Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

Zemnieki ir gatavi arī turpmāk audzēt cukurbietes, tādēļ Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācija aicina saglabāt cukura nozari Latvijā, Db.lv informēja Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.

Cukurbiešu audzētāju asociācija uzsver, ka zemnieki ir nolēmuši turpināt audzēt cukurbietes, saņemot par to taisnīgu samaksu. Asociācijas biedri aptaujā ir pauduši skaidru nodomu turpināt darbu. Protams, zemnieki vēlas strādāt uz izdevīgiem nosacījumiem. Cukurbiešu audzētāju aptaujā apkopotie priekšlikumi 27.novembrī iesniegti abām cukurfabrikām. Zemnieki sagaida cukurbiešu iepirkuma cenas saglabāšanu šī gada līmenī un ilgtermiņa nozares līguma noslēgšanu. Tomēr tikšanās reizēs abu cukurfabriku vadības ir apliecinājušas, ka nespēj saglabāt cukurbiešu cenu 2006. gada apjomā.

Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Caune: "Mēs gaidām skaidru lēmumu no cukurfabrikām, vai nozare pastāvēs arī nākamā gadā vai ne. Zemniekiem sava nākotne un investīcijas ir jāplāno."

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

Radikāli nekas nav mainījies: Rīgas šprotes, Melnais balzams, Allažu ķimelis, Lāču maize, sieriņš Kārums un kārtīgs krējums, nevis krējuma izstrādājums – lūk, Latvijas eksportpreces, ko nosauca Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kuram gandrīz vienmēr pa rokai ir fotoaparāts.

Sievietes esot viņam pozējušas aktiem turpat, Zemkopības ministrijas ēkā, fotostudijā, par kuras esamību Mārtiņš Roze runā nelabprāt. Viņš strikti nodala sevi ministra lomā un ārpus tās. Šīs lietas nedrīkst maisīt kopā, citādi būsiet auzās – Numuru draudīgi pamāca ministrs.

Latvija vēsturiski vienmēr bijusi agrāra valsts, tādēļ, šķiet, jums būtu jājūtas kā galvenajam valsts ministram?

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” - pazīstams ar zīmolu "OtankiMill.eu" - ir ģimenes uzņēmums, kurš kopš neatkarības atjaunošanas darbojies graudkopībā un graudaugu pārstrādē.

Paplašinot pakalpojumu klāstu un 2017. gadā noslēdzot vērienīgu sadarbības līgumu ar vadošo Baltijas cukura pārstrādes uzņēmumu "Nordic Sugar Kedainiai AB" Lietuvā par cukurbiešu novākšanu, kraušanu un piegādi, "OtankiMill.eu" no 2017. gada veiksmīgi darbojas arī cukurbiešu nozarē.

Šonedēļ Baltijā sākas biešu rakšana, un uzņēmums ir pilnībā gatavs jaunajai sezonai, lai klientiem secīgi un laikā nodrošinātu biešu novākšanu, pārkraušanu un loģistiku.

2023. gada cukurbiešu sezonu, divkāršojoties biešu novākšanas un pārkraušanas apjomiem, SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” sācis ar 1,3 milj. lielām investīcijām.

“Uzņēmums papildinājis savu esošo četru vienību biešu vākšanas un pārkraušanas traktortehnikas parku ar divām jaunām traktortehnikas vienībām - "Ropa Tiger S6" cukurbiešu novākšanas tehniku un "Ropa Maus 6" cukurbiešu pārkraušanas/attīrīšanas iekārtu. Šīs investīcijas būtiski palielinās "OtankiMill.eu" biešu vākšanas un loģistikas veiktspēju, ņemot vērā to, ka šogad plānojam apkalpot 45% no "Nordic Sugar Kedainiai AB" apjoma, kas ir divreiz vairāk nekā pērn,” pauž SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 22. martā pasludināja spriedumu Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, kura saskaņā ar likumu pārstāv desmit cukurbiešu piegādātājus, prasības lietā pret A/S Jelgavas cukurfabrika par parāda Ls 32339,99 piedziņu. Civillietu tiesu palāta nosprieda prasību apmierināt daļēji un no A/S Jelgavas Cukurfabrika p/s Lielvircava labā piedzīt parāda summu un nokavējuma procentus kopā Ls 8043,59 un z/s Līgo labā Ls 4201,86, Db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Pārējā daļā prasība noraidīta. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Par spēkā stājušos spriedumu 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību. Motivēts tiesas spriedums būs pieejams 10. aprīlī.

