Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk nekā divsimt gadus sena vēsture. Spieķu darinātāja Antra Plavgo šajā jomā darbojas aptuveni 30 gadus.

A. Plavgo stāsta, ka Siguldā spieķi ir atpazīstamākais un senākais simbols. Gadu laikā spieķu darināšanas tehnoloģija nav mainījusies. Vienīgais, kas mainījis, ir tas, ka kādreiz tos karsēja karstos pelnos, vēlāk sāka vārīt. Pirmie spieķi bija ar visu mizu, un tad bija jākarsē tikai roktura daļa.

Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt. Lai cits no cita atšķirtos, viens spieķus sāka vārīt visā garumā, cits spieķos dedzināja ornamentus un tos krāsoja. Spieķu krāsošanai sākotnēji izmantoja zaļo un sarkano tušu, jo citu krāsu nebija.

Jau tradicionāli saviem apmeklētājiem durvis vēris Ziemassvētku veikals, kur tirgo Latvijā ražotas dāvanas.

«Laika gaitā Ziemassvētku veikala zīmols ir kļuvis atpazīstams, un jau no aptuveni oktobra cilvēki sāk interesēties, kur šogad būsim atvērti un ko piedāvāsim. Daudzi no pircējiem regulāri nāk uz mūsu veikalu jau pēc konkrētām precēm, kas nopērkamas no pašiem pirmsākumiem, gan arī aplūkot pašu jaunāko, ko radījuši mūsmāju amatnieki vai ražotāji,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala idejas autore.

«Šogad veikalā ir pārstāvēti 134 pašmāju ražotāji un amatnieki. Prieks, ka katru gadu preču sortiments aug,» viņa piebilst.

Ziemassvētku veikals darbojas pēc tā saucamā pop up store principa – veikals ir gadā atvērts tikai noteiktu laiku un piedāvā tematiskas preces. Šogad līdz 31.decembrim tas darbosies i/c Olimpia 2.stāvā un 10.janvārim t/c Galleria Riga 3.stāvā.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Lai būvniecības nozare varētu noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, Darba likumā būtu jāatrisina jautājums par virsstundu apmaksu, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

«Patlaban Darba likumā ir paredzēta virsstundu apmaksa 100% apmērā. Tomēr, ja nozare gatavojas parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas ir būtiski augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga, likumā būtu jāparedz iespēja, ka darba devējs var vienoties ar arodbiedrību par virsstundu apmaksas likmi,» skaidroja Fromane.

Viņa sacīja, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība par šo jautājumu ir uzrunājusi gan premjeru, gan valdību, norādot, ka nepieciešama diskusija par virsstundu apmaksu.

«Būvniecībā, sevišķi sezonas laikā, virsstundas ir izplatīta parādība. Ja Darba likumā paliek tikai līdz šim noteiktā 100% virsstundu apmaksas likme, tas nemotivē uzņēmumus parakstīt vienošanos par lielāku algu nozarē. Tāpēc būtu jāparedz iespēja vienoties ar arodbiedrību par citu likmi,» skaidroja Fromane.

Parīze plāno līdz 2022.gadam ievērojami samazināt satiksmi pilsētas centrā.

Parīzes dome trešdien sāka konsultācijas ar iedzīvotājiem par ierobežotas satiksmes zonas ieviešanu pilsētas centrā, līdzīgi kā tas ir izdarīts Lillē, Nantē un citās Eiropas pilsētās.

Mērķis ir līdz 2022.gadam ievērojami samazināt satiksmi četros pilsētas centra apgabalos un daļēji arī 5., 6. un 7.apgabalā.

Plāns paredz, ka šajā zonā būs atļauts pārvietoties ar saviem transporta līdzekļiem tikai vietējiem iedzīvotājiem, būs atļauti taksometri un autobusi, kravu piegādes transporta līdzekļi, kā arī drīkstēs iebraukt dažādi meistari un amatnieki. Precīzākus lēmumus par to, kam šajā zonā būs atļauts iebraukt un pārvietoties ar transporta līdzekļiem, plānots pieņemt konsultāciju laikā.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Puķu dobē stāda kartupeļus, baro mazpilsētu ar mākslu, provocē vietējos iedzīvotājus, raksta par cūku bērēm, atgriež Latvijā mājas alus darīšanas tradīcijas, organizē Āboļošanas festivālus, māca atjaunot koka ēkas.

Šie ir tikai daži no raksturojošiem virzieniem, kuros starpnozaru mākslas grupa Serde no Aizputes 16 gadu laikā sevi pieteikusi. Kopš darbības sākuma 2002. gadā starpnozaru mākslas grupa Serde spējusi mazpilsētai piesaistīt aptuveni pusmiljonu eiro. Tas ir finansējums, kas iegūts projektu īstenošanai. Šai summai klāt būtu jāskaita nauda, ko Latvijas un ārvalstu mākslinieki un amatnieki izdod, vasarā dzīvojot rezidenču centrā.

Ja Serde taptu šodien, tad vietai, visticamāk, tiktu piešķirts nosaukums kopstrādes telpa. 2002. gadā kopstrādes telpu jēdziens vēl bija nākotnes lieta, tāpēc Signe un Uģis Puceni Serdē notiekošo cilvēku pulcēšanu nosauca par rezidenci. Vēl vietai piestāvētu nosaukums radošais kvartāls, jo Serdes saimnieki parāda virzienu un dod iespēju satikties gan profesionāļiem, gan ar mākslu un kultūru nesaistītiem cilvēkiem. Jau 16 gadus ik vasaru Serde atdzīvina mazpilsētu un rada notikumus, kas atbalsojas un rod turpinājumu citu idejās.

"WolliMolli" biznesa nišu saskata termoregulējošā, hipoalerģiskā un ergonomiskā apģērbā bērniem no karaliskās alpakas dzijas

Sandrai Artai Kanaškai ideja par "WolliMolli" radās pirms trim gadiem, kad viņa kļuva par tanti vecākās māsas dēliņam. "Šajā laikā pamanīju vecāku raizes par mazuļa pašsajūtu sezonas mainīgajos laikapstākļos. Vecāku vidū populārākie uzdotie jautājumi saistās ar to, vai mazulis jūtas labi, vai bērns nejūtas nosalis vai pārkarsis, vai ir optimāla termoregulācija," viņa teic. Tāpēc radās doma par termoregulējošu, hipoalerģisku un ergonomisku apģērbu bērniem no karaliskās alpakas dzijas.

Šā gada laikā "WolliMolli" ir krietni attīstījies un tagad produkcija ir pieejama ne tikai interneta veikalā, bet arī Latvijas, Austrijas un Vācijas bērnu apģērbu veikalos. "Šogad kā liels atskaites punkts "WolliMolli" komandai bija dalība starptautiskajā izstādē "Bazaar Berlin" Berlīnē, kur ieguvām atzinību un daudz komplimentu no izstādes apmeklētājiem, klientiem un dalībniekiem par kolekcijas dizainu, stilu un kvalitāti," stāsta S. A. Kanaška.

Ekonomikas ministrija (EM) aicina valdību vērtēt iespēju ļaut tirdzniecības centriem pēc 15.novembra strādāt arī brīvdienās, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Politiķis stāstīja, ka dažādos jautājumos saistībā ar ierobežojumiem atsevišķās tautsaimniecības jomās ir panākti kompromisi.

"Ir panākta vienošanās par ielu tirdzniecību, kāda tā būs pēc 15.novembra. Bija svarīgi, lai mūsu amatnieki, mājražotāji spēj tirgot savus ražojumus, kurus bieži vien ražo un veido visa gada garumā, bet decembrī tieši ir aktīva tirdzniecība," atklāja ministrs, piebilstot, ka ielu tirdzniecība pēc 15.novembra būs atļauta.

Pēc Vitenberga paustā, plašākās diskusijas koalīcijas sanāksmē bija par tirdzniecības regulējumu.

"Šeit aicinājums no EM ir ļaut strādāt tirdzniecības vietām "zaļajā režīmā" neatkarīgi no nedēļas dienas, necensties ierobežot darba laikus. Līdzīgs modelis ir arī Lietuvā, un zinu, ka kolēģi Operatīvās vadības grupā šobrīd par šo piedāvājumu diskutē," atzina amatpersona.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti piektdien, 20. jūlijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Vidzemes numuru.

Laikraksta Dienas Bizness reģioniem veltītā izdevuma Biznesa Plāns Vidzemes numurā esam uzsvēruši kopā darbošanos. Jauda, kas rodas, saliekot vairākas galvas kopā, rada mērķtiecīgas enerģijas vilni.

Tāpat kā dziesmusvētku skaņa rodas, piedaloties visam kopkorim, arī reģionu nākotne ir atkarīga no darbošanās kopā. Vidzemnieki ir piemērs tam, kā tas darbojas praksē, žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Vidzemes novatoriskajos uzņēmumos, kuros viesojās Biznesa Plāns, jaušama spēka lauka izplešanās. Izaugsmes stari laužas – kā nu kurā gadījumā – ārpus Vidzemes, Latvijas un Eiropas. No akustiskajām plātnēm Jaunlaicenē un monitoringa ierīcēm Burtnieku novadā līdz pasaules līmeņa autobūves produktiem Valkā. No dārzeņu ūdens Raunā līdz notekūdeņu noslēpumiem Valmierā. Vidzemes inovatīvāko produktu tapšanas procesu fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" atklāta unikālu divriteņu izstāde. Kolekcijas eksponāti nākuši no visas pasaules un to aptuvenā vērtība ir 1,5 miljoni eiro, informē izstādes rīkotāji.

Ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no XIX gadsimta beigām līdz XX gadsimta pirmajai pusei. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem. Īpaši pielāgots skrodera divritenis ir mobilais ateljē, ārsta - "ātrā palīdzība", bārddziņa - "frizētava" utt.

Visi eksponāti ir darba kārtībā un vēl pirms kādiem 100-150 gadiem braukāja pa Itālijas, Austrijas, Anglijas ceļiem.

Divriteņu izstāde liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.

Vispirms – tā ir darbaroku pieejamība. Ja Rīgā koncentrējas intelektuālais potenciāls, tad reģionos – darba rokas. Daudz lielāka iespēja lielu skaitu amatniecības darbu veicēju atrast tieši ārpus Rīgas. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd vērojams daudz lielāks darbaspēka trūkums un konkurence par katru darbinieku kļūst arvien sīvāka. Turklāt reģionos krietni attīstītāks ir arī arodskolu un tehnikumu tīkls, kas nākamos darbiniekus sagatavo darba dzīvei. Amatniecības kvalitāte reģionos ir pat labāka! Un labi amatnieki ir nemainīgi pieprasīti vairākās ražošanas nozarēs. Pie mums strādāt nāk ļoti dažādi cilvēki – gan tikko no skolas sola - bez zināšanām un pieredzes, gan darba dzīvē jau apbružājušies, pieredzi uzkrājuši amata pratēji. Tomēr to, vai cilvēks spēs strādāt ilgstoši, nosaka nekas cits kā vien viņa personisko īpašību kopums un iekšējā motivācija kaut ko iemācīties, darīt.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Vēsturiski ekonomiskā attīstība ir notikusi viļņveidīgi, jauni atklājumi un tehnoloģiski sasniegumi ir radījuši vairākus izrāvienus, ceļot produktivitāti un iedzīvotāju labklājību. Tomēr viss nezināmais vienlaikus ir ļoti vilinošs un reizē biedējošs.

Industriālās revolūcijas sākumā amatnieki demolēja rūpnīcu iekārtas, jo tās atņēma viņiem darbu. Ir jāpaiet zināmam laikam, lai katrs atrastu vietu jaunajā sistēmā, un tas ne vienmēr ir vienkārši. Šobrīd esam pietuvojušies mākslīgā intelekta izrāvienam, kas varētu ietekmēt lielu daļu nozaru; tas var šķist biedējoši, ne tikai mums kā indivīdiem, bet arī kā uzņēmumu vadītājiem. Vai un kā sākt uzticēties mākslīgajam intelektam uzņēmējdarbībā?

Biznesa programmatūras izstrādātāji savos produktos ir sākuši ieviest mākslīgā intelekta funkcionalitāti, sākot no uzlabotām analītikas spējām, līdz produktivitātes celšanas risinājumiem. Strauji izplatās dažādi ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumi, ietekmējot daudzas radošās nozares, kas līdz šim jutušās pietiekami droši, un arvien grūtāk ir atšķirt mākslīgā intelekta un cilvēka radītus darbus. Dažu brīdi šķiet, ka mākslīgais intelekts drīz pārņems varu, taču tas nav tik vienkārši, jo pastāv milzīgs šķērslis – uzticēšanās. Tās veidošanās ir sarežģīts process, jo balstīts ne tikai uz racionāliem un loģiskiem argumentiem, bet arī saistīts ar mūsu individuālu uztveri, emocijām, pieredzi, intuīciju. Uzticēšanās ir pārliecība, ka sistēma rīkosies atbilstoši mūsu gaidām un izpildīs visas saistības un uzdevumus atbilstoši norādījumiem. Ja neticēsim, ka mākslīgais intelekts var kvalitatīvi veikt noteiktu darba daļu mūsu vietā, tā radītās iespējas neizmantosim, un zinātnes sasniegumiem nebūs nozīmes, lai cik pierādījumos balstīti tie būtu.

«Katrai pilsētai ir jāizcīna vieta zem saules ne tikai lokālā, bet arī starptautiskā mērogā, un šajā cīņā novada lielumam nav nozīmes,» DB norāda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, piebilstot, ka ne visas pašvaldības joprojām apzinās, cik nozīmīgi ir veidot pilsētas zīmolu un cik liela enerģija jāieliek šajā darbā.

Piesaistes veidošana

«Kā paši darbosimies, tā dzīvosim, ne valdība, ne Brisele mums visu neiedos,» viņš turpina. Novada zīmolu rada dažādu lietu un pasākumu kopums, tostarp svētki un pasākumi, kas ir vietējās kopienas saliedēšanas instruments. «Vispasaules līgatniešu saliedēšanas pasākums būs Papīra svētki 8. augustā. Papīra fabrikai šogad ir 200 gadi,» viņš piebilst. Būtiski, lai pasākumi notiek ne vien pilsētu un novadu centros, bet arī nomaļākās vietās, radot arī tur dzīvojošajos cilvēkos piederības sajūtu. Tas attiecināms, piemēram, uz festivālu Laba daba, kas notiek Līgatnes novada Ratniekos. Jautāts, vai un kā pašvaldība līdzdarbojas šī festivāla norisē, viņš saka, ka tas lielākoties ir tehnisks un morāls atbalsts. «Nekad nav bijušas problēmas ar festivāla organizēšanu un saskaņošanu Līgatnē. Viņi ir ieinteresēti, lai šāda mēroga pasākumi pie viņiem notiktu – vairāk cilvēku apmeklē un iepazīst reģionu. Protams, ir arī savi ekonomiskie ieguvumi, vairāk gan caur vietējo uzņēmumu finansiālajiem ieguvumiem. No pašvaldības puses jūtams arī informatīvais atbalsts, kas palīdz izplatīt informāciju par gaidāmo festivālu. Katrā ziņā nekad nav likti nekādi šķēršļi veiksmīgai festivāla organizēšanai un norisei,» DB saka festivāla organizatora, pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija pārstāve Kristīne Pinkule.

Suvenīru un dāvanu tirgotāji Vecrīgā šobrīd piedzīvo spēcīgu triecienu biznesam.

Suvenīru veikala SIA "Hobbywool", kas Vecrīgas sirdī darbojas nu jau desmit gadus, īpašniece Ieva Ozoliņa biznesa portālam db.lv atzīst, ka vīrusa Covid-19 izplešanās un tūrisma pārtrūkšana biznesu ietekmējusi dramatiski.

Uzņēmēja pēdējos pāris gadus bija novērojusi, ka nozarei klājas arvien labāk, un tādēļ pērnā gada rudenī, uzzinot par pieejamām telpām Vecrīgā, Torņa ielā, pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu "Māra Textile". Tagad tas ir slēgts pavisam.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.