Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Pieaugot nulles atkritumu jeb zero waste dzīvesveida popularitātei, Rīgā neilgā laika posmā atklāts jau trešais beziepakojuma veikals

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece jauno veikalu Turza atklājušas Ģetrūdes ielā un plāno paplašināties arī citviet Rīgā, un, iespējams, pat citās pilsētās. Turzā investēti aptuveni 35 000 eiro, no tiem 10 000 eiro iegūti kolektīvās finansēšanas platformā Projektu banka. Pārējie ir privātie līdzekļi no radiem, draugiem un investoriem. Turzai līdzīga koncepta – beziepakojuma – veikali Rīgā ir vēl divi – Zero veikals un Burka, taču I. Blāķe cer, ka šādu bodīšu kļūs aizvien vairāk.

Telpu problēma

«Ņemot vērā visas Eiropas Savienības regulas un plastmasas aizliegumu, cilvēkiem rodas vēlme dzīvot dabai draudzīgāk. Jo vairāk tādu vietu Rīgā un Latvijā būs, jo cilvēkiem būs ērtāk dzīvot bez lieka iepakojuma,» domā I. Blāķe. Galvenais uzstādījums veikala atvēršanai bija atrast pircējiem ērtu lokācijas vietu, lai Turzai varētu piekļūt gan ar automašīnu, gan velosipēdu, gan citu pārvietošanās līdzekli. «Ar telpu atrašanu Rīgā ir traki, jo piemērotu telpu nav vai arī tās ir neadekvāti dārgas. Pagāja ilgs laiks, līdz nejauši atradām šīs,» stāsta Turzas līdzīpašniece. «Šobrīd pārējie beziepakojuma veikali ir vērsti uz sauso produkciju, nosedzot mazu nišu no tā, kas cilvēkiem ikdienā vajadzīgs,» uzskata I. Blāķe. Viņasprāt, Rīgā trūkst sakārtotas infrastruktūras, lai cilvēki varētu īstenot ilgtspējīgu dzīvesveidu. Ja šādi veikali būs ērti pieejami, tad arī vairāk cilvēku spēs atteikties kaut vai no dažiem maisiņiem ikdienā. «Tam būtu lielāks spēks globālajās pārmaiņās nekā tad, ja viens cilvēks izdomās dzīvot pēc zero waste principa, skrienot pa visu Rīgu, meklējot katru mazāko lietu, lai nodrošinātu savu dzīvesveidu,» domā I. Blāķe. Veikals plāno attīstīties arī citur, bet sākotnēji nostiprinās pozīcijas esošajā vietā, kur plānots rīkot arī dažādas meistarklases, informatīvos pasākumus, mudinot cilvēkus ieviest savā dzīvē izmaiņas. Veikala īpašnieces apsver domu nākotnē atvērt veikalu arī kādā tirdzniecības namā. «Esam runājuši arī ar Āgenskalna tirgu, iespējams, daļa sortimenta tiks piedāvāta arī tur. Nākotnē gribētos veikalu atvērt arī citās Latvijas pilsētās. Noteikti skatīsimies arī ārpus Rīgas, pieprasījums ir,» stāsta Turzas radītāja.

Videi draudzīgas iepirkšanās popularitāte aug augumā, un zaļās domāšanas segums rada labvēlīgu augsni beziepakojuma veikalu attīstīšanai gan Rīgā, gan reģionos

Patlaban Rīgā ir trīs šāda tipa veikali – Burka, Turza, Zeroveikals, un šodien tiem piepulcējies arī Āgenskalnā esošais ģimenes uzņēmums Zemes Draugs.