2002. gada martā un aprīlī SIA Fito-AL, z/s Druvas, p/s Lielvircava, z/s Ivulla, z/s Rudeņi, z/s Līgo, z/s Silmači, SIA ZiediJP, z/s Cīruļi, z/s Līvi Z noslēgušas cukurbiešu piegādes līgumus ar A/S Jelgavas cukurfabrika par A ( Ls 18, 80 par tonnu) un B ( Ls 15 par tonnu) kvotas cukurbiešu piegādi. Saskaņā ar noslēgtiem līgumiem cukurbiešu audzētāji piegādāja atbildētājam cukurbietes termiņā un pienācīgā kvalitātē, tās tika pieņemtas bez iebildumiem, izpildot līgumsaistbas. Atbildētājs samaksu veica pilnā apmērā un termiņā. Tāpat cukurbiešu piegādātāji p/s Lielvircava, SIA Fito-AL un z/s Līgo ar atbildētāju noslēdza vienošanos par grozījumiem 2002. gada cukurbiešu piegādes līgumos, kas paredzēja papildus cukurbiešu piegādi (C kvotas cukurbietes) ar pamatcenu Ls 3,30 par tonnu.

"Tas cukurs, kas pašreiz tiek pārdots veikalos, ir ražots Jelgavā. Pēc 1.oktobra ir iespējamas vairākas alternatīvas. Cukurs varētu nākt no Lietuvas, no Dānijas, no Zviedrijas," laikraksta Diena izdevumam Lietišķā Diena stāstījis Dānijas uzņēmuma Danisco Sugar viceprezidents Mats Liljestams.

Dānijas uzņēmuma Danisco Sugar viceprezidents Mats Liljestams laikraksta Diena izdevumam Lietišķā Diena norāda, ka Latvijā cukura ražošanu saglabāt būtu bijis ļoti grūti divu iemeslu dēļ: "Pirmkārt, zemniekiem nav jēgas audzēt cukurbietes, ja to cena samazinās un ja tajā pašā laikā par izdevīgāku cenu var audzēt kādas citas kultūras. Otrkārt, abas rūpnīcas bija diezgan nelielas: Jelgavas cukurfabrika ražoja ap 40 tūkst. tonnu, savukārt Liepāja - ap 20 tūkst. tonnu gadā, tā kā, skatoties ilgtermiņa perspektīvā, izdzīvot viņiem būtu grūti. Manuprāt, slēgt abas rūpnīcas bija pareizs lēmums. Kad Polija pievienojās ES, tur bija 76 fabrikas, tagad - tikai 40, taču saražotais apjoms ir gandrīz tikpat liels. Tas nozīmē, ka, lai saglabātu konkurētspēju, rūpnīcām ir jākļūst lielākām."

Zemnieku viedokli par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu Latvijā noskaidrojis reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Arnis Vējš, SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs:

– Ieceri atjaunot cukura ražošanu, līdz ar to arī cukurbiešu audzēšanu uzskatu par pozitīvu. Ja tā tiešām notiks, esmu gatavs gādāt tehniku un pievērsties šai kultūrai. Visi atceramies, ka Uzvaras pusē lauki ir labi, piemēroti cukurbiešu audzēšanai. Svarīgi, protams, lai šis bizness būtu rentabls un lai konkurence ar citiem cukura ražotājiem Eiropā veidotos godīga.

Vēsma Veģere, Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Urštēni» īpašniece:

– Mēs cukurbietes audzējām vairāk nekā 100 hektāros. Tā bija laba kultūra, arī strādniekiem izdevīga. Tagad lielāko daļu lauksaimniecības zemes aizņem kuļamās kultūras. Sezona ir īsa – no pavasara līdz agram rudenim, septembra sākumam. Gandrīz pusgadu zemniekiem jādomā, kādus darbus dot strādniekiem pirms aktīvās sezonas sākuma. Ar cukurbietēm bija citādāk. Kamēr visu izdarījām, pienāca novembra beigas vai decembra sākums.

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Tā varētu raksturot dažu uzņēmīgu cilvēku iniciatīvu atjaunot to, ko Latvijas valdība savulaik, pakļaujoties Eiropas diktātam, iznīcināja — cukura ražošanas nozari.

