpildīta gastronomiskā tūrisma niša – nav problēmu atrast un iegādāties sklandraušus, vietējos vīnus vai pašceptu maizi. Izveidotas arī īpašas gastronomiskās tūres. Joprojām ceļotājiem pievilcīgi šķiet lieli sporta un izklaides sarīkojumi – pilsētas svētki, maratoni, festivāli. Tomēr jāzina formula – pievelk izcilība, nevis jebkāds, lai arī vērienīgs pasākums. Īpaši labi tas redzams kultūras segmentā – otrais populārākais tūrisma objekts Liepājā ir teātris, ko pērn apmeklējuši vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku. Izšķirošā nozīme bijusi saņemtajām balvām, atzinībai un starptautiskai publicitātei, lēš teātra vadība. Trešajā vietā ir Liepājas muzejs, kas «uzrāvis» statistiku ar vairākām pasaulslavenu mākslinieku izstādēm un interaktīvām etnogrāfisko tradīciju ekspozīcijām.

SIA Liepspēks atjaunojusi maizes smaržu Pārgaujas ugunsdzēsēju tornī, pirms diviem gadiem drosmīgi iekārtojoties maksātnespējīgās Maiznīcas Ieva vietā.

Eiropa atsakās atbalstīt Latvijas piensaimnieku un aitkopju ieceres izvērst plašas mārketinga kampaņas produktu popularizēšanai un noieta veicināšanai.

Ja vērtē fotogrāfijas, kas izvietotas viesnīcu interneta vietnēs, secināms, ka godīgums ne vienmēr ir pirmajā vietā,

Kultūra, daba un aktīvā atpūta ir šobrīd spēcīgākie tūrisma magnēti Kurzemē,

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

#1/24

Latvijā

Pieaug muzeju popularitāte; pērn pieprasītākais bijis Rundāles pils muzejs

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#2/24

Latvijā

Valdība atbalsta Latvijas Gāzes sadalīšanu līdz 2017.gada aprīlim

Valdība otrdien atbalstīja AS Latvijas Gāze (LG) dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no sadales sistēmas operatora līdz 2017.gada 3.aprīlim. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#3/24

Sekojot idejai

Aug līdzi savām nēsātājām

Cenšoties ar savām klientēm pavadīt pēc iespējas ilgāku laiku, bērnu apģērbu ražotāja SIA Petra.lv piedāvā apģērbu arvien vecākām meitenēm. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#4/24

Latvijā

Kurzemē tūristus ķer ar sajūtām

Kultūra, daba un aktīvā atpūta ir šobrīd spēcīgākie tūrisma magnēti Kurzemē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Lasīt tālāk...

Foto: Vēsma Lēvalde

#5/24

Restarts

Kas neriskē, tas necep maizi

SIA Liepspēks atjaunojusi maizes smaržu Pārgaujas ugunsdzēsēju tornī, pirms diviem gadiem drosmīgi iekārtojoties maksātnespējīgās Maiznīcas Ieva vietā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#6/24

Latvijā

Ražotājiem sola 80 miljonu eiro atbalstu iekārtu iegādei

Jau rudenī varētu tikt iedarbināta jauna ES struktūrfondu programma, kas atbalstītu jaunu ražošanas iekārtu un tehnoloģiju iegādi, tādējādi veicinot konkurētspēju. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#7/24

Pasaulē

Spānijas nekustamo īpašumu gigants aiziet «pa burbuli»

Spānijas nekustamo īpašumu attīstītājs Martinsa Fadesa pirmdien paziņoja, ka tiesā iesniegs pieteikumu bankrota īstenošanai, tādējādi šim kļūstot par vienu no valsts lielākajiem maksātnespējas gadījumiem. Lasīt tālāk...

Foto: AFP

#8/24

Latvijā

Drone Technology orientējas uz industriālajiem lietotājiem

Drone Technology rada savu unikālu multirotoru sistēmu dažādas tehnikas izmantošanai. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#9/24

DB viedoklis

Iespējama liela interešu pretruna

Maksātnespējas likuma grozījumi sola vairāk aizsargāt kreditoru intereses, tomēr var izraisīt valstī arī maksātnespēju lavīnu. Lasīt tālāk...

Foto: no DB arhīva

#10/24

Latvijā

Valdība atļauj IeM uzņemties 30 miljonu eiro saistības, lai nodrošinātu policiju ar automašīnām

Lai nodrošinātu Valsts policiju (VP) ar nomātiem transportlīdzekļiem, valdība otrdien atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības 2016.-2022.gadam, kas nepārsniedz 29 701 170 eiro. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#11/24

Latvijā

Eiropa saka «nē» piena un aitas gaļas popularizēšanai

Eiropa atsakās atbalstīt Latvijas piensaimnieku un aitkopju ieceres izvērst plašas mārketinga kampaņas produktu popularizēšanai un noieta veicināšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#12/24

DB karikatūra.

Karikatūra: Agris Liepiņš

#13/24

Latvijā

Pilotē, komplektē un konsultē

Flyvision liek uzsvaru uz pakalpojumu sniegšanu, ne lidaparātu ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#14/24

Latvijā

Pabeidz Vecgulbenes muižas klēts renovāciju

Rēzeknes novada Kaunatas pagasta z/s Līdaciņas īpašnieks Jānis Kuzminskis savā saimniecībPagājušajā nedēļā ekspluatācijā tika nodota Vecgulbenes muižas klēts, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele. Tās renovāciju Gulbenes novada dome sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju aizsāka 2013.gada 1.decembrī saskaņā ar projektu Vecgulbenes muižas klēts – lauku mantojuma glabātāja. Par to informējusi Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja Dace Kurša. Lasīt tālāk...