Aptaujātās uzņēmējas ir optimistiskas, sakot, ka šīs nišas veikaliem, viņuprāt, ir spoža nākotne un, visticamāk, beziepakojuma veikalu skaits sakuplos arī reģionu pilsētās. Jau patlaban Jelgavā strādā Ber un sver, kā arī Siguldā zaļās iepirkšanās entuziasti iepērkas bodītē Neiepakots. Interesanti, ka zero waste principus ir iespējams realizēt ne tikai pārtikas veikalā, bet arī kafejnīcu biznesā, un tam piemērs ir kafejnīca Café M. Turklāt tiem, kas zaļo biznesu attīsta tikai tagad, sagatavošanās procesā veicas vieglāk nekā priekšgājējiem, kuriem bija jāsakaras savā ceļā ar skepsi un stereotipiem gan no preču piegādātāju, gan potenciālo pircēju puses.

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

No 4. oktobra būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tajā var bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.

Jaunais apmaiņas punkts ir integrēts būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Tas tapis, pateicoties “LIFE Waste to Resourses IP” projektam, kas Latvijā tik plašā mērogā tiek realizēts pirmo reizi.

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece atklājušas jaunu beziepakojumu veikalu «Turza», kas atrodas Ģetrūdes ielā, Rīgā.

Veikala atvēršanai kolektīvās finansēšanas platformā «Projektu Banka» līdzekļus saziedoja iedzīvotāji - «zero waste» dzīvesveida atbalstītāji.

Veikala mērķis ir lauzt stereotipu, ka «zero waste» dzīvesveids prasa lielas pūles un resursus, un padarīt iepirkšanos bez iepakojuma tikpat ierastu un vienkāršu kā ikvakara vizīti parastā lielveikalā. «Mēs sadarbojamies ar vietējiem ražotājiem, tādiem kā piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība «Straupe», zemnieku saimniecība «Ķelmēni», zīmoli «Purenn», «Milzu!» un «Kalve Coffee», lai piedāvātu cilvēkiem iespēju iegādāties viņu iemīļotos produktus bez iepakojuma,» norādīja biedrības pārstāvji.

Cēsīs atklāts beziepakojuma veikals ieber.lv. Uzsāktas sarunas par paplašināšanos citviet Vidzemē, biznesa portālam Db.lv pastāstīja ieber.lv idejas autore Agnese Gaidelione.

A. Gaidelione stāsta, ka ideju par veikala izveidi palīdzēja īstenot draudzene, ar kuru viņa devās kopīgās pastaigās ar bērniem. Sarunājoties un domājot, kas būtu sirdij tīkamais, radās ideja par beziepakojuma veikala izveidi. «Runājām, ka baigi labā lieta ir Rīgā un arī mēs šeit to varētu īstenot. Pamazām, pamazām, solīti pa solītim un viss izdevās,» teic A.Gaidelione.

Uzsākot uzņēmējdarbību, viņa konsultējusies arī ar Lauru un Andi Arnicāniem, kas ir vieni no zero waste dzīvesstila aktīvistiem Latvijā. «Jautājām viņu viedokli, kādas preces viņi iegādātos. Viņi ir lietpratēji un varēja ieteikt, ko mēs varētu mācīties kā uzņēmēji, kas citos veikalos ir labs un ērts, kādu pozitīvo pozitīvo praksi mēs varētu pārņemt un par ko mēs varētu padomāt, lai atšķirtos. Viņi arī bija vieni no mūsu padomdevējiem,» sacīja A.Gaidelione.

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Saistībā ar koronavīrusa "Covid-19" izplatību Latvijā, arī beziepakojuma veikali novērojuši klientu pieplūdumu, atklāj Db.lv aptaujātie tirgotāji.

"Zeroveikalā" panika neesot novērojama. Tirgotājs pieturas pie Ministru kabineta rīkojuma norādēm un rekomendācijām, piemēram, mazgā rokas, dienas gaitā aktīvi dezinficē virsmas, durvju rokturus, plauktus. Patlaban veikalā ir novērojams, ka liela daļa klientu izvēlas iegādāties vairāk sausās pārtikas.

Līdzīga situācija ir beziepakojuma veikalā "Ieber.lv" Cēsīs, kurā tiek veikti papildus dezinfekcijas darbi, kā arī veidoti nelieli krājumi, jo ir novērojams klientu pieplūdums. Šobrīd pieprasītākie produkti ir dezinfekcijas līdzekļi, šķidrās ziepes, šampūnziepes un bakaleja.

