Sanfrancisko izstrādājusi tiesību aktus, kuri paredz, ka līdz 2020. gadam tajā vairs nebūs pieejami plastmasas salmiņi. Arvien izteiktāka tendence ir vērojama jau bāros, kur plastmasas salmiņus ir nomainījuši papīra, raksta ārvalstu mediji.

Sanfrancisko uzraudzības padomes sēdē tika diskutēts par to, ka pavisam vajadzētu aizliegt plastmasas salmiņu lietošanu. Padomes pārstāvji diskutēja par to, ka vienreizējās lietošanas plastmasas salmiņi ir hronisks atkritumu avots, kas rada lielu piesārņojumu. «Sanfrancisko ir pārāk daudz plastmasas izstrādājumi, kuri atrodas uz ielām. Mums kaut kas ir jādara, lai pēc iespējas ātrāk cīnītos ar lielo piesārņojumu,» norāda padomes pārstāvji.

«Sanfrancisko vienas dienas laikā tiek izmantoti miljons plastmasas salmiņi un 67% no tiem tiek nomesti uz ielām,» informē Vašingtonas vides aizsardzības grupa.

Kompānija «Aardvark Straws» ir lielākais papīra salmiņu ražotājs Amerikā, kurš pagājušajā gadā pārdošanas apjomu paaugstināja par 5000%.

No 2020. gada janvāra "IKEA" vairs netiek pārdoti vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, piemēram, plastmasas salmiņi un maisi.

To vietā pircējiem tiek piedāvātas tādas ilgtspējīgas alternatīvas kā salmiņi, kas ražoti no papīra vai bambusa. Šīs pārmaiņas tiek veiktas ar mērķi saudzēt dabu un samazināt plastmasas piesārņojumu.

2018. gada jūnijā "IKEA" paziņoja, ka visos veikalos pasaulē līdz 2020. gada janvārim no mājokļa labiekārtošanas preču klāsta tiks izņemtas vienreizlietojamās plastmasas preces. Šī apņemšanās attiecas uz tādām vienreizējās lietošanas precēm kā salmiņi, šķīvji, krūzītes, saldēšanas maisi, atkritumu maisi u.c. Tagad visas šīs preces ir aizstātas ar ilgtspējīgākām alternatīvām vai izņemtas no tirdzniecības.

"Mēs esam ceļā uz to, lai atbilstu aprites ekonomikas principiem visos aspektos: sākot ar preču izstrādi, materiālu ieguvi, piegādes ķēdes attīstīšanu un loģistiku un beidzot ar to, kā un kur mēs sasniedzam savus pircējus. Lai pamazām atteiktos no vienreizlietojamām plastmasas precēm, ar 2020. gada janvāri no "IKEA" mājokļa labiekārtošanas preču klāsta ir izņemti visi vienreizējās lietošanas produkti.

Mazumtidzniecības veikalu tīkls "Rimi" saviem klientiem piedāvā jaunus iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, informē uzņēmumā.

Pieejami arī divu izmēru jauna dizaina papīra maisiņi, kā arī plastmasas maisiņi ar paaugstinātu pārstrādātā materiāla saturu.

"Atbildība pret apkārtējo vidi ir viena no "Rimi" izaugsmes stratēģijas prioritātēm, vienas no tās mērķiem ir ilgtermiņā samazināt plastmasas izmantošanu un veicināt ilgtspējīgas izvēles. Mēs apzināmies, ka no plastmasas nevar atteikties vienas dienas laikā, bet došanās uz veikalu ar atkārtoti lietojamu papīra vai plastmasas, vai auduma maisiņu ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz klimata izmaiņām. Katra diena kļūst mazliet labāka, ja ikdienā izmantosim kaut par vienu plastmasas maisiņu mazāk. Tāpēc mūsu plastmasas samazināšanas stratēģija ir vērsta uz klientu paradumu maiņu, piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 27.martā apstiprināja tādu vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu kā šķīvji, galda piederumi, salmiņi un vates kociņi aizliegumu pēc 2021.gada, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa - Znota.

Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti: ·

- vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši);

- vienreizlietojamie plastmasas šķīvji;

- plastmasas salmiņi;

-no plastmasas gatavoti vates kociņi;

- plastmasas balonu kociņi;

- oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes.

Saskaņā ar jaunajiem pārstrādes mērķiem un plašāku ražotāju atbildību, līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Jaunie noteikumi arī stiprinās «piesārņotājs maksā» principu, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas. Tāda attieksies, piemēram, uz cigarešu ražotājiem. RPA tiks piemērota arī zvejas rīkiem - jūrā pazudušo tīklu savākšanas izmaksas būs jāsedz ražotājiem, nevis zvejniekiem.

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Paplašinot savu darbību, pašmāju uzņēmums "Brain Games" Rīgā atvēris galda spēļu kafejnīcu "Brain Games Cafe", kas ir pirmā šāda koncepta pulcēšanās vieta Latvijā un visā Baltijā, informē uzņēmums.

Specializētais galda spēļu veikals-kafejnīca atrodas Aspazijas bulvārī, un darbs pie tā izveides tika uzsākts jau pērn rudenī, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kafejnīcas atklāšana tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. "Brain Games Cafe" pieejams plašs spēļu klāsts ar vairāk nekā 400 galda spēlēm.

Tāpat uz vietas kafejnīcā ik dienu ir sastopams arī pieredzējis galda spēļu guru, kurš katram apmeklētājam palīdz piemeklēt atbilstošāko spēli, kā arī izskaidro tās noteikumus un atbild uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties spēles gaitā.

Papildus tam kafejnīcā darbojas arī bārs, kurā var iegādāties dažādus alkoholiskus un bezalkoholiskus dzērienus - gan kvalitatīvu kafiju, gan arī tematiskos kokteiļus un citus atspirdzinošus dzērienus. Jebkurš piedāvātais dzēriens ir pieejams arī vegāniskā versijā, un to iespējams pasūtīt līdzņemšanai. Rūpējoties par apkārtējo vidi, "Brain Games Cafe" dzērieniem tiek izmantoti tikai atkārtoti lietojamie salmiņi.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Aicinot nevajadzīgās otrreizējās izejvielās un izlietotajā iepakojumā saskatīt izejmateriālus jaunu spēļu radīšanai, “Zaļā josta” sadarbībā ar spēļu veikalu “Brain Games” organizēja radošo konkursu “Mana mājsēdes spēle”.

Konkursam pieteiktas vairāk nekā 40 oriģinālas idejas, kā tukšos iepakojumus, materiālu atgriezumus un citas nevajadzīgas lietas, kā arī dabas materiālus pārvērst aizraujošās spēlēs jēgpilnai laika pavadīšanai ģimenes lokā, vienlaikus mazinot radīto atkritumu daudzumu un sekmējot aprites ekonomiku.

“Radošais konkurss “Mana mājsēdes spēle” uzskatāmi parādīja, cik plašas ir šķietami nevajadzīgu lietu un izlietotā iepakojuma atkārtotas pielietošanas iespējas. Konkursā savas idejas pieteica gan bērni, gan pieaugušie, pierādot, ka ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai resursiem dotu atkārtotu pielietojumu, nevis vienkārši izmestu tos atkritumu tvertnē. Pudeļu korķīši, burku vāciņi, dzērienu salmiņi, tukšās kartona kārbas, pat celtniecības materiālu pārpalikumi un koka dēļu atgriezumi, kas sākotnēji paredzēti sadedzināšanai – var atdzimt jaunā veidolā, dāvājot prieku visai ģimenei vēl vairāku gadu garumā,” konkursa dalībnieku radošumu slavē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka nevajadzīgu lietu pārveidošana, labošana, pielietošana jaunu lietu radīšanai ir būtiska dzīvesveida sastāvdaļa, kuru tuvākajā nākotnē būs jāievieš ikkatrā ģimenē, lai mazinātu kopējo valstī radīto atkritumu apjomu.

