Viedokļi

Viedoklis: Palēnināt «ātro modi»

Inga Blumberga, zīmola Hebe dibinātāja un vadītāja,12.05.2016

Jaunākais izdevums

«Ātrās modes» solis vēl nekad nav bijis tik straujš! Diemžēl modes industrija joprojām ir otra lielākā pasaules piesārņojuma veicinātāja aiz naftas rūpniecības, tādējādi vēršot plašumā arī vispasaules nabadzību, sociālo nevienlīdzību un apkārtējās vides iznīcību. Mūždien mainīgās modes tendences un patērētāju iksezonas «pērc–uzvelc–izmet» attieksme liek «ātrās modes» mašinērijai skriet uz priekšu vēl negausīgāk. Izdabājot attīstīto rietumvalstu modes zīmolu un patērētāju nepieciešamībām un iegribām, masveida ražošanā vēl aizvien tiek nodarbinātas tieši Āzijas attīstības valstis.

Tūkstošiem legālu un nelegālu rūpnīcu jeb tā saukto «svetšopu» nodarbina maznodrošinātu, niecīgi apmaksātu un pārslogotu darbaspēku, un vairākumā gadījumu pārkāpj cilvēktiesības. Nemaz nerunājot par tekstila atkritumu un pārprodukcijas pārstrādes politikas neesamību! Beigu beigās šie atkritumi tiek sadedzināti vai atstāti izgāztuvēs, kur tie veicina pasaules ekoloģisko postažu. Savukārt patērētāji nemaz neapzinās, cik milzīga ir pārprodukcija – pilnīgi jauni apģērba gabali, kas ne reizi netiks uzvilkti vai pat uzmērīti. Realitāte ir skaudra – Lielbritānijas pircēji ik gadu iegādājas 2,15 miljonus tonnu jauna apģērba. Tikmēr ASV patērētāji katru gadu izmet 10 miljonus tonnu apģērba!

Citējot dizaineres un aktīvistes Vivjenas Vestvudas viedos vārdus: «Pērc mazāk. Izvēlies pārdomāti. Lieto ilglaicīgi. Kvalitāte kvantitātes vietā,» beidzot ir pienācis laiks mums visiem apzināties un atzīt savas rīcības sekas. Arvien vairāk zīmolu, modes industrijas viedokļu līderu, kā arī patērētāju pieņem apzinātas izvēles un tiecas pēc «lēnās modes», caurredzamības ražošanas procesā, piegādes ķēdē un biznesā, ieņemot stingru «anti-ātrās modes» nostāju.

Piekrītu «ilgtspējības tēva» Buraka Cakmaka pārliecībai: «Mēs esam nonākuši punktā, kad nav vairs kur paslēpties. Tu nevari aizbildināties, sakot «Tas nav manas rīcības varā» vai «Es nezināju.»» Hebe tic dizainam, kas cenšas un spēj risināt problēmas, nevis rada jaunas.

Spītējot masu patērniecības manierei katru sezonu iegādāties ko jaunu, Hebe veido izturīgu apģērbu, kas nenovalkājas un var tikt nodots nākamajām paaudzēm vai ģimenes jaunākajām atvasēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

FOTO: Sākušās pasaulē lielākās un arī dārgākās vēlēšanas

Zane Atlāce - Bistere,12.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijā sākušās pasaules vēsturē lielākās demokrātiskās vēlēšanas, kas ilgs piecas nedēļas un tajās tiesīgi piedalīties aptuveni 900 miljoni iedzīvotāju.

Turklāt šīs ir ne tikai lielākās, bet arī dārgākās vēlēšanas. 2014.gadā parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Narendra Modi, izmaksāja pusmiljardu ASV dolāru.

Nacionālā parlamenta vēlēšanas noslēgsies 19.maijā, bet rezultāti būs zināmi 23.maijā.

Lai nodrošinātu balsošanas iespējas, elektroniskās vēlēšanu mašīnas tiek transportētas cauri džungļiem un nogādātas kalnos. Tostarp viena no mašīnām nogādāta Ķīnas pierobežas ciematā, kur ir tikai viens vēlētājs, bet vēl cita iekārta aizvesta vīrietim, kurš viens pats dzīvo tīģeru rezervātā.

Lai valstī apkarotu korupciju un nodokļu nemaksāšanu, pašreizējais premjers Modi 2016.gadā vienas nakts laikā lika izņemt no apgrozības 500 un 1000 rūpiju banknotes, kas bija augstākā nomināla naudaszīmes Indijā. Šādai rīcībai sekoja vardarbīgas nekārtības valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

4finance: Ātrais kredīts nevar būt šķērslis hipotekārā kredīta izsniegšanai

Dienas Bizness,15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro kredītu dēļ, portālam rus.db.lv žēlojusies kāda lasītāja.

