«Tas, kas ir noticis Grieķijā un Portugālē, tā ir nerealitāte, tas ir no citas pasaules. Ja te citplanētiešus piesauc... Tas, kas tur ir bijis daudzus gadu desmitus, tas ir tiešām kaut kas nereāls,» tā par nedienām eirozonā izteicās finanšu ministrs Andris Vilks.
«Grieķijas gadījums ir diemžēl diezgan bezcerīgs. Pat, ja līdz 2020. gadam grieķi darīs visu to, kas viņiem ir jādara, viņiem būs ļoti grūti pēc tam atrast sevi Eiropas ekonomikā,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja A. Vilks.
Viņš gan norāda, ka Eiropas valdības ir sabijušās par to, kas notiek to valstīs, un cenšas situāciju stabilizēt. «Portugāle, Itālija un Spānija realizē vai kaut cik cenšas darīt to, ko mēs esam darījuši, un tas ir vajadzīgs visiem,» tā Vilks.
«Ļoti labi, ka pārējās valstis ir sapratušas. Un, ja būs tikai viena Grieķija, tad risinājums atradīsies. Acīmredzot Grieķijai ir jāatrod speciāls risinājums, tomēr pārējā Eiropa saprot, kas jādara. Tas nozīmē, ka tā ir pozitīva tendence,» sacīja finanšu ministrs.
Vilks atgādināja, ka Latvija joprojām tiecas uz mērķi 2014. gadā pievienoties eirozonai. «Mēs skatāmies, kā galvenās eirozonas dzinējvalstis attīstīsies. Mēs joprojām gribam redzēt sevi tajā pulciņā, kur ir Vācija, Holande, Luksemburga, Somija,» skaidro Vilks, piebilstot, ka «eirozona sāk dalīties jau no ārpuses virtuāli, un mums ir jāsaprot – mēs nedrīkstam būt kaut kādā periferiālā iedalījumā, mums vienmēr ir jābūt tuvu klāt tam novērtējumam, kas ir pie augstākā gala».
«Ja mēs tagad iestātos eirozonā ar saviem rādītājiem... Igaunija pašreiz ir paraugvalsts eirozonā – mēs, es domāju būtu tuvu tam,» saka finanšu ministrs.
Runājot par Eiropas Komisijas piedāvātajiem ekonomiskās situācijas uzlabošanas risinājumiem, finanšu ministrs sacīja: «Mēs esam bijuši tik smagā uzraudzībā, ka mūs nevar ar neko pārsteigt. Jebkurā gadījumā tie nosacījumi, ko Eiropas Komisija piedāvā dalībvalstīm, nav tik smagi, kā mums bija esot aizdevumu programmā. Latvija ir gatava par savu budžetu stāstīt, dalīties faktos un datos un, ja ir kāda neatbilstība, diskutēt. Citām valstīm tas ir liels jaunums. Viņas to uzskata par iejaukšanos iekšējās lietās, bet, neiejaucoties iekšējās lietās, mēs redzam, kādi bija tie risinājumi un kāda ir situācija daudzās Eiropas valstīs.»