Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Mārupes centrā viss ir kompakti un viegli sasniedzams, līdzās novada domes ēkai Daugavas ielā savu biznesa vietu atradis kupls skaits uzņēmumu. Vienīgā bēda – tur visas nomājamās platības jau ir aizņemtas , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pavisam nesen savu sapni par restorāna izveidi Mārupē īstenojis Niko Siciliano, kurš uz dzīvi Latvijā pārcēlies pirms 14 gadiem. Aptuveni desmit gadus viņam piederēja itāļu restorāns Rīgas centrā, bet pirms pusgada viņš atvēra nelielu restorānu Trattoria da Niko Mārupes centrā. Ieejot nelielajā restorāniņā, ausis priecē itāļu melodijas un pats īpašnieks rosīgi saimnieko – apkalpo viesus, steidz uz tāfeles uzrakstīt konkrētās dienas piedāvājumu un pavārei jautā, vai latviešu valodas gramatika viņa rakstītajā ir ievērota korekti. Niko pats arī gatavo viesiem maltītes. «Mārupē dzīvoju sešus gadus. Jau ilgi gribēju atvērt restorānu šeit un beidzot tas izdevās, jo pirms gada centrā tika uzbūvēta jauna ēka, līdz ar to radās iespēja dabūt telpas. Man bija apnicis ik rītu un vakaru pavadīt laiku sastrēgumos, braucot uz savu restorānu Rīgā. Sievai un bērniem varēju vien pateikt «labrīt» un «ar labu nakti». Tagad mājas ir tuvu darbam un varu pavadīt vairāk laika ar ģimeni,» stāsta Niko. Pagaidām viņam ir grūti novērtēt, kā restorānam veiksies ar finansiālo pusi, jo vēl priekšā ir pavasara un vasaras mēneši, kurus Niko ar nepacietību gaidot, jo iecerējis pie restorāna izvietot galdiņus. «Saule, labs itāļu vīns un maltīte. Burvīgi! Arī šobrīd par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevaru. Telpa ir maza un bieži gadās, ka visi galdiņi ir aizņemti. Rīgā itāļu restorānu ir daudz, bet šeit vismaz pagaidām esmu vienīgais. Man patīk eksperimentēt ar garšu. Pie manis ceptus kartupeļus nevar dabūt, bet picu, pastu un citus itāļu ēdienus gatavoju ar lielāko prieku. Kulinārija ir mana biznesa forma,» smej Niko.

Katram kvadrātmetram ir jāpelna, tāpēc Shoe Hunt’In Cafe piedāvā ne tikai nopirkt kurpes vai padzert kafiju, bet tur arī varēs ieturēt maltīti itāļu stilā.

Shoe Hunt’In Cafe sākotnējā ideja bija piedāvāt ko nebijušu, tas ir, «trīs vienā» – kafejnīca dāmu pačalošanai, pasēdēšanai ar kūkām, kafiju un vīnu, itāļu apavu veikals un kurpju izgatavošana pēc individuāla pasūtījuma, stāsta Ieva Mazure, Shoe Hunt’In Cafe īpašniece. Saprotot, ka tikai ar kūkām un kafiju nepietiek, drīzumā tiks piedāvāta arī itāļu virtuve. Te notiek arī dažādi pasākumi – dzīvās mūzikas vakari, modes skates, tirdziņi, itāļu valodas kursi, gleznu izstādes utt.

Pirmā darbības gada laikā sortimentu ir papildinājuši kurpju aksesuāri. «Tā ir alternatīva jaunu kurpju iegādei – pie katra tērpa vai īpaši kādam pasākumam ar speciāliem klipšiem pie kurpēm var pielikt šo aksesuāru. Kurpīte uzreiz izskatās pavisam citādi,» saka I. Mazure.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

#«Mazliet patētiski raksturojot situāciju Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā, šķiet, var sacīt, ka 20. gs. deviņdesmitie gadi pagājušajā nedēļā ir noslēgušies.»

Latvijas finanšu sektora reputācija ir sagrauta, un sapnis par Latviju kā finanšu centru - izsapņots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu sektora reputāciju pēdējo dienu notikumi iedragājuši pamatīgi, un to būs grūti atjaunot, DB norāda aptaujātie finanšu jomas eksperti. Patlaban pastāv bažas par valsts kredītreitinga pazeminājumu, kas palielinās Latvijas parāda apkalpošanas izmaksas un sadārdzinās aizņemšanos starptautiskajos tirgos gan uzņēmumiem, gan valstij, kā arī var aizbiedēt drošos investorus.

