Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.
Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.
Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?
Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.
Kāpēc pēc tirgus liberalizācijas pieaugs elektrības cena?
Mēs šobrīd esam diezgan sarežģītā situācijā no elektroenerģijas nodrošināšanas viedokļa, jo vairs nav Ignalinas AES un mums ir būtiski pasliktinājusies elektroenerģijas pārvades spēja ar Igauniju. Tāpēc veidojas cenu atšķirība starp Igauniju un Latviju. Ja mēs runājam par zemākas cenas iespējamību Latvijā, tad atbilde ir «jā», un tam priekšnosacījums ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm, īpaši Ziemeļeiropu. Ziemeļvalstīs ir diezgan lieli lētas hidroenerģijas resursi, īpaši Norvēģijā. Lai mēs pie tā tiktu, jāizpilda divi priekšnosacījum. Pirmkārt, jāliberalizē tirgus, jo citādi mums ir viens vertikāli integrēts uzņēmums. Otrkārt, tāpat kā normālā ekonomikā ir ceļi, dzelzceļi, ostas un kuģi, lidmašīnas jeb infrastruktūra, lai preces pārvestu no punkta A un punktu B, elektroenerģijas tirgū loma ir starpsavienojumiem. Jāsaprot, ka liberalizācija ir tikai viens no priekšnosacījumiem, lai konkurences priekšrocības un zemākas cenas pie patērētājiem nokļūtu. Igaunijai ir starpsavienojumi ar Somiju, mums tiek būvēti ar Lietuvu un caur Lietuvu ar Zviedriju. Savienojums ar Zviedriju tiks pabeigts 2016. gadā, starp Latviju un Igauniju – 2020. gadā. Tas nozīmē, ka zemāka cena mums varētu būt ne agrāk kā 2016. gadā, bet liberalizācija kā tāda nenes nekādas būtiskas elektrības tarifu izmaiņas ne uz augšu, ne uz leju.
Vai, jūsuprāt, tirgus liberalizācijai jānotiek no tā datuma, kāds sākotnēji bija plānots?
Liberalizācijas datumu nosaka iepriekš parakstītie starpvalstu līgumi un vienošanās ar Eiropas Komisiju. Šai vēsturei kopumā jau ir vismaz 10 gadu. Pirmais likums, kas noteica tirgus liberalizācijas datumu, bija Krišjāņa Kariņa kā ekonomikas ministra virzītais Elektroenerģijas tirgus likums 2005. gadā. Taču ar liberalizāciju ir saistītas vēl divas lietas – valsts vairs nevar nekādā veidā subsidēt ne elektroenerģijas cenu, ne OIK. Lai sakārtotu šos divus jautājumus, Daniels Pavļuts jau reiz pārcēla tirgus liberalizācijas datumu. Gan valdība, gan Saeima lēma par šī datuma pārcelšanu uz šā gada 1. aprīli. Var, protams, ar zināmām sekām šo datumu pārcelt uz nākamā gada 1. janvāri, bet tas būtu gala termiņš.
Kādas sekas varētu rasties, ja šis datums vēlreiz tiktu pārcelts?
Starta tarifs ir subsīdija absolūti visām mājsaimniecībām par pirmajām 100 kWh mēnesī. To ir iespējams turpināt tikai ar de facto subsīdiju no valsts budžeta, jo 90% no Latvenergo peļņas nonāk valsts budžetā. Līdz šim šī subsīdija ir bijusi 26 miljoni eiro gadā. Pieņemot šā gada budžetu, likumdevējs pieņēma lēmumu šo subsīdiju atcelt un aizstāt ar apzinātu palīdzību trūcīgajiem un maznodrošinātajiem – ap 4 milj. eiro šogad. Tas ir pareizs lēmums, jo pretējā gadījumā varētu jautāt, kāpēc valsts ar subsīdijām kaut ko mājsaimniecībām nodrošina zem pašizmaksas. Kāpēc tad ne arī maizi vai kafiju? Vajadzētu būt tā, ka tie, kuri var maksāt, maksā, tiem, kuri kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ nevar maksāt, valsts palīdz. Ja likumdevējs tagad pieņems lēmumu liberalizāciju atlikt un starta tarifa atstāšanu spēkā līdz 1. janvārim, tad starta tarifs būs jāsubsidē tālāk līdzšinējā apmērā. Tad likumdevējam jāsaprot, ka viņš jau ir iztērējis ievērojamu daļu no tiem 26 milj. eiro uz kaut ko citu – skolotāju, policistu, mediķu algām utt. Līdz ar to likumdevējam jāpieņem lēmums, kam šie maksājumi ir jāsamazina. Ja daži deputāti, pieņemot šā gada budžetu, nebija sapratuši, par ko balsoja, protams, likumdevējs savu lēmumu var mainīt un elektrības cenas iesaldēt, bet tad finanšu ministram būs jādomā, kur ņemt vairāk nekā 10 milj. eiro.
