Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Saistībā ar aktuālo jautājumu par Latvijas nodokļu stratēģiju vidējam termiņam, ir aktualizējusies diskusija par darbaspēka nodokļu progresivitāti, jeb vienkāršā valodā sakot – principu, ka saņemot lielāku atalgojumu, maksājamais nodoklis ir lielāks. Vairums komentētāju norāda, ka tā ir absolūti pareiza rīcība un to neatbalsta tikai alkatīgi uzņēmēji un to pārstāvji, savu šauro interešu vadīti. Protams, arī manis vadītā LTRK tiek iezīmēta kā šo nevalstiski domājošo cilvēku templis.

Vispirms pievienojos tiem, kuri saka, ka samērīga progresivitāte ir pareizs solis. Loģiski, ka turīgāks cilvēks spēj vairāk samaksāt nodokļos, tāpēc valsts budžeta ieņēmumiem vajadzētu palielināties. Tā kā valdībai konsekventi trūkst naudas, šī nauda var noderēt. Tajā pat laikā pārmērīga progresivitāte Latvijai būs nevis zāles, bet inde. Skaidrības labad piebildīšu, ka pagājušās nedēļas koalīcijas priekšlikums ir vērtējams kā pārmērīga progresivitāte. Kāpēc tā?

Vispirms, jāapzinās, ka, jo vairāk valstī ir produktīvu uzņēmumu, kuri spēj maksāt lielākas algas, jo lielāks pamats paaugstināties atalgojumam arī tādās darba vietās, kuras ir mazāk produktīvas un apkalpo tikai iekšējo tirgu. Proti, turīgāks cilvēks var atļauties vairāk tērēt. Iztēlojamies, kāda būtu situācija, ja piemēram, kādā mazā Latvijas mazpilsētā pēkšņi parādītos 1000 cilvēki, kuri saņem algā, piemēram, 3–4 tūkst. eiro. Viņi radītu pieprasījumu uz vietas pēc dažādām precēm un pakalpojumiem. Nezinu, cik pelna NATO karavīri, bet varam palasīt plašsaziņas līdzekļos kā priecājas Ādažu uzņēmēji par NATO kontingenta izvietošanos šajā vietā.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap Baltijas lielāko banku – Swedbank.

Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem. To, savukārt, liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. To varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir uzsākušas pārbaudi Swedbank Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šī gada nogalei. Vienlaikus Zviedrijas Ekonomikas policija pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu, ņemot vērā, ka viņa ziņojumos minētie darījumi notikuši no 2006. līdz 2012.gadam un ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai. Darījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem, norāda Zviedrijas policija.

Uzņēmumu atbildība šobrīd vairs neaprobežojas ar labdarības akcijām un dalību Lielajā talkā. Tā ir tieši saistīta ar organizācijas pārvaldības principiem, ko uzskatāmi parādīja arī globālā pandēmija.

Jo, mainoties pasaules lietu kārtībai, kļuva skaidrs, ka korporatīvā atbildība atmaksājas – uzņēmumi, kuriem ir sakārtoti pārvaldības procesi, jaunajai situācijai spēja pielāgoties ātrāk un efektīvāk.

Iepriekšējais gads bija nopietns pārbaudījums gan dažādu uzņēmumu dzīvotspējai, gan arī to attiecībām ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Uzņēmumi, kuri iepriekš bija rūpējušies ne vien par saviem peļņas rādītājiem, bet arī darbiniekiem un citām ietekmes pusēm, ar krīzes radītājiem izaicinājumiem cīnījās kā vienota komanda un nostiprināja savas pozīcijas tirgū. Jo jebkuras organizācijas panākumi, pirmām kārtām, ir atkarīgi no tās darbiniekiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Izskanējušie priekšlikumi par patēriņa kredītu likmes ierobežošanu nav pamatoti ar faktiem un nav veikta rūpīga analīze par ietekmi uz tirgu, tādējādi nepārdomāta to ieviešana var kaitēt ekonomikai, uzsver tirgus dalībnieki. Izskanējušie rosinājumi ierobežot likmes līdz 0,07% vai Latvijas Bankas (LB) minētais Igaunijas piemērs samazināt likmi līdz 0,125% apturēs tirgus attīstību, un atsevišķi finanšu pakalpojumi var kļūt nepieejami, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ceturtdien Saeima 2.lasījumā atbalstīja vairākus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus nebanku aizdevēju tirgum. Tie paredz tādus ierobežojumus kā patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz atmaksāt kredītu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, kas ir 215 eiro; stingrākas prasības aizdevējiem patērētāja maksātspējas vērtēšanā, kā arī kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei un citus.

