Veikaliņš Neiepakots siguldiešiem piedāvā iespēju iegādāties apzinātam patēriņam domātas preces un cieši sadarbojas ar Zaļās villas kvartālu.
Šī brīža veikala Neiepakots koncepcija ir pagaidu variants, kamēr tiks izremontētas «īstās» telpas. Pagaidām veikals vēl nav tādā formā un izpildījumā, kā tā īpašniece Liene Straupe ir iecerējusi. Tas ir neliels produktu stends, kur atrodamas dažādas preces apzinātākam patēriņam – termokrūzes, kas ražotas no pārstrādātām vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, stikla ūdens pudeles, bambusa zobu birstes, auduma maisiņi, menstruālās piltuves, mazgājamās autiņbiksītes, ķermeņa kopšanas lietas, piemēram, šampūnziepes. Piedāvājumā ir arī sejas tīrīšanas spilventiņi, kurus šuj vietējā Siguldas organizācija Cerību spārni. «Cenšamies domāt par sociālo ietekmi un tāpēc pasūtām tieši Cerību spārnos, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti,» norāda Liene.
Vaicāta, vai vietējā sabiedrība saprot šādu piedāvājumu, viņa teic, ka pamazām pilsētā to iepazīst, bet vēl daudz jāstāsta par to. Veikals atrodas ēkas otrajā stāvā, tāpēc lielākoties uz to nāk zinātāji ar konkrētu mērķi. Neiepakots ir arī kafejnīca. «Pamats ir Rocket Bean Roastery bio kafijas pupiņas, un cenšamies, lai mums viss būtu pēc iespējas neiepakots. Piemēram, pupiņas mums ved lielos bunduļos, arī pārējās lietas cenšamies iepirkt tādā veidā,» stāsta Liene. Šobrīd veikals darbojas kopā vienās telpās ar Galeriju Šķīvis Kafija, kas piedāvā vietējo mākslinieku, amatnieku un dizaineru darinājumus un Stirna&Avocado gatavotas pusdienas. Darbadienu pusdienas vienmēr ir veģetāras, pamatā – vegāniskas. Kafejnīca pusdienas cilvēkiem pieved arī uz mājām un biroju, turklāt izmanto vairākreizlietojamos stikla traukus, lai izvairītos no plastmasas atkritumu radīšanas.
Ideju noskata Beļģijā
Liene ar vīru Tornu Hāmeru (Thorin Hamer) iepazinās Nīderlandē, kur viņi abi studēja Minervas Mākslas akadēmijā. Vēlāk dažus gadus dzīvoja Beļģijā, kur Liene turpināja studijas Gentes Mākslas akadēmijā. «Mūsdienu mākslas filozofijas lekcijā mani iepazīstināja ar aprites ekonomiku un terminiem, kas tagad Latvijā dzirdami biežāk, bet pirms sešiem gadiem bija kas jauns,» saka Liene. Viņa spriež, ka tieši mākslinieki ierosina daudzas pārmaiņas sabiedrībā, un lieto salīdzinājumu ar maizi. Lai to izceptu, vajadzīgi milti, ūdens un mazs pikucītis ierauga, kas palīdz mīklai uzrūgt. Ar sabiedrību ir līdzīgi – mākslinieki parāda, kā daudzas lietas darīt citādi, un pēc kāda laika tam seko arī plašākas cilvēku masas.
Dzīvojot Gentē, viņi pierada iepirkties beziepakojuma veikalā. Tobrīd pilsētā tika atvērti vairāki beziepakojuma veikali. «Beļģijā un jo īpaši Gentē sabiedrība ir ilgtspējīgi domājoša, piemēram, viņiem oficiāli Gentes pašvaldībā ir bezgaļas ceturtdiena, kas nozīmē, ka šajās dienās skolā pusdienu ēdienos nav gaļas un arī kafejnīcās lielākoties ir uzsvars uz veģetāro,» Liene klāsta. Torns piebilst, ka viņš agrāk tik ļoti nedomāja par atkritumiem, viņam nepatika pārāk daudz piepūlēties. Taču ar laiku beziepakojuma veikalos saprata, ka tas patiesībā ir viegli. «Ja esi labi organizēts, tas nemaz nav grūti. Var iet uz veikalu ar saviem maisiem un burkām, bet var dabūt traukus arī uz vietas. Cilvēki pamazām «atmostas». Tie ir nākotnes cilvēki, kuri apzinās, ka kaut kas ir jāmaina,» viņš domā.
Visu rakstu lasiet 17. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/14
#2/14
#3/14
#4/14
#5/14
#6/14
#7/14
#8/14
#9/14
#10/14
#11/14
#12/14
#13/14