Pēdējās trīs dienas klientu pieaugums novērojams arī beziepakojuma veikalā "Zemes draugs". Visvairāk iegādājas pārtiku, sadzīves higiēnas preces un dezinfekcijas līdzekļus. Līdzīgi kā citur uzņēmums ievēro papildus higiēnas pasākumus - nepārtraukti dezinficē veikala telpas, durvju rokturus, metāla lāpstiņas, standziņas utt. No rītiem darbiniekiem tiek mērīta temperatūra.

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik izmaksā pārtikas produkti vienai maltītei, ja tos iegādājas beziepakojuma veikalā «Turza» vai veikalu ķēdes «Rimi» veikalā.

Lai pagatavotu vienu maltīti bija nepieciešams iegādāties: sarkanās lēcas, sīpolu, burkānu, tomātus, saldo kartupeli, eļļu cepšanai, garšvielas - timiānu, oregano un sāli, sieru un makaronus.

Beziepakojuma veikalā Turza» šie produkti izmaksāja - 5,81 eiro, bet veikalā «Rimi» - 7,63 eiro. Jāņem vērā, ka daži produkti atšķiras, jo nebija pieejami. Plašāk par eksperimentu - raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

22. novembrī notiks astotais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savās idejās dalīsies vairāk nekā 20 atzīti pašmāju un ārzemju viesi. Nupat izziņoti pirmie pasākuma runātāji – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, pārtikas inovatore un pasniedzēja Ilga Gedrovica un zero waste aktīviste Laura Arnicāne.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši vairāk nekā 100 runātāji, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts «Together» jeb «Kopā». «Šī gada TEDxRiga tēma vērš uzmanību uz to, ka kopībā mēs ne tikai esam vairāk un stiprāki. Īsteni spēcīgā kopībā ir arī cieņa pret dažādību un individualitāti, vairākuma atbildība pret mazākumu, veiksmes un ietekmes dalīšana ar tiem, kam nav tā veicies. Un šādā kopībā mēs varam īstenot ko diženāku kā to, ko varam cerēt sasniegt katrs individuāli. Šis ir arī Baltijas ceļa 30. jubilejas gads — labs brīdis, lai palūkotos atpakaļ un apzinātos, kas ir īstena kopība un kāds ir tās spēks. Par to pasākumā atgādinās arī katrs no runātājiem, jo viņu pieredzes stāsti var stiprināt un iedvesmot ikvienu no mums,» uzsver TEDxRiga organizatoru komandas pārstāvis Pāvils Jurjāns.

Šobrīd viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramu sadzīves atkritumu, no kā 28 % jeb 120 kilogramus apglabā Latvijas poligonos, gandrīz 160 kilogramus (37 %) pārstrādā vai kompostē, no apmēram 138 kg (32 %) ražo biogāzi, bet atlikušo apjomu sadedzina enerģijas ieguvei.

Kopumā Latvijā mājsaimniecības gadā rada aptuveni 820 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no tā poligonos tiek apglabāti aptuveni 230 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu (Dati: Eurostat, VARAM, 2019).

Liela daļa no šiem atkritumiem ir izlietotais iepakojums. 2020. gadā "Zero Waste Latvija" sadarbībā ar "ZAAO" un "AJ Power Recycling" veica pētījumu "Gudri šķirot – gudri pakot", kurā tika pētīts vieglā iepakojuma konteinera saturs un tajā nonākušās "kļūdas" jeb tie nepārstrādājamie iepakojumi, kas nonāk vieglā iepakojuma šķirošanas konteineros. Tika secināts, ka izlietotais iepakojums veido 22 % no visiem atkritumiem.

