Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Ārvalstu investīcijas Latvijā turpina pieaugt, tomēr ir pieauguši ģeopolitiskie riski, turklāt investorus attur specifiski šķēršļi

Tādi secinājumi skanēja Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē. LDDK tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis vērsa uzmanību uz to, ka Latvijai ir savi specifiski šķēršļi, kas attur investorus un neļauj piesaistīt ilgtermiņa investīcijas. Kā būtiskākos viņš minēja dārgu elektroenerģiju, sarežģīto piekļuvi enerģijai. «Tieslietu sistēma nenodrošina ātru un taisnīgu strīda atrisināšanu, kvalificēta darbaspēka pieejamība, augstāki darbaspēka nodokļi, nav arī nodokļu atlaides reinvestētai peļņai,» vēl citus specifiskos šķēršļus min J. Hermanis. Viņs norāda, ka ārvalstu kapitālam nav īpašu stimulu uzņemties paaugstinātu risku, lai finansētu ražotņu attīstību Latvijā, un kas pašlaik vai nākotnē radītu konkurenci pašu valsts uzņēmumiem. «Ja par Latviju ir zema ārvalstu investoru interese, tad tas liecina arī par nepievilcīgiem apstākļiem vietējiem uzņēmējiem,» secināja J. Hermanis. Investīciju samazināšanās pēdējos gados ir visas Eiropas problēma.

Neskatoties uz mainīgo vidi un spēles noteikumiem uzņēmējiem, pēdējo četru gadu laikā audzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Finanšu iinstitūta veiktā pētījuma dati.

25% iedzīvotāju norāda, ka tuvākajā laikā plāno uzsākt savu biznesu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2012.gadā.

Tomēr pastāv vairāki šķēršļi, kas iedzīvotājus joprojām attur no rīcības, to vidū ir birokrātija un likumdošanas labirinti. Tā, piemēram, starp šķēršļiem tiek norādīts sarežģītais uzņēmuma reģistrācijas process.

Savukārt tie iedzīvotāji, kuri līdzās ikdienas darbam ar savu hobiju un prasmēm vēlētos gūt papildus ienākumus, atzīst, ka likumdošanas, nodokļu un birokrātijas radītie šķēršļi šo nodomu kavē - šādi teikuši 29%.

Starp pieciem būtiskākajiem šķēršļiem, kas iedzīvotājus kavē sākt savu biznesu, 64% iedzīvotāji min nepietiekami lielu kapitāla trūkumu biznesa uzsākšanai, 44% - nepiemērotu ekonomisko situāciju, 26% dzīvotspējīgu biznesa ideju trūkumu, kā arī 17% - uzņēmuma reģistrācijas procesu, bet 17% - zināšanu trūkumu.

Ja mājās strādā Samsung Powerbot VR9300, saimnieki drīz vien aizmirsīs, ko nozīmē pašiem slaucīt istabas

Tehnikas veikalos ir pavisam maz nodaļu, kurās nevar ieraudzīt Samsung vārdu. Šķiet, Dienvidkorejas konglomerāts ražo visu, ko vien var izgatavot, turklāt jau sen. Arī robotizēto putekļu sūcēju lauciņā tas nav iesācējs. Startējis 2010. gadā ar Navibot, pērnā gada nogalē tas laida pārdošanā jaunāko mājas uzkopēja versiju Powerbot VR9300.

Navibot vēl bija pieskaitāms neparasto, eksperimentālo produktu kopai, bet Powerbot dodas pie pircējiem laikā, kad autonomie putekļu sūcēji kļuvuši par tikpat ierastu sadzīves tehniku, kā trauku mazgājamās mašīnas. Tādēļ arī prasības pret tiem ir augstākas.

Dizains

Powerbot VR9300 ir prāva mašīna. Nenoliedzami. Platākajā vietā tā ir 37,8 centimetrus plata un 13,5 centimetrus augsta. Tas rada bažas par robota spēju «ielīst» šaurākās vietās. Uzlādes dokstacija, lai arī pati par sevi ir kompakta, elektrotīklam pievienojama caur barošanas bloku. Tā rezultātā iegūts pamatīgs vadu jūklis un skolēnu penāļa izmēra plastmasas kaste, kas mētājas uz grīdas un traucē putekļusūcēja darbu.

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Zviedrijas kompānija "Eolus Vindpark 53" izveidojusi Latvijā meitasuzņēmumu SIA "Kurzeme Offshore", liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija "Kurzeme Offshore" reģistrēta 2022.gada 15.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Tās vienīgā īpašniece ir Zviedrijas "Eolus Vindpark 53".

Savukārt "Kurzeme Offshore" vienīgais valdes loceklis ir vēja parku attīstītāja SIA "Eolus" vienīgais valdes loceklis Gatis Galviņš.