Vienīgais papīra salmiņu ražotājs Latvijā, SIA Live Paper, vien pāris mēnešu laikā iekarojis Latvijas un Igaunijas tirgus un šobrīd raugās eksporta virzienā, cerot tuvāko gadu laikā pieckāršot ražošanas apjomu.

Šobrīd Live Paper ražotie salmiņi atrodami apmēram 1200 Latvijas un 300 Igaunijas bāros, kafejnīcās un restorānos, stāsta Marta Norde, Live Paper valdes locekle, uzsverot, ka šādus panākumus uzņēmumam galvenokārt izdevies gūt, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar SIA Gemoss. Pašlaik Gemoss ir mūsu lielākais izplatītājs, kas uzreiz bija gatavs atteikties no poļu un vācu ražotajiem papīra salmiņiem, dodot priekšroku vietējam uzņēmumam, stāsta M.Norde, piebilstot, ka šobrīd Live Paper aktīvi gatavojas nākamajai vasaras sezonai un meklē iespējas, kā samazināt Horeca nozares sezonālā pieprasījuma ietekmi uz salmiņu ražošanas apjomiem. Viena no atbildēm ir eksports, tāpēc pašlaik raugāmies Lielbritānijas un Vācijas virzienā, kas ir lielākie papīra salmiņu patērētāji Eiropā, kā arī apsveram iespējas sadarboties ar Spāniju, Itāliju un citām siltajām zemēm, kur sezonalitāte kafejnīcu, bāru un restorānu segmentā nav jūtama tik izteikti, atzīmē Live Paper valdes locekle.

Kanāda no 2021.gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus.

«Ar prieku paziņoju, ka jau 2021.gadā Kanāda visā tās teritorijā aizliegs kaitīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus,» pavēstīja Trudo, norādot, ka Kanādai ir unikāla iespēja kļūt par līderi pasaules cīņā pret plastmasas piesārņojumu, jo valstij ir pasaulē garākā jūras robeža.

Trudo norādīja, ka Kanādā pašlaik tiek pārstrādāts mazāk nekā 10% plastmasas.

Ik gadu visā pasaulē miljoniem putnu un vairāk nekā 100 tūkstoši jūras dzīvnieku savainojas vai mirst, jo sapinas plastmasas atkritumos vai saindējas ar tiem kādā no barošanās ķēdes posmiem.

«Jūs visi esat dzirdējuši stāstus un redzējuši fotogrāfijas. Un, ja godīgi, kā tēvam, man ir grūti, kad mēģinu to paskaidrot saviem bērniem,» atzina Kanādas premjers.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Līdz gada beigām iepakošanas risinājumu uzņēmums «Tetra Pak» plāno prezentēt īpašu papīra salmiņu veidu, kas būtu piemērots porciju izmēra kartonu iepakojumiem. Tādējādi «Tetra Pak» cer sniegt savu ieguldījumu, lai samazinātu plastmasas salmiņu veidoto atkritumu apjomu.

Salmiņiem ir neatsverama funkcionāla nozīme porciju iepakojumam, bet, ja tie netiek pareizi utilizēti, tie kļūst par daļu no plastmasas atkritumiem. Uzņēmums «Tetra Pak» līdz šim mudinājis patērētājus ievietot salmiņus atpakaļ izlietotajā dzērienu kartona iepakojumā, lai tos varētu savākt kopā ar pārējo izlietoto iepakojumu. Patlaban ir uzsākts darbs, lai izstrādātu papīra salmiņus, kas ir piemēroti izmantošanai porciju lieluma kartona iepakojumiem.

«Tas izklausās vienkārši, bet realitātē ir vairākas būtiskas problēmas, ar kurām saskaramies papīra salmiņu ražošanā,» atzīst Čarlzs Brends (Charles Brand), «Tetra Pak» viceprezidents, produktu vadības un komercdarbības vadītājs. Viņš tomēr norāda: «Mūsu izstrādes komanda ir pārliecināta, ka viņi var atrast risinājumu, lai mums būtu papīra salmiņu alternatīva, un tā būs gatava prezentācijai šā gada beigās.»