Lai uzlabotu autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes samaksas kontroli, kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas vinjetes nemaksātājus fiksē automatizēti, proti, pārkāpumi tiek fiksēti, neapturot transportlīdzekli. Šogad trīs mēnešu laikā jau sastādīti 615 administratīvo pārkāpumu protokoli un soda naudās piemēroti 252 500 eiro, informē Satiksmes ministrija.

Vinjete ir nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu. Tā ir obligāta kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3 tonnām.

Autoceļu karte, pa kuriem pārvietojoties, nepieciešama vinjete atrodama šeit – https://ieej.lv/864kF. Vinjeti var samaksāt tiešsaistē vietnē: https://www.lvvignette.eu/, tirdzniecības vietās un CSDD kasēs.

Vinjetes apmērs atkarīgs no transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa, transportlīdzekļa vai tā sastāva asu skaita un pilnas pieļaujamās masas. Var izvēlēties dienas, nedēļas, mēneša vai gada vinjetes.

Ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta pilnā apmērā, uzliek naudas sodu 300 eiro apmērā, ja autoceļu lietošanas nodeva nav vispār maksāta, uzliek naudas sodu 500 eiro apmērā.

Šogad līdz 8. decembrim ar stacionārajiem un pārvietojamiem fotoradariem fiksēti 3179 pārkāpēji, kas nav iegādājušies vinjeti, savukārt likumsargi ir sastādījuši 2078 administratīvo pārkāpumu protokolus par autoceļu lietošanu, ja nodeva nav samaksāta, informē Valsts policija.

Tiem automašīnu vadītājiem, kuru transportlīdzekļa pilna masa ir vairāk nekā 3 tonnas un kas atbilst N kategorijai (paredzēti kravu pārvadāšanai), ir jāiegādājas vinjete – nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu.

Vinjetas nemaksātājs tiek fiksēts ar fotoradara palīdzību, ja autovadītājs ir pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu.

Tāpat kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas automātiski fiksē vinjetes nemaksātājus. Tādējādi pārkāpumi tiek reģistrēti, neapturot transportlīdzekli.

Par pārkāpumu, kas ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, uzliek sodu kā par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta:

2018. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju palielinājies par 82%, sasniedzot 8GB, liecina mobilo sakaru operatora Bite dati.

Mobilo telefonu lietošanas paradumu maiņu ikdienā, bet īpaši – svētkos, ietekmē galvenokārt dažādu savstarpējās saziņas platformu un aplikāciju pieaugošā popularitāte. Aizvien biežāk tā vietā, lai Ziemassvētkos un gadu mijā apsveiktu radus, draugus un paziņas, piezvanot vai nosūtot tradicionālo īsziņu, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku tādām savstarpējās saziņas platformām kā WhatsApp, Facebook Messenger, Snapchat, Viber, Skype un citām.

Ja 2017. gada decembrī viens mobilā telefona lietotājs Bites tīklā patērēja vidēji 4,5 GB, šogad šis apjoms ir teju dubultojies, sasniedzot 8,2 MB. Ar šādu datu apjomu viens mobilā tālruņa lietotājs mēnesī apmeklēt vidēji 2000 interneta vietnes, saņemt vai sūtīt vidēji 1000 labas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādēt 500 dziesmas vai divas filmas, kā arī 32 stundas straumēt mūziku.

Izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā SIA Komunāltehnika Z īpašniekam Zigmāram Alksnim liek pārdomāt, vai turpināt darboties būvgružu izvešanas jomā

Tas ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem. Tiek veikti dažāda gabarīta kravu pārvadājumi Baltijā un Skandināvijā, kā arī sniegti traktortehnikas pakalpojumi.

