Transatlantiskajai tirdzniecības un investīciju partnerībai (TTIP), par kuru sarunas trešo gadu turpina Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis, ir izveidojusies teju vai mītiska aura – nolīgums ir globalizācijas simbols, nozīmē ES norietu un dalībvalstu ekonomiku kropļošanu, TTIP atrisinās visas problēmas un nodrošinās nepieredzētu ekonomisko izaugsmi.
Šādi apgalvojumi nesniedzas tālāk par populistiskiem lozungiem, jo tos ir grūti pamatot ar pārbaudāmiem faktiem. TTIP potenciālā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā gan nav apšaubāma – ES un ASV ekonomikas veido 46% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ES un ASV ir līdzīgi domājoši, stratēģiski partneri, kurus vieno kopīgas pamatvērtības. Domājot par TTIP sarunu turpmāko likteni, ir lietderīgi izvērtēt, kas ir sarunās sasniegts līdz šim un kā sarunas varētu noritēt turpmāk.
Sarunas par TTIP nav unikālas nedz ES tirdzniecības politikā, nedz globāli. Eiropas Savienība ir iesaistījusies tirdzniecības nolīgumu sarunās ar partneriem teju visā pasaulē. Piemēram, parakstīšanai sagatavots ES nolīgums ar Kanādu (CETA), turpinās sarunas ar Japānu, Mercosur valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) turpinās darbs starptautiskās tirdzniecības sistēmas pilnveidošanai. Noslēgumam tuvojas Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija PTO dalībvalstīs. Šogad paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. Turpinās vairākpusējās sarunas par Pakalpojumu tirdzniecības līgumu un Vides preču nolīgumu. Tikmēr ASV un vienpadsmit citas Klusā okeāna valstis panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu, apvienojot turpat 40% pasaules kopprodukta. Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc arī ES un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Būtiski ir veidot starptautiskās tirdzniecības jaunos noteikumus atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.
Kāpēc būtu nepieciešams laikmeta tirdzniecības tendencēm atbilstošs TTIP? ASV ir ES lielākais tirdzniecības partneris, veidojot 17% no ES ārējās tirdzniecības. Paradoksāli, bet Atlantijas okeāna abās pusēs, starp kurām diendienā ceļo tūkstošiem tonnu preču, joprojām pastāv tirdzniecības barjeras. TTIP ir iespēja pasaules spēcīgākajām ekonomikām vienoties ne tikai par tradicionāliem tirdzniecības nolīgumu elementiem, kā, piemēram, muitas tarifu atcelšanu un procedūru vienkāršošanu, tirgus pieeju pakalpojumiem, u.c., bet arī par, piemēram, ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, noteikumiem maziem un vidējiem komersantiem, enerģētikas jautājumiem, modernu ieguldījumu aizsardzības sistēmu. Tas nenoliedzami paaugstinās arī starptautiskās tirdzniecības noteikumu standartus. TTIP var kļūt par modernāko tirdzniecības nolīgumu pasaulē, taču tā tvērumam, kā jebkuram tirdzniecības līgumam, ir arī ierobežojumi. TTIP nerisinās jautājumus, piemēram, par brīvu personu kustību, neietekmēs nacionālās likumdošanas izstrādi, neregulēs vietējos veselības un pārtikas drošuma standartus.
Novērtēt tirdzniecības sarunu gaitu kvantitatīvi ir sarežģīti. Tirdzniecības sarunās ir populārs teiciens – vienošanās nav, līdz panākta vienošanās par visu. Sarunas ES dalībvalstu vārdā vada Eiropas Komisija, un līguma teksta projektu izstrādā Eiropas Komisijas eksperti, balstoties uz dalībvalstu mandātu un sadarbībā ar dalībvalstīm. Sarunu sākumā partneri apzināja otras puses mērķus un intereses. Balstoties uz tām, tika izstrādāts nolīguma iespējamais tvērums un struktūra. Šobrīd ES ir iesniegusi ASV priekšlikumus visām plānotajām nolīguma sadaļām, tie ir pieejami publiski. Ir aizvadītas četrpadsmit sarunu kārtas un izstrādātas nolīguma sadaļas par noteikumiem mazajiem un vidējiem komersantiem, regulatoru sadarbību, preču tirgus pieejamību nelauksaimniecības precēm, lauksaimniecības vispārējo sadaļu, muitas sadarbību, telekomunikācijām, kā arī citiem jautājumiem. Šobrīd sarunas sasniegušas stadiju, kad tiek skarti pusēm aizvien būtiskāki jautājumi, piemēram, valsts iepirkums, ieguldījumu aizsardzība, pakalpojumi, ģeogrāfiskās norādes, lauksaimniecības preču tarifi. TTIP arvien biežāk tiek izmantots iekšpolitiskās diskusijās kā Eiropā, tā ASV. Tikmēr ekspertu līmenī darbs pie TTIP turpinās, lai panāktu vienošanos par pēc iespējas vairāk atvērto jautājumu vēl esošās ASV administrācijas laikā. TTIP sarunām līdz šim veltītie trīs gadi laika ziņā nav nekas neparasts. Piemēram, ES un Kanādas tirdzniecības nolīguma sarunas ilga piecus gadus, papildus divi gadi bija nepieciešami, lai sagatavotu nolīguma juridisko tekstu. Savukārt Klusā okeāna partnerības sarunas ilga vairāk nekā septiņus gadus.
Latvijas ārējās tirdzniecības statistika liecina, ka labākas sekmes eksportā ir uz tām valstīm, kur nav tirdzniecības barjeru. Politiski ASV ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas sabiedrotajiem, taču ekonomiskās attiecības atpaliek tirdzniecības apjomu un iesaistīto uzņēmumu ziņā. Latvijas intereses sarunās ir definētas, iesaistot visas nozaru ministrijas, sociālos partnerus, uzņēmējus un to asociācijas, nevalstiskos pārstāvjus, un par tām tika diskutēts Saeimā. Ir noteiktas gan iespējamās eksporta nozares, kurām TTIP sekmētu piekļuvi ASV tirgum, gan identificētas tās nozares, kurās ir jābūt piesardzīgiem tirgus atvēršanā. Pieaug Saeimas iesaiste TTIP procesos – ar sarunu dokumentiem var iepazīties arī Saeimas deputāti, ļaujot tiem savlaicīgi reaģēt uz viņu vēlētājus interesējošiem jautājumiem. Ir uzsāktas regulāras parlamentāriešu diskusijas par TTIP jautājumiem.
Diskutējot par TTIP, ir jāturpina vērtēt, kā nolīgumā tiek risināti Latvijas tautsaimniecībai būtiski jautājumi, piemēram, attiecībā uz maziem un vidējiem komersantiem, lauksaimniecību, pakalpojumiem un valsts iepirkumu.