Līdzīgi kā Latvijā, arī Dānijā salīdzinoši nesen notika parlamenta vēlēšanas. Ja kādam šķiet, ka tikai Latvijā politikas procesi ir neprognozējami un neskaidri, tad šaubāties – «pārsteigumi» un solījumu laušana notiek arī Dānijā. Tas negatīvi ietekmē ikvienu – it īpašu uzņēmējus, jo, lai plānotu uzņēmuma attīstību ilgtermiņā, ir svarīgi, lai politiskā un ekonomiskā vide būtu stabila un prognozējama.
Šajās ārkārtas vēlēšanās Latvijā par galveno lozungu kalpoja cīņa par tiesiskumu un godīgu valsti, un laiks rādīs, vai tas ir izdevies. Arī Dānijā šo vēlēšanu uzstādījums bija atšķirīgs no iepriekšējām vēlēšanām, kas notika 2007. gadā. Toreiz valdīja ekonomiskais uzplaukums un cilvēkiem dienaskārtībā bija citi jautājumi, bet šogad vēlētāji, izdarot izvēli, apsvēra, kā valsti izraut no globālās finanšu krīzes radītās lejupslīdes. Protams, arī Latvijā globālā finanšu krīze un nesaimnieciska saimniekošana ir atstājusi dziļu ietekmi, tomēr Latvijā, manuprāt, vēlētājiem galvenais bija emocionālais vadmotīvs. Arī publiskajā pirmsvēlēšanu komunikācijā Latvijas politiķi vairāk izmantoja personiskos motīvus nekā politiski vai ekonomiski pamatotas idejas, ar kurām viņi atšķiras no konkurentiem. Dānijā personiskie motīvi bija mazāk izteikti – cilvēki vairāk vērtēja politiķu ekonomisko piedāvājumu.
Kas ir svarīgāks uzņēmējiem? Protams, tas ir politiķu ekonomiskais piedāvājums. Uzņēmējus mazāk interesē pats vēlēšanu process, bet gan tā iznākums un kā tas ietekmēs uzņēmējdarbību.
Iepriekš esmu teicis, ka Latvijas biznesa vidē klusēšana ne vienmēr nozīmē piekrišanu. Šo izteicienu var pārfrāzēt un attiecināt arī uz Latvijas un Dānijas politiku – politiķu solījumi ne vienmēr nozīmē to izpildi. Ne reizi vien Latvijā ir pieredzēts, ka solītais netiek pildīts. Dānijā jau ir saskaitīts, ka politiķi pēc vēlēšanām lauzuši 36 pirmsvēlēšanu solījumus. Cik Latvijā? Tam par iemeslu, protams, bija sarežģītais valdības veidošanas process Dānijā, kad partijām nācās dažādos jautājums piekāpties.
Tomēr, manuprāt, ir viena būtiska atšķirība, kas novērojama pirmsvēlēšanu laikā abās valstīs. Latvijā politiķi baidās skaidri definēt savu pozīciju un bieži vien nesniedz skaidras atbildes uz elementāriem jautājumiem, jo baidās zaudēt vēlētāju uzticību. Piemēram, Dānijā šogad vēlēšanās uzvarēja opozīcijas bloks, kurā vadošā partija, sociāldemokrāti, solīja palielināt nodokļus un valsts izdevumus, kā arī pagarināt darbadienu par 12 minūtēm. Latvijā, lai iekarotu vēlētāju simpātijas, ir jāsola pretējais – samazināt nodokļus un valsts izdevumus. Taču vai šie solījumi ir realizējušies praksē?
Pēc vēlēšanām abās valstīs ir skaidri redzams, ka koalīcija nebūs stabila. Dānijā valdībai būs jāpaļaujas uz atbalstu no partijām, kuras ir tik dažādas savos uzskatos kā sociālisti Enhedslisten un sociālliberāļi Radikale Venstre. Tas, protams, rada bažas par šīs valdības ilgtspēju un iespējam realizēt nospraustos mērķus. Tam jau ir arī pirmie pierādījumi, kad lauzti 36 pirmsvēlēšanu solījumi. Latvijā situācija ir līdzīga, jo koalīcijas iekšienē nav saskaņas un nav pārliecības, ka šī koalīcija ilgtermiņā varētu pastāvēt. Uzņēmējam šāda situācija nav labvēlīga, jo koalīcijas partiju un iekšējie konflikti neļauj uzņēmējiem skaidri paredzēt, ko sagaidīt no valdības.
Latvijā valdības un koalīcijas mainās ļoti bieži, taču Dānijā pēc 10 gadu pārtraukuma ir jauna koalīcija. Līdz ar to Dānijā šo situāciju uztver īpaši nopietni, jo neviens nevēlas īslaicīgu valdību, it īpaši šobrīd, kad ekonomiskā situācija visā pasaulē ir ļoti nestabila. Neraugoties uz jauno valdību, ceru, ka politiķi spēs sastrādāties un pieņemt lēmumus, kas būs ilgtspējīgi. Viens fakts gan izraisījis lielu izbrīnu sabiedrībā – par Dānijas nodokļu ministru iecelts 26 gadus vecs vīrietis, kuram nav iepriekšējās darba pieredzes.
Lai arī Latvijā ir jauna koalīcija, pozitīvi vērtējams fakts, ka valdības vadītāja pienākumus turpina pildīt Valdis Dombrovskis, jo tas garantē zināmu pēctecību. Turklāt V.Dombrovska laikā tiešām palielinājās valdības konsultācijas ar nozares uzņēmumiem pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas. Ceru, ka tas tā arī turpināsies un uzņēmumu argumentos ieklausīsies.