Protams, neskaidrību šajā jomā vēl ir daudz — kur tiks būvēta jaunā cukurfabrika, kad īsti tas notiks, vai tajā tiks rafinēts no Kubas ievestais jēlcukurs, vai arī izmantotas vietējo lauksaimnieku izaudzētās cukurbietes utt. Taču patiesībā tam jau vairs nav īpaši lielas nozīmes — galvenais, lai šāds projekts vispār tiktu īstenots, radot jaunas darbavietas, audzējot iekšzemes kopproduktu, kā arī attīstot eksporta plūsmu. Tomēr, kā jau tas allaž gadās ar labām lietām, šeit ir kāds vājais punkts — Latvijas valsts. Proti…

Visai naivi būtu cerēt, ka valsts sniegs savu atbalstu šāda projekta realizācijai, kaut gan tieši šī nu būtu viena no tām jomām, kur tiešām būtu vērts novirzīt nelielu daļu no starptautisko aizdevēju piešķirtajiem miljardiem. Pretējā gadījumā aizlienētā nauda būs noēsta, bet tautsaimniecībai labuma no tās nebūs nekāda. Taču, tā kā tik racionālus lēmumus un kārtīgu vietējo uzņēmēju lobismu no Ministru kabineta laikam jau nesagaidīt, varētu vēlēties vismaz divus nedaudz cita atbalsta veidus.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.

Kā Dienai skaidroja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Artis Birums, uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības firma ir SIA, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji, bet likumā par šo nodokli nav paredzēts ES un valsts subsīdijas aplikt ar UIN.

«Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā,» neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: «Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis.» Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.

Lai dibinātu jaunus sadarbības kontaktus un iegūtu jaunu pieredzi, 23 jaunie zemnieki no visas Latvijas sadarbībā ar biedrību Latvijas Jauno zemnieku klubs (JZK) pieredzes apmaiņas braucienā apmeklēja Lietuvu, Šauļu rajonu.

Lietuvā Latvijas Jaunos zemniekus viesmīlīgi uzņēma Šauļu rajona Jauno zemnieku kluba vadītājs Ritas Kvietkus. Tika apskatītas jaunākās tehnoloģijas, kādas viņš izmanto zemeņu (4 ha platībā) un aveņu (2 ha platībā) stādījumos savā saimniecībā.

Zemnieki apmeklēja V. Plakys saimniecību, kas nodarbojas ar graudu (600 ha), rapša un cukurbiešu audzēšanu. Zemnieki uzzināja, ka saimniecībā jau tiek lietota krāsotā degviela vairākus gadus, kā arī valsts atbalsts ir lielāks nekā Latvijā. Ar jaunu un lietotu tehniku lauku darbiem zemnieki iepazinās UAB Litsoft. Apmeklēta arī P. Barista saimniecība, kur šogad patentēta pārvietojama kūts gaļas liellopiem. Uzņēmums nodarbojas ar gaļas lopkopību un maizes klaipu cepšanu.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Cukurbiešu audzētāji līdz 2007.gada 15.maijam var iesniegt Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs (RLP) iesniegumus restrukturizācijas atbalsta saņemšanai, Db.lv informēja LAD Sabiedrisko attiecību sektora pārstāve Sandra Peškova.

Uz minēto atbalstu var pieteikties cukurbiešu audzētāji, ar kuriem AS Jelgavas cukurfabrika un/vai AS Liepājas cukurfabrika 2006./2007. tirdzniecības gadā noslēdza cukurbiešu piegādes līgumus. Jāņem vērā, ka atbalstu varēs saņemt tikai tādā gadījumā, ja cukurbiešu audzētājs 2006./2007. tirdzniecības gadā ir piegādājis cukurbietes saskaņā ar līgumu vai, ja cukurbietes nav piegādātas, saskaņā ar cukura nozares līgumu ir sastādīts akts par cukurbiešu sējumiem nodarītajiem zaudējumiem.

Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.51 Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai nosaka, ka restrukturizācijas atbalsta likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai, kas paredz papildus atbalstu cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka papildus jau paredzētajam cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājiem, kas sastāda 20 % no cukura ražotājam pieejamā atbalsta, cukurbiešu audzētāji saņems arī papildus restrukturizācijas maksājumu, kā arī atbalstu dažādošanai , kura mērķis ir veicināt ražošanas pārstrukturizēšanu saimniecībās un nodrošināt ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanos.

Cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta cukurbiešu audzētājiem kopējo apjomu iegūst restrukturizācijas atbalsta likmi saskaitot ar dažādošanas atbalsta likmi cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka papildus restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājs saņems arī dažādošanas atbalstu, ja viņam ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums ar cukura ražotāju par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai 2006.gadā un, ja ir piegādājis cukurbietes ražotājam. Ja cukurbietes nav piegādātas, tad saskaņā ar Cukura nozares līgumu ir sastādīts akts par cukurbiešu sējumiem nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat cukurbiešu audzētājs var saņemt dažādošanas atbalstu, ja ar 2008.gadu ir pilnībā izbeidzis cukurbiešu audzēšanu, kā arī, ja līdz 2008.gada 15.maijam ir iesniedzis dienestā iesniegumu dažādošanas atbalsta saņemšanai cukurbiešu audzētājiem.

«Situācijā, kad Finanšu ministrija aizliegusi izmantot atlaides dīzeļdegvielai, esam pataisīti par grēkāžiem,» pauž organizācijas Zemnieku saeima (ZSA) pārstāvji.

Kā ziņots, vakar Finanšu ministrija paziņoja, ka zemnieki, kas nolems doties palīgā sniega izvešanā un seku novēršanā, degvielu ar akcīzes atvieglojumu izmantot nevarēs. To, vai tiek ievērots šis nosacījums, īpaši kontrolēs Valsts Ieņēmumu dienests. Likumdošana paredz, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par degvielu, kuru izmanto tikai lauksaimniecības darbos, un sniega izvešana uz to neattiecas, tāpēc zemnieki nevarēs izmantot degvielu, kas pirkta ar atlaidēm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, akcentējot, ka nepieciešamo degvielu zemniekiem var nopirkt arī pašvaldība, kurai palīgā tie dodas.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Paplašinoties to valstu skaitam, kas varētu ļaut audzēt ĢM kultūras, bīstamības loks ap skaidru «nē ĢMO» teikušajām valstīm varētu tikai savilkties.

Tas ir tikai laika jautājums – tā par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūru ienākšanu lauksaimniecībā rūpes pauž pašmāju lauksaimnieki. Pasaulē ĢM kultūru audzēšana turpina uzvaras gājienu – to platības ar katru gadu pieaug, 2013. gadā sasniedzot 175 miljonus ha, un arvien vairāk pārtikas un lauksaimniecības preču tiek ražots no ĢM kultūrām. Galvenais arguments – tās ir lētākas, taču joprojām trūkst zinātnisku pētījumu, kas ļautu pierādīt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) kaitīgumu vai gluži otrādi – drošumu. Zinātnieki argumentē – ĢMO izveides mērķis ir zinātniskie pētījumi un to izmantošana lielākas ražības iegūšanā. Tiesa, pētnieki secina, ka ražība nav augusi, gluži otrādi – par 7% palielinājies izmantoto pesticīdu apjoms.

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka Latvijas cukurfabrikām būtu jāturpina ražošanu, tādēļ aicina nozarē iesaistītos pārstāvjus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. "Ir sacelta nevajadzīga ažiotāža, jo neviena no abām cukurfabrikām vēl nav pieņēmusi galējo lēmumu par iespēju pārtraukt ražošanu," uzsver LOSP pārstāve un Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.

"Tajā pat laikā uzsveram nepieciešamību skaidri paziņot cukurbiešu audzētājiem, kāds ir pārstrādātāju lēmums par savu turpmāko darbību. Gads jau ir gandrīz beidzies un lēmumu vairs nevar atlikt." Pašreiz cukurbiešu audzētāji ir vienojušies ar cukurfabrikām par 20 % kompensācijas apjomu, kas tiks izmaksāts cukurbiešu audzētājiem gadījumā, ja cukurfabrikas tomēr izlems neražot.