Komentējot Saeimas balsojumu, Latvijas Alternatīvo Finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, saka, ka grozījumi ir priekšvēlēšanu laika spogulis. Viņš uzsver, ka 2. lasījumā ir apstiprināti dažādu partiju priekšlikumi, nevērtējot to savstarpējo mijiedarbību, kā arī ietekmi uz tirgu un patērētāju. Šobrīd nav skaidrs, ko likumdevējs vēlas panākt, virzot šīs izmaiņas. Ja arī 3. lasījumā tiks atbalstītas šīs izmaiņas, no tirgus pavisam pazudīs nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem, prognozē LAFPA vadītājs. Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka pēc pusgada valsts varēs secināt, ka Latvijā patērētāju kreditēšanā ir notikusi tirgus kļūda un ir nepieciešama valsts atbalsta programma, lai nodrošinātu, ka tiek «atdzīvināts» patēriņa kreditēšanas tirgus. Līdzīga situācija jau bija izveidojusies ar hipotekāro kreditēšanu, kur kreditēšana galvenokārt notiek, pateicoties valsts atbalsta programmām. Otrs iespējamais scenārijs ir tāds, ka politiķi būs spiesti grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, paaugstinot kredītu kopējās izmaksas dienā, jo pie pašreizējā piedāvājuma no tirgus pazudīs aizdevumi līdz 500 eiro apmērā, kā arī kredīti, kas izsniegti uz īsiem termiņiem jeb līdz sešiem mēnešiem

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgu apjomīgā regulācija un pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi pārlieku caurredzamu.

Tas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, tai pielāgoties un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas. Tā kā OCTA ir obligāts priekšnoteikums transportlīdzekļu īpašnieku dalībai satiksmē, Konkurences padome (KP) rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas.

KP tirgus uzraudzībā pētīja, kādi apstākļi veicinājuši būtisku OCTA prēmijas cenu kāpumu 2017. gadā un vai starp tirgus dalībniekiem nav notikušas aizliegtas saskaņotas darbības. Izpēte liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem.

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli izteikusi brīdinājumu septiņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par to budžeta stāvokļa pasliktināšanos.

"Mēs esam secinājuši, ka pārmērīga budžeta deficīta procedūru ir pamatoti sākt pret Franciju, Beļģiju, Itāliju, Ungāriju, Maltu, Poliju un Slovākiju," teikts EK paziņojumā.

Šīm septiņām valstīm budžeta deficīts pārsniedzis 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi pārkāpjot ES noteiktās prasības.

EK oficiāli ierosinās sākt pārmērīga budžeta deficīta procedūru pret šīm septiņām valstīm ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmē jūlijā.

Komisija norāda, ka vislielākais budžeta deficīts pērn bijis Itālijā (7,4% no IKP), Ungārijā (6,7%), Rumānijā (6,6%), Francijā (5,5%) un Polijā (5,1%).

EK bloka dalībvalstis par noteikto fiskālo prasību pārkāpšanu oficiāli brīdina pirmo reizi kopš brīža, kad 2020.gadā šī prasība tika atcelta saistībā ar koronavīrusa pandēmiju un enerģētikas krīzi, jo valstis steidzās atbalstīt uzņēmumus un mājsaimniecības ar valsts finansējumu.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos izskan arī viedokļi, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Proti, normatīvajos aktos ir noteikts, ko un kādā apmērā darba devējs maksā valstij nodokļos. Un ka neviens normatīvais akts neparedz, ka darba ņēmējam ir jākontrolē darba devēja nodokļu nomaksas kvalitāte. Līdz ar to gadījumos, kad darba devēja norēķini ar valsti nesakrīt ar normatīvajos aktos paredzēto, atbildība jāprasa darba devējam. Tāpēc atsevišķiem cilvēkiem ir viedoklis, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse Db.lv skaidro – kaut arī ir saprotama cilvēku neapmierinātība ar izveidojušos situāciju, ka tiem ir jāpiemaksā IIN valstij, tā gluži nav darba devēja atbildība. Proti, likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli skaidri norāda, ka fiziskās personas - visi Latvijas nodokļu rezidenti- ir paši atbildīgi par IIN nomaksu. Ja fiziskai personai ir darba devējs, tad darba devējs no likuma viedokļa darbojas kā vidutājs starp fizisko personu un valsts kasi. Tam (darba devējam) ir jāietur no fiziskās personas darba algas nodokļi atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Taču fiziskai personai ir pašai jāseko līdzi savai nodokļu nomaksai un rezumējošā kārtā (ar gada ienākumu deklarāciju) jāaprēķina un jānomaksā galīgais nodoklis. Tikai tad, ja izdodas pierādīt, ka darba devējs nav ieturējis un nomaksājis nodokli atbilstoši likumiem, tad var prasīt atbildību no darba devēja.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas tagad prasa atlaist Rīgas domi, tad prasīs valdības atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanas? Ko tad darīs prezidents, un ko darīs valdība? Vai norobežoties tiešām būs tik viegli? Edgars Jaunups, kurš bīda Kariņa valdību, var izrādīties tās kapracis.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume norāda, ka tas ir tikai sākums. Aizturētais Martinsons valstī bija izvērsis plašu darbību. Par to, ka viņu interesēja valdības līmenis, liecina arī aktīva politisko spēku finansēšana, īpaši atbalstot Jaunupu. Ja tas ir tikai sākums, tad būs loģisks turpinājums. Ir kļuvis zināms, ka Jaunups bijis regulārs Tauriņu pirts viesis sarunās, kuras ierakstīja izmeklētāji. Kas būs tālāk?

Tajā brīdī, kad/ja «iesēdinātu» Jaunupu, būtu jāatlaiž valdība. Tad būtu tāda pati situācija kā Rīgas domē, kur prasa Ušakova atkāpšanos un domes atlaišanu. Vai nacionāļi tādā situācijā pieņems līdzīgu lēmumu kā savā kongresā, prasot Gerhardam atlaist Rīgas domi?

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?