«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.
O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.
«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.
Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»
«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.
Runājot par pārdošanu interneta vidē, O. Polmanis sacīja, ka «Latvijas Tekstils» ļoti mērķtiecīgi strādā pie e-veikala attīstības un vēlas izveidot apjomīgāko interneta veikalu, kur nopērkami dažādi lina izstrādājumi. «Mērķis ir, ka mūsu interneta veikalā būs nopērkami vairāki tūkstoši dažāda dizaina izstrādājumu, kā, piemēram, lina maisiņi, dvielīši, galdauti un, protams, arī lina audumi,» viņš skaidroja.
«Mēs lielākas izaugsmes iespējas saskatām tieši e-tirdzniecībā ārpus Latvijas robežām,» uzsvēra O. Polmanis.
«Latvijas Tekstils» cenšas dažādot piedāvāto produkciju un drīzumā tirdzniecībā nonāks arī trauki. «Trauki un koka izstrādājumi ar mūsu izveidoto kolekciju «Etnogrāfiskie raksti» ir kā loģisks turpinājums uzsāktajam darbam pie tehnoloģiskās un dizainiskās attīstības, ko ieviesām pērnā gada nogalē: lina auduma tiešā digitālā druka. Līdzīgi kā lielākie Somijas tekstila zīmoli savus dizainus izvieto ne tikai uz auduma, bet arī veido trauku un citu izstrādājumu kolekcijas, arī mēs vēlamies sekot šiem piemēriem un piedāvāt pircējiem ne tikai tekstilu, bet arī papildu aksesuārus, kas var noderēt mājas sajūtas radīšanai. Porcelāna šķīvji un krūzes ir pirmais solis šajā stāstā un noteikti sekos papildinājums arī ar citiem traukiem. Šobrīd piedāvājumā ir arī koka paliktņi kafijas krūzēm,» stāstīja O. Polmanis.
Trauku apdruka tiek organizēta kā ārpakalpojums. Tie būs lietojami ikdienā kā klasiski trauki, kas atbilst visiem parametriem, lai tos varētu droši izmantot ēdienam.
Tāpat kā tekstila izstrādājumu dizainu, arī trauku dizainu ir veidojusi «Latvijas Tekstils» dizainere, ietekmējoties no tradicionālajiem latviešu etnogrāfisko cimdu rakstiem. Trauku kolekcijā pagaidām būs pārstāvēti seši dizaini.
Trauku mazumtirdzniecības cenas vēl tiek aprēķinātas, bet, visticamāk, piemēram, šķīvis nedaudz zem 20 eiro.
Pirmā tirāža gan krūzēm, gan šķīvjiem ir 300 gabali, kas ir ievadtirāža. Tā kā apdrukas tehnoloģija ir piemērota ātrai izstrādājumu izgatavošanai, apzināti netiek veidoti lieli krājumi, skaidroja O. Polmanis.
Jautāts par konkurenci traku segmentā, viņš sacīja, ka konkurence «ir visnotaļ sīva un milzīga, taču, ja runājam par dizaina izstrādājumiem vai izstrādājumiem, kuriem tiek piešķirta kāda vērtība, tad ir potenciāls izlauzties tirgū». «Protams, jārēķinās, ka tik mazā valstī kā Latvijā jebkurā nišā ir stikla griesti. Tā kā trauki ir tikai kā mūsu tekstila kolekcijas papildinājums, mums tas kalpo kā turpinājums stāstam,» piebilda O. Polmanis.
#1/10
«Latvijas Tekstils» cenšas dažādot piedāvāto produkciju un drīzumā tirdzniecībā nonāks arī trauki.