«ASV paziņojuma sekas uz ABLV Bank darbību ir grūti prognozēt. Protams, ka nerezidentu sektors centīsies izņemt savu naudu, un šobrīd bankai ir noteikti ierobežojumi, taču skaidrs ir tas, ka Latvijas finanšu sektora reputāciju aizvadītās nedēļas notikumi pasliktina vēl vairāk. Tādējādi daļa tirgus dalībnieku varēs sacīt, ka apstiprinās apgalvojumi par naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām,» viedokli DB pauž bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka Bāzeles izveidotais AML valstu reitings (Basel AML Index 2017), kurā tiek apkopota informācija par vairāk nekā 100 pasaules valstīm, Latviju ierindo 133. vietā 146 valstu starpā, kas liecina, ka mums ir labāka situācija AML jomā (jo zemākā vietā atrodas valsts, jo labāka ir situācija AML ziņā) nekā tādās lielās valstīs kā Francija (128.), Vācija (121.), ASV (116.), Kanāda (103.). «Šis indekss liek izdarīt citus secinājumus un atspēko pārmetumus par naudas atmazgāšanu, un diez vai mūsu valsts spēkos būtu ietekmēt šāda reitinga veidošanu, līdz ar to uzskatu, ka tas ir ticams rādītājs. Kā tad uztvert to, ka tajā pašā laikā tiek izteikti skaļi apgalvojumi par naudas atmazgāšanu ar Latvijas banku palīdzību?» viņš jautā.

Siguldas pilsdrupu estrādē atklāts multimediālais brīvdabas uzvedums "Sapnis", kura laikā, izmantojot video projekciju, gaismu, lāzeru un skaņas sintēzi, "atdzīvojas" mākslinieces Elitas Patmalnieces darbi, informē pasākuma producenti.

E.Patmalnieces darbi vērotājam ļauj iegrimt tajos un iejusties neparastā nomoda sapņu pasaulē. Mākslinieces krāsaino un dzīvespriecīgo darbu kolekcija kļuvusi par pamatu video stāstam - to papildina gaismas, lāzeri, dūmi un dažādi speciālie efekti.

"Es esmu pārliecināta, ka cilvēkiem viss šķitīs trakoti interesanti. Gribu, lai viņi pēc uzveduma dodas projām uzlādēti, priecīgi par dzīvi un aizmirst drūmo ziemu un tumsu. Dzīve taču ir tik skaista un interesanta," par uzvedumu saka E.Patmalniece.

Viņa norāda, ka fantāzijas uzvedumā "Sapnis" nomoda dāma Franciska un sapņu pavēlnieks Augusts aicinās skatītājus doties projām no virspusējas nedzirdēšanas, neieklausīšanās, tukšu pļāpu un ikdienu apsēdušo sīkumu pasaules.

Lai cilvēks būtu veiksmīgs gan biznesā, gan dzīvē, viņam ir jātic saviem spēkiem un jādara tas, ko viņš patiesi vēlās, domā Oskars Hartmanis, BTA valdes priekšsēdētājs.

Pagājušajā gadā pēc Pasaules hokeja čempionāta Artūrs Irbe teica, ka šoreiz sasniegt tik augstu rezultātu Latvijas izlasei izdevies tāpēc, ka bija uzstādītas augstākas ambīcijas, norāda O.Hartmanis. Veiksmes sajūtai, ambīcijām un mērķiem jābūt ierakstītiem jau zemapziņā, tādā veidā ieliekot spēcīgus pamatus nākotnei, teic BTA valdes priekšsēdētājs, norādot, ka nevajag baidīties arī no kļūdām. Jebkurā ceļā būs gan kalni, gan lejas, taču galvenais ir neapstāties un nepazaudēt mērķi, uzskata O.Hartmanis.