Lauksaimnieki vēlas skaidrību par savu nākotni, jo ir pienācis laiks, kad cukurbiešu audzētājiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus tehnikas atjaunošanā. LOSP uzskata, ka cukurfabrikām būtu jāslēdz ar cukurbiešu audzētājiem ilgtermiņa līgumus vismaz uz 3-4 gadiem. "Nav jēgas investēt ražošanā, ja nav drošības par to, ka tā neturpināsies ilgāk par vienu gadu," uzver A.Ukše. "Jāteic, ka daudziem cukurbiešu audzētājiem svarīgākais ir godprātīga ražotāju attieksme." Aptaujājot audzētājus, LOSP dalīborganizācija ir nonākusi pie secinājuma, ka daļa no tiem ir gatavi turpināt cukurbiešu audzēšanu, ja vien būtu neatkarīga laboratorija, kura veiktu cukura un netīrības satura analīzes. Ik gadu biešu piegādes laikā lauksaimnieku organizācijas uzklausa neskaitāmus zemnieku zvanus, kas apšauba cukurfabrikās veikto analīžu rezultātu objektivitāti, taču diemžēl šos faktus nav kur pārbaudīt, jo Latvijā nav sertificētas laboratorijas, kas varētu dot oficiālu atzinumu.

Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, ar šādiem saukļiem īsu brīdi pirms oficiālās protesta akcijas sākšanās pie Eiropas Komisijas (EK) mājas pulcējušies apmēram 150 lauksaimnieki. Piketa dalībnieku vidū ir galvenokārt vidēja gadagājuma cilvēki, tomēr ir arī daudz jauniešu.

Piketa dalībniekiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem: Par Latvijas lauksaimniecību!, Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, Nedaliet Eiropas zemniekus - nedaliet Eiropu, kā arī daudz attiecīgu plakātu angļu valodā. Vairākiem zemniekiem rokās ir grozi ar zaļumiem - pētersīļiem, seleriju, dillēm, kā arī šķīvji ar sieru, kas tiek piedāvāts garāmgājējiem.

Skaļi saucieni nav dzirdami, piketētāji mierīgi sarunājas ar garām ejošajiem cilvēkiem, savukārt piketu uzrauga vismaz 50 Valsts policijas darbinieku.

Zemnieki piketa laikā EK pārstāvjiem plāno iesniegt 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina pārskatīt tiešo maksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās dalībvalstīs.

Zemnieki nav apmierināti ar šīs dienas valdības ārkārtas sēdes rezultātiem un visticamāk, ka rītdien protesta akcijas notiks atkal.

J. Lazdiņš uzskata, ka esošais lauksaimniecības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji.

Premjerministrs Ivars Godmanis pēc tikšanās atklāja, ka nozarei paredzētās summas vēl tiks precizētas. Sākotnējās aplēses liecina, ka valdība rīt varētu lemt par papildus 17 miljonus Ls atvēlēšanu piena nozares glābšanai. Par to, vai rītdien notiks protesta akcijas, lauksaimnieku organizācijas paziņos tuvākajā laikā.

30.maijā plkst.16:00 Doma laukumā piena ražotāji rīkos akciju, rīdzinieku līdzatnestajos traukos dalot svaigpienu pret ziedojumiem vai par velti.

Zemnieki akciju rīko, lai sabiedrības uzmanību pievērstu vairākām problēmām nozarē:

1. lopkopēji saņem nesamērīgi zemu cenu par svaigpienu, taču veikalos piena cena ir nesamērīgi augsta – neefektīva pārstrāde un augsti tirdzniecības uzcenojumi grauj nozari un samazina piena patēriņu Latvijā;

2. piena lopkopībā ir krīze, kas var novest pie piena ražošanas - nozīmīgas eksporta nozares - bojāejas;

3. Zemkopības ministrija un valdība nerealizē tālredzīgu lauksaimniecības politiku;

4. Latvijas zemnieki saņem viszemākos atbalsta maksājumus visā Eiropas Savienībā, tādēļ mūsu konkurētspēja ar citu valstu zemniekiem ir apdraudēta.

Sākusies Vidzemē, lopkopēju iniciatīva rīkot akciju Rīgas centrā guvusi atbalstītājus visā Latvijā. Zemnieku vēlme šādi protestēt liecina par plaisu starp valsts pārvaldes institūcijām un lauku iedzīvotājiem, kas ikdienā sūrā darbā rūpējas, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pašmājās audzēta garšīga un veselīga pārtika. Zemnieku apvienošanu un akcijas rīkošanu uzņēmusies lauksaimniece Dace Pastare no Valmieras rajona.