Pārtikas pārstrādes un iepakojumu risinājumu uzņēmums Tetra Pak ir uzsācis ieviest kartona iepakojumu atgriešanas sistēmu, pirmo iepakojumu nodošanas iekārtu uzstādot Tallinas Ülemiste tirdzniecības centrā.

Iekārta ļauj patērētājiem nodot kartona iepakojumus efektīvai pārstrādei līdzās jau ierastajai citu iepakojumu pārstrādes apritei.

Iepakojuma materiālu savākšana un pārstrāde ir izšķiroša, lai ieviestu aprites ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tāpēc Tetra Pak uzsāk kartona atgriešanas un pārstrādes pilotprojektu Igaunijā, kur sadarbībā ar tehnoloģiju piegādātāju RVM Systems kartona iepakojums tiek integrēts esošajā savākšanas sistēmā.

Kartona iepakojumu savākšanas automāts darbojas kā standarta iepakojuma pieņemšanas automāts. Patērētāji tiek aicināti nodot tukšas un nesaplacinātas pārtikas un dzērienu kastītes, ko iekārta sašķiro kā materiālu turpmākai pārstrādei. Tiek pieņemti visa veida kartona iepakojumi neatkarīgi no ražotāja, formas, izmēra vai produkta.

Iepakojuma ražotāja SIA «Tetra Pak» līdzšinējais valdes loceklis Johan Rabe un valdes locekle Laura Jankevica pārapstiprināti savos amatos uz jaunu pilnvaru termiņu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt līdzšinējā vades locekle Anna Magdalena Sandella Bengtssone atstājusi valdes locekles amatu un viņas vietā šajā amatā iecelts Gorans Soderstroms.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 8.novembrī.

SIA «Tetra Pak» reģistrēta 1991.gadā. SIA «Tetra Pak» pamatkapitāls ir 21 300 eiro, un uzņēmums pilnībā pieder Nīderlandē reģistrētajam «Tetra Laval Holdings BV».

2017.gadā SIA «Tetra Pak» apgrozījums bija 19,318 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 336 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 25 darbiniekus, tā kopējiie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 1,128 miljonus eiro.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar uzņēmumu "Tetra Pak" 2021. gadā īsteno nozīmīgu zīmola "Gutta" ilgtspējas projektu, kas paredz pāreju uz jaunu iepakojumu. "Guttas" sulu, dzērienu un nektāru jaunās pakas ir radītas no vairāk nekā 84% atjaunojamu izejmateriālu, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi.

"Guttas" jaunais 1l un 2l sulu, nektāru un dzērienu "Tetra Brik® Aseptic" iepakojums ir izgatavots galvenokārt no kartona un ir pārstrādājams. To pārstrādā, atdalot kartona masu no polimēru un alumīnija maisījuma, un pārvērš jaunos izstrādājumos – kartona kastēs, polimēru paletēs un citos. Kopumā šajā iepakojumā ir par 17% vairāk augu izcelsmes materiālu salīdzinājumā ar iepriekšējo iepakojumu.

Uzņēmums norāda, ka šis "Tetra Pak" iepakojums ir "Forest Stewardship Council"® sertificēts, kas nodrošina, ka kartons ir iegūts no FSC® sertificētiem mežiem un citiem kontrolētiem resursiem, palīdzot rūpēties par pasaules mežiem nākamajām paaudzēm. Papildus tam polimēra slāņi un vāciņš arī ir veidots no atjaunojamām izejvielām – cukurniedrēm. Iegādājoties šo "Bonsucro" sertificēto kartona iepakojumu ar atjaunojamu vāciņu un pārklājumiem, tiek atbalstīts ilgtspējīgs polimēru ražošanas process no cukurniedrēm.

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Sanfrancisko izstrādājusi tiesību aktus, kuri paredz, ka līdz 2020. gadam tajā vairs nebūs pieejami plastmasas salmiņi. Arvien izteiktāka tendence ir vērojama jau bāros, kur plastmasas salmiņus ir nomainījuši papīra, raksta ārvalstu mediji.

Sanfrancisko uzraudzības padomes sēdē tika diskutēts par to, ka pavisam vajadzētu aizliegt plastmasas salmiņu lietošanu. Padomes pārstāvji diskutēja par to, ka vienreizējās lietošanas plastmasas salmiņi ir hronisks atkritumu avots, kas rada lielu piesārņojumu. «Sanfrancisko ir pārāk daudz plastmasas izstrādājumi, kuri atrodas uz ielām. Mums kaut kas ir jādara, lai pēc iespējas ātrāk cīnītos ar lielo piesārņojumu,» norāda padomes pārstāvji.

«Sanfrancisko vienas dienas laikā tiek izmantoti miljons plastmasas salmiņi un 67% no tiem tiek nomesti uz ielām,» informē Vašingtonas vides aizsardzības grupa.

Kompānija «Aardvark Straws» ir lielākais papīra salmiņu ražotājs Amerikā, kurš pagājušajā gadā pārdošanas apjomu paaugstināja par 5000%.

Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala notiekošajā izstādē Riga Food 2019 prezentējis jauno produktu līniju EVA Tetra Pak iepakojumā.

Jaunajā produktu līnijā ir olu baltums, olu dzeltenums,olu masa, olu kultenis un plāno pankūku mīkla, taču ierastās plastmasas olupudeles vietā veikalu plauktos jaunās līnijas produkti būs atrodami videi draudzīgā Bio-Based Tetra Pak iepakojumā. Plānots,ka tas notiks jau šī gada nogalē

Šī gada izstādē Riga Food 2019 piedalās vairāk nekā 700 uzņēmumu no 37 valstīm. Aptuveni 40 procenti no dalībniekiem ir Latvijas ražotāji, 23 procenti - importētāji un pakalpojumu sniedzēji, bet 37 procenti - ārvalstu uzņēmēji.

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.