Dzīve maina karjeru

Es uzaugu laikā, kad Latvija vēl bija Padomju Ssavienības sastāvā, taču jau kopš bērnības es vienmēr esmu gribējis strādāt starptautiskā vidē, atminas O.Hartmanis. “Mana pirmā oficiālā darbavieta bija mana tēva restorāns. Tur, vēl mācoties vidusskolā, strādāju par oficiantu. Arī mans pirmais profesionālais sapnis bija saistīts tieši ar darbu apkalpojošajā sfērā – vēlējos būt oficiants-bārmenis organizācijā Intūrists, kas rūpējās par ārzemju tūrismu Padomju Latvijā. Tas man likās ļoti interesanti – būt starp ārzemniekiem, iepazīt citas valūtas un paplašināt savu pasaules redzējumu. Principā varētu teikt, ka šobrīd šis sapnis zināmā mērā ir piepildījies, jo arī apdrošināšana ir apkalpošanas sfēra. Ikdienā nodarbojos ar starptautisko klientu apkalpošanu, taču vairs ne bārā vai restorānā, bet citā līmenī,” stāsta O.Hartmanis, kurš naudu pelnījis arī pārdodot automašīnas.

BMX braucējam Artūram Matisonam vienmēr ir gribējies braukt ar moci, bet sportista karjeras dēļ tas nav bijis iespējams. Tomēr sapnis ir piepildījies – motokrosa spēlē Fearless Wheels.

«Spēļu izstrāde ir veids, kā no Latvijas uzrunāt daudzus cilvēkus ārzemēs. Zināju, ka viens to nekad neizdarīšu, jo nebija nekādas pieredzes, viss bija tikai sajūtu līmenī. Tāpēc zvanīju Mārcim un stāstīju par savu ideju izveidot motokrosa spēli,» atceras Artūrs Matisons, spēles Fearless Wheels izstrādātājas SIA FunGenerationLab līdzīpašnieks. Viņa biznesa partneris Mārcis Balodis tagad atzīst, ka pirmajā brīdī viņam bija diezgan skeptiska attieksme pret šo ideju. Taču, vērojot, kā pēdējā laikā attīstās mobilā vide un spēles, viņš sprieda, ka šis ir jauns un aktuāls biznesa virziens.

Jeep Renegade ir leģendārā amerikāņu zīmola jaunākais izstrādājums, kam dzīslās ritēs vairāk itāļu, nevis amerikāņu asinis

Pēc saviem izmēriem Renegade balansē starp visiem zināmo dižpārdokli Nissan Juke un Opel jauno cerību Mokka. Jaunā itāļu–amerikāņu kopdarba kopējais garums ir 4232 mm, kas ir par teju 10 cm vairāk nekā Juke, bet par 4,6 cm mazāk kā Opel Mokka. Automašīnas pamatā ir itāļu partnera Fiat 500 L platforma, taču konstruktīvi abi modeļi ir atškirīgi. Pieminēsim kaut vai to, ka Renegade riteņu bāze ir 2570 mm, kas ir par 45 mm mazāk kā Fiat 500 L. Turklāt Renegade motora pārsegs ir izgatavots no alumīnija, bet aizmugurējā piekarē ir Mc Pherson statņi ar trijām apakšējām svirām. Īsāk sakot, Renegade ir īsts purva bridējs, ko līdzīgi kā Jeep ciltstēvu Willys MB var pielāgot militārajām vajadzībām.

Pēc mēneša taps zināmi 2013. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju

Jau devīto gadu tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops, kurā iekļuvušie uzņēmumi tiks apbalvoti 19. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji visā tā pilnībā varēs iepazīties 20. jūnijā.

Šogad īpašu uzmanību Dienas Bizness un topa veidotāji Nords Porter Novelli pievērsīs uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības vērtējumam, respektīvi, tam, cik un kā kompānijas rūpējas ne tikai par savu, bet visas sabiedrības labklājību. Jāpiebilst, ka šis ir viens no uzņēmumu reputācijas faktoriem, kas gadu no gada kļūst arvien nozīmīgāks gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju acīs.