Pēc tam, kad ugunsgrēks lietoto autoriepu izgāztuvē izgaismoja problēmas atkritumu apsaimniekošanā, normatīvos veiktas izmaiņas. Tās paredz, ka uzņēmumiem, kas veic sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, nepieciešams iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Šogad garantijas summas vai apdrošināšanas prēmijas apjoms nevar būt mazāks par 43 tūkst. eiro, nākamgad – par 50 tūkst. eiro. «Tagad jāskatās, ko apdrošinātāji piedāvās. Ja piedāvājumi nebūs mums pa spēkam, iespējams, ar būvgružu izvešanu vairs nenodarbosimies,» atzīst Z. Alksnis. Viņš norāda, ka šāds papildu nosacījums nelieliem uzņēmumiem nav pa spēkam un mazinās konkurenci lielajām kompānijām. Taču tieši atkritumu apsaimniekošana savulaik bija Komunāltehnikas Z dibināšanas mērķis. Z. Alksnis tolaik strādāja SEB bankā un kopā ar kolēģi Māri Reinbergu nolēma izveidot firmu un piedalīties iepirkumu konkursā pilsētā. «Mārim bija sētnieki, viņi slaucīja, un mēs tos gružus vedām prom,» atceras uzņēmējs. «Sākām kā zemnieku saimniecība. Kad apgrozījums pārsniedza desmit tūkstošus latu gadā, bijām spiesti dibināt SIA.»

Stacionārie fotoradari, kas atrodas uz Latvijas autoceļiem, par kuriem Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā kārtībā ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, uzsākuši kontrolēt vinjetes esamības faktu.

Tas nozīmē, ka stacionārie fotoradari turpmāk fiksēs ne vien ātruma pārkāpumus, OCTA un tehniskās apskates derīgumu, kā tas bijis līdz šim, bet arī vinjetes esamību.

Jau vēstīts, ka par Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti no šā gada 1.janvāra jāmaksā arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3000 līdz 3500 kilogramiem. Kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000 līdz 3500 kilogramiem nodevas dienas likme ir seši eiro, nedēļas likme - 14 eiro, mēneša likme - 28 eiro, bet gada likme - 300 eiro.

Ja stacionārais fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu. Piemēram, ja auto tiks pieķerts par ātruma pārsniegšanu, bet tam nebūs derīga arī OCTA, tehniskā apskate, kā arī vinjete, tad sods tiks piemērots par lielāko pārkāpumu.

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

2017.gadā par 20,6% jeb 12,9 miljoniem eiro palielinājies Latvijas Pasta neto apgrozījums, liecina uzņēmuma 2017.gada pārskats, ko revidējusi auditorkompānija KPMG Baltics.

Tas ir vēsturiski lielākais uzņēmuma apgrozījums - 75,6 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši Latvijas Pasta īstenotie pasākumi uzņēmuma ilgtermiņa attīstības veicināšanā, aktīvi darbojoties pakalpojumu digitalizācijā, e-komercijas sūtījumu piesaistē, kā arī radot jaunus produktus un papildu servisus, piemēram, iesaistoties tranzīta pakalpojumu sniegšanā Āzijas sūtījumu piegādēs uz trešajām valstīm.

Latvijas Pasta neto peļņa pārskata periodā veido 1,7 miljonus eiro. Būtiskākie pakalpojumu segmenti, kuros vērojams lielākais ieņēmumu kāpums, 2017.gadā bija pasta paku sūtījumi – pieaugums par 398% jeb 11,3 miljoniem eiro, norēķinu sistēmas pakalpojumi – par 38,1% jeb vairāk nekā miljonu eiro, vēstuļu korespondence – par 2,1% jeb 0,6 miljoniem eiro.

Lai gan Latvijas Pastam darbīgākais gada laiks nupat tikai sācies, tomēr jau tagad secināms, ka tas būs vēl veiksmīgāks nekā pērn

Decembris uzņēmumam jau vēsturiski saistās ar lielāko darba apjomu. VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns secina, ka gads ir noslēdzies veiksmīgi. Vairākos rādītājos uzņēmums ir sasniedzis būtiski labākus rezultātus nekā jebkad iepriekš. Ja pērn uzņēmums bija sasniedzis savu vēsturiski lielāko apgrozījumu, tad šogad tas būs pieaudzis vēl vairāk. «Ierasts, ka nozīmīga darba apjoma pieauguma gadījumā citi rādītāji cieš, jo ir jāspēj adaptēties un tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Mūsu gadījumā ir bijis pat otrādi, jo papildus apjoma pieaugumam mēs vienlaikus esam kāpinājuši arī kvalitātes rādītājus. Tas bija viens no mūsu šā gada stratēģiskiem mērķiem, kas būs izpildīts, jo esam panākuši klientu apmierinātības pieaugumu. Tas liecina, ka mēs dodamies pareizā virzienā. Lielākais izaicinājums būs šo ceļu turpināt un izdarīt vēl vairāk un vēl ātrāk,» komentē M. Vilcāns. Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs norāda, ka tagadējās uzņēmuma valdes viena no būtiskākajām prioritātēm ir klientu apkalpošanas kvalitāte un ātrums. Joprojām šis jautājums ir uzņēmuma dienaskārtībā, turpinot uzlabojumus un jaunu piedāvājumu īstenošanu.