Aģentūrai LETA Galviņš norādīja, ka "Kurzeme Offshore" Latvijā nodarbosies ar "offshore" jeb atkrastes vēja enerģijas projektu realizāciju.

Taču uz jautājumu, kādā termiņā projektus paredzēts īstenot, atbildi viņš nesniedza.

"Kurzeme Offshore" ir vienīgais "Eolus Vindpark 53" piederošais uzņēmums Latvijā. Tomēr Galviņš ir valdes loceklis vēl 13 dažādās kompānijās, kuras tieši un netieši pieder Zviedrijas "Eolus Vind Aktiebolag", tostarp "Eolus", kam ir 13 meitasuzņēmumi - "Pienava wind", "Mekji wind", "Melderi wind", "Audruves wind", "Dobele wind", "Osi wind", "Mindes wind", "Alokste wind", "Pievikas wind", "Gulbji wind", "Valpene wind", "Unas wind" un "Virzas wind".

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Gatavojoties aktīvajai tūrisma sezonai, no otrdienas, 19. aprīļa, atpūtas vietā Beberliņi uzsākta šķēršļu trašu izbūve un citi būvniecības un teritorijas labiekārtošanas darbi jaunajā Liepājas piedzīvojumu parkā Tarzāns, kura atklāšana plānota vasaras sākumā - 18.jūnijā, informē Liepājas pilsētas domē.

Jaunajā Liepājas piedzīvojuma parkā tiks izveidotas piecas dažādas sarežģītības trases (zaļā, zilā, sarkanā, melnā un bērnu trase) ar 77 šķēršļiem, kā arī 330 metrus garš nobrauciens pāri Beberliņu ūdenskrātuvei, kas būs Latvijā līdz šim garākais nobrauciens pa trosi.

Viena no trasēm būs piemērota bērniem, bet pārējās četras būs dažādu grūtības pakāpju trases, kas domātas pieaugušajiem. Bērnu trase atradīsies aptuveni 1–1,5 metru augstumā, savukārt pieaugušo trases no 4–15 metru augstumā. Katra trase būs aptuveni 150 metrus gara, bet melnās trases garums sasniegs pat 250 metrus.

Piedzīvojumu parks tiks aprīkots ar jaunākās paaudzes Šveices firmas Kanopeo drošības sistēmu, kuru šķēršļu pastaigas laikā nav iespējams patvaļīgi atāķēt no drošības troses.

Transporta un loģistikas uzņēmums SIA Gefco Baltic, īstenojot uzņēmuma darbības paplašināšanu, ir izstrādājis jaunu pakalpojumu - preču pārvadājumu līniju no Polijas uz Baltijas valstīm un Somiju, kur 48-96 stundu laikā tiek veikta preču piegāde, informē uzņēmumā.

Uzņēmums uzskata, ka šis pakalpojums būs saistošs dažādu profilu uzņēmumiem, jo tiks nodrošināti pārvadājumi, sākot no neliela izmēra paciņām līdz pat 20 paletēm.

«Mūsdienās efektīva laika un pieejamo resursu izmantošana daudzās industrijās ir būtiska, lai spētu konkurēt tirgū. Klienti vēlas saņemt efektivitāti, ātrumu, laika plānošanas iespējas un risinājumus, lai koordinētu resursus, īpaši parūpējoties par neikdienišķām situācijām dažādos tirgos. Esmu apmierināts, ka mūsu jaunais pakalpojums atbilst klientu vēlmēm, tāpēc paredzu, ka tas radīs lielu interesi gan esošo, gan jaunu klientu vidū», uzsver Gefco Baltic ģenerāldirektors Martinas Keršis (Martynas Keršys).

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

«Sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus redzēsim jau pirmajās siltajās dienās,» prognozē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms.Oskars Balodis.

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus, redzēsim jau pirmajās siltajās dienās, viņš uzsver.

Eco Baltia grupas uzņēmuma SIA Eko Kurzeme sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, kuras izveidē investēti 3,25 miljoni eiro, ir pilnībā pabeigta un jau 15.janvārī uzsāks savu darbu ar pilnu jaudu, informē uzņēmumā.

Rūpnīcā, kas atrodas Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS atkritumu poligona teritorijā, sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnas sadzīves atkritumu gadā, bet šķiroto atkritumu apjomu iespējams palielināt līdz 30 000 tonnām gadā.

