Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Baltijas valstu Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) veiktajā novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā, aģentūru LETA informēja Latvijas FID.

Lai labāk izprastu ar skaidru naudu saistītos riskus Baltijas valstīs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu izlūkošanas dienesti pirmo reizi veikuši kopīgu skaidras naudas plūsmu stratēģisko novērtējumu.

Novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā. Vienlaikus saglabājas risks, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda, kas paliek Baltijas valstīs, var tikt legalizēta un nonākt ēnu ekonomikā. Novērtējumā sniegti vairāki ieteikumi noziedzīgi iegūtas skaidras naudas kustības mazināšanai un naudas atmazgāšanas novēršanai.

Lai arī digitālo maksājumu izmantošana pieaug, skaidrā nauda, ņemot vērā tās izsekojamības grūtības, joprojām ir nozīmīgs instruments starptautiskām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Novērtējumā "Likumīgas un nelikumīgas naudas plūsmas Baltijas valstīs - stratēģisks novērtējums" secināts, ka ar skaidru naudu saistīto risku klāsts Baltijas valstīs laika periodā no 2019. līdz 2022.gadam ir mainījies.

Iecere skaidras naudas darījumu griestus samazināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro turpina virmot idejas līmenī, bet priekšlikums nekustamo īpašumu darījumos izmantot tikai bezskaidru naudu gan akceptēts

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Nodokļu un nodevu likumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs solīja, ka uz otro lasījumu tiks iesniegti komisijas sēdē izgaismoto defektu precizējumi. J.Reirs arī pieļauj, ka tik pamatīgi skaidras naudas ierobežojumi droši vien nav daudzās valstīs, toties citviet ir spēkā naudas līdzekļu izcelsmes legalitātes pierādīšana. Iespējams, šāda norma – prasība pierādīt līdzekļu legalitāti - tiks ieviesta arī Latvijā.

Finanšu ministrija (FM) piedāvāja samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 eiro līdz 3000 eiro. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija vērš uzmanību, ka nav noteikts, uz kādu laika periodu ir attiecināms aizliegums veikt skaidras naudas darījumus, tāpat netiekot definēts, kas uzskatāms par darījumu. Tā kā jau pastāvošā norma pieļauj lielu interpretācijas iespēju, uz to asociācija ir vairākkārt vērsusi FM uzmanību. Neskaidri ir skaidras naudas darījumi attiecībā uz laulātajiem un bērniem. Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā par skaidras naudas ierobežošanas pasākumiem ieteikts neiekļaut darījumus starp fiziskām personām, jo tos tiesībsargājošie profesionāļi uzskata par nepiemērojamiem, turklāt tie tiek uzskatīti par ekonomiskās brīvības un privātuma pārkāpumiem. Arī LTRK neatrod pietiekamus argumentus skaidras naudas izmantošanas griestu noteikšanai un vēlas detalizētu informāciju atšķirīgu sliekšņu noteikšanai transportlīdzekļu, nekustamo īpašumu un citiem darījumiem.

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju asociācija (LATTA) ir satraukta saistībā ar plānoto grozījumu likumā «Par nodokļiem un nodevām», informē LATTA.

No 2019. gada 1. maija iecerēts Latviju ierindot pirmajā pieciniekā starp valstīm ar stingrākajiem skaidras naudas darījumu ierobežojumiem Eiropas Savienībā (ES).

3000 eiro (1500 eiro transportlīdzekļu pārdošanā) limits attieksies uz nodokļu maksātājiem, kā arī fiziskajām personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Individuāli ieviešot stingrākus ierobežojumus atsevišķā ES daļā, mēs atdāvinām daļu savas tautsaimniecības citām dalībvalstīm, pauž LATTA valdes loceklis Aldis Čīma.

Par skaidras naudas darījumu ierobežojumu lietderību ES pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir veikts apjomīgs pētījums un sabiedriskās domas aptauja. EK ziņojumā COM (2018) 483 secināts, ka atšķirīgie valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, kā rezultātā var notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, jo īpaši dažos specifiskos sektoros, kuros plaši izmanto skaidras naudas darījumus, piemēram, automobiļu tirdzniecībā. Ņemot vērā iepriekšminēto šajā posmā EK neapsver nekādu likumdošanas iniciatīvu par skaidras naudas darījumu ierobežošanas jautājumu.

No šā gada 1. maija darījumus ar nekustamo īpašumu vairs nevarēs veikt skaidrā naudā.

Tādu lēmumu vakar pieņēma Saeima. Tas darīts tādēļ, lai mazinātu krāpniecību ar nodokļiem, kā arī, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām nekā patiesā darījuma apmērs. Eiropas Komisijas (EK)eksperti norāda, ka skaidras naudas ierobežojumi ir efektīvi cīņā pret naudas atmazgāšanu, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā – proti, mazina izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Lai gan EK savā pērnā gada nogales ziņojumā ir norādījusi, ka ES līmenī netiks noteikti nekādi dalībvalstīm kopēji skaidras naudas ierobežojumi, tomēr vairums dalībvalstu tādus ir ieviesušas. Nesen to izdarīja Lietuva, nosakot, ka skaidras naudas darījumi ar nekustamo īpašumu nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Lietuvas Nekustamā īpašuma asociācija to jau ir novērtējusi pozitīvi, uzsverot, ka tādējādi šajā segmentā būtiski tiks mazināta ēnu ekonomika. Jāpiebilst, ka skaidras naudas ierobežošana ir aktuāla ne tikai Eiropas Savienībā. Arī Izraēla pērn pieņēma aizliegumu izmantot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos, pamatojot to ar augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru un naudas atmazgāšanu. Uz jautājumu, kādēļ tiek ierobežotas cilvēku tiesības maksāt tādā veidā, kādā viņi to vēlas, atbilde ir vienkārša – valstij ir tiesības uzlikt samērīgus ierobežojumus, ja to prasa sabiedriskais labums.

Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.

Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012.gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022.gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.

Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018.gadā prognozēja, ka līdz 2025.gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis informāciju par 300 tūkstošiem fizisku personu bankas kontiem, kuros apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro gadā, svētdien vēstīja LNT TOP10.

Pērn septembrī VID pirmo reizi no bankām saņēma ziņas par kontu atlikumiem, bet līdz 1. februārim pirmo reizi saņēma arī ziņas par kontu apgrozījumu. Interesanti, ka vairāk nekā 430 personām katrai konta apgrozījums bijis no 1 līdz 10 miljoniem eiro, bet 14 fiziskām personām katrai konta apgrozījums bijis virs 10 miljoniem eiro.

Starp šiem datiem esot arī lielas aizdomīgas summas – tā LNT TOP10 atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa -Ādmine. «Konta atlikums ir nulle un, piemēram, 2 miljoni iekšā, 2 miljoni - ārā, oficiāli ienākumu nav, par kuriem mūsu rīcībā varētu būt informācija, lai varētu saprast, kas tā ir par naudu. Tiklīdz fiziskās personas būs izpildījušas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tad visus datus, kas mūsu rīcībā, izlaidīsim caur automatizēto riska analīzi un faktiski vasaras beigās sāksim mērķtiecīgāku darbu ar riskantajām fiziskām personām, kur vētīsim, kas tad tā ir par naudu,» tā skaidroja VID pārstāve.

Modē tagad priecāties, ka vairs nebūs skaidras naudas. Valsts un tauta Veidenbauma dzejas noskaņās «dzīvos dzīvi tikumīgi, bērnus radīs likumīgi».

Proti, mūs, latviešus, nomoka tieksme «uz saulaino tāli». Jau kopš 1905. gada. Iespējams, viss nav gluži tik poētiski kā Plūdonim, tomēr lietas palēnām notiek. Mūsu senči, durkļiem stutēdami mazo Šveices spiegu un lielo proletariāta cīņu, 1917. gadā iesāka to, no kā netiekam vaļā. Varam kā Rainis 1920. gadā – rakstīt dzeju un balotēties Saeimā, varam kā 1947. gadā – sūroties par likteni un Sibīrijas salu, varam kā šodien – kļūt par prezidentu un šaustīt savu tautu par pašnodevību. Nekas no tā neglābj – saulainā tāle mūs piemeklē gluži kā karma. Tomēr notiekošajā ir loģika. Man šķiet, ka Latvijā patiešām nicina naudu un cilvēkus, kas to nopelna. Tas ir mūsu nelaimju pamatos.

Ministru kabinets februāra izskaņā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu.

Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šogad maijā, bet pirms tam likumprojektam jāgūst atbalsts Saeimā. Šajā laikā ideja daļā sabiedrības jau tikusi nodēvēta par banku lobiju uzvaru, kas ļaus tām gūt papildus peļņu. Skaidras naudas darījumu samazināšana ir loģisks solis digitalizācijas laikmetā, turklāt Latvija nav ne pirmā, ne pēdējā valsts, kurā notiek šādi procesi.

Zviedri plāno ieviest e-kronas

Šobrīd pasaule kļūst aizvien digitālāka un pārmaiņas skar arī norēķinu jomu. Domāju, ka mūsu ikdienā ienāks aizvien vairāk šādu risinājumu, ne tikai bankas pārskaitījumi, un ar to ir jārēķinās.

Šādas izmaiņas neskar tikai Latviju, daudzviet pasaulē tā jau ir ierasta prakse, turklāt virkne valstu ir gājušas vēl tālāk. Zviedrijas centrālā banka Riksbank šogad plāno sākt pilotprojektu ar mērķi izstrādāt elektronisko valūtu, proti, lietošanai gatavu e-kronu, ko nākotnē varētu laist apgrozībā, ja tiktu pieņemts attiecīgs lēmums. Projekta autori plāno izstrādāt e-kronas, ko varēs augšuplādēt mobilajā aplikācijā vai īpašā maksājumu kartē. Zviedrija pēdējo gadu laikā cenšas būtiski samazināt skaidras naudas izmantošanu norēķinos un rezultāti liecina, ka mērķis tiek sasniegts – kredītkartes un debetkartes Zviedrijā šobrīd ir izplatītākais norēķinu veids, savukārt mobilie maksājumi ir tikpat populāri kā skaidra nauda.

Latvijas pilsone Lietuvā par skaidru naudu – 20 tūkstošiem eiro – iegādājusies automašīnu, un pēc reģistrācijas Latvijā viņai izrakstīts 3000 eiro liels sods, kuru vēlāk Valsts ieņēmumu dienests atcēla.

Par to Dienas Biznesu informēja juriste Marita Klikiča, kura sagatavojusi soda pārsūdzību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Viņa norādīja uz iespēju, ka ne visi automašīnu pircēji, reģistrējot Ceļu satiksmes drošības direkcijā ārzemēs pirktas automašīnas, kas pirktas par skaidru naudu, zina par to, ka Latvijā esošie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi uz kaimiņvalstīm neattiecas.

Ieteic pārsūdzēt

M. Klikičas stāsts par klienti ir vienkāršs. Sieviete pēc automašīnas iegādes Lietuvā iebraukusi Latvijā, kur tuvākajā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodaļā reģistrējusi par skaidru naudu nopirkto automašīnu. Iedotajā veidlapā M. Klikičas kliente godprātīgi norādījusi, ka automašīnu iegādājusies par skaidru naudu. Viņa uzaicināta uz VID. Notikusi iztaujāšana un vēlāk pienākusi ziņa par uzlikto sodu, jo ir pārkāpts skaidras naudas lietošanas ierobežojums. Proti, no 2017. gada 1. janvāra skaidras naudas lietošanas ierobežojums fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, ir 7200 eiro.

Pandēmijas radītie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudzām mājsaimniecībām ir radījusi papildus brīvos naudas līdzekļus, tāpēc aktualizējas jautājums par izdevīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā tos uzkrāt?

Iespējas ir dažādas - no skaidras naudas uzkrājumiem mājoklī un beidzot ar investīcijām kriptovalūtās, kas pēdējos gados piedzīvojušas strauju attīstību. Būtiski gan ņemt vērā, ka viena no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīna – īsteno aktīvu vēršanos pret kriptovalūtām, kā rezultātā "Bitcoin" vērtība aizpagājušajā nedēļā kritās par 30%, sarūkot līdz 30 000 dolāriem. Ķīna savelk cilpu ap kriptovalūtu, tāpēc drošākais risinājums būtu raudzīties tradicionālāku noguldījumu virzienā, piemēram, termiņnoguldījumu.

Kriptovalūtu drošības riski

Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas redzeslokā vairākkārt nonākuši darījumi, kuros personas, iespējams, veic krāpšanu ar kriptovalūtām, ieguldītājus uzrunājot ar reklāmām internetā vai pa telefonu, piedāvājot iegādāties dažādas kriptovalūtas, daļa cilvēku joprojām aktīvi interesējas par iespējām veikt investīcijas kriptovalūtās. Tās ienāk arī tradicionālajā finanšu sistēmā.

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

Investējot 160 tūkstošus eiro, interneta veikals 220.lv atvēris jaunu preču saņemšanas punktu iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole", informē uzņēmumā.

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem, jaunais tiešsaistes pirkumu saņemšanas punkts darbosies tikai preču izsniegšanai, ne tirdzniecībai, ievērojot augstākās drošības prasības.

Jaunā veikala kopējā tirdzniecības platība ir 250 m2, un tajā strādās 7 cilvēki, informē "Pigu Grupas" izpilddirektors Daiņus Ļuļis.

"220.lv veikali ir pārveidoti par preču saņemšanas punktiem un darbosies, lai pircēji varētu saņemt savas nepieciešamākās preces, kas pasūtītas tiešsaistē. Šobrīd, kad mūsu piegādes partneri ir pārslogoti un atsevišķos gadījumos preču piegādes kavējas, mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt ātru un drošu visa veida preču saņemšanu," norāda D. Ļuļis.