Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.

To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Tradicionālo pasta sūtījumu apjoms samazinās, vienlaikus strauji attīstās interneta komercija, tāpēc Latvijas Pasts aktīvi meklē veidus, kā kompensēt vienus pakalpojumus ar citiem un rast papildu ieņēmumus.

VAS Latvijas Pasts 2017. gada otrajā pusē iesaistījās e-komercijas sūtījumu piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm partnerībā ar vienu no lielākajām pasaules loģistikas kompānijām – Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, ar kuru pilnībā veikta datu integrācija un virkne citu pasākumu projekta veiksmīgai īstenošanai. Cainiao šo sadarbību novērtējis ar īpašu Latvijas Pastam piešķirtu balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns teic, ka tranzīta sūtījumu projekts tika iniciēts no uzņēmuma puses ar proaktīvu rīcību, saredzot tajā līdz šim nebijušas biznesa perspektīvas iespējas. Viņš norāda, ka uzņēmuma šā brīža darbību varētu nosacīti dalīt divās daļās. Tradicionālā pakalpojumu daļa, kuru raksturo universālais pasta pakalpojums, piemēram, vēstuļu un abonēto preses izdevumu piegāde, šobrīd uzskatāmi par visai izaicinošiem pakalpojumiem, jo pēdējos gados līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību šajā segmentā vērojamas būtiskas apjoma izmaiņas. Savukārt otra pakalpojumu daļa izriet no mūsdienu dinamikas un iziešanas ārpus ierastajiem biznesa rāmjiem. Viņaprāt, šīs daļas attīstība atkarīga no uzņēmuma proaktīvas rīcības, ātruma un spējas pielāgoties, lai rastu kompromisus gan kopējai sadarbībai, gan arī daudzos tehniskos jautājumos. «Risināt dažādas ne- standarta situācijas, kuras nav bijušas ierastas pirmajā – tradicionālajā segmentā. Tur vairāk jāvadās pēc sen zināmiem rāmjiem, atkāpes no normas vai izaicinājumi netiek prasīti un sagaidīti,» skaidro M. Vilcāns.

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank", "SEB banka", "Luminor Bank" Latvijas filiāle un banka "Citadele" - parakstījušas sadarbības memorandu par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, informē Latvijas Banka.

Memoranda mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības.

Memoranda parakstītāji vienojušies saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu par vairāk nekā 5% līdz 2023.gada 1.janvārim, veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju, kā arī noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs, proti, katru dienu vismaz 12 stundu.

Latvijas Banka norāda, ka mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma - digitālais eiro, kas neaizstās skaidro naudu, bet papildinās un paplašinās dažādas naudas lietojuma iespējas. Tomēr pašlaik vēl arvien liela daļa neliela apmēra maksājumu Eiropas Savienībā tiek veikta skaidrā naudā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Baltijas valstu Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) veiktajā novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā, aģentūru LETA informēja Latvijas FID.

Lai labāk izprastu ar skaidru naudu saistītos riskus Baltijas valstīs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu izlūkošanas dienesti pirmo reizi veikuši kopīgu skaidras naudas plūsmu stratēģisko novērtējumu.

Novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā. Vienlaikus saglabājas risks, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda, kas paliek Baltijas valstīs, var tikt legalizēta un nonākt ēnu ekonomikā. Novērtējumā sniegti vairāki ieteikumi noziedzīgi iegūtas skaidras naudas kustības mazināšanai un naudas atmazgāšanas novēršanai.

Lai arī digitālo maksājumu izmantošana pieaug, skaidrā nauda, ņemot vērā tās izsekojamības grūtības, joprojām ir nozīmīgs instruments starptautiskām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Novērtējumā "Likumīgas un nelikumīgas naudas plūsmas Baltijas valstīs - stratēģisks novērtējums" secināts, ka ar skaidru naudu saistīto risku klāsts Baltijas valstīs laika periodā no 2019. līdz 2022.gadam ir mainījies.

Nodokļu administrācija turpmāk tiks informēta par skaidras naudas darījumiem bankomātos vai kredītiestādēs, kas pārsniedz 750 eiro, tādējādi skaidras naudas iemaksu veicēji bankomātos un skaidras naudas izņēmēji no tiem nonāks zem nodokļu administrācijas lupas.

To paredz sagatavotais grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām. Vienlaikus šis izmaiņu piedāvājums izraisījis gana daudz jautājumu un arī spekulāciju par kārtējo mēģinājumu skaidras naudas norēķinus apriori padarīt par neiespējamiem un pašu skaidro naudu - par aizdomīgu maksāšanas līdzekli.

Informēt, nevis aizliegt

“Darba kārtībā nav jautājuma par skaidras naudas aizliegšanu, to neparedz arī piedāvātās izmaiņas nodokļu un nodevu likumā, tāpēc ažiotāža par to, ka ar skaidru naudu daudzas preces nopirkt nevarēs, ir nepamatota,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova. Viņa uzsver, ka skaidra nauda bija, ir un būs legāls maksāšanas līdzeklis. “Būtiskākā atšķirība ir tā, ka tiek piedāvāts risinājums, kurā nodokļu administrācija saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem, kuru vērtība būs lielāka par 750 eiro,” skaidro O. Bogdanova.

Ēnu ekonomikas apkarošanā būtiskāko uzsvaru plāno likt uz aplokšņu algu izskaušanu, skaidras naudas aprites samazināšanu un kontroli, kā arī pastiprinātu uzmanību tiem, kuri būvē pašu spēkiem, tāpat arī skaistumkopšanai.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekts 2024-2027. gadam. Par vienu no būtiskākajiem pasākumiem tiek uzskatīta ideja ieviest vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanu, prasot personai ikgadējā deklarācijā uzrādīt visus neapliekamos ienākumus, neapliekamiem ienākumiem, kā arī e-rēķinu biznesa darījumos un e-kvīti kā obligātu, lai varētu gada ienākumu deklarācijā iekļaut kā attaisnotos izdevumus par veselību, izglītību. DB aptaujāto vērtējumi par piedāvātajiem pasākumiem atšķiras.