Šis elektroenerģijas cenu kāpums nav nekas jauns. Vēl pirms diviem gadiem, kad es vadīju Saeimas Tausaimniecības komisiju, Ekonomikas ministrija speciāli tematiskajā sēdē nāca pie mums un prezentācijā rādīja, ka gan Starta tarifs, gan OIK nozīmē to, ka būs elektroenerģijas cenu kāpums mājsaimniecībām provizoriski 40% apmērā.
Tajā pašā laikā plašākai publikai tika stāstīts, ka pieaugums varētu būt tikai kādi 5–6%...
Es ļoti labi atceros, ka Tautsaimniecības komisijā bija runa par ievērojamu izmaksu kāpumu mājsaimniecībām.
Tāpēc Ekonomikas ministrija darīja savu mājasdarbu, un tas, kāpēc Pavļuts apturēja liberalizāciju, bija, lai iestrādātu kvalitatīvu atbalstu trūcīgajiem un iesaldētu OIK. Ja mēs paņemsim visas atļaujas, kas tika izsniegtas atbalstam atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijai, tad mēs runājam par to, ka valsts uzņemas saistības 18 miljardu eiro apmērā uz nākamajiem 20 gadiem. Salīdzinājumam starptautiskais aizdevums Latvijai bija kādi pieci seši miljardi.
Tāpēc Pavļuts ieviesa subsidētās elektroenerģijas nodokli, no kura ieņēmumi tiek izmantoti, lai iesaldētu OIK pieaugumu. Tagad OIK nākamos trīs gadus nepieaugs.
Vai jums jau ir dati par pirmo mēnesi, cik daudz caur subsidētās enerģijas nodokli ir iekasēts budžetā?
Varu pateikt, ka triju gadu laikā ieņēmumi būs 150 miljoni eiro gadā. Šī summa tiks tērēta tam, lai nepieļautu vēl lielāku OIK pieaugumu.
Uzņēmēji sūdzas, ka solīto 5% SEN likmi realitātē bieži nemaz nevar piemērot. Kāpēc tā, un kas tiek darīts jautājuma risināšanai?
Uz šo jautājumu es pagaidām nevaru atbildēt.
Bieži tiek runāts, ka mājsaimniecības rada Latvenergo zaudējumus, tajā pašā laikā Latv- energo strādā ar labu peļņu, ko iemaksā valsts budžetā. Varbūt budžets varētu būt mazāk alkatīgs un cilvēkiem tik ļoti netiktu celta elektrības cena?
Informācija par Latvenergo peļņu ir diezgan maldinoša. Latvenergo nav privāts uzņēmums, līdz ar to runāt par peļņu nav korekti. 90% peļņas Latvenergo ieskaita valsts budžetā un no atlikušās peļņas sedz savas diezgan lielās saistības attiecībā uz investīcijām – gan HES, gan TEC, gan starpsavienojumos, kas arī kaut ko maksā, un šī nauda ir kaut ko jāatrod.
Tomēr Latvenergo ieskaita budžetā diezgan daudzus miljonus, un tā saucas peļņa, vai tad ne?
Ir grūti atrast elektroenerģijas patērētāju, kas nebūtu nodokļu maksātājs. Līdz ar to, ja Latvenergo arī kaut ko iemaksā valsts budžetā, tad valsts jau sev neko nepatur, valsts izmaksā algas policistiem, skolotājiem utt., līdz ar to viss atgriežas pie pašiem elektroenerģijas tarifa maksātājiem.
Visu interviju lasiet šodienas laikrakstā Dienas Bizness!