Ideāla iepakojuma aprites sistēma būtu sekojoša: atbildīga iepakojuma veida izvēle un izmantošana, izlietotā iepakojuma šķirošana un tā pārstrāde. Bieži runā par šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, taču nepamatoti maz tiek aktualizēta iepakojuma veida izvēle un izmantošanas vajadzība. Tieši šīs ir daļas, kas novērstu apglabāto atkritumu problēmu.

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

Atbalstot pircējus ilgtspējīgās izvēlēs, mazumtirgotājs Rimi šī gada sākumā pilotprojektā veikalā Spicē uzsāka produktu tirdzniecību bez iepakojuma un tagad šāds zero waste stends atklāts arī veikalā Alfā.

Kā liecina Rimi novērojumi, pirmajās dienās vispieprasītākie produkti jaunajā stendā bija zobu birstes un pašmāju vannas kosmētikas produkcija. Kopumā lielākā pircēju interese stenda pirmajos darbības mēnešos bijusi par mutes kopšanas līdzekļiem, intīmās higiēnas precēm, matu kosmētiku un mazgāšanās līdzekļiem, kā arī vannas bumbām.

"Pircēju atsauksmes sociālajos tīklos un arī pārdošanas rezultāti liecina, ka šī iniciatīva tiek ļoti labprāt pieņemta un augstu novērtēta. Vienlaikus bezatkritumu koncepta piekritēji sagaida vēl vairāk eko produktu šajā stendā, tāpēc arī turpmāk Rimi strādās pie produktu bez iepakojuma sortimenta paplašināšanas, iekļaujot gan eko produktus, gan jaunus šķidros produktus un jaunas esošo produktu apakšgrupas, lai palīdzētu pircējiem arī turpmāk izdarīt ilgtspējīgas izvēles vēl plašākā produktu kategorijā," stāsta Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.

Atbalstot ilgtspējīgus pieeju un risinājumus, kā arī atsaucoties Rimi pircēju vēlmei dzīvot arvien videi draudzīgāk, Rimi kā pirmais mazumtirgotājs Baltijā uzsāk Latvijā ražotu saimniecības un higiēnas produktu tirdzniecību bez iepakojuma, informē uzņēmumā.

Pilotprojekta ietvaros sadarbībā ar vietējiem ražotājiem atsevišķos Rimi veikalos speciāli aprīkotos stendos būs iespēja iegādāties saimniecības un ķermeņa kopšanas produktus bez iepakojuma. Sākotnēji šādi stendi būs pieejami Rimi veikalā t/c Spice, taču nākotnē plānots tos izvietot arī citos veikalos.

Speciālajos stendos varēs iegādāties tādas preces kā šampūnus, ziepes, zobu pastas un zobu birstes, dezodorantus, tualetes papīru, trauku mazgāšanas līdzekļus, higiēnas preces u. c. Pirmie partneri šajā projektā būs lielākais sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu ražotājs Latvijā Spodrība un Latvijas kosmētikas ražotājs STENDERS, kuru produktus pircēji varēs iegādāties specializētajos stendos, izmantojot līdzi paņemto iepakojumu.

Pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem durvis vēris Rimi Alfa - ieguldot 1,9 miljonus eiro, tirdzniecības zālē uzstādītas videi draudzīgas iekārtas, ieviests jaunais dizaina koncepts, uzlabota pārskatāmība un iekārtota īpaša iepirkšanās zona steidzīgajiem.

Izveidotas arī telpas e-komercijas klientu pasūtījumu komplektācijai.

“Rimi Alfa ir vēsturiski pirmais Rimi hipermārkets Latvijā, kas tika atvērts 2000. gada maijā. Veikals ir pelnīti piedzīvojis lielas izmaiņas. Pastāvīgi paplašinoties Rimi e-komercijai, daļu tirdzniecības zāles platības esam atvēlējuši ar šo iepirkšanās veidu saistītajām darbībām,” papildina Gatis Pakalnieks, Rimi Latvia hipermārketu tīkla direktors.

Jaunā dizaina – walk-through tipa – infocentrā iekārtota ātrā pašapkalpošanās kase. Infocentrā izvietots arī gatavo ēdienu un dzērienu piedāvājums līdzņemšanai.

