Jaunākais izdevums

Modē tagad priecāties, ka vairs nebūs skaidras naudas. Valsts un tauta Veidenbauma dzejas noskaņās «dzīvos dzīvi tikumīgi, bērnus radīs likumīgi».

Proti, mūs, latviešus, nomoka tieksme «uz saulaino tāli». Jau kopš 1905. gada. Iespējams, viss nav gluži tik poētiski kā Plūdonim, tomēr lietas palēnām notiek. Mūsu senči, durkļiem stutēdami mazo Šveices spiegu un lielo proletariāta cīņu, 1917. gadā iesāka to, no kā netiekam vaļā. Varam kā Rainis 1920. gadā – rakstīt dzeju un balotēties Saeimā, varam kā 1947. gadā – sūroties par likteni un Sibīrijas salu, varam kā šodien – kļūt par prezidentu un šaustīt savu tautu par pašnodevību. Nekas no tā neglābj – saulainā tāle mūs piemeklē gluži kā karma. Tomēr notiekošajā ir loģika. Man šķiet, ka Latvijā patiešām nicina naudu un cilvēkus, kas to nopelna. Tas ir mūsu nelaimju pamatos.

Kā starpsaucienu var atcerēties PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova rīcību ANO 902. plenārsesijas laikā 1960. gadā, kad viņš ņēma ļaunā Filipīnu delegāta izteikumu par to, ka Austrumeiropas iedzīvotājiem ir laupītas cilvēktiesības. Runa jau bija arī par mums – latviešiem. Ņ. Hruščovs noāva kurpi un klapēja pa galdu tik ilgi, līdz tika sadzirdēts. Tiesības apklusa. Ap to pašu laiku PSRS pilsoņiem, tostarp latviešiem, viņš solīja komunismu. Solīja konkrētas lietas un konkrētos termiņos – ļaudis brauks ar kustīgām lentām, lai nebūtu jāstaigā, maize būs par brīvu, un vispār nebūs naudas. Nebija precizējumu par skaidru naudu vai vēl kaut kā. Nebūs naudas – būs komunisms! Iespējams, ja Ņ. Hruščovs būtu sadūšojies likvidēt padomjzemes krājbanku, viss būtu izdevies laikā līdz 1980. gadam.

Brežņeva uzacis un liels misēklis. Nekas nesanāca. Tikai 10 gadus vēlāk, 1990. gadā, Latvijā ieviesa skaidras naudas lietošanas ierobežojumus fiziskām personām. Sākumā maigus, bet ar laiku tie ieguva konkrētākas aprises. Šodien netērējiet vairāk par 7200 eiro skaidrā naudā. Kopumā strēlnieku durkļu stratēģija mūsos mājo. Piemēram, Mārtiņš Bondars Krājbanku tomēr likvidēja. Latvijas. Būtu tāds finansists Ņ. Hruščovam pie rokas!

M. Bondars gāja savu ceļu un pats klapēja ar kurpi pa Saeimas tribīni. Tas viss viņu ir novedis pie Budžeta un finanšu komisijas vadīšanas. Ironiski, bet tieši šī komisija daļēji uzrauga likumprojektus par naudas atmazgātāju apkarošanu, tieši šeit uzklausa Moneyval viedos un citus dižos padomdevējus. Visi ierobežojumi par skaidru naudu, banku kontu uzraudzību M. Bondaru tieši neskar, jo viņš oficiāli ir proletārietis ar 430 eiro lielu ienākumu. Pārējo atvelk par Krājbankas likvidēšanu. Ar to es gribu teikt, ka mums ir savs komunisma cēlājs, kurš dara, nevis sola. Ir iespēja, ka tieši M. Bondaram komunisms izdosies.

Jau ir panākts, ka aizdomīgiem cilvēkiem var slēgt visus kontus valstī. Pamēģini dzīvot, ja nav bankas konta! Tā ir tāda izsūtīšanas parodija. Vēl nenotiesātiem cilvēkiem kontos var būt vainīga nauda, jo visi taču zina, ka nauda ir ļaunums, kas traucē pienākt komunismam. Bankas ir pataisītas par represīvu orgānu un, visticamāk, šo lomu nevēlas. Kurš baņķieris vēlas atbaidīt klientus, jaucoties viņu darīšanās?

Es piederu pie pasaules, kurā skaidras naudas lietošana bija viena no cilvēktiesībām, gluži tāpat kā vārda brīvība, ceļošanas brīvība un citas. Es spītīgi nealkstu komunismu kā mūsu tautas karmu. Protams, politiķa M. Bondara stāsts ir vairāk globālu notikumu pārspīlēta personifikācija, lai kādam no atbildīgajiem pateiktu, ka es nealkstu būt atkārtotā komunisma ieviešanas eksperimenta trusītis. Manuprāt, godīgi būtu, ja Latvijā skaidras naudas lietošanas ierobežojums neatšķirtos no Vācijas, Francijas, Spānijas vai Itālijas. Godīgi būtu, ka cilvēkiem, kuriem privātas bankas neatver kontu, valsts šādu iespēju dod. Daudz kas būtu godīgi, bet tā nav, un tādēļ teikšu – ja jau visi esam Savienībā, lai Rietumeiropa rāda piemēru. Tas nozīmē ne tikai godināt Kārli Marksu pie 4,4 metru augsta pieminekļa viņa dzimtajā pilsētā Trīrē. Tas nozīmē arī aizliegt, piemēram, vāciešiem lietot skaidru naudu, kontus, prasīt samaksu par to, ka nauda vispār ir, un par to arī uzlikt sodus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne,01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru