Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.
Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.
Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.
Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.
«Nav nekāds noslēpums, kas notiek būvniecības nozarē un daudzās pakalpojumu nozarēs. Tur ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, ir ļoti liela pretestība jebkādām VID aktivitātēm, un dubultmorāle ir ļoti liela. Liela daļa šo uzņēmumu īsti nerūpējas par saviem darbiniekiem, tāpēc algas ir zemas, tie piespiež darbiniekus saņemt aplokšņu algas, pēc tam nākotnē darbiniekiem nav sakarīgas sociālās aizsardzības un pensijas,» situāciju raksturoja ministrs. Šajās nozarēs arī nodokļu samazināšana nenestu līdzi ēnu ekonomikas sarukšanu, drīzāk augtu uzņēmēju turība, viedokli pauda ministrs.
«Viens rādītājs ir luksusa automašīnas. Kāpēc Latvijā, Rīgā, ir tik liels luksusa automašīnu skaits? Tā parādās papildu ieņēmumi, kas aiziet garām gan darbiniekiem, gan arī valstij,» sacīja finanšu ministrs un vērsa uzmanību, ka luksusa automašīnas ir tur, kur apgrozās daudz pelēkās vai melnās nauda, vai arī vietās, kur naudas aprite ir legāla, bet kur ir ļoti turīgi, līdzekļus uzkrājuši iedzīvotāji, piemēram, Francijas dienvidos, Londonā, Ņujorkā. «Šī lieta izbrīna arī vācu vai franču uzņēmējus, kas šeit atbrauc. Latvijā šajos gadījumos tiek apmānīta ne tikai valsts, bet arī darbinieki,» sacīja ministrs.
Vilks solīja, ka VID neapstāsies, runās un kopīgi ar uzņēmējiem virzīsies uz priekšu ēnu ekonomikas mazināšanā.
Vienlaikus finanšu ministrs atzina, ka arī valsts no savas puses ir pieļāvusi kļūdas un ir nepieciešami uzlabojumi. «Esam spēruši pirmos soļus, nodokļi ir mazināti, un arī turpmāk var rast kādus risinājumus,» sacīja Vilks un skaidroja: ja reāli gribam panākt pretim sabiedrībai, tad mehāniska iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšana nedos rezultātu, ir jāstrādā ar neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumiem un minimālo algu.
«Mums lielākā problēma ir tā, ka nav pietiekami adekvāts atbalsts iedzīvotājiem ar zemākiem ieņēmumiem un ģimenēm. Atbalsts ir audzis, uzlabojies, bet ne tāds, kādu gribētu. Par to vajadzētu padomāt. Nodokļu atvieglojumi, minimālā alga, neapliekamais minimums ir kritiski svarīgi jautājumi,» uzsvēra Vilks.
Vaicāts par optimālu ar nodokļiem neapliekamā minimuma līmeni, Vilks atzina, ka atbalsts būtu nepieciešams diezgan daudziem un lielāka progresivitāte būtu jāievieš līdz 500 eiro. Savukārt sākotnējam ar nodokļiem neapliekamā minimuma līmenim vajadzētu būt tuvu divkāršam pašreizējam neapliekamajam minimumam. Pašlaik vispārējais neapliekamais minimums ir 75 eiro mēnesī.
Augstāka līmeņa algām ar nodokļiem neapliekamais minimums vispār nebūtu jāpiemēro, kā tas ir Lietuvā, domā finanšu ministrs. Ir nepieciešama solidaritāte un cilvēki to saprastu, vērtēja ministrs.
Vilks skaidroja, ka progresīvā IIN ieviešana Latvijā nav iespējama, jo bagāto klase ir pārāk maza, bet atbalsts nepieciešams daudziem. «Ja Latvijā būtu apmēram tā kā Vācijā, kur 10% ļoti labi pelna un vēl kādiem 20% ir augstas algas, tātad 30% algu līmenis ir virs vidējā, bet ap 10% ir salīdzinoši nabadzīgu cilvēku, tad būtu ko dalīt. Vēl 50-60% ir vidusšķira. Latvija ar 1% nosacīti bagāto cilvēku grib ietekmēt pārējos vismaz 30%, ja ne 50%. Nav variantu. Tad ir jānosaka 80% IIN, un arī tad vēl nekas nebūs panākts. Nav tā masa,» sacīja Vilks. Viņaprāt, progresivitātes elementi jāievieš no otras puses.
Vilks atzīmēja, ka Latvijā nodokļu slogs kopumā samazinās un tas drīzāk kritīsies, ne augs. «Ja kādus nodokļus mainām, tad vajag arī padomāt, kā un ar ko tos aizvietojam,» aicināja Vilks. Ministrs atzina, ka Latvijā ir daudzi lielisku, labi strādājošu uzņēmumu, kuri godīgi maksā nodokļus un kuri iegūtu no nodokļu mazināšanas.