«Rūpnīcas darbība tiešā veidā samazinās to atkritumu daudzumu, kas nonāks apglabāšanai poligonā Ķīvītes. Līdz šim Liepājas reģionā savāktie sadzīves atkritumi tika vesti apglabāšanai šajā poligonā, taču, līdz ar rūpnīcas darbības uzsākšanu, no atkritumiem varēsim nošķirot otrreiz izmantojamās izejvielas – piemēram, stiklu un plastmasu, kas tālāk jau tiks nodotas pārstrādei. Rūpnīcas darbības nodrošināšanai plānots izveidot vairāk nekā 10 darbavietas,» stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Izcilākos būvobjektus Kurzemē šogad vieno ekoloģiskā tēma – gan materiālu un tehnoloģiju izvēlē, gan arī objekta idejā. Akcentēta tiek dzīves kvalitāte.

2017. gadā Kurzemē nav ekspluatācijā nodotu vērienīgu daudzmiljonu objektu, taču ir virkne oriģinālu un respektējamu risinājumu, kas atklāj jaunas iespējas sabiedrisku ēku būvniecībā. Tuvākajos gados Latvijas rietumdaļā taps arī vērienīgākas celtnes ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, jo 2016. gadā notika projektēšana un iepirkuma procedūras, bet šogad iesākta būvniecība.

Par gada izcilāko būvi Kurzemē DB aptaujātie eksperti atzīst gada sākumā atklāto Latvijas valsts mežu klientu centru Dundagā, uzteicot uzņēmuma izvēli reģionālos centrus izvietot tālāk no lielpilsētām.

Aizejošajā gadā Kurzemē būvēti daudzi industriālie objekti – ēkas ražošanas vajadzībām Ventspilī, Liepājā un Saldus novadā, līdz gada beigām plānots nodot ekspluatācijā zivju saldētavu Ventspilī, atvērta arī vairumtirdzniecības bāze Promo Liepājā. Strauji aug pašapkalpošanās automazgātavu skaits.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Eco Baltia grupa uzņēmums SIA Eko Kurzeme uzsāk jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību Grobiņas novada sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rūpnīca apkalpos Liepāju un tai piegulošos novadus, un ik gadu tajā paredzēts sašķirot ap 8000 tonnu sadzīves atkritumu.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca tiek būvēta ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas lēšamas 3,2 miljonu eiro apmērā, no kuriem 1,28 miljoni eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 1,95 miljoni eiro - SIA Eko Kurzeme ieguldījums rūpnīcas būvniecībā.

Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs: «Šodien mēs uzsākam vērienīgu projektu – atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību, kas ir nopietns solis Eco Baltia grupa attīstībā. Šī būs mūsu pirmā atkritumu šķirošanas rūpnīca un arī vērienīgākais investīciju projekts šogad. Tieši atkritumu šķirošanas rūpnīcas mums ir ļoti nepieciešamas, jo neskatoties uz to, ka Latvijā cilvēki arvien biežāk izvēlas šķirot, poligonos joprojām nonāk tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu. Ir svarīgi saglabāt mūsu valsts resursus, un beidzot jāapzinās, ka atkritumi arī ir resurss, kas ir gudri jāizmanto.»

Indonēzija līdz gada beigām neuzņems ārvalstu tūristus, tā vietā varasiestādes centīsies atdzīvināt tūrisma sektoru ar vietējo pieprasījumu, ceturtdien paziņojis Indonēzijas galvenais ministrs jūras lietu un investīciju jautājumos Luhutu Pandžaitans.

"Izskatās, ka mēs neuzņemsim ārvalstu tūristus līdz gada beigām," virtuālā forumā uzņēmēju kopienai paziņoja ministrs.

Indonēzijas valdības plāni apstādinās Bali reģionālās valdības ieceri no 11.septembra atvērt salu ārvalstu tūristiem.

Jūlijā Bali atsāka uzņemt vietējos tūristus.

Pandžaitans sacīja, ka valdība koncentrēsies uz vietējo tūristu piesaistīšanu, lai atdzīvinātu nozari, ko smagi ietekmējuši ierobežojumi, kas ieviesti cīņā ar jauno koronavīrusu. Valdība cer, ka nākotnē vietējie tūristi veidos 70% no visām tūrisma aktivitātēm.

Cīņā pret jauno koronavīrusu Indonēzija martā aizliedza iebraukt ārvalstu tūristiem.

Indonēzijas ārlietu ministrs Retno Marsudi preses konferencē sacīja, ka Indonēzija un Dienvidkoreja vienojušās par biznesa ceļošanas koridoru, kas būs atvērts no 17.augusta, ļaujot cilvēkiem ieceļot svarīgās biznesa, diplomātiskās un oficiālās darīšanās, bet ne tūrisma braucienus.

