Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.
Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.
Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.
Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.
Savukārt prezidents jebkurā brīdī var ierosināt Saeimas atlaišanu. Taču jāatgādina, ka ierosināšana nenozīmē, ka Saeima ir atlaista. Arī pēc prezidenta ierosinājuma notiek tautas nobalsošana. Ja vairākums nobalso, ka Saeima ir jāatlaiž, tad Saeima ir atlaista un divu mēnešu laikā jāsarīko ārkārtas vēlēšanas. Šādai procedūrai gājām cauri 2011. gadā pēc prezidenta Valda Zatlera ierosinājuma atlaist Saeimu.
Vai Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu ierosināt šobrīd Saeimas atlaišanu? Grūti iedomāties, ka tas varētu notikt piecus mēnešus līdz prezidenta pilnvaru beigām. Zatlera gadījumā vēlētāji nobalsoja par atlaišanu. Bet var būt arī citādi.
Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskata Valsts prezidentu un Saeima ievēl jaunu Valsts prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
Vēl kāds svarīgs aspekts, ko ārkārtas vēlēšanu musinātāji neņem vērā, - Saeimas vēlēšanās var piedalīties partijas, kuras dibinātas gadu pirms vēlēšanām. Tātad, pat ja prezidents ierosina un tauta atlaiž Saeimu, nākamās Saeimas vēlēšanās piedalīsies jau esošās partijas. Tātad pie sarunu galda tiem pašiem deputātiem ar visām savām sarkanajām līnijām un āža kājām vien būs jāsēžas. Iespējams, kāda no partijām ārkārtas vēlēšanās saņemtu vairāk balsu, bet ne tik daudz vairāk, lai iztiktu bez citu partiju balsīm valdības apstiprināšanai.
Pragmatiskais secinājums – 13. Saeimai ir jāstrādā un jāatceras, ka vara pieder Latvijas tautai, kura jau gada beigās varēs īstenot savas tiesības uz Saeimas atlaišanu.
