2007. gada četru mēnešu laikā atmazgāti 13,6 miljoni LVL, pirmdien (14. aprīlī) preses konferences laikā paziņoja Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmā iesaistīti vairāk nekā 160 uzņēmumiem. Naudas atmazgātāju pakalpojumus izmantojuši būvniecības nozarē strādājoši uzņēmumi, tajā skaitā uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir saistīta ar tiltu būvniecību un apsaimniekošanu. Ievērojamas naudas summas ir pārskaitītas arī no citās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem, piemēram, apavu tirdzniecības jomā.
Kredītiestādēm ir izsūtīti 75 pieprasījumi par norēķinu operāciju apturēšanu naudas atmazgāšanā iesaistīto uzņēmumu kontos. Informācija par apturētajiem naudas līdzekļiem kontos varētu būt pieejama aptuveni divu nedēļu laikā.
Kā izveido uzņēmumu
Sākotnēji šie jaunie uzņēmumi tiek piereģistrēti uz tādu personu vārdiem, kuri nerada aizdomas par saistību ar fiktīvu uzņēmējdarbību. Tālāk šīs personas reģistrējās ar PVN apliekamo personu reģistrā, valsts un pašvaldību iestādēs izņem nepieciešamās atļaujas un izziņas, tad uzņēmumu pārreģistrē uz personas bez noteiktas dzīvesvietas vārda. Dotajā gadījumā šos uzņēmumus pārreģistrēja uz Lietuvas Republikas pilsoņu vārdiem, lai tādējādi apgrūtinātu iespējamo izmeklēšanu.
Kā šī shēma darbojas
Šī naudas atmazgāšanas shēma bija izveidota daudz sarežģītāka kā pirms nepilna mēneša VID Finanšu policijas pārvaldē atklātā 6,5 miljonu legalizācijas shēma. Proti, vispirms reāli darbojošies uzņēmumi noslēdz fiktīvus darījumus ar noziedzīgā grupējuma tiešā kontrolē esošiem bufera uzņēmumiem. Tālāk par šiem fiktīvajiem darījumiem samaksātajiem naudas līdzekļiem tiek vairākkārt mainīta piederība, līdz tie nonāk fiktīvo uzņēmumu kontos ārvalstīs, pamatā Lietuvas Republikas kredītiestādēs. Tad, kā liecina sākotnējās analīzes rezultāti, tiek noslēgti vairākpusēji līgumi ar Polijas, Ķīnas, Honkongas, Taizemes un citu valstu uzņēmumiem, kas arī ir pēdējais posms naudas atmazgāšanas ķēdē un pārskaitītie līdzekļi skaidrā naudā atgriežas Latvijā, un tiek atdoti to uzņēmumu pārstāvjiem, kas ir izmantojuši attiecīgos pakalpojumus. Noziedzīgais grupējums par šo pakalpojumu ietur vidēji 9% no legalizēto līdzekļu apjoma, bet atmazgātie līdzekļi tiek izmantoti aplokšņu algu izmaksām un citu nelegālu izmaksu segšanai.
Kurzemes apgabaltiesa diviem grupējuma atbalstītājiem piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu. Finanšu policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Ļubova Švecova atklāja, ka pieciem naudas atmazgāšanas organizatoriem piemērota policijas uzraudzība un aizliegums tuvoties konkrētām personām. Starp viņiem viens aizdomās turamais ir Krievijas pilsonis, tādēļ viņam tiesa aizliegusi izbrauks to Latvijas.
Ļ. Švecova informēja, ka kratīšanu laikā izņemts liels daudzums lietisko pierādījumu, tajā skaitā 130 zīmogi.
Viņa ļāva noprast, ka jaunatklātā naudas atmazgāšanas shēma nav pēdējā. Kā ziņots, marta sākumā Finanšu policija atklāja naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas tīklu, kura apgrozījums četros pērnā gada pēdējos mēnešos bija 6,5 milj. LVL. Savukārt marta vidū šī iestāde nāc klajā ar paziņojumu par Madonas rajonā atklātu organizēto grupējumu, kurā bija atmazgāti aptuveni 3 milj. LVL.
Pēdējā laika panākumus šī un līdzīgu noziegumu atklāšanā varot izskaidrot ar FP analītiskās kapacitātes palielinājumu, sacīja Ļ.Švecova.
Vairāk lasiet rīt laikrakstā Dienas bizness.