Lai turpmāk nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi dažādu referendumu ierosināšanas procesā, visdrīzāk tiks noteikts, ka vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts jāgūst pašiem iniciatīvas autoriem.
Jānorāda, ka pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK - lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Diskusijas par iespējamām izmaiņām vēlētāju iniciatīvas regulējumā kļuva aktuālas pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.
Pēc plašām diskusijām Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma. Tādējādi visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno CVK reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. «Saskaņā ar CVK teikto parakstu vākšanas otrais posms izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, un nav skaidrs, kāpēc par to jāmaksā valstij,» iepriekš DB norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).
Atbalstītās izmaiņas paredz, ka vēlētāju parakstus var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība. Turklāt parakstu vākšanu varētu nodrošināt bāriņtiesās, neiekasējot divu latu nodevu par parakstu apstiprināšanu.
Opozīcijas deputāti diskusijās pārmeta gan demokrātijas ierobežošanu, gan vēlētājiem nedraudzīgu signālu. «Laikā, kad Saeimai un valdībai ir tik zems uzticības slieksnis, kā tas ir šobrīd, mēs vienkārši nedrīkstam mainīt spēles notikumus,» uzsvēra deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība), paužot viedokli, ka, pieņemot izmaiņas, tautas nobalsošana kā demokrātijas instruments tiks nolikts «praktiski neaizsniedzamā plauktā». Savukārt deputāts Andrejs Judins noraidīja bažas par demokrātijas ierobežošanu un uzsvēra, ka demokrātija ir dārga, bet ne izšķērdīga lieta. «Demokrātija prasa izdevumus, bet mums nav jātērē nauda, lai notestētu kaut kādu ideju, ko atbalsta tikai 0,6 procenti vēlētāju,» tā viņš. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK toties sola nākamajā lasījumā iesniegt priekšlikumus, kas ļaus iedzīvotājiem vieglāk savākt vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu.
Jāpiebilst, ka tāda vēlētāju iniciatīvas kārtība, kā pašlaik Latvijā, citās Eiropas valstīs nepastāv, un paši konstitūcijas grozījumu vai likuma projekta ierosinātāji vāc visu nepieciešamo parakstu skaitu. Nepieciešamo parakstu skaits katrā valstī ir atšķirīgs – no 50, 100 tūkstošiem parakstu līdz pat 500 tūkstošiem parakstu. Latvijā viena desmitā daļa vēlētāju parakstu ir aptuveni 150 tūkstoši parakstu.