Tā kā pašlaik ir uzsākts publisko konsultāciju process, tad kāds būs tā gala variants, vēl pāragri spriest. Finanšu ministrija norāda, ka ar 2023. gada 30. martā apstiprināto Ministru kabineta (MK) rīkojumu ir noteiktas trīs ēnu ekonomikas mazināšanai prioritārās tautsaimniecības nozares: būvniecība, veselības aizsardzība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, kā arī informācijas pieejamība valsts iestādēm un tās publiskošana.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas premjeru 16+1 samita laikā Rīgā pieņemtie gala dokumenti nav iemesls valdībai ieslīgt pašapmierinātībā un uzskatīt, ka tranzīta nozares problēmas atrisināsies pašas no sevis. Latvijai jāturpina aktīvas, konstruktīvas sarunas ar maksimāli daudziem esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, tai skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju

Krievijas tranzīta kravas no Latvijas aiziet. Pēc divdesmit piecu gadu «miega» tā ir realitāte. Latvijas ostas jau šobrīd kravu apgrozījuma ziņā zaudē saviem kaimiņiem – tikai šā gada septiņos mēnešos vien to apgrozījums kopumā samazinājies par 13,7%. Savukārt Klaipēdas ostā pirmajā pusgadā kravu apgrozījums pieauga par 4,2%, kas ļāva tai Baltijas valstu ostu vidū izvirzīties līderos. Uz Klaipēdu pārcēlās arī daļa no Ventspils ostas kravām, un iemesls tam nav meklējams ne ģeopolitiskajā situācijā, ne arī Krievijas vēlmē mums «ieriebt». Viss ir ļoti vienkārši – Lietuva ļoti savlaicīgi un tālredzīgi izstrādāja un piedāvāja īpašu dzelzceļa tarifu kravām no Baltkrievijas.

Lidostā "Rīga" visvairāk tranzīta pasažieru šogad ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tāpat starp tranzīta pasažieriem pieprasīti ir lidojumi uz Tamperi, Tbilisi, Bukaresti, Erevānu un Kitili.

Pēc Odiņas teiktā, minētajos lidojumos tranzīta pasažieru ir 40-50% vai pat vairāk. Vienlaikus arī citos lidojumos ir tranzīta pasažieri, bet parasti tie ir 15-25%.

"Līdz ar to var teikt, ka tranzīta pasažieri pārsvarā ir mūsu kaimiņi - gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs. Viņi visvairāk izmanto Rīgas lidostu, lai pārsēstos uz citiem lidojumiem," piebilda Odiņa.

Tāpat lidostas vadītāja stāstīja, ka pasažieru skaits, kuri lido tranzītā, palielinās, tostarp jūlijā attiecīgo pasažieru īpatsvars veidoja apmēram 26% no visiem pasažieriem.

Iecere skaidras naudas darījumu griestus samazināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro turpina virmot idejas līmenī, bet priekšlikums nekustamo īpašumu darījumos izmantot tikai bezskaidru naudu gan akceptēts

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Nodokļu un nodevu likumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs solīja, ka uz otro lasījumu tiks iesniegti komisijas sēdē izgaismoto defektu precizējumi. J.Reirs arī pieļauj, ka tik pamatīgi skaidras naudas ierobežojumi droši vien nav daudzās valstīs, toties citviet ir spēkā naudas līdzekļu izcelsmes legalitātes pierādīšana. Iespējams, šāda norma – prasība pierādīt līdzekļu legalitāti - tiks ieviesta arī Latvijā.

Finanšu ministrija (FM) piedāvāja samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 eiro līdz 3000 eiro. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija vērš uzmanību, ka nav noteikts, uz kādu laika periodu ir attiecināms aizliegums veikt skaidras naudas darījumus, tāpat netiekot definēts, kas uzskatāms par darījumu. Tā kā jau pastāvošā norma pieļauj lielu interpretācijas iespēju, uz to asociācija ir vairākkārt vērsusi FM uzmanību. Neskaidri ir skaidras naudas darījumi attiecībā uz laulātajiem un bērniem. Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā par skaidras naudas ierobežošanas pasākumiem ieteikts neiekļaut darījumus starp fiziskām personām, jo tos tiesībsargājošie profesionāļi uzskata par nepiemērojamiem, turklāt tie tiek uzskatīti par ekonomiskās brīvības un privātuma pārkāpumiem. Arī LTRK neatrod pietiekamus argumentus skaidras naudas izmantošanas griestu noteikšanai un vēlas detalizētu informāciju atšķirīgu sliekšņu noteikšanai transportlīdzekļu, nekustamo īpašumu un citiem darījumiem.

No 3.jūnija uz Eiropas Savienības (ES) robežas būs jādeklarē arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vērtībā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu, ir papildināts Eiropas Komisijas tiesiskais regulējums, paredzot, ka turpmāk, šķērsojot ES robežu, būs jādeklarē ne tikai banknotes un monētas, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi un maksājuma uzdevumi, bet arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vai vairāk apmērā.

No 2021.gada 3.jūnija jebkurai personai robežas šķērsošanas vietā jāiesniedz skaidras naudas deklarācija VID muitas amatpersonai, iebraucot ES vai izbraucot no tās ar 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem: banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi, zelta monētas, kas satur vismaz 90% zelta, zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5% zelta.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.