Fiksē fotofinišā

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Slavenais itāļu uzņēmums Lavazza, ar vairāk kā 120 gadu pieredzi kafijas jomā, un oficiālais Lavazza kafijas izplatītājs Latvijā KAFO ir atklājuši jaunu mācību centru Rīgā, Mūkusalas ielā 27. Unikālais kafijas mācību centrs ir izveidots pēc Lavazza-KAFO kopīgās iniciatīvas un nodrošina apmācību kafijas speciālistiem, baristām, bārmeņiem un visiem profesionāļiem apgūtu atbilstošas prasmes un zināšanas par kafiju - tās kultivēšanu, ražošanas procesiem, espresso iekārtām, degustēšanas mākslu un pagatavošanas metodēm, lai gūtu panākumus unikālu un augstas kvalitātes kafijas dzērienu radīšanā.

Kafijas mācību centra Lavazza Training Centre atvēršana Rīgā iezīmē šī ģimenes uzņēmuma apņemšanos– iepazīstināt ar Itālijas kafijas kultūru un tradīcijām.

“…izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu,…” Edgars Dinaburgs, KAFO vadījās Latvijā

“Kvalitatīva kafija ir būtiska katra restorāna, bāra vai kafejnīcas sastāvdaļa - izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu, savukārt, zemas kvalitātes kafija var kļūt par lielāko iemeslu neapmeklēt jauno vietu. Lai neatpaliktu no arvien pieaugošās konkurences, katram veiksmīgam bāram vai restorānam ir nepārtraukti jāstrādā pie kafijas piedāvājuma uzlabošanas. Lai to izdarītu, ir ārkārtīgi svarīgi atrast partneri, kas ir uzticams un var palīdzēt izveidot augstas kvalitātes ilgtermiņa kafijas risinājumu,” saka Edgars Dinaburgs, KAFO vadītājs Latvijā.

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Rīgas centrā, Baznīcas ielā atklāts jauns itāļu virtuves restorāns Italissimo. 700 kvadrātmetrus lielais restorāns izvietots divos stāvos un vienlaicīgi spēj uzņemt ap 100 viesu, piedāvājot apmeklētājiem galvenokārt itāļu, kā arī citu Vidusjūras valstu virtuves ēdienus.

Restorāna izveidē ieguldīto investīciju apmēru īpašnieki neatklāj.

Italissimo ir tapis atbilstoši Itālijas interjera tradīcijām. Arī ēdienkartē dominē tradicionālie itāļu virtuves ēdieni. Piemēram, restorāns piedāvā melno trifeļu picu, astoņkāja karpačo picu un tīģergarneļu karpačo picu. Vienlaikus tiks piedāvāti arī Latvijas un citu Eiropas valstu sezonālie ēdieni. Pārskatāmā nākotnē restorānā plānots ieviest arī branču.

Restorāna «sirds» ir picas krāsns, ko pēc pasūtījuma būvēja itāļu ģimene – tēvs un dēls no Rimini pilsētas, kuri ir mūrnieki jau trešajā paaudzē. Tur ir arī ar malku kurināms grils.

Vīnziņa Reiņa Sneidzes veidotā vīna karte lielākoties aptver Itālijas vīnu sortimentu.

#Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt.

Idejas esamība nenozīmē pārmaiņas, pats svarīgākais seko pēc tās

Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt. Somijas futūrists un savā ziņā arī uzņēmumu psihologs Niko Herlins (Niko Herlin) mēdz teikt, ka neviena ideja nav mainījusi pasauli. Ideja pati par sevi neko nemaina, varbūt vienīgi proteīna daudzumu cilvēka pelēkajās šūniņās. Pārmaiņas notiek, kad ideja tiek iedzīvināta, un tā parasti ir uzņēmumu lielākā problēma. Tas ir lēns process, solīšiem ir jābūt maziem, nevar arī darīt visu uzreiz.

«Katrs ceļš sākas ar pirmo soli, jā, vajag saskatīt kopējo vīziju, bet nevajag uzreiz domāt 10 soļus uz priekšu, jo citādi negribēsies neko darīt. Jaunuzņēmējam ir jābūt tādam dzinulim iekšā – gribēt ideju realizēt un pārvērst to īstā produktā. Svarīgi ir arī patiesi noticēt savai idejai un izdarīt nākamo soli – meklēt komandas biedrus, risinājumus,» uzskata bijusī Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka. Ja ideju attīstīt būtu viegli, tad visi to arī būtu izdarījuši. Jaunuzņēmumu komandās ir daudz grūtu momentu, kad rokas nolaižas, bet ir jāceļas un jāiet tālāk. Brīžiem tas nemaz nav aizraujoši – lai īstenotu savu ideju, ir katru rītu jāceļas un jādara, un atkal jādara, un atkal jādara.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Jebkuram veiksmīgam vadītājam jābūt analītiskam, radošam un ar sakodienu, domā Raivo Rosts, SIA Tele2 komercdirektors.