Veikala mājsaimniecības preču nodaļā ieviestas jaunā koncepta mēbeles un vizuālā komunikācija, kas palīdz skaidrot attiecīgās preces pielietojumu sadzīvē. Savukārt mazgāšanas līdzekļu un kosmētikas nodaļā ieviests zero waste jeb beziepakojuma stends.

Žāvētu augļu un auzu pārslu batoniņu ražotājs SIA "apedd", rūpēs pret dabu un cilvēkiem, piedāvā iegādāties veselīgo našķi ilgtspējīgā papīra iepakojumā.

Uzņēmumu Covid-19 krīzes sākumā dibināja draugi Alda Lūse, Matīss Dunkers un Paula Kalniņa, kas ir arī uzņēmuma dvēsele, batoniņu garšu ģeneratore un ideju realizētāja. Viņa ir vegāns un ik dienu saskaras ar to, ka tirgū ir mazs piedāvājums veselīgai produkcijai vegāniem, īpaši našķiem, tādēļ vēlējās radīt pati savus našķus un piedāvāt tos citiem, kuriem arī rūp un interesē tas, ko viņi patērē. Tāpat viņa ir arī "apedd" finanšu projektu vadītāja, seko līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un, sadarbojoties ar Kurzemes Biznesa inkubatoru, kopīgi kārto uzņēmuma grāmatvedību.

A.Lūse ir "apedd" pārdošanas projektu vadītāja, veido saturu un tēlu uzņēmuma profilam sociālajos tīklos un interneta veikalam, kā arī raksta blogu par uzņēmumam svarīgām un aktuālām tēmām. Savukārt, M. Dunkers uzņēmumā pilda projektu vadītāja funkciju. Pašlaik viņš risina jautājumu par ražošanas telpu paplašināšanu un ražošanas automatizāciju.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

2.Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Durvis ver pirmais beziepakojuma veikals Kuldīgā 

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule"....

3.Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

4.Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato 

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze...

5.Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Visas vasaras naktis Spoguļnamiņā jau rezervētas 

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Veikaliņš Neiepakots siguldiešiem piedāvā iespēju iegādāties apzinātam patēriņam domātas preces un cieši sadarbojas ar Zaļās villas kvartālu.

Šī brīža veikala Neiepakots koncepcija ir pagaidu variants, kamēr tiks izremontētas «īstās» telpas. Pagaidām veikals vēl nav tādā formā un izpildījumā, kā tā īpašniece Liene Straupe ir iecerējusi. Tas ir neliels produktu stends, kur atrodamas dažādas preces apzinātākam patēriņam – termokrūzes, kas ražotas no pārstrādātām vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, stikla ūdens pudeles, bambusa zobu birstes, auduma maisiņi, menstruālās piltuves, mazgājamās autiņbiksītes, ķermeņa kopšanas lietas, piemēram, šampūnziepes. Piedāvājumā ir arī sejas tīrīšanas spilventiņi, kurus šuj vietējā Siguldas organizācija Cerību spārni. «Cenšamies domāt par sociālo ietekmi un tāpēc pasūtām tieši Cerību spārnos, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti,» norāda Liene.

Beziepakojuma pašapkalpošanās veikals Turza kolektīvajā ieguldījumu platformā Projektu banka savācis nepieciešamos 10 000 eiro turpmākajai attīstībai.

Jau šobrīd tiek meklētas potenciālās veikala telpas un plānots, ka tas savu darbu uzsāks augusta beigās - septembra sākumā, biznesa portālam Db.lv pastāsta veikala vadītāja Ilze Blāķe.

Veikala attīstītāji izvērtē dažādas iespējamās veikala lokācijas vietas, taču plānots, ka veikals atradīsies Rīgas centrā. Tiklīdz telpas būs atrastas, tā turpināsies komunikācija ar potenciālajiem piegādātājiem, no kuriem jau daļa šobrīd ir apzināti.

Tev varētu interesēt arī:

Vēlas izveidot pirmo beziepakojuma pašapkalpošanās veikalu Latvijā

Viens no pirmajiem celmlaužiem beziepakojuma veikalu lauciņā Latvijā bija Turza. Uzņēmuma līdzīpašniece, veikala vadītāja Madara Bundzeniece atminas, ka sākums nemaz nebija tik rožains, kā varētu šķist, un celmlauža gods bija ar garoziņu.

«Es nezinu, kāda situācija ir šobrīd, bet, kad vērām vaļā Turzu un meklējām sponsorus, cilvēki bija diezgan skeptiski, jo Latvijā šādas koncepcijas bizness vēl nebija attīstīts un viņi īsti nevēlējās riskēt ieguldot. Šobrīd piemēri ir labi, un pieļauju, ka tiem, kuri vēlēsies izveidot šādu biznesa modeli, veiksies daudz labāk nekā sākumā mums. Kopumā gan jāsaka, ka veicas pārsteidzoši labi. Veikals darbojas septiņus mēnešus, un pieprasījuma tendence ir augoša, mums ir izveidojies plašs pastāvīgo pircēju loks. Sākumā daudzi cilvēki nāca paskatīties, iepazīties ar sortimentu, novērtēt to. Domāju, ka janvāris un februāris būs, kā jau daudzās sfērās, klusāks, taču tā nebija. Cilvēki, šķiet, līdz ar jaunu gadu iesāka jaunus paradumus. Vidējais čeka apjoms ir palielinājies, un apmeklētāju skaits ik mēnesi pieaug,» atklāj Madara.

Anetes Kalvānes mērķis ir sākt ražot Wrap it bišu vaska ietinamās drāniņas ēdiena uzglabāšanai dabai vēl draudzīgākā veidā – no organiskās kokvilnas, kā arī veiksmīgi noslēgt vegāniskos eksperimentus

«Gribas ražot bez sirdsapziņas pārmetumiem,» iesāk Wrap it produkta radošā izpildītāja Anete Kalvāne. Viņai bija svarīgi aizrauties ar ideju, kuras drošības spilvens ir pārliecība par vajadzīgu produktu, kas nepiesārņo pasauli, un arī pats ražošanas process ir tīrais baudījums. Tie arī ir iemesli, kāpēc rūpals nav palicis tikai mājas līmenī, bet pārtapis par biznesa ideju. Turklāt dzīves ceļi viņu atgriezuši jau bērnudārza takās, kad ļoti patikuši rokdarbi, vien iziets līkums, iegūstot vēsturnieces diplomu.

Bezatkritumu kredo

Kolorītās Wrap it drāniņas top kopš pērnā gada rudens. A. Kalvāne uzsver, ka tas nav nekāds jaunatklājums, bet gan sens veids, kā uzglabāt ēdienu. «Zinājām, ka cilvēki tādas izgatavo arī mājas apstākļos un tas ir ļoti vienkārši, bet ne visiem tas patīk un padodas,» vērtē A. Kalvāne. Recepti gan neviens uz paplātes nepienesa, tā bija pašai jāuzmin. Tālab pirmie mēģinājumi ar gludekli uz dēļa bija laikietilpīgi. Tehnoloģija tika apgūta ātri. Kā smaida A. Kalvāne, internets parāda priekšā visu. Vien nācās izdomāt, kā darbu padarīt efektīvāku. Nu jau tiek izmantota sildvirsma, un drāniņa top piecu minūšu laikā. Lai nodrošinātu pirmo piedāvājumu draudzenes veikalam, kas atbalsta dzīvesveidu bez standarta iepakojuma, drāniņas tika darinātas teju divas dienas. Tagad tāds apjoms taptu pāris stundās. Pilnībā zem t.s. zero waste dzīvesveida divu mazu bērnu mamma A. Kalvāne parakstīties nevar, bet šis kredo viņai licis aizdomāties par planētas mantojumu nākamajām paaudzēm, kā arī nepirkt tik daudz dažādu lietu, mazāk patērēt.