Sociālais projekts "Parunāsim" mēnesī saņem 400 līdz 480 zvanus.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts, kas darbojas katru darba dienu 11 rītā līdz septiņiem vakarā latviešu un krievu valodā. Zvanot uz telefona numuru 26564564, cilvēki var parunāties. "Mēs būsim atbalsts tiem, kas svētkos paliks vieni, kam būs pilna sirds un vēlme padalīties ar savām sajūtām, turklāt ne tikai bēdīgajām, bet arī priecīgajām. Mums zvana arī, lai dalītos savā priekā par ikdienas norisēm, redzētām teātra izrādēm un izlasītām grāmatām. Aug arī pieprasījums pēc lasīšanas priekšā un kopīgu krustvārdu mīklu risināšanas. Tādēļ plānojam šo ieviest arī kā pakalpojumu, kuru var iegādāties un uzdāvināt saviem vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem un jebkuram citam cilvēkam, kuram vēlas izrādīt savu atbalstu," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Vidzemes reģionā, Cēsu klīnikā īstenots pēdējo gadu laikā nozīmīgākais attīstības projekts, kurā investēti kopumā gandrīz 4,79 miljoni eiro un galvenais akcents likts uz ārstniecības vidi.

Ar svinīgu iekšķīgo slimību nodaļas telpu atklāšanu ārstniecības korpusa 4. stāvā 10.decembrī tika atzīmēts projekta aktivitāšu noslēgums.

Projekta ietvaros atjaunotas inženiertehniskās komunikācijas visā ārstniecības korpusā, kas bija kritiski novecojušas, pilnībā pārbūvēta iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, uzstādīti divi jauni lifti, kā arī iegādāta virkne būtisku, modernu medicīnisko tehnoloģiju kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai Cēsu klīnikā un Vidzemes slimnīcā.

Papildus par Cēsu klīnikas klīnikas līdzekļiem pagrabstāvā izbūvētas mūsdienīgas, epidemioloģiskām prasībām atbilstošas darbinieku ģērbtuves.

Komentējot paveikto, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda gandarījumu par sasniegto rezultātu un pateicību visiem projektā iesaistītajiem, kas darīja iespējamu veiksmīgu projekta norisi tik sarežģītā epidemioloģiskā situācijā, kad bija jāapvieno vērienīgus pārbūves darbus ar ārstniecību: “Šis ir nozīmīgs brīdis klīnikas attīstībā, kad varam arī vizuāli parādīt tās pārmaiņas, kuru ieviešanā pēdējo gadu laikā ieguldīts daudz darba. Lai tuvotos mērķim nodrošināt mūsdienīgu diagnostiku un ārstēšanu, modernizēti procesi, piesaistīti jauni speciālisti, iegādātas tehnoloģijas. Pārbūves projekts ir bijis lielākais izaicinājums visam mūsu kolektīvam, jo tika īstenots līdz šim nepiedzīvotas krīzes situācijā. Tāpēc no sirds pateicamies katram darbiniekam par atbildīgu ikdienas pienākumu veikšanu, arhitektiem, būvniekiem un citiem partneriem, kuri mūsu ieceres ir palīdzējuši realizēt tik augstā līmenī un plānotajos termiņos. Lai ārstniecības korpusa pārbūvi varētu pabeigt pilnībā, ir izstrādāts tehniskais projekts arī 2. un 3. stāvam. Tāpēc darbs pie klīnikas modernizācijas būs mūsu prioritāte arī nākamajā gadā.”

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta un viņi izvēlas naktsmītnes cietumos vai ēkās ar traģisku vēsturi, tomēr šādas vietas iemieso mūsu tautas vēstures smagākās lappuses un būtu jāsaglabā neskartas.

Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju dara visu iespējamo un neiespējamo, lai darbinieki būtu veseli, justos droši un laimīgi. Tomēr izrādās, ka stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums nav lielākais bieds darbinieku labsajūtai, jo pasauli pārņem vientulības epidēmija.

Golin Riga un Norstat veiktajā iedzīvotāju aptaujā šā gada jūnijā 79% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz justies vientuļi. Turklāt šie rādītāji bija augstākie Baltijas valstu vidū. Piemēram, Igaunijā 63% iedzīvotāju norādīja, ka mēdz justies vientuļi, bet Lietuvā – 71%. Tikmēr Lielbritānijā cīņai ar vientulību izstrādāta īpaša valdības stratēģija, un bijusī britu premjerministre Terēza Meja pērn pat iecēla «vientulības ministri». Kāpēc tas notiek tieši pašlaik? Jāatceras, ka būt vienatnē un būt vientuļiem ir divas dažādas lietas, kas bieži tiek jauktas. Vientulību izjūtam tad, kad netiek apmierinātas mūsu sociālās vajadzības, esam izolēti vai vienatnē jūtamies negatīvi. Cilvēks var atrasties kolektīvā, būt aktīvs un tomēr joprojām justies vientuļš, iespējams, tāpēc, ka šī mijiedarbība ir zemas kvalitātes un / vai nerada sajūtu, ka viņš kādam patiesi rūp.