Vadītājiem ir jāspēj analizēt risināmais jautājums, jāsaprot, kādas problēmas tajā pastāv, kā arī situācija jāpamato ar datiem un faktiem, jo tikai pēc tam, kad ir veikta šāda analīze, tu zini patieso problēmu, kuru risināt, teic R.Rosts. Standarta risinājumi dos arī standarta rezultātu, tāpēc biznesa cilvēkiem ir jābūt radošiem - bez tā mūsdienās neiztikt, spriež Tele2 komercdirektors, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes stāstā ir vadītāja krampim - satvērienam, lai savas idejas ieviestu dzīvē un lietas izdarītu, un šī sadaļa, manuprāt, ir vissarežģītākā, norāda R.Rosts.

Vēlas kļūt par aktieri

Bērnībā man bija vairākas sapņu profesijas, atminas R.Rosts. “Kad biju pavisam mazs, kā jau daudzi puikas, sapņoju kļūt par policistu, vēlāk gribēju būt hokeja treneris, bet pēc tam aktieris. Skolas laikos bieži tiku pie galvenajām lomām dažādās ludziņās un kļūt par aktrisi bija arī manas mammas nepiepildītais sapnis, tāpēc likās - varbūt tas ir mans ceļš. Pusaudžu gados gan arvien spēcīgāka kļuva vēlme savu profesionālo karjeru saistīt ar uzņēmējdarbību, un, tā kā mācījos Rīgas valsts 1.ģimnāzijā, tas šķita diezgan loģisks solis. Principā lielākā daļa absolventu, pēc vidējās izglītības iegūšanas, izvēlējās studēt biznesu vai iestājās Rīgas Tehniskās universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Arī es pats kādu laiku nopietni apsvēru studēt fizmatos, jo tolaik daudz tika runāts par statistiķu profesijas potenciālu. Tika paredzēts, ka nākotnē pēc statistiķiem būs liels pieprasījums un viņi saņems labas algas, tāpēc tas likās vilinoši. Neraugoties uz to, es tomēr izlēmu par labu uzņēmējdarbībai un iestājos Latvijas Universitātē (LU). Pirmā kursa otrajā semestrī, paralēli studijām, sāku arī strādāt, un, ja godīgi, joprojām nesaprotu, kā es to visu varēju apvienot. Strādāju degvielas uzpildes stacijā Shell - galvenokārt centos sarunāt naktsmaiņas, jo pa dienu studēju. Nebija viegli, taču šis laiks mani patiešām norūdīja,” teic R.Rosts, kurš neslēpj, ka arī tolaik viņu vēl nepameta bērnības sapnis kļūt par aktieri.

Savu darbību Rīgā beidzis restorāns Kinfield. Kā atklāj tā īpašniece Kristīne Rožkalne, problēma nebija viesu trūkums, bet gan valsts attieksme – pretimnākšanas un izpratnes vietā bez brīdinājuma bloķēts konts, sajūta kā nopratināšanā, apvainošana un nicinoša attieksme.

«Es mīlu Latviju, lai gan esmu Vācijā dzimusi un uzaugusi. Kopš esmu atpakaļ Latvijā, iemīlu šo zemi katru gadu arvien vairāk, it īpaši Rīgu. Ar spējām, kuras man ir dotas, vēlējos šai pilsētai un cilvēkiem dāvāt vietu, kurā ikviens mūsdienu steidzīgajā ikdienā varētu norimt, satikt savus mīļos un izbaudīt laiku kopā pie īpaši atlasītas mūzikas. Tad nu pirms vairāk kā 3 gadiem pieņēmu lēmumu realizēt sen loloto sapni. Vīzija, koncepts un biznesa plāns bija skaidrs, vajadzēja vēl tikai finanses. Smagi iepriekš strādājot, finansējumu saņēmu. Kad arī telpas tika veiksmīgi atrastas, varēju sākt plānoto,» sociālajā tīklā Facebook klāsta uzņēmēja.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.