Neņemot vērā, ka Saeima atbalstījusi grozījumus, kas stingrāk regulē ātro kredītu izsniegšanu, tostarp, kredītņēmēju maksātspējas izvērtēšanu, situācija nozarē nav strauji mainījusies, intervijā DB atzīst finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Taujāta, vai viņa situāciju ātro kredītu nozarē šobrīd uzskata par normālu, ministre atbildēja, tā nav strauji mainījusies, neskatoties uz to, ka, viņai esot ekonomikas ministres amatā, pievilkti groži ātro kredītu sniedzējiem, gan ierobežojot soda procentus, gan peļņas procentus, kā arī palielinot kreditētāju atbildību kreditējamo personu izvērtēšanā.
«Konkrēti soļi jau ir veikti, bet jāpaskatās, kā tie strādās. Regulējums stājies spēkā šā gada sākumā. Redzēs, vai būs pozitīvas tendentes nozarē,» viņa sacīja.
Reizniece-Ozola arī norādīja, ka šobrīd jauni pasākumi nozares regulēšanā nav plānoti.
«Daudz izdarījām no Ekonomikas ministrijas puses. Šobrīd jāizvērtē, kāds ir progress,» viņa pauda.
Vienlaikus finanšu ministre atzina, ka šobrīd nav ieplānots konkrēts laiks, kad notiks nozares sakārtošanā sasniegto rezultātu izvērtēšana.
«Jebkurā gadījumā mums bija ļoti labi kontakti ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāju. Ja būs kādi negatīvi signāli no viņas puses, vai bažas, es ieklausīšos un mēs reaģēsim,» viņa uzsvēra.
DB vēstīja, ka Saeima noteikusi stingrāku regulējumu tā dēvēto ātro kredītu izsniegšanai. Izmaiņas stājās spēkā šā gada sākumā.
Grozījumi noteic, ka jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa, tostarp, kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nevar pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas.
Ierobežojums attiecas tikai uz kredītiem ar termiņu līdz trim mēnešiem.
Noteikts arī kredīta kopējo izmaksu ierobežojums, nokavējuma procentu ierobežojums un aizliegums izsniegt kredītu naktī. Kredīta devēju pienākums ir stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama.