Finansējuma pieejamība ir nopietns jautājums ne tikai komercīpašumu, bet arī mājokļu attīstītajiem, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā vebinārā atzina eksperti.
Nereti viņi ir spiesti izmantot nevis institucionālo banku pakalpojumus, bet, piemēram, pūļa finansējumu, kas ir krietni dārgāks, līdz ar to – arī gala produkts, turklāt šobrīd attīstītāji nevar izmantot "Altum" atbalstu.
"Zinu kādu projektu Rīgā, kam šajā situācijā attīstītājs ir saņēmis aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB). EIB aizdod komerciāla biroju centra attīstīšanai Rīgā, bet Latvijas valsts garantijas, finanšu instrumenti nav pieejami," akcentēja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, uzsverot, ka uzņēmēji kopumā sagaidītu banku aktīvāku vēlēšanos kreditēt nekustamā īpašuma attīstīšanas biznesu.
Pēc "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētāja Mareka Kļaviņa domām, bankas, dzirdot, ko saka valdība, – guldīsim naudu būvniecībā, bažījas par to, kas notiks ar būvniecības izmaksām, t.i., vai attīstītājs, kurš iet uz banku, spēs "iekļauties" šobrīd aktuālajā tāmē arī nākotnē. "Latvijā ap 75% būvniecības veido publiskie pasūtījumi. Un tikai 25% ir privātie. Tāpēc ir izteikts disbalanss un tirgus ir diezgan neelastīgs," viņš raksturoja.
Ja tiks sākti lielie projekti, būvniecības tirgus atkal tiks kurināts, cenas tiks spiestas uz augšu. Viņaprāt, būtu jāstimulē infrastruktūra izbūve, nevis dārgas celtnes. Šobrīd infrastruktūra visiem attīstītājiem ir "pielikta" klāt pie projekta. Tāpat varētu tikt stimulēta ēku siltināšana, atjaunošana, tas dotu pienesumu ekonomikā, nodrošina ilgtspēju.
Vēl šobrīd valstiski jādomā, kā veicināt iekšējo patēriņu, jo cilvēki atliek pirkumus, negrib tērēt, bet tas var raisīt domino efektu. Valstij ir instrumenti, ko tā var ātri izmantot, piemēram, cilvēka mūžā pirmajam darījumam ar mājokli varētu atcelt valsts nodevu. Šādas lietas mazinātu ekonomikas sabremzēšanās inerci, uzsver nozares pārstāvji.