Foto: Gatis Bogdanovs

#15/24

Latvijā

Parādnieks rosina celt akcīzes nodokli alkoholam, īpaši stiprajam alum

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#16/24

Latvijā

Bauskā mērs pilns: Gatavojas lauzt līgumu ar Starbag

Lai arī konkursu par darbu veikšanu Bauskas Valsts ģimnāzijā un Bauskas sākumskolā pagājušajā gadā uzvarēja SIA «Starbag», tomēr būvsapulcē notiekošais liecina, ka projekta vadību reāli pārņēmusi Bauskas novada dome, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve. Lasīt tālāk...

Foto: no «Bauskas Dzīves» arhīva

#17/24

Pasaulē

Ēģiptē varētu būvēt modernu atomelektrostaciju

Ēģipte daudziem Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar valsti, kas nesen pārvarējusi vairākus gadus ilgušo politisko satricinājumu periodu, un ar atpūtas ceļojumu galamērķi, turklāt tieši tūrisms ir Ēģiptes galvenā tautsaimniecības nozare. Tomēr šogad Ēģipte apliecinājusi vēlmi stiprināt starptautisko sadarbību, lai varētu sekmēt savu ekonomisko attīstību, otrdien raksta laikraksts Diena. Lasīt tālāk...

Foto:EPA/LETA

#18/24

Pasaulē

Modes nama Dolce & Gabbana sirsnīgais veltījums mammām

Uz «mēles» mammas. Tas bija vērojams visā pasaulē pazīstamā modes nama Dolce&Gabbana skatē Milānas modes nedēļā. Lasīt tālāk...

Foto: REUTERS/SCANPIX

#19/24

Pasaulē

Kāpēc nekad nevajadzētu pilnībā uzticēties fotoattēliem viesnīcu interneta vietnēs

Ja vērtē fotogrāfijas, kas izvietotas viesnīcu interneta vietnēs, secināms, ka godīgums ne vienmēr ir pirmajā vietā, vēsta Business Insider. Lasīt tālāk...

Avots: Oyster.com

#20/24

Pasaulē

Kalnietei Krievijā liegts iebraukt līdz 2019.gadam

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā. Lasīt tālāk...

Foto: AFP

#21/24

Latvijā

Pērn ar sabiedrisko transportu pārvadā par nepilnu 1% mazāk pasažieru

2014. gadā kopējais ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#22/24

Latvijā

Vaira Vīķe-Freiberga: Sievietēm jānodrošina vienlīdzīgas iespējas ieņemt atbildīgus amatus, nezaudējot reproduktīvās tiesības

«Sievietēm, kuras ieņem atbildīgus amatus, ir jābūt vienlīdzīgām iespējam ar vīriešiem, nezaudējot savu seksualitāti un reproduktīvās tiesības,» starptautiskajā konferencē Sieviešu ekonomiskās iespējas un ilgtspējīga attīstība - no izaicinājumiem līdz kopīgiem panākumiem sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#23/24

Latvijā

Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā

Izveidota karte, kurā var iepazīt Rail Baltica plānoto trases novietojumu un «izbraukt» šo maršrutu Latvijā, informē reģionālais medijs Daugavas balss. Lasīt tālāk...

Ilustrācija no kartes

#24/24

Vēl šodien laikrakstā Dienas Bizness:

Jauni rekordi

Februāris ASV akcijām izrādījies izcils mēnesis – tiek sasniegts viens rekords pēc otra Lasīt tālāk...

Budžeta un reģistrācijas maksas loma

Zāļu ražotāji medikamentu pieejamības paaugstināšanu redz valsts budžeta palielināšanā kompensējamajiem medikamentiem un zāļu reģistrācijas izmaiņās. Lasīt tālāk...

Cik maksā atkritumu apsaimniekošana?


Valsts kontroles ziņojums par revīzijas rezultātiem atkritumu saimniecībā uzjundīja gan emocijas, gan lika aizdomāties par problēmām mūsu valsts atkritumu saimniecībā. Lasīt tālāk...

Dienas Biznesa vāks 27. februārī

Skatīties pārējos attēlus

Izstādei Ražots Liepājā šogad pieteicies rekordliels skaits dalībnieku - vairāk nekā 190 uzņēmēji, kuru vidū ir 124 ražotāji un 68 pakalpojumu sniedzēji, informē Liepājas dome.

Arī izstādes kopējā platība šoreiz ir lielāka. Tomēr notikuma galvenais mērķis nemainās, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: «Arī šajā izstādē vēlamies parādīt, ko paši liepājnieki un viņu izveidotās kapitālsabiedrības spēj radīt pilsētā. Nešķirojot, vai tas ir uzņēmums, kas nodarbina 1200 darbinieku, vai individuālais komersants, kurš šuj lellītes vai rada cita veida pievienoto vērtība.»

Lai izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties uzņēmēju pārstāvēto nozaru klāstā, visi dalībnieki sadalīti septiņās lielās grupās, pēc kurām uzņēmumi izkārtoti izstādes telpās- izglītība, konsultācijas, reklāma; kultūra, tūrisms, aktīvā atpūta; skaistumkopšana, mode, tekstils; pārtika, eko produkti, vide; amatniecība un rokdarbi; metālapstrāde un kokapstrāde; būvniecība, transports, iekārtas.