Šāda banku rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi: «Es pat nevarēju iedomāties, ka ātro kredītu dēļ man varētu atteikt hipotekāro kredītu. Jo vairāk tāpēc, ka visus kredītus esmu laicīgi atmaksājusi, turklāt tie tika ņemti uz īsu termiņu. Kāpēc gan bankām ir tāda attieksme, ja reiz ātro kredītu bizness Latvijā ir legāls,» neizpratnē ir lasītāja.

Kā portālam paskaidroja Swedbank un SEB bankā, tad ātro aizdevumu ņēmēji patiešām riskē nesaņemt hipotekāro kredītu, īpaši, ja šie aizdevumi ņemti regulāri. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Latvijā Ainars Balcers skaidro, ka bankā ir bijuši gadījumi, kad hipotekārais kredīts atteikts tāpēc, ka kredītvēsturē figurē ātrie kredīti. Tiesa, ja pagātnē ir tikai viens ātrais aizdevums, tas, iespējams, neko neietekmēs – runa ir par regulāru ātro kredītu aizņemšanos. «Svarīgi ir ne tikai tas, cik bieži tiek ņemti ātrie kredīti, bet arī kādiem mērķiem. Ja redzam, ka šie aizdevumi ņemti bieži, iespējams, pat katru mēnesi, tad rodas jautājums – vai ienākumi un izdevumi vispār ir sabalansēti? Un ja tie ir ātrie kredīti, kas palīdz tos sabalansēt, tad kā aizņēmējs plāno apmaksāt hipotekāro kredītu,» vaicājoši norāda A.Balceris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar modes zīmola deeply personal vadītāju Elīnu Vanagu

Lelde Petrāne,06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Indija: «Līdz šim tikai trīs valstis bija paveikušas šo varoņdarbu»

LETA--AFP,27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indija trešdien sekmīgā raķetes izmēģinājumā notriekusi satelītu zemajā Zemes orbītā, paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi.

Modi sacīja, ka ar šo izmēģinājumu Indija kļuvusi par kosmosa lielvaru.

Premjers norādīja, ka Indija ir ceturtā valsts aiz ASV, Krievijas un Ķīnas, kam pieder šāda raķešu tehnoloģija.

«Indija ir reģistrējusi savu vārdu kosmosa lielvaru sarakstā. Līdz šim tikai trīs valstis bija paveikušas šo varoņdarbu,» paziņoja Modi.

Premjers uzsvēra, ka izmēģinājuma mērķis nav bijis radīt «kara atmosfēru» un tā bijusi pilnībā mierīga misija.

Raķetes izmēģinājums veikts neilgi pirms parlamenta vēlēšanām, kas Indijā notiks no 11.aprīļa līdz 19.maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Reizniece-Ozola: Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav

LETA,05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai iedzīvotāju izmaksu slogs par ātrajiem kredītiem mazinājies?

Pēteris Kloks, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists,20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram iedzīvotājam, kurš aizņēmies no licencēta patērētāju kreditēšanas sniedzēja, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai izmaksu slogs ir mazinājies?

Dažos gadījumos, iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no kāda ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro. 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz 313 eiro – par «piecīti» mazāk.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, ietaupījums pakāpeniski apsīkst. Tur procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti, un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Situācija ātro kredītu nozarē nav strauji mainījusies

Kārlis Vasulis, speciāli DB,21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neņemot vērā, ka Saeima atbalstījusi grozījumus, kas stingrāk regulē ātro kredītu izsniegšanu, tostarp, kredītņēmēju maksātspējas izvērtēšanu, situācija nozarē nav strauji mainījusies, intervijā DB atzīst finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Taujāta, vai viņa situāciju ātro kredītu nozarē šobrīd uzskata par normālu, ministre atbildēja, tā nav strauji mainījusies, neskatoties uz to, ka, viņai esot ekonomikas ministres amatā, pievilkti groži ātro kredītu sniedzējiem, gan ierobežojot soda procentus, gan peļņas procentus, kā arī palielinot kreditētāju atbildību kreditējamo personu izvērtēšanā.

«Konkrēti soļi jau ir veikti, bet jāpaskatās, kā tie strādās. Regulējums stājies spēkā šā gada sākumā. Redzēs, vai būs pozitīvas tendentes nozarē,» viņa sacīja.