Latvijas Pasts sāk piedāvāt elektronisko aicinājumu pakalpojumu mobilo īsziņu veidā arī par reģistrētu – ierakstītu un/vai apdrošinātu – sūtījumu saņemšanu.

Tā kā atbilstoši normatīvajam regulējumam attiecībā uz reģistrētajiem sūtījumiem adresātam ir jāsniedz sava piekrišana elektroniskai saziņai, šā pakalpojuma saņemšanai klientam būs jāpiesakās, norādot precīzu un funkcionējošu sava mobilā tālruņa numuru. Kopš 2017.gada novembra Latvijas Pasts ar īsziņām jau informē vienkāršo sīkpaku saņēmējus no ārvalstu interneta veikaliem.

Izmantojot jauno pakalpojumu, klienti – gan fiziskas, gan juridiskas personas – varēs saņemt elektroniskos aicinājumus mobilās īsziņas formātā par tiem pasta nodaļā saņemtajiem reģistrētajiem sūtījumiem, uz kuriem būs norādīts adresāta pareizs mobilā tālruņa numurs. Šādu sūtījumu lielāko daļu veido sīkpakas, pakas un eksprespasta sūtījumi no interneta veikaliem, jo, iepērkoties tajos, viena no aizpildāmajām pasūtījuma sadaļām tradicionāli ir mobilā tālruņa numurs, kuru izsūtītājs parasti norāda arī uz sūtījuma.

Pusotra mēneša laikā kopš elektronisko aicinājumu pakalpojuma ieviešanas mobilo īsziņu veidā par reģistrētu – ierakstītu un/vai apdrošinātu – sūtījumu saņemšanu tam pieteikušies 54 900 klientu, informē VAS Latvijas Pasts.

Nosūtīto īsziņu skaits par pienākušajiem reģistrētajiem sūtījumiem šajā periodā sasniedzis 64 200. Izmantojot jauno pakalpojumu, klienti – gan fiziskas, gan juridiskas personas – var saņemt elektroniskos aicinājumus mobilās īsziņas formātā par tiem pasta nodaļā saņemtajiem reģistrētajiem sūtījumiem, uz kuriem norādīts adresāta pareizs mobilā tālruņa numurs.

Nodrošinot pieejamāku pasta pakalpojumu servisu un mūsdienīgas sūtījumu saņemšanas iespējas, Latvijas Pasts jūlijā sāka piedāvāt elektronisko aicinājumu pakalpojumu mobilo īsziņu veidā arī par reģistrētu – ierakstītu un/vai apdrošinātu – sūtījumu saņemšanu. Tā kā atbilstoši normatīvajam regulējumam attiecībā uz reģistrētajiem sūtījumiem adresātam ir jāsniedz sava piekrišana elektroniskai saziņai, šā pakalpojuma saņemšanai klientam ir jāpiesakās, norādot precīzu un funkcionējošu sava mobilā tālruņa numuru.

Līdz ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu, no šī gada 1. janvāra, pieaugušas arī degvielas cenas Latvijā esošajās degvielas uzpildes stacijās. Izmaksas par 50 litru bākas uzpildi automašīnai ar benzīna dzinēju pieaugušas par vidēji 2,4 eiro, savukārt automašīnai ar dīzeļdegvielas dzinēju - par vidēji 1,9 eiro.

Papildināta ar «Circle K Latvia» komentāru pēdējās divās rindkopās

AS «Virši-A» Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs biznesa informācijas portālam db.lv atklāja, ka vidējās degvielas cenas «Virši-A» tīklā 2017. gada beigās bija 1,193 eiro par 95 E markas benzīna litru, savukārt dīzeļdegvielai – 1,11 eiro par litru. Pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas šī gada 1. janvārī, vidējā 95 E markas benzīna cena «Virši-A» tīklā ir 1,24 eiro litrā, kas ir par 4,7 centiem vairāk nekā gada nogalē, un dīzeļdegvielai – 1,148 eiro par litru, kas savukārt ir pieaugums par 3,8 centiem.

