Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.
Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.
Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.
Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.
«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.
Pēc viņa teiktā, šīs aktivitātes vieš bažas arī no vides aizsardzības viedokļa. «Izmantojot jahtas naktsmītnēm, tur tiks gatavots ēdiens, mazgāti trauki, kārtotas dabiskās vajadzības. Kur tas viss paliks? Mums nav ziņu, ka kādas Nidas ostā turētas jahtas īpašnieks būtu lūdzis [komunālo pakalpojumu] uzņēmumam Neringos komunalininkas attiecīgus pakalpojumus. Kur tad tas viss paliks? Visticamāk, tiks notecināts Kuršu jomā,» spriedis vicemērs.
Tikmēr Neringas pašvaldības padomes loceklis Arūns Burkšs, kas pats ir aizrautīgs burātājs, norādījis uz vēl vienu apstākli, kas liek vērtēt jauno biznesu kritiski. «Kas būs atbildīgs par cilvēku drošību šādās naktsmājās? Parasti par to atbild kapteinis, bet tas taču tā nebūs, kad atpūtnieki izklaidēsies. Ciemiņi Nidā nereti relaksējas, zaudē modrību, bet uz ūdeņiem tā izturēties nedrīkst - tas var nozīmēt vienu soli līdz nelaimei,» viņš brīdinājis.
Savukārt uzņēmēji, kas jūtas atraduši jaunu biznesa nišu, apgalvo, ka kuģus kā viesnīcas izmanto visā civilizētajā pasaulē. Viņi saka, ka neko nepārkāpj, vienīgi vēlas piedāvāt «jaunas alternatīvas» cilvēkiem, kas pēc tādām izslāpuši.
«Pašvaldība nez kādēļ nepiesienas burātājiem, kas ierodas Nidā pie draugiem, kuru vidū ir ne viens vien vietējais politiķis, un te pārnakšņo jahtās. Viņiem tas ir atļauts. Bet ja mēs pēc skaista izbraukuma pa Kuršu jomu piedāvājam cilvēkiem palikt pārnakšņot jahtā, tas vairs neesot labi,» iztecies kādas jahtas īpašnieks.
Citas «peldošās viesnīcas» kapteinis Arūns Bartkevičs apgalvojis, ka cilvēki šādās naktsmītnēs reti izvēloties paši gatavot maltītes, bet labprātāk apciemojot kafejnīcas vai restorānus krastā.
Tikmēr Nidas iedzīvotāji laikrakstam stāstījuši, ka atpūtnieki jahtās «gan šašlikus cep, gan citu ēdienu gatavo».