Reizniece-Ozola arī norādīja, ka šobrīd jauni pasākumi nozares regulēšanā nav plānoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Nebanku kreditētāji: PTAC kampaņa kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū

Elīza Grīnberga, speciāli DB,08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Apple Francijā maksās 25 miljonu eiro sodu par iPhone darbības palēnināšanu

LETA--AFP,07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas patērētāju aizsardzības un krāpšanas apkarošanas birojs DGCCRF piektdien paziņoja, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple Inc." piekritis samaksāt 25 miljonu eiro naudassodu par viedtelefonu "iPhone" lietotāju neinformēšanu, ka programmatūras atjauninājumi var palēnināt vecāku tālruņu darbību.

Šis skandāls atklātībā nāca 2017.gada decembrī, kad "Apple" atzina, ka nesenākā "iOS" programmatūra palēnina vecāku tālruņu darbību, jo pasliktinās to akumulatoru veiktspēja.

Kritiķi izteicās, ka tādējādi uzņēmums slepus liek lietotājiem iegādāties jaunus telefonus agrāk nekā nepieciešams.

Pēc šiem apgalvojumiem "Apple" bija spiests uzlabot savu programmatūru un piedāvāja ievērojamas atlaides akumulatoru nomaiņai.

Tikmēr Francijas prokuratūra izmeklēšanu saistībā ar šo situāciju uzsāka 2018.gada janvārī.

""iPhone" lietotāji netika informēti, ka "iOS" atjauninājumu (10.2.1 un 11.2) uzstādīšana var palēnināt viņu ierīču darbību," skaidro DGCCRF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai veicinātu zibmaksājumu attīstību, paplašinās IBAN reģistra lietotāju loku

Db.lv,20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Bankas padome pieņēma «Latvijas Bankas IBAN reģistra lietošanas kārtību», veica grozījumus «Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā» un kārtībā «Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem». Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2018. gada 18. novembrī.

Latvijas Bankas IBAN reģistrs sniedz iespēju iestādēm piedāvāt saviem klientiem veikt zibmaksājumus, izmantojot klienta mobilā tālruņa numuru. IBAN reģistrs nodrošina klientu kontu IBAN numuru (International Bank Account Number: starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam) un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānu biedrība aicina VID vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu

LETA,22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu, intervijā sacīja biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Taujāts par ātro ēstuvju, tostarp kebabnīcu skaita palielināšanos Rīgā un ietekmi uz nozari, Jenzis norādīja, ka biedrības redzeslokā ir nonācis nodokļu nomaksas jautājums. "Esam to arī pārrunājuši ar VID sadarbības līguma ietvaros par nodokļu nomaksas disciplīnu," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka ne visas kebabnīcas maksā nodokļus, tādēļ šim aspektam būtu nepieciešams papildu izvērtējums.

Viņš arī minēja, ka apzinās VID noslodzi un saprot, ka šādai izpētei nepieciešami papildu resursi, tādēļ nozare VID apliecinājusi gatavību sniegt algoritmu par nozares katras profesijas algas apjomu, tostarp reģionālā dalījumā, piemēram, pavāra vēlamās algas līmeni Rīgā un reģionos, kā arī nostrādāto stundu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā

LETA,07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs,19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātro sūtījumu dienesti cenšas pielāgoties mainīgajiem patērētāju ieradumiem. 2018. gada beigās veiktie pētījumi rāda, ka gandrīz 88 % pircēju ir gatavi papildus maksāt par preču piegādi tajā pašā dienā, bet gandrīz puse pircēju, izvēloties, no kā produktu pirks, to izvēlas pēc piegādes ātruma.

Šādas tendences ātro sūtījumu dienestiem liek investēt ātrākā preču piegādē. Sabiedrības Venipak vadītājs Justs Šablinsks apgalvo, ka “Same Day Delivery” (piegāde tajā pašā dienā) ir viens no būtiskajiem viņa vadītās sabiedrības pakalpojumu virzieniem kā Latvijā, tā citās Baltijas valstīs.

“2017. un 2018. gadā daudz investējām terminālu attīstībā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā – tikai pagājušajā gadā vien atvērām piecus jaunus terminālus Baltijas valstīs, kā arī ievērojami paplašinājām “Pick up” punktu tīklu. Šie jaunumi ļauj garantēt, ka sūtījums adresātu var sasniegt vienas dienas laikā ne tikai Latvijā, bet arī starp valstīm – sūtot sūtījumu no Latvijas uz Igauniju vai Lietuvu,” saka J. Šablinsks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksājumus, ko veicis citas bankas klients, nākotnē varēs saņemt ļoti ātri; naudas pārskaitījumus būs iespējams veikt, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru

Zibmaksājumu sistēma būs pieejama no šodienas, taču sistēmai pagaidām pievienojusies tikai viena banka. Lielāku kredītiestāžu aktivitāti plāno novembrī, kad tiks ieviesta Eiropas Banku asociācijas EBA Clearing ātro maksājumu sistēma.