«Arī kaimiņvalsts Igaunija no 1. janvāra atkārtoti paaugstinājusi akcīzes nodokli benzīnam, kas kopā ar PVN sastāda aptuveni plus 6,2 eiro centus litrā. Turklāt jāņem vērā, ka no 1. janvāra iebraucot Igaunijā jāiegādājas vinjete jeb autoceļu lietošanas nodeva tam autotransportam, kā svars pārsniegs 3,5 tonnas. Lietuvā šogad gaidāms tikai neliels akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai, kas sastādīs 2 eiro centus litrā,» norāda A. Andrianovs.

Latvijā ir izstrādāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā - Viglat, informē lietotnes izstrādātāja SIA CraftW.

Viglat mobilās lietotnes mērķis ir atvieglot vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Ar lietotnes palīdzību iespējams nodevu apmaksāt neierobežotā laikā pirms robežas faktiskās šķērsošanas, tādā veidā izvairoties no iespējas aizmirst apmaksāt nodevu un saņemt nepatīkamu sodu. Nodevas apmaksa stāsies spēkā iepriekš norādītājā dienā un laikā. Lietotnē iespējams ievadīt datus par uzņēmumu, tādējādi, atvieglojot uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti.

«Ideja par vienkāršotu vinješu apmaksas rīku, mobilo lietotni radās vairāku apsvērumu dēļ. Līdzšinējā sistēma paredzēja vinješu apmaksu veikt uz robežām atrodamos kioskos, kas visbiežāk ir ilgs un nepatīkams process. Tāpat automašīnu vadītāji mēdz doties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju, kas nereti atrodas vairāku kilometru attālumā no robežas. Paradoksāli, bet šī attāluma mērošana ir neatļauta darbība, par kuru pēc likuma pienākas bargs sods», pieredzē dalās Viglat idejas autors Aldis Ozols.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atcelšanu komerctransportam.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Edgars Vinciuns. Viņš skaidro, ka patlaban komerctransporta īpašnieki veic transportlīdzekļa eksluatācijas nodokļa maksājumu pie ikgadējās tehniskās apskates. Tāpat tiek maksāta arī autoceļu lietošanas nodeva jeb tā sauktā vinjete.

"Iznāk, ka Latvijas vietējie pārvadātāji maksā divus nodokļu maksājumus, kas sevī ietver vienu un to pašu! Proti, šī, manuprāt, ir dubulta un negodīga mūsu uzņēmēju aplikšana ar nodokli," norāda idejas autors.

Viņš esot arī interesējies atbildīgajās instancēs, un neviens neesot spējis "sakarīgi paskaidrot", kas tas ekspluatācijas nodoklis tāds ir un kā tas atšķiras no vinjetes.

Vinciuna ieskatā ekspluatācijas nodoklis pazemina arī Latvijas konkurenci attiecībā pret ārvalstu pārvadātājiem.

Īstenojot jauno nodokļu reformu, no nākamā gada 1. janvāra 95E markas benzīna akcīzes nodoklis pieaugs par 4 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegvielai – par 3,1 eiro centu litrā. Taču tas nebūt nav viss – tā kā akcīzes nodoklis tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), tad gala patērētājam benzīna cenas pieaugums sagaidāms 4,8 eiro centu apmērā par 1 litru un dīzeļdegvielai par 3,8 eiro centiem litrā.

Arī kaimiņvalsts Igaunija no 1. janvāra atkārtoti paaugstinās akcīzes nodokli benzīnam, kas kopā ar PVN sastādīs plus 6,2 eiro centus litrā, savukārt dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis mainīts netiks. Turklāt jāņem vērā, ka no 1. janvāra iebraucot Igaunijā būs jāiegādājas vinjete jeb autoceļu lietošanas nodeva tam autotransportam, kā svars pārsniegs 3,5 tonnas. Lietuvā gaidāms tikai neliels akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai, kas sastādīs 2 eiro centus litrā.

Šādas nevienmērīgas degvielas akcīzes nodokļa celšanas rezultātā, Baltijas valstu vidū sagaidāmas ievērojamas degvielas cenu starpības, kā rezultātā mēs nonāksim mazāk konkurējošā pozīcijā kā līdz šim.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir pilnveidojis mobilo lietotni Mana drošība.

Aplikācija nodrošinās operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē.

Izmantojot lietotnes Mana drošība sadaļas Ārkārtas zvans iespēju Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegto informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī, jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Lahdes ar laiku cer apkalpot 1% Eiropas dokumentu aprites tirgus

«Šis nav ne pasts, ne arī e-pasts. Tas ir abu šo pasauļu labāko lietu apvienojums. Šis ir jauns pakalpojums, kas digitalizē ierakstītas vēstules,» stāsta Dmitrijs Dementjevs-Dedelis, SIA Lahdes līdzdibinātājs. Uzņēmumi parasti zina sava klienta personas kodu, tāpēc Lahdes izmanto šo elementu, lai sūtītu informāciju. Cilvēks, pierakstoties informācijas saņemšanai, norāda savu personas kodu, telefona numuru vai e-pasta adresi. Ja šis cilvēks vēl nav izmantojis Lahdes, viņš saņem īsziņu ar aicinājumu ieiet tā tīmekļa vietnē un norādīt savu kontaktinformāciju pats. «Saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas niansēm sākumā esam datu apstrādātājs tai informācijai, ko mums iedod mūsu klients, un pēc tam, kad cilvēks ir uzticējis savus datus, mēs esam datu pārzinis. Tā iegūstam aktuālo informāciju, caur kuru viņu uzrunājam,» skaidro Jānis Zaltāns, SIA Lahdes līdzdibinātājs.

Pusgada laikā kopš 2017. gada novembra «Latvijas Pasts» klientiem piegādājis 1,5 miljonus aicinājumu mobilo īsziņu formātā, informējot par vienkāršo pārrobežu sīkpaku saņemšanu pasta nodaļās.

Šis pakalpojums attiecas uz interneta veikalu nereģistrētajiem sūtījumiem, kam sūtītājs norādījis precīzu adresāta mobilā tālruņa numuru un ko izmēra dēļ nav iespējams ievietot saņēmēja pastkastītē.

Paātrinot vienkāršo pārrobežu sīkpaku piegādi, «Latvijas Pasts» 2017. gada novembrī sāka mobilo īsziņu formāta aicinājumu piegādi par sūtījumu saņemšanu pasta nodaļās. Iepriekš adresāti aicinājumus par šādiem sūtījumiem saņēma papīra veidā savās pastkastītēs.

Līdz ar izmaiņām normatīvajā regulējumā «Latvijas Pasts» 2018. gadā uzsācis mobilās informēšanas mehānisma izstrādi arī attiecībā uz ierakstīto sūtījumu saņemšanu – tā kā ierakstīto sūtījumu piegāde ir precīzi regulēta normatīvajos aktos ar noteiktām prasībām tās nodrošināšanā, nododot tos saņēmējam tieši rokās, arī informēšanas risinājums būs atšķirīgs un tā izveide – sarežģītāka. Taču 2018. gadā ir plānota mobilo aicinājumu sistēmas ieviešana arī par reģistrēto sūtījumu saņemšanu.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas, piemēram, dažādas aplikācijas, intervijā sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

"Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%," pauda Mickevičs.

Savukārt pašreiz balss sakaru apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk.

Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka, izplešoties 5G tīklam, paredzams datu lietošanas pieauguma turpmāks kāpums, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka mobilo datu patēriņš “Tele2” tīklā šogad ir pieaudzis par 19%, salīdzinot ar 2021. gadu, jo klienti ne tikai aktīvāk lieto mobilo internetu savā telefonā, bet arī izmanto citus pakalpojumus ar mobilā interneta pieslēgumu.

Šobrīd viens uzņēmuma klients savā telefonā vidēji patērē jau 20 GB mobilo datu mēnesī, kas ir par 2% vairāk nekā pērn.

Datu patēriņš turpina augt gadu no gada, savukārt pretēja tendence ir novērojama attiecībā uz iedzīvotāju paradumiem sūtīt īsziņas un veikt zvanus. Piemēram, nosūtīto īsziņu skaits “Tele2” tīklā šī gada laikā ir samazinājies par 23%, savukārt veikto zvanu skats turpina stagnēt un vairs nepieaug.

“Strauju datu patēriņa pieaugumu varēja novērot koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā, kad dažādu ierobežojumu dēļ būtiski mainījās cilvēku ikdiena un paradumi. Šogad turpinās jau iepriekš novērotā tendence, ka ikdienas saziņā klienti arvien vairāk izmanto mobilā interneta sniegtās priekšrocības – arvien vairāk dominē video zvani un sarakstes dažādās mobilās lietotnēs, piemēram “WhatsApp” un “Facebook Messenger”, kas izskaidro arī to, kāpēc samazinās nosūtīto īsziņu skaits un tradicionāli veikto zvanu skaits stagnē,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Svētdien, šā gada 9. februārī, TV3 raidījuma "SuperBingo" laikā septīto reizi paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās "Čeku loterijas" naudas balvu un papildu balvu laimētāji par janvāra mēnesī reģistrētajiem čekiem. Nākamsvētdien, 16. februārī, kļūs zināmi tie čeku loterijas dalībnieki, kuru reģistrētie čeki būs bijuši īpaši veiksmīgi un uzvarējuši 2019. gada izlozē.

Čeku loterija turpinās arī šogad un joprojām ikviens tajā var piedalīties, reģistrējot čeku vismaz 5 eiro vērtībā un laimējot naudas balvas vai praktiskas papildu balvas, informē VID.

No septītajai "Čeku loterijas" izlozei reģistrētajiem 1 292 803 attaisnojuma dokumentiem izlozētas 54 naudas balvas, kā arī 41 papildu balva, ko sarūpējuši 10 uzņēmumi – VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Tiem čeku loterijas dalībniekiem, kuru reģistrētais čeks ir laimējis kādu no mēneša naudas balvām vai Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvām, ir jāpiesakās VID klātienē vai elektroniski (Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) 30 dienu laikā no izlozes rezultātu publicēšanas dienas, tas ir, līdz 2020.gada 10. martam (ieskaitot).

2022. gadā vietējais tehnoloģiju uzņēmums Vendon noslēdza ne tikai ļoti veiksmīgu pārdošanas darījumu, bet arī uzrādīja ievērojamu apgrozījuma pieaugumu, pārsniedzot četru miljonu eiro robežu, stāsta Kristiāns Vēbers, SIA Vendon vadītājs.

Šogad esam iecerējuši apgrozījumu audzēt vēl straujāk, atklāj K.Vēbers, uzsverot, ka pagājušajā gadā uzstādītie mērķi izpildīti ar uzviju, tāpēc tas liek cerēt, ka arī šis gads būs uzņēmumam veiksmīgs. Jāuzsver, ka pērnā gada rezultāti sniedza ne tikai gandarījuma apziņu, bet arī finansiālu labumu, jo pārdošanas darījums, kā rezultātā Vendon nonāca Spānijas starptautiskā tehnoloģiju uzņēmuma Azkoyen īpašumā, paredz, ka nākamos trīs gadus Vendon no jaunā īpašnieka saņem arī papildu mainīgo summu līdz četriem miljoniem eiro atkarībā no noteikto mērķu izpildes. Lai gan interesi par iespējām iegādāties Vendon izrādīja vairāki desmiti globālo investoru, lēmums tika izdarīts par labu Azkoyen. Viņi bija konsekventi jau no pirmās sadarbības dienas un ne mirkli nešaubījās, ka Vendon iegāde būs vērtīgs ieguldījums, atzīmē K.Vēbers.

Latvijā ir valsts institūcijas, kas uzrauga uzņēmumu darbību - viena no tām ir Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC), kuras nosaukumā ir nepārprotami ietverts tā pamatuzdevums - patērētāju tiesību aizsardzība.

Diemžēl atsevišķos gadījumos pārcentība vai vēlme demonstrēt varu noved pie lēmumiem, kas negatīvi var ietekmēt pašus patērētājus.

Ar nožēlu jāatzīst, ka arī mēs - "Tele2" - šoreiz esam to piedzīvojuši. Trīs mēnešus, palīdzot valstij pārvarēt koronavīrusa radītos sociālekonomiskos apstākļus, mēs klientiem, kuriem bija ierobežotas iespējas izmantot mobilo internetu, dāvājām iespēju lietot interneta pakalpojumus neierobežotā apjomā bez papildu maksas. Klienti to ļoti novērtēja, jo tas bija svarīgi dažādu sadzīves jautājumu risināšanā.

Mēs redzam, ka šobrīd datu patēriņš šajos iepriekš limitētajos tarifu plānos ir palielinājies aptuveni trīs reizes. Tas faktiski nozīmē, ka klientu mobilo sakaru lietošanas paradumi vairs neatbilst viņu iepriekš izvēlētajam tarifu plānam. Nākot pretī klientiem, nolēmām mainīt tarifu plānus, lai arī turpmāk viņi varētu izdevīgi lietot mobilo internetu.