Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

2022.gadā labāk atalgotā profesiju grupa bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto darba samaksa, pārrēķināta pilnā slodzē, bija 4 805 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas struktūras apsekojuma dati.

Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (4 259 eiro), kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti (3 564 eiro).

Darba samaksas struktūras apsekojums tiek veikts reizi četros gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas, kas nodrošina salīdzināmus atalgojuma rādītājus.

Pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 598 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām. Mazāk atalgoti bija arī bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi (754 eiro), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki (755 eiro), apģērbu izgatavotāji (756 eiro) un māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, kuriem mēneša alga bija 801 eiro pirms nodokļu apmaksas.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Vidējais Latvijas sabiedrisko attiecību nozares darbonis ir 30 gadus veca sieviete, kura strādā valsts pārvaldē, algā ik mēnesi saņemot 400 – 600 latus pēc nodokļu nomaksas, liecina vortāla 7guru.lv veiktās aptaujas rezultāti.

Aptauja parādījusi, ka pārliecinošs vairākums, 74% jomas darbinieku, atalgojumā saņem 200 – 600 latus pēc nodokļu nomaksas. 32% no respondentiem savu algas līmeni norādījuši amplitūdā 200 – 400 lati, bet 42% amplitūdā 400 – 600 lati.

Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, gandrīz puse, 49% respondentu, saņēmuši algas pielikumu. 23% sabiedrisko attiecību speciālistu šis pieaugums bijis līdz 50 latiem.

Aptaujā lielāku aktivitāti izrādījuši valsts pārvaldes un valsts uzņēmumu darbinieki. Apkopotie dati liecina, ka lielākā daļa respondentu, 37% strādā valsts pārvaldē, bet vismazāk – 12% privātos uzņēmumos. Salīdzinot darbības sektoru ar saņemto atalgojumu, aptaujas dati parāda, ka vislabāk atalgoti privāto uzņēmumu iekšējie (inhouse) sabiedrisko attiecību darbinieki, no kuriem 56% atalgojumā ik mēnesi saņem 800 latus un vairāk. Turpretī viszemāk atalgoti valsts pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālisti, no kuriem 33% savu atalgojumu norādījuši zem 400 latiem, bet tikai 4% virs 800 latiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Ar ļoti strauju pieaugumu izcēlušies daži tematiskie biržā tirgotie fondi.

Šogad līdz šim guvumi no ieguldījumiem populārākajās akcijās bijuši izcili. Tiesa gan, vēl labāk gājis atsevišķiem tematiskajiem, biržā tirgotajiem fondiem, kas seko līdzi specifisku uzņēmumu akcijām. Daži tādējādi teic – pasaulei mainoties, labāk ies tādiem ieguldījumiem, kas savu likmi arī liek uz rūpniecības un sociālajām izmaiņām.

ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksam padevies labākais gada starts kopš 1987. gada, kur tā vērtība palēkusies par 11% (interesanti gan ir tas, ka tā paša 1987. gada oktobra vidū notika totāls ASV akciju tirgus sabrukums, kas vēsturē iegājis ar nosaukumu «melnā pirmdiena».

Proti, pirms jau vairāk nekā 30 gadiem 19. oktobrī ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average akciju indeksa vērtība tirdzniecības sesijas laikā saruka par 22,6%). Tikmēr ir tādi ETF, kuru cenu pieaugums bijis pat trīs un piecas reizes straujāks. Uz pārējo fona izceļas trīs šādi fondi, kuru investīciju tematika saistīta ar jaunajiem modes kliedzieniem – marihuānu un atjaunojamo enerģiju.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

ASV akciju cenas arī decembrī turpina cielēt uz arvien jauniem rekordaugstiem līmeņiem, lai gan ir atsevišķi signāli, kas dažiem liek bažīties par tik strauja kāpuma ilgstošu turpināšanos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no faktoriem, kas šogad nenoliedzami ir palīdzējis augt akciju cenām, ir tas, ka ASV kompānijas turpinājušas tērēt milzīgus līdzekļus savu šo vērtspapīru atpirkšanai. Jānorāda, ka šāda kompānijas rīcība parasti rezultējas ar akciju cenu palielināšanos, līdz ar to tiek atalgoti uzņēmuma investori. S&P Dow Jones Indices aprēķini liecina, ka 12 mēnešu laikā ASV kompānijas savas akcijas atpirkušas 900 miljardu ASV dolāru apmērā, bet šā gada pirmais un trešais ceturksnis šajā ziņā bijuši bagātīgākie vēsturē. Valdot šādam fonam, arī Financial Times raksta, ka tieši akciju atpirkšana no ASV korporāciju puses šogad bijis viens no buļļu tirgus stūrakmeņiem. ASV S&P 500 indeksa vērtība kopš gada sākuma ir palielinājusies jau par 14,2%. Turklāt izskatās, ka šis būs trešais gads pēc kārtas, kad ASV akciju cenu raksturojošo indikatoru vērtības palielinās vismaz par 10%.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Vai jūsu uzņēmumā ir darbinieki, kas neizrāda iniciatīvu, ir sliktā garastāvoklī un slikti veic savu darbu? Šāda situācija varētu būt pazīstama daudziem vadītājiem. Liekas, ka šobrīd lielā daļā organizāciju ir sasniegts darbinieku vilšanās un neapmierinātības augstākais punkts.

Uzņēmumu darba apjoma un ieņēmumu kritums dod pamatu nedrošībai, bet tajā pašā laikā prasības pret tiem darbiniekiem, kas palikuši strādāt pēc personāla samazināšanas, ir pieaugušas. Nereti viņiem ir jāstrādā vairāk nekā iepriekš, saņemot mazāku atalgojumu.

Vadītāji meklē atbildi uz jautājumu - vai šādos apstākļos vispār vēl ir iespējams motivēt cilvēkus darbam? Mēģinot izmantot dažādus ārējos stimulus, kas liktu padotajiem darboties efektīvāk, vadītāji aizmirst, ka motivācija veidojas no indivīda vērtībām, nevis ārējiem apstākļiem.

Ar spēka paņēmieniem cilvēkus var kontrolēt tikai īslaicīgi un arī tad ne pārāk efektīvi, panākot tikai to, ka darbinieki izpildīs tikai pašu minimālāko. Pavēļu un iebiedēšanas taktikai efekts būs tieši pretējs - tā vairos darbinieku atsvešinātību un apātiju vai pat izraisīs sabotāžu.

Darbojoties apģērbu industrijā, jāspēj balansēt starp to, ko cilvēki vēlas iegādāties, un savu «rokrakstu»

Tā uzskata Dace Krieviņa-Bahmane, apģērbu zīmola Dace Bahmann radītāja. Iepriekš Dace strādāja ar zīmolu BeCarousell, ko tagad maina ,un jau šī gada Riga Fashion Week startēs ar jauno nosaukumu.

«Sapratu, ka cilvēkiem, kuri pērk manus apģērbus, ir vēlme pēc to saistības ar konkrētu personību, dizaineri. Tas pircējam rada īpašāku sajūtu. Ne velti visi lielie zīmoli ir arī dizaineru vārdi, tāds ir modes pasaules likums, tā tas darbojas. Ir zīmoli, kas apvieno vairākus dizainerus. Startējot ar savu vārdu, ir skaidrs, ka esmu viena. Iepriekš daudziem bija jāskaidro, kas ir mans zīmols (BeCarousell), jāstāsta, ko tas nozīmē. Daudziem nosaukums patika, bet man pašai likās, ka jākļūst nopietnākai – vārds un uzvārds to nodrošina,» uzskata Dace. Iepriekš līdzīgu soli spēra dizainere Elīna Dobele, kas savu apavu zīmolu Zofa ir mainījusi pret zīmolu Elīna Dobele.

Kamēr līdz Soču Olimpisko spēļu sākumam atlikušas mazāk nekā simts dienas un šīs ziemas olimpiādes norisei Krievijas valdība tērēs rekordlielas summas, daļa Soču iedzīvotāju to visu raksturo, sakot: «gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr». Viņi uzskata – olimpiādes būvdarbiem atvēlētās finanses 50 miljonu ASV dolāru apjomā varēja tērēt prātīgāk, vēsta Reuters.

Summu, kas atvēlēta darbiem, lai Olimpiskās spēles varētu notikt Sočos, vietā, kur «jūra tiekas ar kalniem», labāk vajadzējis atvēlēt skolām, ceļu sakārtošanai un veselības sistēmai – jomām, kur investīcijas ir nepieciešamas, citējot vietējo iedzīvotāju pausto, savā blogā raksta ziņu aģentūras fotogrāfs Toms Pīters (Tom Peter). Viņš reportāžas tapšanas laikā kopumā viesojies Soču apkaimē 145 kilometru posmā gar Melnās jūras krastu. Fotogrāfam izdevies uzzināt vietējo mājokļu īpašnieku, celtnieku, oficiantu, pārdevēju, taksistu, ekologu un zemnieku viedokli par gaidāmo notikumu.

Lai arī lielai daļai vietējo iedzīvotāju pacietības mērs esot pilns, Sočiem jau piecus gadus grimstot cementa putekļos un sastrēgumos, kas radušies būvdarbu dēļ, kā arī dažkārt jaucot nost vietējo mājas, daļa satikto krievu uzskata, ka Krievija var atļauties 50 miljardus ASV dolāru investīcijas novirzīt olimpiādei un tieši tas arī bija jādara.

Saeimas izdevumi atalgojumam 14 mēnešu laikā - no 2008.gada septembra līdz 2009.gada novembrim - samazinājušies par 29%, savukārt Valsts prezidenta kancelejā atalgojums 2009.gada nogalē bija 2007.gada vasaras līmenī. Tā liecina aktīvistu grupas, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), ceturtdien publiskotā informācija.

Vislielākās algas Valsts prezidenta kancelejā maksātas 2007.gada oktobrī un 2008.gada oktobrī. Piemēram, 2007.gada oktobrī Valsts prezidenta kancelejā strādāja 90 cilvēki, kuru vidējais bruto atalgojums bija 1835,40 lati.

2009.gada decembrī trīs darbinieki ir bijuši labāk atalgoti par Valsts prezidentu Valdi Zatleru: viņš saņēma 2228,28 latus, bet Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs - 2810,76 latus, kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols - 2630 latus un prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa - 2237,44 latus. Savukārt Saeimā 2008.gada septembrī atalgojumu saņēma 648 cilvēki, tai skaitā deputāti, vidējais bruto atalgojums bija 996,19 lati, bet kopējie izdevumi atalgojumam - 645 534 lati. 2008.gada novembrī Saeimā atalgojumu saņēma 660 cilvēki, vidējais atalgojums bija 919,34 lati, kopējie izdevumi atalgojumam - 606 767 lati. 2009.gada novembrī parlamentā atalgojumu saņēma 596 cilvēki, vidējais atalgojums bija 766,31 lats, kopējie izdevumi atalgojumam - 456 720 lati.

Šobrīd darba tirgū vērojama situācija, ka darbinieku gatavība un atvērtība darba maiņai ir salīdzinoši augsta. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Ceturtā daļa (24%) darbinieku šogad apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, bet desmitā daļa (13%) darbinieku nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Iespējams, ka arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie – tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt divas trešdaļas (63%) darbinieku pašlaik vēl nav gatavi jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir gados jaunāki darbinieki (18 - 29 gadu vecumā), kā arī darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (1 - 5 gadus), un rīdzinieki.

Kriptovalūtu cenas pēdējā laikā piedzīvojušas gan pamatīgus kritumus, gan kāpumus. Lai gan kriptovalūtu tirgus pašlaik neizskatās īpaši iedvesmojoši investīciju veikšanai, daudzi šobrīd spekulē par Wall Street Memes cenas kāpumu. Tas gaidāms līdz ar žetona iepriekšpārdošanas beigām, kad $WSM tiks kotēts biržās.

Pēdējo divu mēnešu laikā projekta atbalstītāju skaits ir ievērojami pieaudzis un aktivizējis meme monētu kopienu, kurā ir vairākas ietekmīgas personas, tostarp miljardieris un inovators Elons Masks. Arī lieli investori izrāda interesi par šo iepriekšpārdošanu, un viens investors paziņoja, ka Wall Street Memes ir ieguldījis vairāk nekā 1 miljonu ASV dolāru.

Tagad, kad Wall Street Memes iepriekšpārdošana beidzot ir pārsniegusi 25 miljonu ASV dolāru robežu, situācija sāk uzkarst vēl vairāk – ir atlicis mazāk nekā viens mēnesis, lai pievienotos un kļūtu par vienu no pirmajiem $WSM investoriem.

Kas ir Wall Street Memes un kāpēc tajā investēt?

Veiksim domāšanas vingrinājumu un modelēsim situāciju, ka pašlaik dzīvojam pavisam nedaudz labāk nekā pirms gada. Pavisam mazlietiņ, tomēr labāk. Un nu pasakiet: vai tā ir laba vēsts? Rūpīgākie sekotāji ekonomiskajām peripetijām uzreiz jautās - kas ir tie «mēs»? Lūk, un vienkāršais, skaistais «jāvārds» acīmredzami iepriecinošajam jaunumam, ka dzīve gada griezumā ir gājusi pat uz augšu, ir samaitāts.

Ja «mēs», piemēram, ir Japāna, tad šīs rītausmas zemes kopprodukta izaugsme šā gada otrajā ceturksnī, kas ir par 1,4% lielāka nekā šai laikā pērn, tiek saukta par «gāšanos». Tas, ka japāņi ir pamanījušies būt mazliet produktīvāki un attiecīgajā ekonomikas rādītājā paķepuroties uz augšu, pasaulē tiek uztverts kā kritiens un liela vilšanās.

Raugoties no ikdienišķas loģikas redzes punkta, izaugsme ir izaugsme - tā nav kritums. Un izaugsme ir «labāk», ne «sliktāk». Bet, jūs teiksit, runa taču ir par makroekonomiku, runa ir par sevišķi sarežģītām attiecībām, kur spēlētāji saistīti tik sarežģītām saiknēm, ka, paraujot nedaudz vienu, tu nezini, kurš pavediena beigās piedzīvos smago piezemēšanos. Lūk, un tā tad arī ir mūsu problēma - šī sevišķā sarežģītība.

Agrolats Holding tuvāko gadu laikā investīcijās ieguldīs miljoniem latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Agrolats Holding īpašnieki Paškausku ģimene, izmantojot banku finansējumu, attīsta lauksaimnieciskās un zivju produkcijas ražošanu, tirdzniecību, pirmapstrādi un uzglabāšanu, kā rezultātā holdingā ietilpstošo uzņēmumu apjoms būtiski pieaugs.

Agrolats Holding kopā ar sadarbības partneriem attīsta saldēto zivju rūpnīcas projektu Marokā. Rūpnīcas 1. kārta jau darbojas, bet 2. kārtas nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz šā gada beigām. Rūpnīcas kopējā jauda paredzētas 18 tūkstoši t saldētās zivju produkcijas - skumbrijas, sardīnes un sardinellas - gadā. Kopējās plānotās investīcijas ir pieci miljoni eiro, un projekts tiek realizēts, izmantojot vietējo banku kredītlīdzekļus un investoru finansējumu. Pēc rūpnīcas pabeigšanas tajā būs nodarbināti 130 - 150 strādājošie. Šobrīd rūpnīca strādā ar nepilnu jaudu, un saražoto produkciju iepērk gan ES, gan Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā un arī Latvijas uzņēmums SIA Karavela, kas ražo produkciju ar preču zīmi Kaija.