Latvijas Banka šodien sāk piedāvāt bankām savu veidoto infrastruktūru ātro maksājumu veikšanai, kas nozīmē, ka turpmāk to kredītiestāžu klientiem, kuras būs pievienojušās sistēmai, būs iespēja no vienas bankas uz citu pārskaitīt naudu dažu sekunžu laikā visu diennakti, arī brīvdienās, salīdzinot ar situāciju līdz šim, kad, piemēram, pārskaitot naudu piektdienas pēcpusdienā, tā bija jāgaida līdz pirmdienai. «Noslēdzies pirmais svarīgais posms, lai bankas un to klienti varētu izmantot ātru maksājumu servisu. Nacionālā centrālā banka ir izveidojusi infrastruktūru jeb sliežu ceļus, bet vilcienus jeb gala pakalpojumu, tajā skaitā viedtālruņu lietotnes, klientiem nodrošinās bankas. Ar šo soli Latvija ir pirmā valsts eirozonā, kura piedāvās vienotās eiro maksājumu telpas zibmaksājumu shēmai atbilstošu servisu,» uzsver projekta vadītājs Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā ātro sūtījumu uzņēmums Venipak grupas mērogā fiksējis divciparu izaugsmi – sūtījumu skaits pieaudzis par 21 %, salīdzinot ar 2017. gadu. 2018. gadā visas grupas apgrozījums ir sasniedzis 28,5 milj. eiro un pieaudzis par 31 %, salīdzinot ar 2017. gadu.

Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks norāda, ka pagājušajā gadā sabiedrība ir ieviesusi daudz jauninājumu, kas saistīti ar kvalitātes uzlabošanu un procesu optimizēšanu. “Iepriekšējais gads mūsu uzņēmumam bija tiešām veiksmīgs un ne tikai tādēļ, ka pārvadājām daudz vairāk sūtījumu, nekā aizpērn. Uz izaugsmi bez papildu investīcijām cerēt būtu grūti. Investējām kurjeru un visu darbinieku darba piederumos, kvalifikācijas celšanā, veiksmīgi turpinām autoparka atjaunināšanu un jaunu terminālu atvēršanu. Tas viss ļauj pakalpojumu sniegt kvalitatīvāk, bet vienlaikus ir liels prieks, ka klienti mums uzticas aizvien vairāk,” saka J. Šablinsks.

J. Šablinsks saka, ka 2019. gadā sabiedrības apgrozījums sasniegs gandrīz 40 miljonus eiro: “Jauni projekti un attīstība citās valstīs ļaus sabiedrības ieņēmumiem arī turpmāk palielināties”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus

LETA,04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš,11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ātrie kreditētāji metušies uz kredītlīnijām un ilgāku termiņu aizdevumiem

Žanete Hāka,21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmju ierobežojumi ātro kredītu nozarē likuši kompānijām mainīt stratēģiju un pievērsties jaunu pakalpojumu izstrādei, kā rezultātā daļa uzņēmumu pauž apņēmību konkurēt ar bankām, taču. daļa uzņēmumu tirgū aktīvi vairs nestrādā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ierobežo ātro kredītu izmaksas. - aizdevuma kopējās izmaksas patērētājam nedrīkst pārsniegt 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,2% dienā no kredīta summas no 8.-14. kredīta izmantošanas dienai un 0,2% dienā no kredīta summas, sākot ar 15. kredīta izmantošanas dienu.

Ātro kredītu devēji iepriekš pret izmaiņām aktīvi pretojās, uzsverot, ka nosacījumi iegrožo nozari un daudzās pasaules valstīs, kur šis sektors ir attīstīts, šādi ierobežojumi netiek piemēroti. Kompāniju pārstāvji izmaiņām sāka gatavoties jau pērn un tirgū sāka parādīties jauni pakalpojumi, un patlaban alternatīvus pakalpojumus tradicionālajam ātrajam kredītam pamazām nomaina jauni. Kreditētāji gan uzsver, ka daļēji piepildījušās iepriekš teiktās prognozes, ka klienti aizņemsies lielākas summas, jo aizdevumi uz īsiem termiņiem izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru